Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šomēnes ieguvis vienlaicīgi trīs starptautiskus ISO sertifikātus, kas apliecina – LMT Integrētās vadības sistēma, kas ietver informācijas drošības, kvalitātes un vides pārvaldību un pilnveidošanu, ir auditēta un atbilst ISO 9001, ISO 14001, ISO 27001 starptautisko standartu prasībām, informē LMT.

«LMT klientiem un sadarbības partneriem šī sertifikācija nozīmē starptautiski atzītu apliecinājumu, ka LMT spēj nodrošināt visus elektronisko sakaru pakalpojumus un viedpakalpojumus atbilstoši mūsdienu informācijas drošības, kvalitātes, vides un energoefektivitātes pārvaldības prasībām,» apliecina LMT viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos, valdes locekle Laura Keršule.

Sertifikātu saņemšanai LMT tika īstenots neatkarīgs audits. Auditu veica akreditētas sertifikācijas organizācijas, BM Trada Latvija, auditoru komanda. «ISO sertifikātu iegūšana ir apliecinājums uzņēmuma vadības un darbinieku kopīgam neatlaidīgam darbam, bet esošajiem un potenciālajiem klientiem, sadarbības partneriem tas apliecina uzņēmumarūpes par pakalpojumu kvalitāti un uzņēmuma ilgtspēju,» norāda BM Trada Latvija valdes loceklis Uldis Klezbergs.

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumam, informē Ekonomikas ministrija.

2015.gada 14.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja EM izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam, ar kuriem tika piedāvāts risinājums energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam, lai mazinātu elektroenerģijas izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijā apstrādes nozarē ražojošu uzņēmumu konkurētspēju. Lai minētie noteikumi stātos spēkā, nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas (EK) lēmumu par attiecīgā valsts atbalsta pasākuma atbilstību Eiropas Savienības (ES) iekšējam tirgum. Saskaņošanas procedūra un sarunas ar atbildīgajām EK amatpersonām par atbalstu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem norit kopš 2015.gada augusta.

"Prieku par ISO sertifikātu saņemšanu uzņēmumam var salīdzināt ar cilvēka prieku, iegūstot maģistra grādu, jo abos gadījumos aiz muguras ir pamatīgs darbs un saņemts apliecinājums zināšanām," pauž "Balcia Insurance SE" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

ISO Kvalitātes pārvaldības sistēmas un Vides pārvaldības sistēmas sertifikācijas procesi ilga teju gadu un ļauj uzņēmumam efektīvi vadīt un pārvaldīt biznesu vairākas valstīs, nodrošinot nozarei neraksturīgu izaugsmi un nemainīgu uzņēmuma pakalpojumu kvalitāti katram klientam jebkurā no valstīm, kur strādā Balcia.

“No biroja Rīgas centrā vadām biznesu piecās valstīs, apkopojot pirmā pusgada rezultātus, salīdzinājumā ar pagājušo gadu esam sasnieguši vēsturiski labākos rezultātus – 40,2 miljoni parakstītu bruto prēmiju, kas ir 58% izaugsme salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn,” informē Lucaus.

Balcia vadītājs norāda, ka šobrīd uzņēmumam izdodas savienot pirmajā acu uzmetienā nesavienojamo – darbojoties regulētā nozarē, būvēt dinamisku kompāniju kā jaunuzņēmumu un izaugsmē sasniegt tikai jaunuzņēmiem raksturīgu kāpumu, bet reizē pielietot visus labākos lielo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus.

Fizikas doktors, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs ir pārliecināts, ka a priori nevar aizstāvēt nevienu apgalvojumu, arī to, ka vairs neko nozīmīgu nav iespējams atklāt.

Fragments no DB intervijas:

Pēdējā laikā izskan gūzma negatīvas informācijas, proti, zinātnieki sēž uz koferiem, augstskolās tiek samazinātas budžeta vietas... Vai tiešām viss ir tik traki?

Ciest nevaru šādus izteikumus! Trūkums sākas prātā, pat vēl pirms prāta – iekšējā garīgā motivācijā. Ja mēs akcentējam tikai ziņu, ka viss ir slikti, tad tā arī būs. Nesen piedalījos nodokļu maksātāju forumā. Lai arī man kā zinātniekam ir maz sakara ar nodokļu maksātājiem, drīzāk piederu nodokļu saņēmējiem, tiku uzaicināts, minot argumentu, ka Vjačeslavs jau vienmēr ir optimists. Pozitīvā domāšana nav pašmērķis un tā nenozīmē bēdīgu lietu ignorēšanu. Katrā solī ir jāspēj saredzēt, kādas ir iespējas, ko es varu izdarīt lietas labā. Ja kādam liekas, ka viņam kaut kas pienākas, un viņš ilgstoši saduras ar realitāti, ka viņam nekas netiek piešķirts, tad kaut kas nav pareizs pašos pieņēmumos. Ir jāspēj realizēt to, kas tev ir dots, tādos apstākļos, kādi tev tie ir. Tie var būt nenoteiktības, tie var būt trūkuma vai netaisnīgu iespēju apstākļi, taču mums ir jācenšas būt atvērtiem dzīves izaicinājumu priekšā. Jo atvērtāki būsim, jo lielākas ir iespējas, ka mēs virzīsimies pa īsto taku un kaut ko sasniegsim šajā dzīvē. Optimistisks skatījums man gluži vienkārši palīdz nezaudēt enerģijas avotu arī brīžos, kad realitāte, diemžēl, ir visnotaļ skaudra. Ja negatīvismu un sarūtinājumu padod tālāk, tas sāk vairoties.

Atzīmējot vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīcas SIA "Nordic Plast" 23. dzimšanas dienu, oficiāli atklāta jauna otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnija, kurā uzņēmums investējis 2,8 miljonus eiro.

Tas ļaus "Nordic Plast" audzēt otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas līdz pat 30% jeb līdz 300 tonnām mēnesī, kāpinot uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Jaunā iekārta, kura darbu testa režīmā sākusi jau novembrī, paredzēta dažādas tīrības materiālu šķirošanai, veicinot pārstrādi arī tai iepakojumu daļai, kam tā līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas ir būtisks ieguldījums attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) noteikto polimēru pārstrādes mērķu izpildi – no pašreizējiem 22% uz 50% no kopējā tirgū laistā polimēra iepakojuma apjoma līdz 2025. gadam. Līnija darbosies diennakts režīmā, tomēr tās darbība plānotajos apjomos neietekmēs "Nordic Plast" energoefektivitāti.

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Papildinot uzņēmumā ieviesto Vides pārvaldības sistēmas standartu ISO 14001, Sadales tīkls veiks energoauditus, lai paaugstinātu energoefektivitāti

Jau sākot juridiski patstāvīgu darbību 2007. gada 1. jūlijā, AS Sadales tīkls kā galveno mērķi izvirzīja būt efektīvam un dinamiskam elektroenerģijas sadales pakalpojumu sniedzējam, līdztekus elektroapgādes drošumam, klientu apkalpošanas uzlabošanai un pakalpojumu pieejamībai rūpēties arī par vidi. Atbalstot atzītu kvalitātes standartu ievērošanu un resursu racionālu izmantošanu, 2008. gada februārī tika uzsākts process integrētās vadības sistēmas ieviešanai, bet 2010. gada februārī uzņēmums saņēma Vides pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 14001:2004.

«Neraugoties uz to, ka ir plānotas izmaiņas Energoefektivitātes likumā, ar ko reāli ieviesīs direktīvas 2012/27/ES prasības, jau šobrīd papildinām uzņēmumā ieviestā Vides pārvaldības standarta ISO 14001:2004 dokumentāciju, aprakstot procesus, kā veiksim energoauditu ar minimālajām prasībām. Uzņēmumiem, kas ir ieviesuši ISO 14001 standartu, nav jāveic obligātie energoauditi,» atklāj Sadales tīkla Procesu daļas vadītājs Jānis Slišāns.

Visi 20 "Lidl" veikali Latvijā un uzņēmuma loģistikas centrs ir saņēmuši Neatkarīgās Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) starptautiski atzīto ISO 50001:2018 sertifikātu par veiksmīgu efektīvas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, informē SIA "Lidl Latvija".

Sertifikātu "Lidl Latvija" piešķīra starptautiskā tehniskā ekspertu organizācija "Dekra".

Kā norāda kompānijā, saņemtais sertifikāts apliecina, ka "Lidl" izveidotie energopārvaldības procesi nodrošina visu uzņēmuma enerģijas plūsmu pārredzamību un tādējādi ļauj identificēt potenciālos izmaksu ietaupījumus "Lidl" veikalos, loģistikas centrā un administrācijas ēkā. Tas savukārt ļauj palielināt ne tikai energoefektivitāti, bet arī rentabilitāti.

Jau ziņots, ka "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi veidoja 53,365 miljonus eiro.

SIA Avoti jaunas rūpnīcas izveidei iegādājusies un renovējusi ēku, plānota jaunu iekārtu iegāde, kā arī saules parka izveide uzņēmuma vajadzībām. Projekta kopējās izmaksas mērāmas vairāk nekā 45 miljonu eiro apmērā, no kuriem vairāk nekā 21 miljons piesaistīti no Swedbank.

Kā uzsver SIA Avoti valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš, “Uzņēmuma attīstība Rēzeknē ir likumsakarīgs solis, jo līdztekus attīstītai infrastruktūrai un darbaspēkam, pieejams arī atbalsts uzņēmējiem. Straujākai uzņēmuma izaugsmei turpinām attīstību un veicam investīcijas, lai ne tikai palielinātu ražošanas jaudas, bet turpinātu atbildīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kas ir bijusi mūsu uzņēmuma prioritāte jau no darbības pirmsākumiem. Regulāri pārskatām ražošanas procesus, lai samazinātu savas darbības radīto ietekmi uz vidi. Šogad bijām arī viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas veica izmēģinājuma braucienus ar elektrisko kravas auto, un tagad ejam soli tālāk – attīstot saules parku uzņēmuma vajadzībām un “zaļākam” ražošanas procesam”.

Rīgas laku un krāsu rūpnīca turpina izstrādāt jaunus produktus, investēt uzņēmuma attīstībā un apsver iespēju paplašināties ārpus Latvijas.

Šogad uzņēmums svin 125 gadu pastāvēšanu tirgū.

Uzņēmums gadu gaitā strauji attīstījies un iekarojis savu vietu tirgū, piedāvājot inovatīvas un videi draudzīgas krāsu un laku formulas. Ar laiku tika paplašināts piedāvājums, ieviešot jaunus produktus un pielāgojoties klientu vajadzībām. Uzņēmuma filozofija ir balstīta uz ilgtspējību, tehnoloģisku progresu un sadarbību ar klientiem, lai nodrošinātu vislabākos risinājumus gan profesionāļiem, gan mājsaimniecībām.

“Vairāku gadu gaitā, mainoties gan uzņēmumam un saražotajiem produktiem, gan darbinieku paaudzēm, mūsu darba uzdevums ir palicis nemainīgs – ražot kvalitatīvus un inovatīvus produktus, stiprināt Latvijas tirgu un lepoties ar sasniegto. Patiesi lepojamies un cienām tos tūkstošu darbinieku, kas 125 gadu laikā ir ielikuši savu artavu rūpniecības attīstībā. Katrs dzīves cikls rūpnīcās ir bijis pilns ar izciliem vadītājiem un zinātniekiem, kuru ieguldījums uzņēmuma attīstībā ir neaizmirstams,” saka Larisa Polosuhina, Rīgas laku un krāsu rūpnīcas valdes priekšsēdētāja.

Šis gads Virši-A ir ļoti radikāls, tiek pilnveidota uzņēmuma komanda, kompānija kļūst atbilstošāka mūsdienu nepieciešamībai

Tā intervijā saka pašmāju degvielas tirgotāja a/s Virši–A izpilddirektors Jānis Priedītis.

Vai izpilddirektora amata ieviešana ir saistīta ar uzņēmuma jaunā koncepta attīstību?

Akciju sabiedrība Virši-A ir sasniegusi ļoti nozīmīgu ciklu savā attīstībā – šogad uzņēmumam bija divdesmit gadu jubileja. Līdz ar straujo uzņēmuma izaugsmi, kas īpaši vērojama pēdējo trīs četru gadu laikā, šogad ir pieņemti vairāki stratēģiski lēmumi – veidot lielam uzņēmumam atbilstošu struktūru un darbības principus, kā arī ieviest jaunus procesus, lai būtu gatavi visām nākotnes izmaiņām, kuras ir iespējamas mūsdienu ļoti dinamiskajā ekonomiskajā dzīvē. Arī uzņēmuma izpilddirektora amata izveidošana ir saistīta ar šīm pārmaiņām, kas paredz izmaiņas uzņēmuma struktūrā. Pārmaiņas ir ļoti būtiska katra uzņēmuma sastāvdaļa. Tās labāk ir ieviest plānoti tad, kad redzam tam ekonomisko pamatojumu, nevis gaidīt līdz brīdim, kad tā ir vienīgā izeja no kādas sarežģītas situācijas uzņēmējdarbībā. Svarīgi, ka darbinieki un kolēģi saprot to mērķi, ko mēs ar šīm pārmaiņām sasniegsim. Jāuzsver, ka šobrīd mēs ieguldām būtiskas investīcijas mūsu darbiniekos, sadarbībā ar vietējiem un starptautiskajiem speciālistiem sniedzot apmācības gan uzņēmuma vadības līmeņa darbiniekiem, gan dažāda līmeņa degvielas uzpildes staciju (DUS) darbiniekiem.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Laikā, kad energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, uzņēmumiem ir pēdējais brīdis atvērt acis un rīkoties – nomainīt veco apgaismoju pret jaunu, ekonomisku LED apgaismojumu, un ik mēnesi samazināt enerģijas izmaksas līdz pat 80%.

SIA “RCG Lighthouse” piedāvā pakalpojumu “apgaismojums kā ārpakalpojums,” kas ir jauns industriālais apgaismojums uz “nomaksu”. Astoņos gados esam realizējuši jau vairāk nekā 400 projektus komerciālā un industriālā sektora klientiem visā Baltijā. Orkla Latvija, Coca-Cola, Jysk – tie ir tikai daži no mūsu klientiem, kas rīkojās krietni pirms energoresursu krīze pieklauvēja pie namdurvīm. Jā, lauvas tiesu tie ir starptautiski uzņēmumi, kuru fokuss uz energoefektivitāti nav pēdējā gada tendence. Tomēr līdz ar krīzi aizvien pieaug pieprasījums arī no vietējā kapitāla uzņēmumiem. Lai gan pieprasījuma kāpums pēc LED apgaismojumiem ir ar strauji pieaugošu tendenci, mēs spējam to apmierināt. Mūsu fokuss ir uzņēmumi, kuru izmantojamo objektu platība ir virs 1000 m2 – biroju ēkas, loģistikas centri, noliktavas, mazumtirdzniecības veikali, ražošanas telpas un tirdzniecības centri, kā arī dažādas āra teritorijas.

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Apvienojot mazās pašvaldības un koncentrējot izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu pakalpojumus lielākos novados, pašvaldību budžetos varētu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā, secināts Latvijas Bankas pētnieku sagatavotajā diskusiju materiālā «Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?».

Pētījumā, izmantojot ekonometriskās metodes, iegūtas liecības, kas norāda uz negatīvu korelāciju starp iedzīvotāju skaitu Latvijas novadu pašvaldībās un to izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, proti, jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

«Raugoties no ekonomikas teorijas skatpunkta, pastāv virkne argumentu, kāpēc iedzīvotāju skaita ziņā mazo pašvaldību uzturēšanas izdevumi varētu būt samērā augsti. Lielākoties tie saistāmi ar vidējo izmaksu palielināšanos, kas rodas, samazinoties sniegto pakalpojumu apjomam,» atzīst pētījumā.

Pētnieku ieskatā, saglabājoties esošajām demogrāfijas tendencēm, tuvākajos gadu desmitos iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties, tāpēc saruks arī novadu vidējais iedzīvotāju skaits. 2018.gadā Latvijas novadu pašvaldībās vidēji dzīvoja apmēram 8460 cilvēku, bet 2040.gadā gaidāms, ka vidējais iedzīvotāju skaits būs par 15% mazāks - apmēram 7200 cilvēkiem. Pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju novadu pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju skaitu būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik.

«Vienlaicīgi samazinājām spuldžu daudzumu, palielinājām gaismas daudzumu un samazinājām elektroenerģijas patēriņu.»

Tā intervijā DB saka SIA AKG Thermotechnik Lettland finanšu direktors Kaspars Mazapšs

Kā jūsu uzņēmuma specifika nosaka to, ka jums ir svarīga optimāla sadales tīkla operatora darbība?

Mēs esam viens no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un lielākais vācu ražošanas uzņēmums Zemgales reģionā. Produkti, ko ražojam, ir individuāli konstruēti augstas veiktspējas siltummaiņi jeb, vienkārši sakot, radiatori, dzesētāji. Mūsu saražotie dzesētāji tiek izmantoti galvenokārt smagajā celtniecības tehnikā, lauksaimniecības tehnikā un kompresoros. Tātad ekskavatori, buldozeri, kombaini, traktori, kompresori ir tā tehnika. kam tiek konstruēti mūsu radiatori. Mūsu uzņēmuma klienti ir pasaulē lielākie šīs tehnikas ražotāji. Viens no pazīstamākajiem mūsu klientiem celtniecības tehnikas nozarē ir Caterpillar jeb CAT, kas ir pasaulē lielākais celtniecības tehnikas ražotājs. Mēs esam uzņēmums ar īpašu tehnoloģisku procesu. Prasība ir tāda, ka mums ir nepieciešama konstanta elektroenerģijas piegāde divdesmit četras stundas diennaktī un praktiski 360 dienas gadā. Tātad visu gadu, jo mūsu galvenais elektrības patērētājs strādā trijās maiņās un visu gadu. Izņemot tad, ja veicam plānotu iekārtas apkopi. Tās kopā ir vairākas nedēļas un četras piecas reizes gadā.

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viens no lielākajiem maizes ražotājiem Latvijā «Latvijas maiznieks» pagājušajā gadā strādāja ar 28,72 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45% - līdz 680 649 eiro, liecina informācija portālā «Firmas.lv»

Pērn sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu uzņēmums realizēja projektu, kura rezultātā paplašināja un nodeva ekspluatācijā ražošanas ēku.

«Latvijas maiznieks» vadība arī atzīmējusi, ka pērn kompānija nodarbināja vidēji 274 darbiniekus.

2018.gadā «Latvijas maiznieks» tika sertificēts pēc LVS EN ISO 50001:2012 enerģētikas pārvaldības vadības standartam ar mērķi maksimāli efektīvi izmantot energoresursus, kā rezultātā optimizēt uzņēmuma izdevumus, paaugstināt konkurētspēju, kā arī samazināt kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi. Tajā pašā laikā viņš atturējās pagaidām prognozēt konkrētu apgrozījuma pieauguma apmēru šajā gadā.

Cauruļu sistēmu ražotājs «Evopipes» ik gadu uzņēmuma attīstībā investē no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro. Šogad plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro un palielināt ražošanas jaudu par 15% jeb līdz pat 25 000 tonnām gadā, biznesa portālam db.lv stāsta Jelgavā strādājošās SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

«Evopipes» dibināts 2005. gadā, un pirmie trīs gadi pagājuši projektējot, būvējot, izvēloties pareizās tehnoloģijas un iegādājoties iekārtas. 2008.gada nogalē tika uzsākta ražošana.

Pēdējos trīs uzņēmuma attīstības gados investētas būtiskas investīcijas, no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro ik gadu. Pērn ražotnei tapusi jauna piebūve un iegādāta jauna ražošanas iekārta, kas spēj saražot caurules pat viena metra diametrā. Šo cauruļu tirdzniecības zīme ir GIGAPIPE, un projektā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro.

Uzņēmuma produkti iedalāmi divās lielās grupās – caurules, kuras paredzētas kabeļu aizsardzībai un šķidrumu pārvadīšanai. «Evopipes» ražo caurules gan elektroinstalācijām iekštelpām, gan ārējai infrastruktūrai, sākot no augstsprieguma kabeļiem līdz pat telekomunikāciju optiskās šķiedras kabeļu sistēmām.

Investējot 130 000 eiro, saplākšņa apstrādes uzņēmums SIA Troja ražotnē Rīgā uzstādījis 593 saules paneļus ar kopējo jaudu 222 kW, tādējādi izveidojot vienu no šobrīd lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā.

Objektu pieņēmusi ekspluatācijā Rīgas pilsētas būvvalde. Pēc SIA Troja sniegtās informācijas uz ražošanas ēkas uzstādītie saules paneļi gada laikā saražos līdz 183 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir 12% no ražotnes kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Izmantojot zaļās enerģijas priekšrocības, saules paneļu parka izveide palīdzēs ietaupīt 19,31 tonnu CO2 izmešu ik gadu, kā arī samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

Plānots, ka investīcijas atmaksāsies 8 gadu laikā.

Saules paneļu projekts realizēts sadarbībā ar SIA “PV Service” un SIA “EG Inženieri”. “Aizvadīto gadu laikā, kad “Troja” ievērojami palielinājusi ražošanas jaudu un platības, iegādāta virkne modernu iekārtu un paplašināts produktu klāsts, pieaugusi nepieciešamība samazināt gan pieaugošās elektroenerģijas izmaksas, gan siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomus. Esam veikuši apgaismojuma nomaiņu uz energoefektīvām LED spuldzēm sadarbībā ar KPFI īstenojām projektu “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”, kā arī pagājušajā gadā ieviesām energopārvaldības sistēmu ISO 50001 un uzstādījām vairākas elektromobiļu uzlādes iekārtas. Kā nākamo iespēju saskatījām sava saules paneļu parka izveidi, kuru nākotnē plānots paplašināt,” stāsta uzņēmuma tehniskais direktors Modris Krauja.

Ieviešot Eiropas Savienības direktīvu, pēc pāris gadiem lielajiem uzņēmumiem līdztekus ikgadējiem finanšu pārskatiem būs jāsniedz arī nefinanšu pārskats, kurā būs akcentēti uzņēmumā veiktie pasākumi kukuļošanas un korupcijas novēršanai.

Par to šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīkotajā diskusijā informēja Finanšu ministrijas Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas pārstāve Agnese Paulsone.

Viņa norādīja, ka nefinanšu paziņojums būs kā daļa no vadības ziņojuma vai atsevišķa gada pārskata sastāvdaļa. Tajā būs jāsniedz informācija par vairākām jomām, tostarp sociāliem jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu, kā arī par pretkorupcijas un kukuļošanas jautājumiem, aprakstot, kā uzņēmums šos riskus pārvalda.

Nefinanšu pārskats būs jāgatavo biržā kotētajām sabiedrībām, kredītiestādēm, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru darbinieku vidējais skaits ir lielāks par 500.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā: