Nākotnes tehnoloģijas automašīnu mazgāšanā Latvijā jau šodien. Tā dažos vārdos var nosaukt uzņēmuma Shine Expert izveidoto nano automazgāšanas pakalpojumu. Dārgi vai lēti? Ja salīdzina vienas reizes cenu, šķiet dārgi, taču ja skatās ilgtermiņā – sanāks lētāk.

«Būtībā apzīmējums nanomazgāšana nezinātājiem rada nedaudz maģiskas sajūtas. To var redzēt, kad klients pirmo reizi pie mums atbrauc nomazgāt savu automašīnu. Jo reāli nekāda mazgāšana nenotiek. Un klients ir ļoti pārsteigts, kad vēro darba procesu. Šo pakalpojumu var tēlaini nosaukt par sauso mazgāšanu jeb vēl precīzāk – par automašīnas bezkontakta tīrīšanu. Jo visa procesa laikā mūsu darbinieks mašīnas korpusam pat nepieskaras,» skaidro Shine Expert īpašnieks, jaunās mazgāšanas tehnoloģijas radītājs Andrejs Širokovs. Viņš gan piebilst, ka šis nav nekāds revolucionārs izgudrojums, bet gan daudzu gadu daudzu speciālistu atklājumu apkopojums, kas risinājumu guvis tieši Latvijā.

Ceturtdien, 6. jūnijā, notiks Latvijas Universitātes (LU) ārkārtas Satversmes sapulce, kurā cita starpā būs jāapstiprina LU rektora vēlēšanas, kurās par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks.

LU rektora vēlēšanas diemžēl ir kļuvušas par mūsu alma mater kauna traipu gan ar netīro pirmsvēlēšanu kampaņu, gan ar vēlēšanu rezultātiem. Proti, lai gan I. Muižnieks saņēma vairāk balsu nekā viņa sāncensis Gundars Bērziņš, tomēr par I. Muižnieku tika atdota 141 balss, bet 143 bija pret.

Lai gan par Muižnieku vairāk balsu bija pret nekā par, tomēr viņš tika pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju. Interesanti, ka balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka LU rektors nav ievēlēts, bet LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs, ķīmijas profesors Māris Kļaviņš, kas nav jurists, citādi izskaidroja normatīvo regulējumu un vienpersoniski izlēma pretējo. Proti, pēc M. Kļaviņa domām, LU rektora amatā ievēlēts ir pretendents, kuram ir vairāk balsu nekā sāncenšiem, un nav svarīgi, vai konkrēti par viņu atdots balsu vairākums. Tam kategoriski nepiekrīt LU Juridiskā fakultāte, arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars ir norādījis, ka rektoru nevar ievēlēt ar mīnus divām balsīm. To, ka vēlēšanas uzskatāmas par nenotikušām, publiski paudis arī kādreizējais LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Ja nu tomēr rīt ārkārtas sapulcē vēlēšanu rezultātus apstiprinās, par to likumību būs jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Vienmēr bija sapnis reiz nokļūt Havaju salās, jo leģendas par to dabas skaistumu bija dzirdētas jau bērnībā, mītu un intrigu uzturēja arī amerikāņu filmās paustais, ka atpūta Havaju salās ir kā paradīze zemes virsū. Ar vīru nospriedām, ka šis galamērķis varētu būt mūsu ikgadējā jaunā gada brauciena vērts. Esam kaismīgi ceļotāji un savām acīm redzējuši daudz, un mums jāatzīst, ka Havaju salās dabas skati ir patiesi skaisti un vareni.

Kad turp braukt?

Havaju salās pavadījām trīs nedēļas. Laiks bija perfekts, un gaisa temperatūra bija apmēram 30 grādu. Lietus nebija nevienu dienu. Arī mans uzticamais ceļojuma pavadonis grāmata Lonley planet vēsta, ka ieteicamākais laika periods, kad doties uz Havaju salām, ir no decembra līdz aprīlim un no jūnija līdz augustam. Šajā periodā ir arī pateicīgākais laiks vaļu vērošanai.

Ko tur redzēt?

Vispirms ieradāmies Oahu (O’ahu). Tur atrodas arī salu galvaspilsēta Honolulu. Tā ir salu lielākā pilsēta, kurā ir arī slavenā Vaikiki pludmale, kas iekļauta pasaules top 10 pludmaļu sarakstā. Tiesa, pludmale realitātē bija briesmīga – netīra un pilna ar bezpajumtniekiem, kas turpat uz soliņiem ieturēja maltīti un kopā ar atpūtniekiem mazgājas Klusajā okeānā. Izskaidrojums šādai situācijai ir tāds, ka Havaju salās pirms dažiem gadiem līdz ar ekonomisko krīzi ļoti daudz ļaužu zaudēja darbu un kļuva par bezpajumtniekiem. Tā nu viņi dzīvo zem klajas debess līdzās tūristiem. Esmu daudz ceļojusi, bet tik daudz bezpajumtnieku vienuviet neesmu redzējusi nekur. Valsts likumdošana neļauj ierobežot šo cilvēku brīvību pat tad, ja viņi bojā slavenās pludmales tēlu un tūristu atpūtu.

Vasaras beigas Latvijā ir viens no diviem aktīvākajiem personāla migrācijas posmiem. Siltajos mēnešos izmantojuši iekrātās atvaļinājuma nedēļas, atpūtušies un pārcilājuši prātā profesionālās izaugsmes vēlmes, daļa darbinieku augusta beigās un septembrī izlemj mainīt darba vietu.

Darbaspēka migrācija uzņēmumiem rada problēmas, jo ātri jāsameklē un jāapmāca vairāki jauni speciālisti, tādēļ vēlams jau laikus identificēt, kurus darbiniekus censties noturēt par katru cenu un kuru pārliecināšanai lieki netērēt enerģiju.

Priekšroka motivētajiem

«Personāla atlasē lielākoties atzinīgi tiek novērtēta darbinieka motivācija, vēlme pilveidoties un interese par darbu, par biznesa izaugsmi,» ar profesionāļu skatījumu uz darbaspēku iepazīstina personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas Fontes klientu konsultante vadītāju atlases jautājumos Ineta Žilvinska. «Darba devējs parasti cenšas noturēt un ciešāk piesaistīt uzņēmumam ekskluzīvos profesionāļus - biznesam nozīmīgos jeb kritiski svarīgos darbiniekus vai darba tirgū unikālos ekspertus. Pret šiem darbiniekiem uzņēmums var būt gatavs izrādīt lielāku iecietību, piemēram, pret viņu negatīvajām personības izpausmēm.»

Alkohola grandi izšķiras par biznesa ceļiem; vērā tiek ņemta kā dzērāju gaume, tā nedzērāju pieaugums, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notikuši vairāki alkohola tirgus milžu ilgtermiņa stratēģijas darījumi. Par alus globālo M&A intrigu noslēgumu vērtējams pasaulē lielākā alus darītāja beļģu Anheuser-Busch InBev 106 mljrd. USD apjomīgais darījums, pārņemot britu-dienvidafrikāņu SABMiller.

Turpmāk katrs trešais pasaulē pārdotais alus būs jaunā superražotāja produkts un ienesīs īpašniekiem apmēram pusi no globālās alus industrijas peļņas.

Alkohola patēriņa pasaules dati pēdējā desmitgadē no ražotāju viedokļa nav sevišķi spoži, un tādi tie nesolās būt arī nākotne. Viens iemesls tam ir prognoze, ka 2050. gadā septiņās no desmit lielākajām pasaules valstīm būtiska minoritāte vai pat vairākums būs musulmaņi. Ražotāju stratēģija attiecīgi ir vai nu augoša klātbūtne tirgū, vai arī augstākas pievienotās vērtības produktu radīšana, kā tas, piemēram, alus industrijā notiek ar amatnieku jeb craft alus segmentu.

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Silti vārdi un mazas dāvaniņas kolēģiem un sadarbības partneriem ir veids, kā pateikt paldies par sadarbību un bruģēt labas attiecības nākotnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziemassvētku laikā svētku sajūta ir visur – gan mājās, gan darbavietā, tāpēc, ja vien tas nav pret uzņēmuma politiku, nevajadzētu ignorēt apdāvināšanos birojā. «Es atbalstu dāvanu pasniegšanu darbā, ja tas tiek darīts no sirds un pēc pašu darbinieku iniciatīvas, ja tas nav vadības ierosināts process. Ar īpaši piemeklētu dāvanu cilvēks pasaka to, ka otrs ir svarīgs un viņš vēlas to iepriecināt, pateikties par sadarbību. Tā kā ārkārtīgi daudz laika pavadām birojā ar kolēģiem, tad arī uz biroju ir atnākušas ģimenes tradīcijas dāvināt dāvanas Ziemassvētkos, dzimšanas dienās,» saka Inga Ezera, starptautiskas apdrošināšanas kompānijas RSA personāla vadītāja un ar atbildību par vairākām valstīm. Viņas Anglijas komandā Ziemassvētkos tiek organizēta akcija Noslēpumainais Ziemassvētku vecītis (Secret Santa) – katrs darbinieks izvelk lapiņu ar kāda kolēģa vārdu, ko apdāvināt. «Šis ir aizraujošs Ziemassvētku sagaidīšanas process birojā – ar nelielu intrigu sagaidi, kura kolēģa vārdu izlozēsi dāvanas sarūpēšanai, un tad, atkarībā no tā, cik labi pazīsti kolēģi, ir vieglāk vai izaicinošāk sagādāt viņam dāvanu. Interesants ir dāvanas saņemšanas brīdis – pārsteigums, gandarījums un prieks, ka kāds kolēģis ir īpaši piedomājis, izvēloties tev dāvanu,» stāsta I. Ezera.

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Interešu mudžeklis starp ķildniekiem Persijas līcī der tepiķa rakstam, bet ne rīcībspējīgai stratēģijai reģionā un attiecībās ar Eiropu un ASV

Ak, skaistā un vienkāršā Dimā laikmeta romantika, kad lietu noskaidrošanai atlika vien atrast pareizo sievieti! Nenoliedzami, ka arī tolaik tas nenozīmēja atrisinājumu – tā dēļ romantiķi šāvās, dūrās un, sniega vērpetēs vīti, lēca zem vilciena, tomēr rīcību motivējošais emocionālais strāvojums bija skaidrs un monolīts, kaut arī iemiesojās katram savā liktenīgajā femme fatale. Kopš romantiskā cherchez la femme vietā ir stājies pragmatiskais «meklējiet naftu!», viss ir sagriezies ar kājām gaisā. Nafta ar tās ieguves, tirgošanas, dažādu embargo, sankciju un cenu politiku kā «paskaidrojošais» kopsaucējs ir palaidusi pasaulē tādu interešu un emociju džinu plejādi, ka tikt ar tiem kaut vai apmēram vienos vārtos ir principā neiespējami.

Latvijas Banka 31.oktobrī izlaiž sudraba kolekcijas monētu "Latvijas basketbolam 100", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Monētas aversā attēlots basketbola grozs ar apzeltītu basketbola bumbu uz groza stīpas, saglabājot intrigu, vai bumba iekritīs grozā. Savukārt monētas reversā attēlota basketbola spēles taktikas shēma. Vienlaikus uzraksts "20:23" simbolizē ne tikai monētas izlaišanas gadu, bet arī spēles rezultātu uz tablo, pieņemot, ka Latvijas komanda aizvada izbraukuma spēli.

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 31.oktobra plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Bezdelīgu ielā 3. Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks.

Ceturtās paaudzes KIA Sportage ir viens no visvairāk gaidītajiem šā gada jaunumiem, kas nule kā ir iebraucis Latvijas tirgū

Jauns un moderns dizains, uzlabota tehnika, ieskaitot jaunu turbomotoru un automatizēto divsajūgu manuālo transmisiju, un, protams, mūsdienu autobūves modei neiztrūkstošā elektronisko palīgsistēmu armija ir lietas, kas palīdzēs KIA Sportage atsvaidzināt pircēju interesi par šo modeli. Īsi pirms Sportage debijas Latvijā šo rindu autoram bija iespēja Barselonas pievārtē aptaustīt jauno izstrādājumu, un, aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, ir jāsecina, ka šis auto Latvijā noteikti radīs pietiekoši lielu intrigu un konkurenci starp savas klases modeļiem.

Dizaina ziņā un visādi citādi veiksmīgā iepriekšējā KIA Sportage modeļa panākumi ir ielikuši pamatu Eiropas pircēju labvēlīgai attieksmei pret jaunāko laiku KIA izstrādājumiem, kas tiek 100% veidoti Eiropā. KIA Sportage ir viens no šādiem 100% Made in Europe produktiem, un tas garantē daudz priekšrocību, sākot ar eiropiešu garšas un stila kārpiņām saprotamu dizainu, lepnu komfortierīču pildījumu, beidzot ar īsiem pasūtītā auto piegādes termiņiem.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Valsts pārvaldē šie cilvēki nebija vajadzīgi, taču pēc sākšanas strādāt privātajā sektorā viņiem pārmet kaitējuma nodarīšanu valstij

Viens no karstākajiem diskusiju tematiem ekonomikas jomā Latvijā pēdējā laikā ir saistīts ar uzņēmumu Latvijas gāze. Viss sākās ar gāzes tirgus liberalizācijas jautājumiem, kas ātri vien pārauga a/s Latvijas gāze sadalīšanas problemātikā, attiecību kārtošanā ar uzņēmuma akcionāriem un investoriem un vairāk vai mazāk slēptu interešu sadursmē. Kā jau ierasts šādos un līdzīgos gadījumos, kam valstiskās nozīmības dēļ neizbēgami tiek arī politiska nokrāsa, sabiedrības doma tiek veidota, nevis skaidrojot un stāstot lietas būtību, ceļot priekšā saprotamus valsts puses argumentus, bet gan iedalot publiski redzamās personas «labajos» un «sliktajos».

Latvijas Banku basketbola kausa izcīņas 23. turnīrā sestdien, 16. aprīlī Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas sporta zālē tiks aizvadītas pamatturnīra pēdējās kārtas spēles, bet joprojām uz vietām finālā un čempionu titulu pretendē četras no septiņām komandām – DNB banka, ABLV Bank, Swedbank un SEB banka, informē basketbola kausa pārstāvji.

Spēļu kalendārs izveidojies tā, ka tieši pamatturnīra pēdējais mačs, kurā tiksies DNB banka un ABLV Bank, noteiks galīgo vietu sadalījumu un finālu dalībnieces. 16. aprīlī vispirms tiksies pēdējo sešu gadu čempionvienība Swedbank un 2015. gada vicečempione SEB banka.

Šim mačam ir milzīga likme, jo uzvarētāja turpinās pretendēt pat uz vietu zelta finālā, bet zaudētāja paliks piektajā vietā. Jau tagad skaidrs, ka pēdējās spēles uzvarētāja garantēs vietu čempionu spēlē, bet zaudētājas liktenis būs atkarīgs no SEB bankas un Swedbank cīņas iznākuma.

Papildus intrigu turnīra vietu sadalījumā radīja sestdien Ziemeļvalstu ģimnāzijas sporta zālē aizvadītās sestās kārtas spēles, kuru iznākumus iepriekš bija grūti prognozēt.

Valdība spriedīs par mazākuma akcionāru; pastarpināti varētu mainīties AirBaltic līdzīpašnieks

Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā otrdien paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu «Par piekrišanu nodot īpašuma tiesības uz līdzdalību SIA Aircraft Leasing 1 (AL1)». Tas, par ko īsti valdība gatavojas spriest, līdz galam skaidrs nav, norāda Dienas Biznesa uzrunātie juristi un nozares eksperti. Līdz ar to tiek minētas vairākas versijas, ko tad ministri otrdien varētu lemt. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka tas skar Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic mazākuma īpašniekus.

Intrigu tikai pastiprina uz sēdi uzaicināto saraksts, kurā iekļauti valsts drošības iestāžu vadītāji, proti Normunds Mežviets no Drošības policijas un Jānis Maizītis no Satversmes aizsardzības biroja. DB jau daudzkārt rakstījis, ka tika paustas un līdz galam netika kliedētas bažas – tostarp no procesos iesaistīto puses – par to, ka vācietis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess nemaz nav īstais AirBaltic investors, kurš par 52 milj. eiro ieguva teju 20% AB akciju. Galvenais AirBaltic akcionārs joprojām ir Latvijas valsts ar 80,05 % akciju. Savukārt R. D. Montāga-Girmesa vadītā uzņēmuma AL1 īpašnieks ir Īrijā reģistrētā Ialh Limited.

Lai arī daudzās cīņas mākslās līmenis vēl nav pietiekoši augsts, latviešiem ir arī cerības uz medaļām.

Tā cīņas mākslu olimpiādes Baltic Open 2017 priekšvakarā klāsta pasākuma izpilddirektore Jeļena Mihailova un aikido iesācējs, restorāna Sunset Lounge Riga īpašnieks Mārcis Sebris.

Fragments no intervijas:

Daudzu citu sporta veidu sāpe ir kadru – augstas klases treneru trūkums. Kā ir cīņas mākslās?

J.M.: Treneri mums ir dažādi. Stāsti ir visādi. Tieši nupat šo jautājumu apspriedu ar Viktoru Ščerbatihu. Viena mamma bija žēlojusies, ka bērns pameta treniņus, jo treneris nomainījās. Treneris ir pats svarīgākais. Viņš ir kā skolotājs mācību iestādē. Ja prot koncentrēt skolēna uzmanību un stāsta interesanti, arī audzēknis mācīsies ar prieku.

Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē - pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju, kas ļautu viņiem Rīgas domē iegūt 29 mandātus no 60.

Vēlētāju aptauju pie iecirkņiem veica Latvijas Televīzija (LTV), nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts ieguva 58,54% vēlētāju balsu. Togad veiktā aptauja pie iecirkņiem liecināja, ka attiecīgais politiskais spēks bija guvis 52,6% balsu.

Vēlētāju aptauja liecina, ka otrs populārākais šogad bija Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, kura līderis ir Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) un kas ieguvis 17,01% balsu, savukārt trešajā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,57% balsu. JKP saraksta «lokomotīve» ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Juta Strīķe. Abi šie politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā nekandidēja.

Soli pa solim SIA Marks M tirgū virza sava zīmola dizaina mēbeles; tuvākajā laikā šo produktu klāstu papildinās jauna matraču līnija

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Daudzi mēbeļu ražotāji Latvijā un kaimiņvalstīs izgatavo produkciju ārvalstu pircējiem pēc pasūtītā dizaina, savukārt SIA Marks M jau daudzus gadus laužas augstākās klases segmentā ar pašu dizainētām mēbelēm un savu zīmolu. Uzņēmuma īpašnieks Juris Griķis mēbeļu ražošanas biznesā ir vairāk nekā 30 gadus.

«Viss dzīvē iet savu gaitu un nekas nestāv uz vietas, tas attiecas arī uz mēbelēm, jo cilvēku vēlmes mainās, pieaug viņu prasības, bet ražotājam ir jāspēj uz šīm vēlmēm sniegt konkrētas atbildes jaunu preču veidolā,» saka J. Griķis.

Uzņēmumā strādā trīs mēbeļu inženieri, kuri zina, kādai jābūt mēbelei – funkcionālai, ilgmūžīgai un vizuāli pievilcīgai. «Trīs vienā, un tad var runāt par šo komponentu pozitīvo mijiedarbību un arī pircēju atsaucību,» viņš skaidro. Mēbeles nav tikai koks, bet tas vienmēr ir komplektā ar audumu, stiklu, plastmasu, metālu. Visi materiāli rada savstarpēju sinerģiju, kurā katram atsevišķi ir sava vieta, nozīme, komplekso pieeju rāda J. Griķis.

Valsts akciju sabiedrībām (VAS) vairāku iemeslu dēļ ir ļoti veselīgi vai nu emitēt parādzīmes, vai tirgot daļu no savām akcijām biržā. Šis ir gadiem ilgi pausts DB viedoklis, tāpēc ir gandarījums, ka nu arī valdības līmenī šī loģika ir ne vien saprasta un konceptualizēta, bet arī tiek iedzīvināta.

Tā liek domāt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena nu jau konsekventi paustais ieskats, ka tas ir tikai laika jautājums, kad VAS pēc naudas ies turp, kur kārotajai naudai ir tās reālā vērtība – uz finanšu un kapitāla tirgu. Ja reiz dzīvojam tirgus un nevis politizētā ekonomikā, tad vajag arī ļaut tirgum maksimāli veikt tā funkcijas, no kurām tirgus galvenais uzdevums ir noteikt, kāda kam ir vērtība. VAS obligāciju emisijas gadījumā tas nozīmē vērtējumu, cik labs ir plāns, kura īstenošanai ir vajadzīga nauda. Kā esam jau pieredzējuši Latvenergo zaļo obligāciju laidienos, tirgus vērtējums par uzņēmuma investīciju plāniem ir ļoti augsts – pieprasījums pēc vērtspapīriem ir daudzkārt pārsniedzis piedāvājumu, panākot Latvijas enerģētikas modernizācijas investīciju kapitālam ļoti izdevīgu procentu likmi, bet pašai kompānijai – vadošas kredītreitingu aģentūras augstu vērtējumu. Cita starpā tas ir pozitīvs signāls investoriem par lietu stāvokli Latvijas ekonomikā vispār, un jo vairāk šādu signālu būs, jo labāk. Enerģētikas likuma nosacījumu dēļ, kas paredz Latvenergo pilnībā paturēt valsts īpašumā, uzņēmums drīkst emitēt tikai parādzīmes, bet citām VAS šāda ierobežojuma nav, tāpēc blakus parādzīmēm tām ir arī iespēja biržā tirgot daļu no savām akcijām. Šī ir lieliska iespēja ne vien piesaistīt naudu investīcijām, bet arī uzzināt, cik tad reāli ir vērtīga tā mūsu kopējā manta, jo VAS galējās konsekvencēs pieder Latvijas pilsoņiem.

Izvērtējot pieteiktos 29 pretendentus, uz galveno balvu un atzinībām Rīgas arhitektūrā šogad pretendē 11 objekti, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Balvai izvirzīto objektu fotogrāfijas skatiet galerijā!

«Šī gada skatei ir raksturīgs, ka starp nominētajiem objektiem nav neviena ļoti liela mēroga projekta – izteikta favorīta, kā bijis vairākus iepriekšējos gadus. Tas viennozīmīgi paplašina konkurenci uz Rīgas arhitektūras gada balvu. Lielākā daļa šī gada balvai izvirzīto objektu koncentrējas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur pasūtītājiem, arhitektiem un būvniekiem ir bijusi jāparāda visa sava lietpratība un meistarība, lai objekti pēc iespējas organiski iekļautos šīs pilsētas daļas apbūvē, saglabājot pietāti pret esošajām arhitektūras vērtībām, bet vienlaikus nodrošinātu objekta funkcionalitāti budžeta ietvaros. Ir patiess prieks, ka vairākos projektos – gan jaunbūvēs, gan objektos, kur veikta pārbūve, tas ir teicami izdevies un tāpēc reāli pretendenti uz Gada balvu ir vairāki. Tas ļauj saglabāt intrigu lēmumam par objektu, kuram tiks piešķirta 2017. gada balva Rīgas arhitektūrā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Ja gribas rīkot raganu medības, tad jāsāk ar galvenajiem lēmuma pieņēmējiem, nevis ar izpildītājiem

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir kļuvusi barga pret ierēdņiem. Viņa paudusi, ka ir ļoti nikna par absolūto bezatbildību Latvijas ierēdniecībā. Viņasprāt, ierēdņi neciena darba kultūru, jo kā varot būt, ka 20 cilvēki ar savu parakstu apliecina, ka ar valsts virzītu projektu viss ir kārtībā, ja beigās izrādās, ka galīgi nav kārtībā? Runa šoreiz ir par Izglītības un zinātnes ministrijas kūrēto interaktīvo vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem Skolas.lv. «Sakūrēts» viss izrādās tik pamatīgi, ka arī trīs miljoni no ES struktūrfondu līdzekļiem, šķiet, ir pazaudēti. Un ja vēl šis būtu vienīgais šāds gadījums, kad prasmīgi «apgūtie» miljoni aizplūduši gluži kā pa notekcaurules reni. Nesen mums te atklājās skandāls ar Latvijas dalību Milānas Expo, uz izgāšanās sliekšņa ir pēdējo gadu vērienīgākais Veselības ministrijas projekts e-veselība, par visādiem jaunceļamiem slimnīcu korpusiem pat nerunājot.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Konkursa «Latvijas būvniecības gada balva 2014» «Grand Prix» piešķiršana Rundāles pils muzejam bija patīkams, negaidīts pārsteigums, atzīst muzeja direktors Imants Lancmanis. Viņam ir ļoti liels gandarījums, ka «Grand Prix» otra laureāte ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunbūve. I. Lancmanis to uztver kā simbolisku žestu, kas līdzsvaroti savieno vēsturisko un laikmetīgo arhitektūru, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Turpinot tēmu par simboliskām sakritībām, I. Lancmanis stāsta: «Pili mēs restaurējām 50 gadus, bet bibliotēku būvēja gandrīz 25 gadus - no projekta izstrādes līdz gatavai ēkai. Turklāt bibliotēkas cēlējiem nemitīgi bija jāstrādā polemikas, intrigu un noliegumu gaisotnē. Tas ir bezgala smagi, bet viņi savu mērķi sasniedza gluži tāpat kā mēs.»

Uz jautājumu par Rundāles pils restaurācijas 50 gados piedzīvoto lielāko pārsteigumu I. Lancmanis nosauc hercoga otrā darba kabineta zondāžu, ko 1968. gadā veica Ieva Lancmane. «Mēs uzzinājām, ka zem četriem krāsu slāņiem ir apslēpts oriģinālais gleznojums. Zondējot cits pēc cita gluži kā Ziemassvētku pārsteigumu kartītēs atklājās gleznojuma fragmentu mazie lodziņi, bet mums nācās gaidīt veselus 40 gadus, iekams kompozīciju izdevās restaurēt.

Kā līdz galam nepiepildītu plīša izstrādājumu padarīt par kulturālu fenomenu?

«Man patīk, ka viņām ir spīdīgas acis. Viņas arī izskatās mīļas. Un viņām ir dzimšanas dienas,» tā par Ty mīkstajām rotaļlietām izsakās desmit gadus vecā Māra. Katru vakaru sev līdzās viņa izgulda 14 lielākas un mazākas košas un ne tik košas plīša mantas, un katru reizi, kad viņai ir iespēja izvēlēties rotaļlietu veikalā kaut ko jaunu nopirkt, viņai grūti neizvēlēties vēl vienu «mīļumu», jo tur vienmēr ir kāda jauna: šomēnes neonrozā pūdelis, nākammēnes – lillā delfīns, vēl pēc mēneša – pūce visās varavīksnes krāsās.

Māra nav vienīgā, kurai patīk amerikāņu rotaļlietu ražotāja Ty mīkstās spēļmantas ar oficiālo nosaukumu Beanie Boo. Kaut, iespējams, pirmais histēriskais vilnis ir garām (mūsdienās pieprasījums pēc spēļmantām, ar retiem izņēmumiem, ir viļņveidīgs – pēkšņi to vajag visiem un pēc kāda laika – gandrīz nevienam), tomēr košās mantas ar spīguļojošajām acīm vēl joprojām ir populāras. Tās gan nevar sacensties popularitātē ar savām priekšgājējām Beanie Babies.