Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Ēdiena gatavošana mājās ir lielisks veids, kā sekot līdzi savai veselībai un fiziskajai formai, gatavojot tādu ēdienu, kas atbilst tieši Tavām vēlmēm un vajadzībām. Pie tam, vakariņu taisīšana darba dienas beigās var būt ļoti relaksējošs process. Protams, tas ir relaksējoši vienīgi tad, kad virtuvē valda kārtība. Daudzi no jums noteikti būs saskārušies ar situāciju, kad plaukti ir piekrauti ar dažādām garšvielām, traukiem un inventāru, līdz vienā brīdī kļūst neiespējami tajos orientēties.

Virtuves iekārtas ir paredzētas tam, lai ēst gatavošana būtu ērta un patīkama, tāpēc svarīgi virtuves vidi uzturēt tīru un kārtīgu. Raksta turpinājumā piedāvājam dažus vienkāršus soļus, kas ātri vien palīdzēs tikt pie sakārtotiem skapīšiem!

1. Sāc ar virtuves skapīšu atbrīvošanu

Tas ir pirmais solis, lai tiktu pie sakārtotiem virtuves skapīšiem. Sāc ar to iztukšošanu, visus priekšmetus novietojot trīs atsevišķās kaudzēs – ārā mešanai, pārdošanai vai ziedošanai un atstāšanai. Kad visi plaukti un skapji ir tukši, sāc ar atbrīvošanos no nevajadzīgajām mantām, un tikai tad pievērsies lietām, ko grasies paturēt. Tādā veidā Tev būs vieglāk orientēties un saprast, cik daudz vietas būs nepieciešams atvēlēt atstājamajiem priekšmetiem.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Dzērienu izplatītājs un importētājs Amber Distribution Latvia, kas ir daļa no Amber Beverage Group holdinga, ir ieguvis ekskluzīvas tiesības Latvijā izplatīt bezalkoholisku, atspirdzinošu dzērienu Green Cola. Saskaņā ar jaunākajiem pārdošanas datiem, bezcukura Green Cola ir ļoti pieprasīta – divu mēnešu laikā plānotais pārdošanas apjoms tika sasniegts jau pēc divām nedēļām, informē Amber Distribution Latvia pārstāve un kategorijas vadītāja Dace Gūža.

Viņa atzīmē, ka mūsdienu sabiedrība arvien pārdomātāk attiecas pret savu dzīvesveidu un izvēlas veselīgu uzturu un dzīvesveidu, visbiežāk ierobežojot cukura un mākslīgo saldinātāju patēriņu. Tas ietekmē arī pārtikas ražošanas biznesu – piedāvājums seko pieprasījumam. Dzērienu (gan bezalkoholisko, gan alkoholisko) tirgū ražotāji arvien biežāk sāk piedāvāt dzērienus ar zemāku cukura, ogļhidrātu un konservantu saturu.

Green Cola ir veselīgāka kolas alternatīva, kas ir saldināta ar dabīgas izcelsmes saldinātāju no stēvijas auga un satur kofeīnu, kas iegūts no zaļajām kafijas pupiņām. Green Cola nesatur cukuru, konservantus vai mākslīgo saldinātāju aspartāmu.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā un viena no retajām visā Eiropā, kura ir ieviesusi paaugstinātu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, ņemot vērā cukura daudzumu.

"Kopš 2022. gada 1. janvāra visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros cukura saturs pārsniedz 8 gramus, ir piemērots paaugstināts akcīzes nodoklis 6,5 centi uz vienu litru, tas ir divas reizes lielāks, nekā bija līdz šim. Lai nenāktos palielināt dzērienu realizācijas cenas, dzērienu ražotāji ir pārskatījuši savu dzērienu receptes. Tā rīkojās arī Cēsu alus, daļai dzērienu tika pārskatītas receptes un tiem, kuriem tas bija iespējams, tika samazināts cukura daudzums par 10–20%. Tādējādi daudzi dzērienu ražotāji izpildīja valsts likumdevēju vēlmi samazināt cukura saturu bezalkoholiskajos dzērienos," intervijā Dienas Biznesam saka AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

No nākamā gada akcīzes nodoklis bezalkoholisko dzērienu grupā varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem.

Valdība šodien starp pirmo un gala lasījumiem Saeimā skatīja nākamā gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, tostarp ieceri par samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lai šādu likmi ieviestu, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ nolemts palielināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem produktiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) rosināja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem akcīzi vispār nevajadzētu palielināt, savukārt bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem akcīzi vajadzētu palielināt vairāk, lai kompensētu negūtos ieņēmumus no pirmās grupas.

Kad Oļegs Sokolovs klausās, kā citi cilvēki stāsta par to, ka pēc dažiem darba gadiem uzņēmumā viņiem ir apnicis savs darbs, viņš nesapratnē nogroza galvu. MV GROUP Distribution LV izpilddirektors apgalvo, ka ikviena ambicioza un mērķtiecīga organizācija nepārtraukti mainās – nav tādu lietu kā tāds pats gads, tas pats pierastais ceļojums vai tie paši izaicinājumi. Šodien viens no vadošajiem vairumtirgotājiem Latvijā pārstāv vairāk nekā 100 zīmolus, tostarp Lietuvas Stumbras Vodka un Angostura no Trinidadas un Tobago.

O. Sokolova vadītais uzņēmums pieder MV GROUP – vienai no lielākajām uzņēmumu grupām, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā. MV GROUP Distribution LV ir arī Lays un British American Tobacco Latvia oficiālais pārstāvis, kā arī CPP Nestle un Les Grands Chais de France S.A. sadarbības partneris.

O. Sokolovs uzņēmumā strādā jau 15 gadus un ir bijis iesaistīts iespaidīgā uzņēmējdarbības pārveidē, kas atspoguļojās arī uzņēmuma nosaukuma maiņā pirms dažiem gadiem, kad MV Latvia pārtapa par MV GROUP Distribution LV.

Organizācijas izaugsme atspoguļojas ne tikai ieņēmumu rezultātos, bet arī komandas izaugsmē, produktu klāsta daudzveidības palielināšanā un jaunu partnerattiecību veidošanā. "Šodien jaunus talantus mūsu komandā galvenokārt piesaista vēlme kļūt par daļu no vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozares, kā arī iespēja kļūt par vairumtirdzniecības ekspertiem," saka MV GROUP Distribution LV vadītājs O. Sokolovs. Uzņēmuma komanda paplašinās, un tās darbinieki gūst atzinību visā pasaulē, atgriežoties mājās ar visaugstākajiem starptautiskajiem apbalvojumiem.

Katrs Igaunijas pilngadīgais iedzīvotājs pērn vidēji patērēja 11,2 litrus absolūtā alkohola, tādējādi alkohola patēriņš Igaunijā turpina pieaugt kopš 2019.gada, liecina pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma veikta pētījuma rezultāti.

Igaunijas Ekonomikas pētījumu institūta dati liecina, ka visvairāk Igaunijā pērn patērēti stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Pārvēršot dzērienos, 11,2 litri absolūtā alkohola nozīmē 11,9 litri stipro alkoholisko dzērienu, 79,6 litri jeb apmēram 160 pudeles alus, 16,1 litrs jeb apmēram 21 pudele vīnogu vīna un 10,6 litri citu vieglo alkoholisko dzērienu katram pieaugušajam.

Alkohola patēriņa pieaugums galvenokārt saistāms ar stipro alkoholisko dzērienu patēriņa kāpumu, kamēr alus patēriņš nedaudz samazinājies.

Ekonomikas pētījumu institūta direktors Pēters Raudseps norādīja, ka iedzīvotāju pirktspēja alkohola iegādei pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, jo iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir straujāks nekā cenu kāpums.

Latvijas Balzama zīmols Rīgas Melnais Balzams uzsācis ražot balzamu ar kafijas garšu – Rīgas Melnais Balzams Espresso, informē uzņēmumā.

Šis būs jau piektais produkts šī dzēriena līnijā. «Kafijas garšas iekļaušana arī alkoholiskajos dzērienos šobrīd ir ļoti aktuāla tendence visā pasaulē. Bāros, restorānos un kafejnīcās šie dzērieni ir bārmeņu izvēles pirmajā pieciniekā,» pastāstīja Māris Kalniņš, Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola direktors. «Radot Rīgas Melnais Balzams Espresso, esam apvienojuši divas patērētāju novērtētas garšas: Rīgas Melnais Balzams garšu un espresso garšu,» stāsta Māris Kalniņš.

Rīgas Melnais Balzams Espresso pagatavošanā izmantots balzama ekstrakts, kas atrodams katra šī dzēriena pamatsastāvā. Tam kā jauninājums klāt pievienots Arabica kafijas pupiņu ekstrakts un kanēļa ekstrakts.

Sekojot atspirdzinošo dzērienu popularitātei un ūdens patēriņa tendencēm, SIA Nordic Food ar zīmolu BMore uzsākusi ražot ūdeni ar dažādiem vitamīniem un minerālvielām, plāno to tuvākajā laikā eksportēt un cer izstrādāt arī citus produktus

Jau tā plašajā atspirdzinošo dzērienu segmentā startam gatavojas arī zīmols BMore, kas ūdens ražošanu uzsācis pavisam nesen. «No savas līdzšinējās darba pieredzes zinājām, kur ir nepieciešamas mazākas investīcijas pilna ražošanas cikla nodrošināšanai, ja salīdzina, piemēram, piena, gaļas, zivju pārstrādes nozares. Sapratām, cik izmaksā tehnoloģiskās iekārtas un kādas varētu būt minimālās investīcijas pirmajā posmā. Ideja bija radīt ne tikai vienu produktu, bet kļūt par inovatīvu produktu ražotājiem. Tagad tas būs ūdens, bet pēc tam mēs domāsim par vēl kādu jaunu, inovatīvu produktu,» stāsta SIA Nordic Food zīmola BMore līdzīpašniece Anita Pedāne. Kopīgi ar kolēģēm viņa secinājusi, ka vēlas ražot dzērienus. «Vēlējāmies saprast, kur dzērienos ir inovācija, jo ūdens ir masveidā lietojams produkts, to dzer visi,» komentē A. Pedāne. Novērojumi liecināja, ka augoša pieprasījuma tendence ir dažādiem atspirdzinošajiem dzērieniem, kā arī funkcionālajai pārtikai. Zīmola BMore inovācijas kods bija apvienot šo augošo tendenci ar masveidā lietojamo produktu, radot tādu kombināciju, lai patērētājs saprastu, ka tas ir vairāk nekā ūdens. Tā gada laikā izkristalizējies produkts, kuru uzņēmums vēlas attīstīt. SIA Nordic Food iestājās Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatorā, kurā, izmantojot grantus, tika radīta pirmā pilotpartija un izstrādāta vizuāla identitāte gan produktam, gan pašām zīmolam. Kopumā produkta izstrādē investēti 103 tūkstoši eiro. Vācijā tika atrasti sadarbības partneri, kuri BMore izstrādāja produkta receptūru. Galvenais uzdevums bija izveidot funkcionālā ūdens produktu, lai tas būtu maksimāli pietuvināts ūdens garšai, bez cukura, konservantiem, saldinātājiem un krāsvielām. «Veikalos pieejamie vitaminizētie ūdeņi nereti ir spilgtā krāsā, kas atbaida, vai ar izteikti saldu garšu, jo tiem pievieno cukuru, konservantus un pēc to lietošanas vēlāk gribas dzert vēl parasto ūdeni. Tāds ūdens neveldzē, bet noteikti dod kaut kādu labumu cilvēka organismam. To nevar noliegt,» komentē A. Pedāne. Uzņēmuma mērķis bija atrast funkcionāli līdzīgu produktu – lai ūdens veldzētu, bet tajā pašā laikā tam būtu funkcionāla iedarbība atkarībā no tā, kādu produktu klients izvēlas. Vitamīnu un minerālvielu attiecība sakombinēta tā, lai tā būtu dienas deva, nevis vienā pudelē ir milzīga deva ar vitamīniem, lai varētu izdzert trīs līdz četras ūdens pudeles vai arī kombinēt.

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Latvija var piesaistīt ārvalstu investorus, taču, tāpat kā tas notiek visā pasaulē, viss sākas ar vietējiem investoriem, intervijā DB paziņoja Oksfordas universitātes Said Business School profesors Tims Dženkinsons.

Kādēļ uzreiz nevar piesaistīt ārvalstu investoru naudu?

Ja vietējie investori neiegulda naudu investīciju fondos, ārvalstu investors var jautāt sev: «Ja vietējie tur neiegulda naudu, tad kādēļ man būtu jāiegulda?» Ir jāpiesaista ārvalstu investoru nauda, taču tas ir nākamais solis. Pastāv Eiropas Investīciju fonds, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, un investīcijām var piesaistīt arī vietējos pensiju fondus. Un tad jau var pievērsties citiem investoriem.

Cik daudz laika aizņem process no ieguldījumu fonda izveides līdz ārvalstu investoru naudas ieguldīšanai?Dažkārt tas aizņem 4-5 gadus. Viņi skatās uz to rezultātu, kuru uzrādījuši pirmie fondi. Ja viss ir kārtībā, var gaidīt, ka viņi nāks.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Latvija ir stabila valsts, kas ir NATO un ES dalībniece, tomēr turpmākas lielas investīcijas Latvijas rūpniecībā var kavēt darbaspēka pieejamība.

Tā intervijā Dienas Biznesam norādīja Orkla lielākais investors Steins Ēriks Hāgens un Orkla grupas prezidents Nils Selte pēc tam, kad septembrī tika atklāta Orkla jaunā cepumu ražotne – Orkla Biscuit Production.

Pirmo reizi Latvijā bijāt 1994. gadā, kad piedalījāties mazumtirdzniecības tīkla Rimi izveidē. Tolaik Latvijā vēl bija padomju armija, kas tikai plānoja došanos prom, un šī vieta bija diezgan riskanta biznesa sākšanai vai naudas investēšanai. Kā jutāties, to darot?

Steins Ēriks Hāgens: Pirmkārt, visas investīcijas ir riskantas. Un atcerieties, ka norvēģi un skandināvi jutās ļoti tuvi Baltijas valstīm. Investēt Latvijā mūs mudināja toreizējā Norvēģijas premjerministre Grū Hārlema Bruntlanne. Pēc vizītes Latvijā viņa teica, ka mums vajadzētu apsvērt investīciju iespējas Baltijas valstīs. Vēlāk Vārnera kungs, kuram pieder tīkls Dressmann, un es – mēs investējām Latvijā. Viņš atvēra dažus apģērbu veikalu tīklus, mēs izveidojām dažus restorānus un veikalus, vēlāk iegādājāmies dažas viesnīcas un citus aktīvus un attīstījām iepirkšanās centrus. Tas bija sākums. Es neatceros visas detaļas. Tomēr tagad redzam, cik lielas ir atšķirības starp to laiku un tagadni, un secinām, ka bija pilnīgi pareizi investēt šajā reģionā.

Akciju tirdzniecība ir līdzīga hokeja spēlei, Nasdaq Baltijas biržu rīkotajā pasākumā CEO Meets Investors sacīja bijušais hokejists Sandis Ozoliņš.

«ASV nodzīvoju 17 gadus, tur iepazinos ar akciju tirgiem un tirdzniecības procesiem tajos, kā arī investīciju iespējām. Akciju tirgus ASV ir ļoti populārs investīciju veids, ko cilvēki izmanto, arī vismaz viens segments televīzijas ziņās tiek veltīts akciju tirgiem, līdz ar to informācijas pieejamība par tiem ikdienā ir plaša,» viņš novērojis, piebilstot, ka līdz ar to cilvēki ir vairāk informēti, un mazāk izplatīts ir mīts, ka akciju investīcijas ir domātas kādai noteiktai iedzīvotāju grupai.

Akciju tirdzniecību var pielīdzināt hokeja spēlei, viņš uzsver, piebilstot, ka nepieciešama plānošana un informācijas izvērtēšana, un vienkārši cerēt uz labu iznākumu ilgtermiņā ir riskanti. Arī hokejā notiek plānošana, analīze, konkurentu vērtēšana, apskatot viņu stiprās un vājās puses. Tādēļ šajās abās darbībās var savilkt daudz paralēles, viņš uzsver.