Gada sākumā ievērojamu kriptovalūtu cenu lēcienu izraisīja Bitcoin (BTC) spot ETF tirdzniecības uzsākšana ASV biržās. Savukārt šobrīd esam pavisam tuvu otras lielākās kriptovalūtas Ethereum (ETH) spot ETF tirdzniecības uzsākšanai ASV biržās, kas varētu kļūt par starta šāvienu jaunam kriptovalūtu cenu rallijam.

Lai gan atsevišķās biržās, piemēram, Kanādā un Zviedrijā, jau iepriekš tika tirgoti Bitcoin un Ethereum cenai piesaistīti finanšu instrumenti, tomēr ETF ledus kriptovalūtu jomā reāli iekustējās tikai šā gada sākumā, kad ASV tika apstiprināti 11 ETF (biržā tirgotie fondi), kuru bāzes aktīvs ir Bitcoin. Šo ETF starts kļuva par vienu no vienu no visveiksmīgākajiem ETF vēsturē. Līdz jūnija beigām Bitcoin ETF izdevās piesaistīt 33,1 miljardu ASV dolāru. Šim notikumam bija divi nozīmīgi aspekti.

Pirmkārt Bitcoin ETF nodrošināja ērtu un regulētu piekļuvi investīcijām kriptovalūtās esošajā finanšu tirgus sistēmā, bez nepieciešamības pašam tieši pārvaldīt kriptoaktīvus. Tādejādi, tiek plaši atvērtas durvis institucionālajiem investoriem. Otrkārt, kriptovalūtu tirgū ievērojamā apjomā ienāca jauns kapitāls, kas šogad nodrošināja jauna augstākā Bitcoin cenu līmeņa sasniegšanu vēl pirms BTC dalīšanas notikuma, kad atlīdzība par viena bloka ieguvi tiek samazināta uz pusi.

Kriptovalūtu vērtība pēdējos mēnešos ir strauji pieaugusi, un viens no šī kāpuma iemesliem ir Bitcoin ETF jeb biržās tirgoto kriptovalūtu fondu sagaidāmā iekļaušana ASV biržās.

Kriptovalūtu ETF ir fonds, kurš ir piesaistīts kriptovalūtu aktīviem un kura akcijas tiek tirgotas biržā. Atbilstoši fonda daļu vērtības izmaiņas seko līdzi kriptovalūtu cenas izmaiņām. Šie fondi ļauj investoriem pastarpināti ieguldīt kriptovalūtu aktīvos, pašiem tos tiešā veidā nepērkot, nepārdodot un neturot. Pastāv divu veidu kriptovalūtu ETF: tūlītējā darījuma ETF (spot) un nākotnes ETF (future).

Nākotnes ETF tiek tirgoti ASV biržās jau kopš 2021. gada. Šo fondu pārvaldniekam nepieder pati kriptovalūta, bet tas tirgo tiesības (nākotnes līgumus) nākotnē pirkt vai pārdot kriptovalūtu par noteiktu cenu. Savukārt tagadnes ETF operē ar kriptovalūtām atbilstoši tā brīža tirgus cenai. Tas nozīmē, ka šie fondi nepastarpināti pērk un pārdod kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin vai Ethereum. Un tieši tagadnes jeb spot ETF ir tie fondi, kuru atļauju tirdzniecībai ASB biržās cenšas panākt vairāki ietekmīgi uzņēmumi.

Ethereum spot ETF tirdzniecības uzsākšana ASV ir kārtējais nozīmīgais pavērsiens digitālo aktīvu tirgū, kas vēl vairāk nostiprinās kriptovalūtu leģitimitāti un pieejamību. Līdzīgi Bitcoin spot ETF tirdzniecības uzsākšanai ASV arī Ethereum ETF ievērojami paplašinās to investoru loku, kas turpmāk varēs brīvi investēt šajā aktīvā.

No dienas kārtības tiks noņemts jautājums par šī digitālā aktīva leģitimitāti, atbilstību normatīvajiem aktiem, drošību un pieejamību. Ethereum kļūs par “normālu” aktīvu un pievilcīgāku ieguldījumu iespēju ikvienam interesentam. Binance paredz stabilu kapitāla plūsmu šajos Ethereum ETF, tomēr maz ticams, ka sākotnēji novērosim dramatisku ieguldījuma apjomu kāpumu. Visticamāk investīciju apmērs Ethereum ETF būs mainīgs un atkarīgs no dažādiem tā brīža makroekonomiskiem faktoriem. Tomēr ilgtermiņā Ethereum ETF ir eksponenciāls likviditātes pieauguma potenciāls.

Līdz ar ASV Vērtspapīru un biržas komisijas (SEC) apstiprinājumu un Ethereum ETF iekļaušanu ASV biržu sarakstos tajos varēs ieguldīt institūcijas, kurām parasti ir ilgtermiņa ieguldījumu redzējums. Šo institucionālo investoru iesaistīšanās var nodrošināt stabilu un ievērojamu kapitāla pieplūdumu.

Jūnija sākums bija ļoti daudzsološs biržā tirgotajiem Bitcoin fondiem – mēneša pirmajā nedēļā investīciju apjoms, kas ieplūda Bitcoin ETF, pārsniedza to “digitālā zelta” apjomu, kas vidēji tiek iegūts divu mēnešu periodā.

Jūnija pirmajā nedēļā biržā tirgotie 11 Bitcoin fondi kopumā iegādājās 25 729 BTC, kas ir gandrīz astoņas reizes vairāk nekā tajā pašā periodā jauniegūtie 3 150 BTC.

Institucionālo investoru pieaugošā interese iegādāties Bitcoin turpina nostiprināt tā pozīcijas kā digitālā laikmeta zelta alternatīvu. Daudzi investori un kapitāla tirgus dalībnieki Bitcoin jau izsenis ir uzskatījuši par “digitālo zeltu”, norādot, ka investīcijām BTC līdzīgi kā investīcijām zeltā ir ne vien vērtību saglabājoša, bet arī vērtību palielinoša funkcija. Lielāko kriptovalūtu ETF kopējā vērtība ASV biržās šobrīd ir aptuveni 60 % no zelta ETF vērtības. Pie tam jāņem vērā, ka investīcijas zelta ETF notiek jau 20 gadus, savukārt Bitcoin spot ETF ASV tika atvērti tikai šī gada sākumā.

ETF uzplaukums nu tiek vainots pie tā, ka mazinās kompāniju vēlme savstarpēji konkurēt.

Ja jāmeklē, kur un kā ieguldīt, tad bieži vien pievilcīgs veids ir tā saucamo biržā tirgoto fondu (ETF) iegāde. Tie seko kādam noteiktam tirgus indeksam un kopē tā guvumus. Šie indeksi var būt visai specifiski, lai gan pašas populārākās investīcijas ir tādos ETF, kas mēģina atkārtot kāda ļoti populāra kopējā tirgus indikatora sniegumu, piemēram, ASV akciju Standard & Poor’s 500 veikumu. Šāda investēšana bieži tiek reklamēta kā vieglāka padarīšana, jo, iegādājoties šādus milzīgus ETF, daudz greizi nenošausi, jo no kopējā tirgus neatpaliksi. Tāpat šādiem fondiem mēdz būt būtiski zemākas pārvaldīšanas maksas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Zemu izmaksu biržā tirgotie fondi, visticamāk, turpinās uzvaras gājienu.

Neskatoties uz lielāku nenoteiktību un viļņošanos finanšu tirgos, pagājušajā gadā investori turpināja pludināt naudu biržā tirgoto fondu (EFT) virzienā. 2018. gadā šādos ASV fondos iepludināti līdzekļi 300 miljardu ASV dolāru apmērā, liecina izpētes uzņēmuma XTF apkopotie dati. Līdzekļu apmērs, ko pārvalda ASV ETF, bijis aptuveni 3,4 triljonu ASV dolāru apmērā.

Joprojām vairumu naudas gan pārvalda tradicionālie fondi – 18,7 triljonu ASV dolāru apmērā.Šajā pašā laikā jau gadiem vērojama situācija, ka aktīvajiem līdzekļu pārvaldītājiem nākas atdot pozīcijas pasīvi pārvaldītajiem fondiem. Nopirkt kādu ETF ir viegli, un to turēšana pārsvarā saistās ar zemākām, turklāt sarūkošām komisijas maksām. Eksperti lēš, ka šāds vilciens ir ieskrējies, un šī tendence pārskatāmā termiņā, visticamāk, nestāsies.

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Pandēmija būtiskai daļai finanšu tirgiem vismaz pagaidām ir bijis visai veiksmīgs posms. Tās laikā visai strauji pieaugusi, piemēram, daudzu biržā tirgotu uzņēmumu akciju cena.

Tāpat īstens spekulāciju tracis skāris virtuālās valūtas un citus visai riskantus aktīvus. Laikos, kad cenas pamatā aug, parasti rodas labs pamats fonam, kad parādās vesels lērums ar kādiem padomiem, kur cilvēkiem likt savu naudu. Jāņem gan vērā, ka kāda akla ticība šādiem padomdevējiem var būt riskanta – sevišķi, ja tas mijās ar solījumiem par "garantētu" un lielu peļņu.

Lai nu kā – Bloomberg tradicionāli mēģina aptaujāt vairākus ieguldījumu speciālistus par to, kur tie konkrētajā brīdī saož iespēju nopelnīt un šobrīd ieguldītu līdzekļus 10 tūkst. ASV dolāru apmērā.

Šobrīd populāri izcelt ieguldījumus tā saucamajās vērtības akcijās (value stocks). Tie mēdz būt sevi pierādījuši biznesa modeļi, kuru akcijas var mēģināt uzskatīt par nosacīti nenovērtām, ja salīdzina ar šī uzņēmuma dividendēm, peļņu un ienākumiem. Pretējā fronte ir tā saucamās izaugsmes akcijas. Parasti šie uzņēmumi darbojas strauji augošos tautsaimniecības sektoros un neaizraujas ar dividenžu maksāšanu, piemēram, tehnoloģiju kompānijas. No šīm kompānijām tiek ļoti daudz gaidīts, un to cenās mēdz būt jau ietverta strauja vien sagaidāmā to peļņas izaugsme. Kopumā Vanguard Value biržā tirgotā fonda daļas cena šogad ir palēkusies jau gandrīz par 20%. Tikmēr Vanguard Growth ETF cena augusi par 11%.

Pasaules līdzekļu pārvaldīšanas industrijā pēdējos gados turpinās sava veida revolūcija. Fondu pārvaldītājus, kas klientiem bieži sola panākt labākus rezultātus ar konkrētu vērtspapīru izvēlēšanos, izkonkurē pasīvie indeksu fondi.

Iegādāties šādus biržā tirgotos fondus (Exchange traded fund jeb ETF) ir viegli, un turklāt to turēšana bieži saistās ar zemākām pārvaldīšanas maksām.

Pasīvās investēšanas triumfu nupat iezīmējusi situācija, kad pirmo reizi vēsturē šādu ASV bāzēto indeksu fondu aktīvu apmērs pārsniedzis aktīvo fondu aktīvu apjomu. Būtībā turpinās jau gadiem vērojamā tendence, kad indeksu fondi atņem tirgus daļu tradicionālajai fondu industrijai.

Proti, augustā ASV kādam indeksam sekojošo fondu aktīvu apjoms sasniedzis 4,27 triljonus ASV dolāru. Tikmēr aktīvi menedžētie fondi pārvaldījuši līdzekļus 4,25 triljonu ASV dolāru apmērā, liecina Morningstar aplēses. Mēneša laikā investori ASV ETF virzienā pludinājuši 90 miljardus ASV dolāru, bet no aktīvajiem fondiem nopludinājuši gandrīz 125 miljardus ASV dolāru.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Nauda finanšu tirgū, ja tā atrodas riskantākos instrumentos, var sadegt vienā mirklī. Nupat notikušais akciju krahs sevišķi nežēlīgs bijis pret daudzu naftas nozares pārstāvju vērtspapīriem.

Tiesa gan, tas tāpat nav īsti pielīdzināms tiem zaudējumiem, ko piedzīvojuši šādi fondi ar reizinātāju.

Proti, ja kāds spekulants patiesām pēc paša brīvas gribas vēlas piedzīvot sevišķi krāsainu emociju gammu, tad viņš var iegādāties fondus ar reizinātāju. Tie sevišķi labi parasti sāk izskatīties brīdī, kad cenas ilgstoši kāpušas, un alkatība liek meklēt arvien lielāku risku. Tiesa gan, eksperti ar šādiem ieguldījumiem investoriem, kas nav ļoti pieredzējuši, īpaši aizrauties neiesaka. Turklāt gandrīz nekad šādu fondu turēšana nav attaisnojama ilgtermiņā. Tie pārsvarā ir piemēroti vien īsāka termiņa spekulācijām.

Ar riska reizinātājiem aprīkotie fondi vislabāk sevi pierāda tad, ja ir konkrēta un spēcīga tirgus virzība vienā vai otrā virzienā. Tad attiecīgi var cerēt nopelnīt, piemēram, trīs vai četras reizes vairāk nekā ir kāda kopējā tirgus indikatora vērtības izmaiņa. Tomēr, ja cena nedodas tur, kur vajag, iznākums var būt graujošs - sevišķi tiem, kas gluži neizprot, kā darbojas konkrētais mehānisms. Izejvielu gadījumā šādi fondi ir īpaši riskanti, ja ņem vērā to, ka tā pati naftas cena var mainīties strauji un neparedzami.

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Ar ļoti strauju pieaugumu izcēlušies daži tematiskie biržā tirgotie fondi.

Šogad līdz šim guvumi no ieguldījumiem populārākajās akcijās bijuši izcili. Tiesa gan, vēl labāk gājis atsevišķiem tematiskajiem, biržā tirgotajiem fondiem, kas seko līdzi specifisku uzņēmumu akcijām. Daži tādējādi teic – pasaulei mainoties, labāk ies tādiem ieguldījumiem, kas savu likmi arī liek uz rūpniecības un sociālajām izmaiņām.

ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksam padevies labākais gada starts kopš 1987. gada, kur tā vērtība palēkusies par 11% (interesanti gan ir tas, ka tā paša 1987. gada oktobra vidū notika totāls ASV akciju tirgus sabrukums, kas vēsturē iegājis ar nosaukumu «melnā pirmdiena».

Proti, pirms jau vairāk nekā 30 gadiem 19. oktobrī ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average akciju indeksa vērtība tirdzniecības sesijas laikā saruka par 22,6%). Tikmēr ir tādi ETF, kuru cenu pieaugums bijis pat trīs un piecas reizes straujāks. Uz pārējo fona izceļas trīs šādi fondi, kuru investīciju tematika saistīta ar jaunajiem modes kliedzieniem – marihuānu un atjaunojamo enerģiju.

Pēdējo piecu gadu laikā Swedbank klientu skaits, kuriem ir kāds no vērtspapīriem ieguldījumu vai vērtspapīru kontā, ir pieaudzis par 205%, arī visā sabiedrībā interese par ieguldījumiem ir kļuvusi būtiski lielāka. Viens no jautājumiem, uzsākot ceļu investīciju jomā, bieži vien ir – kādu stratēģiju izvēlēties?

Katram šī stratēģija var būt sava, tāpat arī priekšstati, kas ir pareizi un kas ne tik ļoti. Balstoties uz savu ilggadējo, arī privāto investora pieredzi, varu piedāvāt redzējumu par finanšu līdzekļu izvietošanu, ko var saukt par stratēģiju “no visa pa mazumiņam”.

Sakārto savas finanses

Lai gan var skanēt garlaicīgi, taču pats pirmais solis, pirms ķerties pie ieguldīšanas finanšu tirgos, ir sakārtot savas finanses. Tas ir būtiski, lai lietainākos dzīves brīžos nebūtu jāņem nauda laukā no saviem ieguldījumiem, lai segtu ikdienas tēriņus vai tēriņus neparedzētiem izdevumiem (zobārstam, auto labošanai utt.) Viena no lielākajām kļūdām, ko esmu redzējis starp dažādiem cilvēkiem, kas tikko sāk ieguldīt, - darīt to ar saviem vienīgajiem brīvajiem līdzekļiem.

Dažu biržās tirgoto fondu pārvaldīšanas maksas, iespējams, varēsim redzēt pie nulles vai pat negatīvā teritorijā

Pēdējo gadu laikā pasaulē arvien populārāka kļuvusi investēšana tā saucamajos biržā tirgotajos fondos (Exchange traded funds jeb ETF), kas sola kopēt kāda tirgus indeksa uzvedību. Šādas investēšanas viena no lielākajām priekšrocībām mēdz būt tā, ka šiem finanšu produktiem ir zemas pārvaldīšanas maksas. Pēdējā laikā jau ir bijušas spekulācijas, ka daži lielie ETF pārvaldnieki atsevišķu populārāko savu šādu fondu pārvaldīšanas maksas kādā brīdī varētu noteikt pat pie apaļas nulles, lai pie sevis atvilinātu pēc iespējas vairāk klientu. Turklāt nav arī izslēgts tas, ka šīs maksas iebrauc pat negatīvā teritorijā. Piemēram, ASV jau tagad dažu šādu lielu ETF gada pārvaldīšanas maksas noslīdējušas līdz nieka 0,03%. Tādējādi tie ir tikai trīs ASV dolāri uz investētiem 10 tūkst. dolāriem. Rezumējot - šajā ziņā vairs nav tālu līdz jūras līmenim.

Neskatoties uz Gillette izaicinājumiem, Procter & Gamble akcijai klājas labi

Pēdējo gadu laikā vīriešu vidū dominējot bārdas kultam, grūtāk klājas atsevišķiem tādu preču ražotājiem, kas paredz šāda apmatojuma likvidēšanu. Piemēram, grūtības pēdējā laikā ziņot par izciliem darbības rezultātiem bijušas Procter & Gamble skuvekļu biznesam Gillette, kam bijusi negatīva ietekme uz visa kopējā uzņēmuma ienākumiem. Turklāt mazāk skujas ne tikai vīrieši – arī sievietes nevēlamo apmatojumu arvien vairāk likvidējot, piemēram, ar lāzeru palīdzību. Tāpat pieejamā informācija liecina, ka Gillette ir sarežģīti konkurēt ar uzņēmumiem, kuri piedāvā lētākus apmatojuma likvidēšanas produktus (kaut vai tos pašus skuvekļus). Rezultātā Gillette spiesta samazināt savu produktu cenu (negatīva ietekme uz peļņas maržām), kur, piemēram, ASV tirgus daļa šai kompānijai šobrīd sarukusi līdz 54% no 70% 2010. gadā, liecina Euromonitor dati. Tāpat Giltette pārdošanas apjomi pagājušogad salīdzinājumā ar vēl iepriekšējo gadu sarukuši par 5,4% līdz 1,4 miljardiem ASV dolāriem.

Šogad turpinājies pasīvās ieguldījumu stratēģijas uzvaras gājiens

Šis gads finanšu pasaulē iezīmējies ar to, ka turpinājās biržā tirgoto fondu industrijas uzplaukums. Daudzi šādi fondi piedāvā atkārtot kāda finanšu tirgus indeksa sniegumu, kas nozīmē, ka ieguldītājam viegli ir sekot līdzi savu investīciju veikumam. Tāpat šādi ieguldījumi mēdz būt uzreiz sabalansētāki, un tiem ir krietni mazākas pārvaldīšanas maksas. Turklāt pēdējie gadi ne pārāk veiksmīgi ir bijuši tradicionālajiem fondu pārvaldniekiem, kuri nespēj turēt savus solījumus par kāda tirgus indeksa pārspēšanu (arī ilgākā termiņā tas ir izdevies tikai nelielai daļai fondu pārvaldnieku). Ja reiz vilciens ir ieskrējies, tad mēģinājumi to apstādināt, visticamāk, cietīs neveiksmi. Ko tādu, šķiet, var attiecināt arī uz biržā tirgoto fondu (ETF) industriju, kura, visticamāk, turpinās plaukt. Daudzi norāda, ka jau tagad ievērojami mainījies veids, kā daudzi investori iegulda, kam būs arvien lielāka ietekme uz kādām kopējām tendencēm. ETF, kuri tiek tirgoti tāpat kā akcijas (pērkot vai pārdodot kādu ETF, to var darīt par pēdējo cenu), popularitāte nozīmē, ka savas pozīcijas ne bez pamata stiprina pasīvās ieguldījumu stratēģijas, kas, kā jau rakstīts, pārsvarā nozīmē, ka investīcijas var būt piesaistītas gan lielākiem, gan mazākiem biržu indeksiem, piemēram, ietverot tādu uzņēmumu akcijas, kuri darbojas dažādās tautsaimniecības jomās. Tāpat viens no svarīgākajiem faktoriem, kas šādus ieguldījumus padara populārākus, ir laika faktors. Aktīvā investēšana mēdz prasīt ilgāku laiku un daudz aktīvāku iesaisti dažādos procesos, kur otra izvēle ir «ieguldīt kādā indeksā» (kura vērtībai ilgākā termiņā vajadzētu augt) un tad par to «aizmirst». Šāda ieguldīšanas stratēģija ir arvien populārāka arī lielo institucionālo investoru vidū – naudu biržās tirgotajos fondos vairāk iegulda arī, piemēram, pensiju fondi.

Bitcoin kriptovalūtas cena šogad jau otro reizi ir pārspējusi iepriekšējo cenas rekordu, šodien cenai pārsniedzot 75 tūkstošu ASV dolāru cenas atzīmi. Tādejādi ir pārspēts šī gada martā sasniegtais cenas rekords — 73 738 USD. Straujš BTC cenas kāpums sekoja labajiem sākotnējiem Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas rezultātiem ASV.

Jāņem gan vērā, ka balsu skaitīšana jorpojām turpinās.

Kopš 2024. gada sākuma Bitcoin ir uzrādījis pieaugumu par vairāk nekā 70 %, un jaunais cenas rekords ir saistāms ar vairāku makroekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Tradicionāli Bitcoin cenas kāpumam ir pozitīva ietekme arī uz citiem digitālajiem aktīviemViens no galvenajiem straujās izaugsmes iemesliem ir vēlēšanu process Amerikas Savienotajās Valstīs. Daudzi investori un tirgotāji jau šobrīd izdara nozīmīgas likmes kriptovalūtu tirgū neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma.

Otrs nozīmīgs faktors ir Bitcoin biržā tirgoto fondu (ETF) ietekme uz kopējo kriptovalūtu tirgu kopš to darbības uzsākšanas ASV janvāra sākumā. Investīcijām Bitcoin ETF ir pievērsušies tādi finanšu nozares smagsvari kā BlackRock un Fidelity, kā arī vēl septiņi citi nozīmīgi aktīvu pārvaldības uzņēmumi. Kopš to darbības uzsākšanas deviņu fondu pārvaldībā ir nonācis Bitcoin vairāk nekā 68,5 miljardu dolāru vērtībā, kas ir aptuveni 5 % no visa BTC kriptovalūtu apjoma.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.