2015. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3,619 miljardi eiro, kas ir par 201 milj. eiro jeb 5,9 % vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Izdevumi ģimeņu un bērnu atbalstam pieauga par 24,1 %, personu ar invaliditāti atbalstam – par 7,8 %, un slimības un veselības aprūpei – par 7,5 %.
Izdevumu kāpumu ģimenes atbalstam galvenokārt ietekmēja maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu noteikto izmaksas ierobežojumu atcelšana, kā arī izmaiņas bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumos no 2014. gada 1 oktobra1. Pieauga izdevumi arī ģimenes valsts pabalstam, kas no 2015. gada tika noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē, un valsts atbalsta programmai bērniem, kuriem netiek nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē (2014. gadā – 8,2 milj. eiro; 2015. gadā – 11,4 milj. eiro).
Izdevumi personu ar invaliditāti atbalstam (izņemot ar veselības aprūpi saistītos maksājumus) 2015. gadā pieauga par 7,8 %. Tas saistīts ar izdevumu palielināšanu asistenta pakalpojumu nodrošināšanai, izdevumu pieaugumu braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā I un II grupas invalīdiem un kopšanas pabalsta palielināšanu personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma (līdz 01.07.2014. – 142,29 eiro, sākot ar 01.07.2014 – 213,43 eiro).
2015. gadā visvairāk – par 13,3 % – samazinājušies izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai, kas galvenokārt saistīts ar pašvaldību izmaksājamā pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk GMI pabalsts) izdevumu samazināšanos. Salīdzinot ar 2014. gadu, kad izdevumi GMI pabalstam bija 9,9 milj. eiro, 2015. gadā tie samazinājās par 20,3 % un bija 7,8 milj. eiro. Labklājības ministrijas dati liecina, ka 2015. gada laikā GMI pabalsta saņēmēju skaits samazinājās no 21 tūkst. personām janvārī līdz 15 tūkst. personām decembrī.
Sociālās aizsardzības izdevumi 2015. gadā veidoja 14,9 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā (14,5 % no IKP). Salīdzinājumam 2014. gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 14,8 % no IKP un Lietuvā – 14,7 % no IKP.
Eiropas statistikas sistēma katru gadu apkopo un publicē harmonizētos datus par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat izstrādāto ESSPROS (Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēma) metodoloģiju. Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004. gadā, izmantojot dažādu valsts institūciju sniegto informāciju.