Luminor noslēdzis sava Rīgas centrālā biroja, Skanstes ielā 12, pārdošanas darījumu, lai koncentrētos uz savu pamatdarbību, informē banka.

Ēkas jaunais īpašnieks ir investīciju kompānija Colonna, kas pilnībā iegādājusies nekustamā īpašuma kompāniju SIA Skanstes 12. Vienlaikus darījuma ietvaros Luminor noslēgusi arī ēkas nomas līgumu ar jauno īpašnieku uz desmit gadiem. Darījuma finansiālā ietekme uz Luminor peļņu un kapitālu nav būtiska.

A klases biznesa ēkas augstums ir 40 metri, to projektējis viens no Lietuvas slavenākajiem arhitektiem Audrjus Ambrass (Audrius Ambrasas). Komercēkas kopējā platība ir 15 146 kvadrātmetri, tajā ir arī 151 autostāvvieta. 2009. gadā celtajā ēkā agrāk tika izvietots DNB bankas birojs, tagad tur atrodas Luminor banka.

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.

Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.

«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m² platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m² biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m², bet Viļņā 162 tūkst. m². Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasība pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa sākotnēji noraidīja uzņēmuma prasību, bet "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību, un Augstākā tiesa spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza lietu atkārtotai izskatīšanai.

Otrajā reizē apgabaltiesa lēma par labu "Reap", un spriedums noteiktā termiņā netika pārsūdzēts.

Prasība saistīta ar jau iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro.

Tiesā prasību skatīja pēc būtības un lietā izvērtēja prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Kopējais likvidējamās AS «Reverta» atgūto līdzekļu daudzums uzņēmuma darbības laikā ir sasniedzis 765 miljonus eiro jeb 70% no tajā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, aģentūru LETA informēja Privatizācijas aģentūrā (PA).

«Šis rādītājs būtiski pārsniedz »Reverta« vadības sākotnējās aplēses un vidējos rādītājus nozarē,» piebilda aģentūrā.

«Reverta» šā gada septembrī ir veikusi maksājumu Valsts kasei piecu miljonu eiro apmērā.

Līdz ar to kopš 2010.gada Valsts kasei ir samaksāti 451,2 miljoni eiro, gan pamatsummas atmaksai, gan procentu maksājumiem. Kopumā valsts no «Reverta» dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi vairāk nekā 705 miljonus eiro.

«Reverta» likvidators Kristaps Timpars skaidroja, ka darbs norit pēc plāna - tiek veikti maksājumi Valsts kasei, pabeigti visu vietējo uzņēmumu likvidācijas process, norisinās darbs pie ārvalstu meitas uzņēmumu likvidācijas pabeigšanas, turpinās vairāki nozīmīgi tiesvedību procesi, kā arī aktīvi turpinās visai sarežģītais un apjomīgais «Reverta» likvidācijas process.

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Bieži tiek kultivēts stereotips, ka parastajam cilvēkam nav iespējams pierādīt savu taisnību civilstrīdos ar finanšu iestādēm, tomēr kādreizējā American Express Gold kartes lietotāja ir pierādījusi pretējo.

Viņai izdevies iegūt pozitīvu pirmās instances tiesas spriedumu. Strīda otra puse, kura šīs saistības pārņēma cesijas rezultātā, ir iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā teikts, ka «prasītājs ar pārliecinošiem un pietiekamiem pierādījumiem nav pierādījis faktu, ka atbildētājai būtu nenokārtotas maksājuma saistības pret banku».

Pagātnes nasta

Strīda pirmsākumi ir meklējami 2007. gadā, kad uzņēmēja Līga (datu aizsardzības nolūkā viņas uzvārds tiesas spriedumā ir anonimizēts) piekrita piedāvājumam saņemt American Express kredītkarti. «Visus bankas prasītos procentus un maksājumus veicu tā, kā tika prasīts, kaut arī šķita dīvaini, ka pirmajā gadā šie maksājumi bija mazāki nekā otrajā un trešajā gadā,» viņa atceras. Lielās pieprasītās summas šķitušas aizdomīgas, un viņa vērsusies bankā ar šo jautājumu, tur arī saņēmusi atbildi, cik daudz jāatmaksā par tās izmantošanu. «Samaksāju prasīto summu bez diskusijām, lai arī tā bija neizprotami liela, un vairs par to neinteresējos, jo uzskatīju, ka savas saistības par šī kartes izmantošanu esmu izpildījusi, taču pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka esmu parādā 3800 eiro,» savu nepatīkamo pārsteigumu neslēpj bijusī American Express Gold kartes īpašniece. Banka prasījumu tiesības bija nodevusi parādu piedziņas kompānijai, kura savukārt sākotnēji piedāvāja izlīgumu, bet Līga no šādas iespējas atteicās, un parādu piedziņas uzņēmums vērsās tiesā ar attiecīgu prasību pret viņu par parāda, kā arī kavējuma un līgumisko procentu piedziņu. «Dīvaini, ka izlīguma piedāvājumam neseko faktu pārbaude, bet tiek celta prasība, kura vēlāk tiek uz pusi samazināta,» pārsteigumu neslēpj Līga.

AS «Latvenergo» padome valdes locekļa amatā apstiprinājusi Kasparu Cikmaču, kurš darbu sāks šā gada 25 septembrī, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un valdes locekļi Uldis Bariss, Māris Kuņickis, Guntars Baļčūns.

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš: «Pieredze pārmaiņu procesa vadībā, dziļas zināšanas digitālās transformācijas procesos un prasme strādāt starptautiskā komandā ir kvalitātes, kas K.Cikmača kandidatūru izvirzīja atlases procesa virsotnē. Vēlu veiksmi jaunajam valdes loceklim, Latvenergo valdei un visam kolektīvam.»

Kaspars Cikmačs no 2010. gada līdz 2018.gadam bija AS «Citadele banka» valdes loceklis un Operacionālās direkcijas vadītājs. Darbības laikā AS «Citadele banka» dažādos laika posmos viņa atbildībā bijušas informācijas tehnoloģiju un operāciju pārvaldību saistītās jomas, tajā skaitā IT uzturēšana un izstrāde, e-komercija, kā arī iepirkumi, nekustamo īpašumu pārvaldība un apsaimniekošana, transporta nodrošinājums, dokumentu pārvaldība, bankas atbalsta struktūrvienības (BackOffice), produktu un projektu attīstība, efektivitātes un procesu pārvaldība, personāla pārvalde, inkasācijas dienests, drošības dienests.

Mēs zinām, ka Latvijā šobrīd ir pilnīgi ciet visas ārvalstu investīcijas.

Tā izteicās Citadele bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, kurš otrdien bija aicināts uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdi, lai deputātiem skaidrotu AML (anti money laundering) prasību izpildes sekas un vājas kreditēšanas iemeslus Latvijā.

Apakškomisijas priekšsēdētājs, deputāts Gatis Eglītis aicināja G. Beļavski skaidrot pašreizējo situāciju banku sektorā no savām pozīcijām un norādīt nepieciešamos uzlabojumus, kurus varētu veikt likumdevējs, lai Latvijā pieaugtu kreditēšanas apjomi, investīcijas un uzņēmējdarbības aktivitāte. «Uzņēmējiem slēdz kontus, valda noskaņa, ka eksportēt šobrīd labāk nevajag. Tās tendences finanšu sektorā nav iepriecinošas. Šķiet, esam ieskrējuši otrā grāvī,» iztaujājot baņķieri, minēja G. Eglītis.

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem uz pieciem gadiem ievēlēti Jānis Brazovskis un Māris Macijevskis, informē Satiksmes ministrija.

No 2016. gada Jānis Brazovskis ir Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, pirms tam trīs gadus strādājis asociācijā kā padomnieks. Tāpat J.Brazovskis kopš 2013. gada ir SIA "TET" padomes loceklis. Savukārt no 2001. gada līdz 2012. gadam viņš ieņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu. J.Brazovskim ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē un tiesību zinātņu bakalaura grāds, kas iegūti Latvijas Universitātē.

No 2017. gada Māris Macijevskis ir AS "HansaMatrix" valdes loceklis un finanšu direktors, no 2021. gada SIA "HansaMatrix Innovation" valdes locekli un no 2020. gada SIA "Zinātnes parks" valdes loceklis. Savukārt no 2017. gada viņš ir SIA "IQ Capital" valdes loceklis. No 2004. gada līdz 2016. gadam M.Macijevskis strādājis finanšu sektorā AS "Citadele banka", AS "SEB banka" un AS "Parex banka", tostarp vadošos amatos. Viņam ir maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā, kas iegūts Latvijas Universitātē, un bakalaura grāds ekonomikā un biznesa vadībā, kas iegūts Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga).

Tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad apgrozījums bija 1,32 miljoni eiro

"Mūsu biznesā svarīgs rādītājs ir ikgadējie atkārtotie ieņēmumi (ARR), kas mums šogad būs aptuveni 2,5 miljoni eiro," teic Niks Ustinovs, digitālo produktu tulkošanas platformas "Lokalise" līdzdibinātājs.

"Lokalise" ir 1300 maksājoši klienti. Lielākā daļa ir no ārzemēm, piemēram, "Lemonade", "Yelp", "Revolut", "Tidal". Tāpat ir uzņēmumi, kuru nosaukumus N. Ustinovs nevar atklāt, bet teic, ka 20 no tiem ir no pasaules lielāko uzņēmumu "Fortune 500" saraksta un vēl 20 tā risinājumu šobrīd testē. Tāpat to izmanto labi zināmi Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, "Printful" un "Mintos".

N. Ustinovs teic, ka viens no svarīgākajiem gada notikumiem ir komandas paplašināšanās. Gada laikā "Lokalise" komanda augusi vairāk nekā divreiz, darbinieku skaitam pieaugot no 12 līdz 30. Viņš atzīst, ka tas nav vienkāršs process, jo uzņēmuma šī brīža attīstības posmā vajadzīgi augstākā līmeņa speciālisti ar specializāciju "bizness biznesam (B2B)" un programmatūra kā pakalpojums nozarēs. Īpaši sarežģīti ir atrast mārketinga un pārdošanas cilvēkus, tāpēc viņi tiek meklēti arī ārzemēs. Uzņēmumam ir arī plāns "importēt" Latvijas izcelsmes speciālistus, kuri šobrīd strādā ārzemēs. "Izaicinājums izaugt no 12 līdz 30 ir grūts jebkurā kompānijā, notiek pāreja no mikromenedžmenta uz menedžemtnu un veidojas nodaļas, sistēma, procesi. Tas ir izaicinoši," teic N. Ustinovs.

2020. gadā digitālo produktu tulkošanas platforma "Lokalise" plāno 16 miljonu eiro apgrozījumu un ikgadējos atkārtotos ieņēmumus 10 miljonu eiro apmērā

"Lai to paveiktu, mums nepieciešams dubultot darbinieku skaitu," saka Niks Ustinovs, digitālo produktu tulkošanas platformas "Lokalise" līdzdibinātājs. 2019. gadā uzņēmuma darbinieku skaits jau auga vairāk nekā divtik – no 12 līdz 30.

Iepriekšējos trīs gadus uzņēmums pārsvarā orientējās uz produktu un tā attīstību, mazāk pievēršot uzmanību aktīvai pārdošanai. 2020. gadā nolemts fokusēties uz mārketingu un pārdošanu un piesaistīt vairāk pārdošanas speciālistu, lai nodrošinātu jaunu klientu piesaisti.

Db.lv jau rakstīja, ka "Lokalise" 2019. gada provizoriskais apgrozījums ir četri miljoni eiro, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad apgrozījums bija 1,32 miljoni eiro. Uzņēmumam ir 1300 maksājoši klienti. Lielākā daļa ir no ārzemēm, piemēram, "Lemonade", "Yelp", "Revolut", "Tidal". Tāpat ir virkne uzņēmumu, kuru nosaukumus N. Ustinovs nevar atklāt, bet teic, ka 20 no tiem ir no pasaules lielāko uzņēmumu "Fortune 500" saraksta un vēl 20 no tā risinājumu šobrīd testē. Tāpat to izmanto labi zināmi Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, "Printful" un "Mintos".

Rīgā radīto lokalizācijas procesu automatizācijas un tulkošanas vadības risinājumu "Lokalise" izmanto "Revolut", "Yelp", "Tesco", "Delivery Hero", "Daimler", “TransferGo" un citi.

"Pirmos trīs gadus veiksmīgi attīstījāmies, nepiesaistot ārējās investīcijas. Ar laiku pie mums sāka vērsties pasaules mērogā lieli klienti, kuri pieprasa cita veida funkcionalitāti un līmeni. Sapratām, ka ar ārējo finansējumu, ko varētu ieguldīt jaunu cilvēku pieņemšanā darbā un produkta attīstīšanā, mēs varētu izdarīt ko lielāku nekā līdz šim," saka Niks Ustinovs, "Lokalise" līdzdibinātājs.

Nesen "Lokalise" piesaistīja 5,1 miljona eiro (sešus miljonus ASV dolāru) investīcijas. Šī investīciju raunda divi galvenie investori ir Austrijas riska kapitāla fonds "capital300" un Maiks Šalfens (Mike Chalfen), kurš ir viens no Eiropas aktīvākajiem solo investoriem un iepriekš ir bijis riska kapitāla fonda "Mosaic Ventures" līdzdibinātājs. Tāpat investoru vidū ir 12 biznesa eņģeļi, kam ir pieredze līdzīgu kompāniju dibināšanā. N. Ustinovs uzsver, ka visi uzņēmumi, ko šie cilvēki ir dibinājuši, jau ir t.s. vienradži jeb to novērtējums investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniedzis miljardu dolāru. Privāto investoru vidū ir "Miro", "Algolia", "Intercom", "GoCardless" un citu tehnoloģiju kompāniju dibinātāji. "Galvenā doma ir izmantot viņu zināšanas, pieredzi, kontaktu tīklu. Jā, mēs saņēmām finansējumu, bet tikpat svarīgas ir iespējas, ko šādu investoru līdzdalība var palīdzēt sasniegt," teic N. Ustinovs.

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" veidos kopuzņēmumu ar vienu no "Indexo" dibinātājiem un akcionāriem Druvi Mūrmani un finansistu Kristapu Bērziņu, lai attīstītu alternatīvu investīciju fondu pārvaldes sabiedrību, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jaunais kopuzņēmums nākotnē fokusēsies uz zemu izmaksu nekustamo īpašumu fonda izveidi un pārvaldi, kurā ieguldīt varēs gan Baltijas institucionālie investori, gan privātpersonas.

Pēc kompānijas paziņojumā minētā, šobrīd Latvijā nav vietēja nekustamā īpašuma fonda, kas būtu pieejams ieguldījumiem privātpersonām un, kas palīdzētu investoriem ieguldīt vietējā nekustamā īpašuma tirgū un to attīstīt. Jaunā uzņēmuma mērķis būs izveidot tādu nekustamā īpašuma fondu, kas vietējiem ieguldītājiem nodrošinātu labākus nosacījumus nekā citas šobrīd esošās alternatīvas.

Uzņēmums plāno reģistrēt darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) tuvākajā laikā un trīs līdz četru mēnešu laikā sākt aktīvu fonda darbību.

Pārdošanā izlikta bijušā AS "Parex banka" īpašnieka Valērija Kargina ģimenei piederošā "Villa Adlera" Bulduros, Jūrmalā, liecina pārdošanas sludinājums nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

Sludinājumā nav norādīta villas pārdošanas cena, vien minēts, ka cena ir "pēc pieprasījuma".

Zem lupas: Latvijas 25 visdārgākās privātmājas un dzīvokļi 

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas...

Sludinājumā teikts, ka pašreizējais villas īpašnieks zemi ieguvis 1996.gadā valsts organizētā izsolē, bet 1997.gadā savrupmājas projektēšanai un būvniecībai nolīgts britu arhitektu birojs "The Syntax Group".Sludinājumā teikts, ka villas pirmajā stāvā ir trīs guļamistabas, birojs, virtuve un ēdamzāle, kā arī 500 kvadrātmetru SPA komplekss, kurā ietilpst peldbaseins, masāžas telpa, džakuzi, somu un krievu pirtis, hamam pirts un ūdenskritums. Otrajā stāvā atrodas galvenā guļamistaba un viena papildu guļamistaba, kā arī viesistaba atpūtas vajadzībām.

Zemesgrāmatas informācija liecina, ka īpašums pieder Valērija Kargina dēlam Remam Karginam. Pirms tam īpašnieks bija SIA "Adlera", kuras vienīgais īpašnieks ir Rems Kargins.

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi 

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi,...

Saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju īpašums sastāv no "polifunkcionālas sabiedriskās ēkas", "japāņu paviljona", "tehniskā aprīkojuma ēkas" un trim atbalstmūriem.

"Villa Adlera" mēģināts pārdot arī 2012.gadā, bet pircējs nav atradies. 2008.gadā eksperti laikrakstam "Dienas Bizness" villas vērtību lēsa ap 50 miljoniem eiro, nodēvējot to par dārgāko privātmāju kompleksu Latvijā.

Prokuratūra nodevusi Ekonomisko lietu tiesai krimināllietu, kurā divas personas apsūdzētas par 1,2 miljonu eiro izkrāpšanu no uzņēmumiem, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Lietā apsūdzētas divas personas par to, ka personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību, viena no apsūdzētājām personām, būdama kāda uzņēmuma vienīgā valdes locekle, rīkojoties kā uzņēmuma likumīgā pārstāve, ar nu jau likvidēto AS "Parex banka" noslēdza aizdevuma līgumu par 32 miljonu eiro aizdevumu daudzstāvu mājas būvniecībai.

Būvniecības procesa laikā apsūdzētajai uzņēmuma amatpersonai, apzinoties, ka uzņēmums nespēs izpildīt uzņemtās saistības pret banku un ka uzņēmums kļūs maksātnespējīgs, radās noziedzīgs nodoms ar viltu iegūt uzņēmumam piederošo mantu, vērtē apsūdzība.

Situācijā, kamēr Eiropā un pat Igaunijā un Lietuvā preču ražotāji ātrāk samaksu par piegādātajām precēm saņem, izmantojot faktoringa pakalpojumus, Latvijā šo finanšu pakalpojumu izmanto tikai neliela daļa, tādējādi straujā cenu pieauguma apstākļos daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cīnās ar apgrozāmo līdzekļu deficītu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas uzņēmuma, reversā faktoringa pakalpojumu sniedzēja SupplierPlus pārdošanas nodaļas vadītājs Latvijā Bruno Puriņš.

Viņš atgādina, ka faktorings un reversais faktorings ir sava veida apgrozāmo līdzekļu kreditēšana, kā garantu izmantojot preces pircēja parādu. Faktoringa pakalpojumus ārzemēs izmanto ļoti daudzi uzņēmumi, tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot biznesa attīstībai un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši pašlaik, kad daudzu preču un pakalpojumu cenas pieaug.

Kāda šobrīd ir situācija faktoringa segmentā?

Latvijā faktorings nekad nav bijis populārākais apgrozāmo līdzekļu iztrūkuma segšanas avots. Tieši tāpēc Latvija faktoringa apmēros būtiski atpaliek salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Salīdzinājumam – 2020. gada kopējais faktoringa apgrozījums Latvijā bija 815 milj. eiro, Igaunijā – 3900 milj. eiro, bet Lietuvā – 2700 milj. eiro. Tātad Latvijā tas ir vairāk nekā 4,8 reizes mazāks nekā Igaunijai un 3,3 reizes mazāks nekā Lietuvai. Nenoliedzami, ka katrai no Baltijas valstīm ir atšķirīgi tautsaimniecības pamati, taču šaubos, ka Igaunijas ekonomika ir tuvu vai 5 reizes lielāka nekā Latvijā. Kopumā Eiropā faktoringa pakalpojumus izmanto aktīvā, un to apmēri ir krietni lielāki nekā Baltijā. Pagarināts rēķinu apmaksas laiks – 90 vai pat 180 dienas – nozīmē apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu preču piegādātājiem, tai skaitā ražošanai nepieciešamo izejvielu iegādei (it īpaši situācijā, kad to cenas nemainīgi turpina pieaugt) un ārpakalpojumu pirkšanai, kā arī nodokļu nomaksai.

Lai uzņēmums ilgtermiņā būtu veiksmīgs un nepazustu lielajā tirgus piedāvājumā, tam jāspēj būt atšķirīgam un piedāvāt saviem klientiem to, ko nepiedāvā konkurenti, domā Raitis Mjaņa, SIA VIDI Woods izpilddirektors.

Ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, kas ir viņa konkurētspējas priekšrocības - kas ir tās rozīnītes, ko viņi var likt virsū uz savas kūkas un atšķirties no pārējiem, teic R.Mjaņa. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī labu attiecību veidošanai - gan ar saviem klientiem un sadarbības partneriem, gan ar darbiniekiem. Mēs esam par atklātību - uzskatu, ka atklāts bizness būs arī veiksmīgs bizness, jo tādā veidā uzņēmējs parāda, ka viņam var uzticēties un viņš būs labs sadarbības partneris, secina VIDI Woods izpilddirektors.

Jādara vairāk

Jau kopš agras bērnības es sapņoju kļūt par vadītāju, teic R.Mjaņa. “Skolas laikos aktīvi spēlēju florbolu un mans mērķis vienmēr bija sasniegt maksimāli labāko rezultātu un uzvarēt. Pat ja laukumā neveicās tik labi, cik gribētos, es mēģināju būt tas cilvēks, kurš motivēja un iedvesmoja savus komandas biedrus nemest plinti krūmos, nepadoties un darīt vēl vairāk. Tad neizpalika arī rezultāts, kas mani ļoti priecēja un deva gandarījuma sajūtu. Principā tā bija pirmā pieredze, kas lika man saprast, ka mani ļoti aizrauj cilvēku vadība, ar ko vēlāk saistīju arī savu profesionālo darbību,” atzīmē R.Mjaņa, kurš, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājās Biznesa augstskolā Turība, lai apgūtu uzņēmējdarbības vadību.Raitis ir viens no tiem cilvēkiem, kurš vienmēr tur savu doto vārdu, norāda Gints Lapsa, zemnieku saimniecības Granti īpašnieks un bijušais R.Mjaņas studiju biedrs.