Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātajā konkursā uz AS «Latvenergo» pieciem padomes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 79 kandidāti, informē EM.

Kandidātu atlase notiks četrās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā konkursa nominācijas komisija izskatīs personāla atlases kompānijas iesniegto kandidātu sarakstu un lems par konkursa atlases otrajai kārtai izvirzāmajiem kandidātiem. Tiem būs jāsagatavo komisijai prezentācija ar stratēģisko redzējumu par AS «Latvenergo» galvenajiem nākotnes izaicinājumiem.

Konkursa trešajā kārtā notiks intervijas ar kandidātiem, kurās nominācijas komisija izvērtēs kandidātu pieredzi, prezentāciju par stratēģisko redzējumu un profesionālo kompetenci. Pēc rezultātu apkopošanas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu izvirzīšanu konkursa ceturtajai kārtai - padziļinātai kompetenču vērtēšanai. Pēc konkursa ceturtās kārtas rezultātu apkopošanas, nominācijas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu izvirzīšanu AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētāja pārstāvim ievēlēšanai AS «Latvenergo» padomes locekļa amatos.

Izvērtējot Latvijas Universitātes (LU) rektora 2019. gada vēlēšanu norises dokumentus un veicot to padziļinātu izpēti, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatējis procesuālus pārkāpumus.

Pārbaudes rezultāti norāda uz trūkumiem gan konkrētajā augstākās izglītības iestādē, gan arī iezīmē nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus augstskolu pārvaldības sistēmā kopumā.

LU rektora vēlēšanu procesu nosaka Augstākās izglītības likums, LU Satversme un vairāki iekšējie normatīvie akti – LU Satversmes sapulces nolikums, Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums un Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā. IKVD pārbaudē secināts, ka gan 2019.gada 24.maija sēdē, gan 2019.gada 6.jūnija ārkārtas sēdē ir pārkāpti gan ārējie normatīvie akti, gan vairāki LU Satversmes sapulces nolikumā ietvertie nosacījumi par sēdes sasaukšanu, dalībnieku izvirzīšanu, balsošanas kārtību un rezultātu paziņošanu.

Izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašniece Santa Anča sniegs sūdzību Ģenerālprokuratūrā par maksātnespējīgas a/s Latvijas Krājbanka administratora KPGM Baltics iespējamo pretlikumīgo rīcību, izpaužot personas sensitīvo informāciju bez attiecīgās personas piekrišanas un bez tiesas vai tiesneša lēmuma.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam maksātnespējas administratoram ir pienākums sagatavot kreditoru sarakstu, taču vienlaikus sarakstu administrators nav tiesīgs nodot trešajām personām bez pašas personas piekrišanas vai bez īpaša tiesneša lēmuma, kāds konkrētajā gadījumā nav pieņemts, norādīts izplatītajā paziņojumā.

«Faktiski publiskojot personas sensitīvos datus, kā arī informāciju par personas mantisko stāvokli bez atļaujas un tiesas lēmuma, ir pārkāpta virkne normatīvo aktu gan Kredītiestāžu likums, Fizisko personu datu aizsardzības likums, Krimināllikums un citi, kas nekādā veidā nav pieļaujams. Turklāt maksātnespējas administrators varēja izvairīties no šādu datu izpaušanas. Attiecīgi Ančas kundze ir sagatavojusi lūgumu Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratoru SIA KPMG Baltics un pilnvaroto pārstāvi Jāni Ozoliņu,» skaidro izdevniecības pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Vairākas privātpersonas Satversmes tiesā iesnieguši sūdzību par Kredītiestāžu likuma vairāku normu, kā arī Civilprocesa likuma neatbilstību Satversmei.

Privātpersonu vidū, kuras parakstījušas šo konstitucionālo sūdzību, ir Raimonds Pauls, Santa Anča, Jevgēnija Dimpere, Ina Inkēna, un tā saistīta ar Latvijas Krājbankas maksātnespējas lietu – kreditoru tiesībām lemt par sanācijas plānu, kā arī šis bankas bankrota procedūras gadījumā – uz atgūtās naudas sadali. Šobrīd nav zināms, vai Satversmes tiesa attiecīgo lietu ierosinās.

DB jau rakstīja, ka bankas maksātnespējas administratoru iecelta SIA KPMG Baltics un tās pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš, kuram arī tika iesniegti vairāki Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumi. Par tiem administrators izteicās, ka neviens no tiem nav praktiski realizējams un iesniedza FKTK Latvijas krājbankas maksātnespējas risinājumu – bankrotu. Kredītiestāžu likums (179. pants) nosaka, – lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas FKTK un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar FKTK un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu.

Kā iespējamais Latvijas radio nākamais vadītājs uzrunāts arī bijušais politiķis un žurnālists Edvīns Inkēns, raksta Diena. Pats E. Inkēns Dienai apstiprinājis, ka ar NRTP locekļiem pārrunājis "krīzi radio un nesakārtotos budžeta jautājumus".

Viņam ticis prasīts, vai viņš varot iedomāties kādu kandidātu ar mediju un administratīvo pieredzi. Saraksts bija ne pārāk garš, atzinis E. Inkēns. "Uz teorētisko jautājumu par mani pašu, bija tāda pati atbilde. Relativitātes teoriju nav vērts apspriest." Tādu atbildi Diena īsziņā saņēma no E.Inkēna.

To, ka E. Inkēns ir uzrunāts kā iespējamais nākamais Latvijas radio ģenerāldirektors, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja arī Latvijas radio ziņas.

Latvijas radio darbinieku sapulcē otrdienas vakarā radio ģenerāldirektora vietas izpildītāja amatam izvirzīti trīs kandidāti. Par pašreizējo Starptautisko sakaru daļas vadītāju Aivaru Ginteru nobalsojuši 34 darbinieki, bet par Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāju Dzintri Kolātu 26. Šim amatam izvirzits arī Gundars Rēders, kurš iepriekš strādāja Latvijas televīzijas Ziņu dienestā.

Nākamotrdien gaidāmajā lidostas Rīga akcionāru sapulcē valdes locekles amatā plānots iecelt bijušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) biroja vadītāju Olitu Augustovsku, kas pēc valdības maiņas algotu darbu ir zaudējusi, vēsta laikraksts Diena.

Neoficiāla informācija par ieceri vispirms izskanēja portālā Pietiek.com, vēlāk Dienai to apstiprinājis satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība). Viņš neesot noliedzis arī to, ka alga šajā amatā ir ievērojama - apmēram 4000 eiro mēnesī. «Protams, tā ir liela naudas summa, vēl jo vairāk, ja salīdzina algas valsts pārvaldē. Bet tas nav tā, ka visi, kas palikuši bez darba, tagad kaut kur tiks iekārtoti,» skaidrojis A. Matīss.

Ministrs atzinis, ka pats uzrunājis Augustovsku, jo «šo valdi ir nepieciešams stiprināt tieši no pārvaldības viedokļa. Vairākus mēnešus jau tiek veikta izmeklēšana noklausīšanās lietā. Viņa ar savu pieredzi varētu palīdzēt saprast, kas tad tur īsti notiek». Atbildot uz jautājumu, vai obligāti šī jautājuma risināšanā bija jāieceļ kāds papildu valdes loceklis, A. Matīss vēlreiz uzsvēris, ka viņai ir pieredze pārvaldībā un ir svarīgi, lai «lidostai ar ministriju būtu cieša saikne, lai turpmāk nenotiktu līdzīgi brīnumi». Viņš arī akcentējis, ka speciāli vieta nevienam gatavota netika. Lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks no valdes locekļa tika pārcelts par priekšsēdētāju, tāpēc atbrīvojusies viņa vieta.

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

Valdība šodien nolēma neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom» apvienošanu, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Papildināta visa ziņa

Viņš norādīja, ka Ministru kabinets šodien pieņēma politisku lēmumu pretēji Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam - sākt sarunas ar partneri «Telia Company» par iespējamu abu uzņēmumu apvienošanu, valstij iegūstot 51% kapitāldaļu.

Ašeradens pauda, ka lēmums ir politisks, ņemot vērā Nacionālā apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes vakardienas lēmumu apvienošanu neatbalstīt. Jau iepriekš bijusi vienošanās, ka lēmumā par apvienošanu vajadzīga vienprātība.

Ministrs norādīja, ka turpināsies sarunas ar «Telia Company» par tālāko sadarbību, lai nodrošinātu uzņēmumu spēju tālāk strādāt.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās virzīt alternatīvu likumprojektu, kas paredz noteikt, ka Latvijas Bankas prezidents šo amatu varēs ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Tomēr atbalstu komisijā neguva ideja paplašināt tiesības atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu.

Vienlaikus komisija šodien noraidīja «Vienotības» Saeimas frakcijas deputātu virzītos grozījumus likumā par Latvijas Banku. «Vienotības» priekšlikums paredzēja papildināt likumu ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā.

Šodien noraidītais likumprojekts arī paredzēja nosacījumus, kādiem jāatbilst centrālās bankas vadībai, un iespēju Saeimai rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata saistībā ar neatbilstību šiem nosacījumiem.

Komisija vienojās, ka likumā tiks iekļauti nosacījumi, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam, tomēr tie arī var nebūt precīzi tādi paši, kādi bija noraidītajā likumprojektā. Alternatīvajā likumprojektā nebūs paredzēta iespēja atbrīvot Latvijas Bankas vadītāju par neatbilstību nosacījumiem.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vēlmi pēc konkrētiem amatiem saista ar biznesa interesēm.

«Dzelzceļš, ostas – tas ir tieši Aivara Lemberga lauciņš,» no Dienas uzzinājis, ka ZZS pārstāvis ieņems satiksmes ministra amatu, norāda tranzītbiznesa uzņēmuma Man–Tess īpašnieks Jūlijs Krūmiņš. Arī citi tranzītbiznesa pārzinātāji ZZS vēlmi jaunajā valdībā iegūt satiksmes un tieslietu ministru amatus saista ar A.Lemberga biznesa interesēm.

Satiksmes ministrija (SM) nosaka tranzīta politiku Latvijā un ir valstij piederošo kapitāldaļu turētāja a/s Latvijas dzelzceļš.

Jaunā Ministru kabineta veidotāji – Vienotība un ZZS – jau vienojušies, ka SM vadība tiks uzticēta ZZS pārstāvim. ZZS satiksmes ministr amatam izvirzījusi līdzšinējo labklājības ministru Uldi Auguli, savukārt tieslietu ministra amatu ieņems Vienotības pārstāvis Aigars Štokenbergs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmumu grupas Marine Service Group valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Abuzjarovs. Marine Services Group ietver uzņēmumus, kuri nodarbojas ar: apdrošināšanas starpnieka pakalpojumiem - kuģu, jahtu, kravas, loģistikas, gaisa kuģu, ostu un termināļu apdrošināšanu un risku vadību; juridisko pakalpojumu sniegšanu; peldlīdzekļu pirkšanas un pārdošanas starpniecību; apsekošanu un tehniskās pārbaudes pakalpojumiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īstenībā es visu dzīvi strādāju ar jūras transportu saistītās nozarēs, un nekad to neesmu nožēlojis. Šis bizness ir ļoti dinamisks, tāds, kurš neļauj garlaikoties!

Eiropas Kopienu Tiesa strīdā ar luksusa preču ražotāju LVMH lēmusi par labu Google, ziņo BBC.LVMH pieder tādi zīmoli kā Louis Vuitton, Moet & Chandon un Dior. Tā iebilda pret Google praksi atslēgvārdu pārdošanā.Savukārt tiesas spriedumā rakstīts, ka «Google nav pārkāpis preču zīmju likumu, ļaujot reklāmdevējiem iegādāties atslēgvārdus, kas atbilst konkurentu preču zīmēm.»Savukārt Bloomberg raksta, ka Google spēja izmantot aizsargātus vārdus kā atslēgvārdus, kas saista interneta meklētājus ar reklāmām līdz ar Eiropas Kopienu tiesas spriedumu varētu tikt ierobežota. Tiesa lēmusi, ka meklētājprogrammas nedrīkst izmantot vārdus, ja tās ir brīdinātas par iespējamiem preču zīmju pārkāpumiem.Eiropas Kopienu Tiesa strīdā ar luksusa preču ražotāju LVMH lēmusi par labu Google, ziņo BBC.LVMH pieder tādi zīmoli kā Louis Vuitton, Moet & Chandon un Dior. Tā iebilda pret Google praksi atslēgvārdu pārdošanā.Savukārt tiesas spriedumā rakstīts, ka «Google nav pārkāpis preču zīmju likumu, ļaujot reklāmdevējiem iegādāties atslēgvārdus, kas atbilst konkurentu preču zīmēm.»Savukārt Bloomberg raksta, ka Google spēja izmantot aizsargātus vārdus kā atslēgvārdus, kas saista interneta meklētājus ar reklāmām līdz ar Eiropas Kopienu tiesas spriedumu varētu tikt ierobežota. Tiesa lēmusi, ka meklētājprogrammas nedrīkst izmantot vārdus, ja tās ir brīdinātas par iespējamiem preču zīmju pārkāpumiem.Eiropas Kopienu Tiesa Google strīdā ar luksusa preču ražotāju LVMH lēmusi par labu Google, ziņo BBC.

LVMH pieder tādi zīmoli kā Louis Vuitton, Moet & Chandon un Dior. Tā iebilda pret Google praksi atslēgvārdu pārdošanā.

Tiesas spriedumā rakstīts, ka «Google nav pārkāpis preču zīmju likumu, ļaujot reklāmdevējiem iegādāties atslēgvārdus, kas atbilst konkurentu preču zīmēm.»

Savukārt, Bloomberg raksta, ka Google spēja izmantot aizsargātus vārdus kā atslēgvārdus, kas saista interneta meklētājus ar reklāmām līdz ar Eiropas Kopienu tiesas spriedumu varētu tikt ierobežota. Tiesa lēmusi, ka meklētājprogrammas nedrīkst izmantot vārdus, ja tās ir brīdinātas par iespējamiem preču zīmju pārkāpumiem.

Sarunās ar Tautas partiju ir izskatīta bijušā premjera un kādreizējā Tautas partijas vadītāja Aigara Kalvīša (TP) kandidatūra Lattelecom padomes locekļa amatam.

Kad laikraksts Diena ceturtdien A.Kalvītim jautājis par nākotnes plāniem, viņš atbildējis: “Ziniet, ļaujiet man nedaudz atvilkt elpu un apskatīties apkārt, kas notiek. Gan jau pienāks laiks, tad redzēsim.” Savukārt Neatkarīgā Rīta Avīze 27. martā atstāsta A.Kalvīša teikto, ka pats pēc amatiem neraujas un nekas konkrēts viņam nav piedāvāts. Viņš laikrakstam arī teicis, ka pēdējos astoņus mēnešus neesot skatījies TV ziņas, jo politika viņu interesējot aizvien mazāk.

Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) atsauks 30.aprīlī paredzēto vēsturiskā Alīses ielas ūdenstorņa Āgenskalnā izsoli, un nolemts veidot darba grupu, kas izstrādās ūdenstorņa izmantošanas koncepciju, lai tas nākotnē būtu pieejams sabiedrībai.

Izsole atsaukta, ņemot vērā sabiedrības un kultūras jomas pārstāvju lielo ieinteresētību par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa turpmāko izmantošanu un pieejamību sabiedrībai, kā arī, lai nodrošinātu ūdenstorņa kā Rīgas pilsētas kultūrvides objekta saglabāšanu, ievērojot Rīgas attīstības programmā 2014. - 2020.gadam noteiktos uzstādījumus, informēja RŪ preses pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Pēc tam, kad kļuva zināms par plānoto izsoli, sociālajos tīklos un dažādos forumos aizsākās plašas diskusijas par vēsturiskā torņa saglabāšanu, dažādas iniciatīvas izteica arī daudzi sabiedrībā plašāk pazīstami cilvēki. Publikācijas par tornim bija ne tikai tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, bet arī dažādos pēc privātas iniciatīvas veidotos interneta izdevumos un blogos.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieka Dina Meriranda vadītā delegācija no 15. līdz 19. novembrim bija vizītē Afganistānā, kuras laikā puses vienojās turpināt sadarbību transporta jomā, informē SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Tikšanās laikā Afganistānas Transporta un civilās aviācijas ministrs Dr. Daoud Ali Najafi apliecināja Afganistānas puses lielo ieinteresētību turpināt sarunas aviosatiksmes līguma starp Latviju un Afganistānu noslēgšanai. Valsts sekretāra vietnieks D.Merirands apstiprināja jau iepriekš Latvijas puses izteikto piedāvājumu sniegt atbalstu Afganistānas aviācijas speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai, kurš tika uzņemts ar lielu ieinteresētību un pateicību.

Afganistānas Augstākās izglītības ministru Obaidullah Obaid un Kabulas Politehniskās universitātes (KPU) rektoru prof. Ezatullah Amed pauda gandarījumu par Satiksmes ministrijas atbalstu sadarbības uzsākšanai ar Latvijas mācību iestādēm. KPU līgumi ar Rīgas Tehnisko universitāti un Daugavpils Profesionālo vidusskolu paredz plašu abu pušu sadarbību pieredzes apmaiņā un KPU dzelzceļa jomas speciālistu apmācības programmu izstrādē. Šā gada pavasarī KPU mācības uzsākuši pirmie dzelzceļa nozares studenti.

Saeima ceturtdien, 30.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas nosaka plašāku valsts amatpersonas deklarācijā obligāti norādāmās informācijas apjomu, informē Saeimas Preses dienests.

Amatpersonām par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli turpmāk būs jāsniedz detalizētākas ziņas.

Likuma izmaiņas nosaka, ka amatpersonai deklarācijā turpmāk būs jānorāda, ka tā ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas, kapitāla daļām, akcijām un citiem likumā noteiktiem finanšu instrumentiem.

Tāpat amatpersonai deklarācijā būs jānorāda, ka tai ir uzkrājumi privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā.

Savukārt, ja amatpersona vēlēsies, deklarācijā varēs norādīt arī informāciju, lai paskaidrotu ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai norādītu citus apstākļus, kas var izraisīt mantisko vai citu personisko ieinteresētību amata pienākumu veikšanā.

Lai sekmētu pašvaldību ieinteresētību investoru meklēšanā un uzņēmējdarbības attīstībā, tām jānovirza daļa uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN), pie tāda lēmuma ceturtdien, 8.oktobrī, kārtējā sēdē nonāca Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) dalībnieki. Šis ZRP priekšlikums 9.oktobrī tiks skatīts LTRK Padomes sēdē, un visdrīzākais pēc tās arī virzīts kā ierosinājums valdībai nodokļu pārdalei, teikts paziņojumā presei.

Ceturtdienas sēde, īstenojot ZRP ieceri – pēc iespējas labāk iepazīt Zemgales uzņēmējus, notika Jelgavas novada Elejā – LPKS «Latraps», kura ģenerāldirektors Edgars Ruža ne tikai iepazīstināja klātesošos ar kooperatīva veiksmes stāstu, bet arī pauda viedokli par to, ko būtu nepieciešams mainīt Latvijas likumdošanā un valsts institūciju attieksmē pret uzņēmējiem. «Protams, ka pats galvenais ir – lai valsts netraucē uzņēmējiem. Es lepojos ar to, ka mēs maksājam visus nodokļus, un, ja tā darītu visi, tad situācija vienas nozares uzņēmumos būtu līdzīga un nevarētu runāt par negodīgu konkurenci no to puses, kuri nodokļus nemaksā,» uzsvēra E.Ruža. Viņš arī norādīja uz to, ka diemžēl nereti par pārkāpumiem atbild legālais uzņēmējs, kuram nejauši gadījies iesaistīties kādās nodokļu shēmās, nevis to organizētājs.

Politiska mazspēja atsijāt graudus no pelavām legālo taksometru biznesu tur trauksmes stāvoklī, ko pārtrauktu saprātīgas nodevas ieviešana par katru taksometru

Aptuveni 45 miljoni eiro. Tik liela summa šķir legālā taksometru biznesa gada apgrozījumu Latvijā, kas ir 10 miljoni eiro, no kopējā nozares apgrozījuma, ko eksperti lēš aptuveni 55 miljonus eiro lielu, legālajiem pieskaitot arī mijkrēšļa ekonomikas aizsegā sniegtos taksometru pakalpojumus. Pēdējie tātad jāatzīst par tirgus līderiem pat tad, ja aprēķini par nelegāļu daļu nav precīzi.

Tā kā joprojām nav izdevies ieviest normālu un esošajai situācijai adekvātu regulējumu, pēc pašas taksometru nozares paustā, tur valda deviņdesmito gadu likumi. Tas nekas, ka atšķirībā no pēcpadomju gadiem taksometru vadītāji tagad stūrē vairāk vai mazāk pieklājīga izskata un tehniskā stāvokļa automašīnas un to saloni pēc cigarešu dūmiem varbūt vairs nesmird, tomēr aiz salīdzinoši jēdzīgās ārienes notiek netīri cīniņi par vietu, teritoriju un pasažieru dibeniem.

Opozīcijā esošajā apvienībā Par labu Latviju ietilpstošās Tautas partijas valde pirmdien nolēma neatbalstīt Valda Zatlera atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā.

«Iepriekš partija atbalstīja Zatlera kandidatūru, jo uzskatīja, ka smagajā ekonomiskajā situācijā Latvijā ir svarīgi saglabāt politisku stabilitāti un prognozējamību. Mēs bijām pārliecināti, ka Zatlera pārvēlēšana to nodrošinātu,» pausts TP paziņojumā

Pārmetot V. Zatleram personisku ieinteresētību 10. Saeimas atlaišanā, TP valdes paziņojumā norādīts: « TP pārstāvošie deputāti Saeimā – Edgars Zalāns, Andris Šķēle un Māris Kučinskis – uzskata, ka brīdī, kad prezidents Zatlers izteicis neuzticību Saeimai, veselais saprāts un politiskā loģika saka, ka Zatleram nav morālu tiesību prasīt uzticību Saeimai prezidenta vēlēšanās. Par to, vai atbalstīt Andri Bērziņu kā prezidenta amata kandidātu, Tautas partijas valde lems savā nakamajā valdes sēdē, kas notiks trešdien, 1. jūnijā. »

Latvijas Gāze (LG) Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas atzīst par pamatotu Konkurences padomes (KP) uzlikto 2,2 miljonu eiro naudas sodu uzņēmumam, pārsūdzēs Augstākajā tiesā, informē uzņēmuma pārstāvis Vinsents Makaris.

Lai gan kopš Konkurences likuma spēkā stāšanās 2002. gadā Administratīvās tiesas ir atzinušas KP sodus par pareiziem vairāk nekā 97% lietu, Latvijas Gāze nešaubās, ka konkrētajā lietā KP lēmums tiks atzīts par prettiesisku. Lēmuma atstāšana spēkā radītu tik netaisnīgas sekas, ka liktu uzdot jautājumus par politisku ieinteresētību LG sodīšanā, neskatoties uz demokrātiskā un tiesiskā valstī pastāvošajiem principiem. Tādēļ nepieciešamības gadījumā LG izmantos visas iespējas aizsargāt savas intereses arī starptautiski, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Advokāts Andris Rimša norāda, ka, pirmkārt, jau valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu, kas uzliek tiesai pienākumu «pilnvērtīgi pārbaudīt pušu izteiktos pamatus, argumentus un pierādījumus». Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir uzskatāmi labvēlīgs Konkurences padomei, ko citastarp apliecina tas, ka tuvu pie 60% no tiesas viedokļa veido teksts, kurš ir pārkopēts jeb absolūti precīzi atbilst Konkurences padomes lēmumam. Savukārt, gandrīz neviens no LG izvirzītajiem argumentiem nav vērtēts. Piemēram, tiesas vērtējums par to, kādēļ KP esot pamatoti konstatējusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, sastāv no burtiski pārkopēta teksta no KP lēmuma sešu lapu garumā. Šāds plaģiātisms un tiesas patstāvīga viedokļa neesamība ir pilnībā sagrāvusi cerības, ka tiesai ir vēlme pilnvērtīgi un objektīvi izvērtēt valsts iestāžu patvaļu. Tas arī apdraud tiesu sistēmas reputāciju, jo īpaši centienus uzlabot Latvijas vietu Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksā reitingā par strīdu risināšanas efektivitāti, kurā Latvija šobrīd ierindota zemajā 116. vietā aiz tādām valstīm kā Kambodža, Ēģipte, Pakistāna, Etiopija un Zimbabve.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rail Baltic kopuzņēmumu ir ieteicams nodibināt pēc iespējas ātrāk, jo ir svarīgi iesniegt pieteikumu Eiropas Savienības (ES) finansējumam visu dalībnieku vārdā līdz nākamā budžeta perioda sākumam.

To apliecina Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības TRINITI veikts pētījums, kuru pasūtījusi Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt Rail Baltic kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus.

Pētījumā tika analizēti vairāki ar kopuzņēmuma izveidi saistīti aspekti jaunā dzelzceļa tīkla pārvaldības kontekstā, sākot ar optimālu juridisko formu, finansējumu un nodokļiem un beidzot ar valsts iepirkumu kārtību visās Baltijas valstīs. Pētījuma autori norāda, ka nepastāv nekādi būtiski ierobežojumi vai ar uzņēmumu darbību saistīti šķēršļi nodokļu vai juridisko aspektu kontekstā attiecībā uz uzņēmuma galvenās mītnes izvietošanu jebkurā no trim pētījumā aplūkotajām valstīm.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.