Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

2012. gada vasaras periodā visvairāk klausītāju līdzīgi kā pavasara periodā ir radio stacijai Latvijas Radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,4% jeb 456 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina TNS dati. Otro vietu ar 16,9% jeb 304 tūkst. klausītāju ieņem radio stacija Radio Skonto. Savukārt no sestās vietas 2012. gada pavasara periodā uz trešo vietu vasaras periodā ar 12,4% jeb 222 tūkst. klausītāju ir pakāpusies radio stacija Krievijas Hiti (Russkoe Radio).

2012. gada vasarā vidēji nedēļā radio klausījās 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā 2012. gada pavasarī. Savukārt vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 60% iedzīvotāju aptaujātā vecuma grupā.

Vasarā, salīdzinājumā ar pavasari, ir saglabājies nemainīgs vidējais radio klausīšanās laiks. Proti, radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes. Savukārt 2012. gada pavasarī tās bija 273 minūtes jeb 4 stundas un 33 minūtes.

TNS norāda, ka šā gada vasarā, salīdzinājumā ar 2012. gada pavasara periodu, Latvijā nav mainījušās radio stacijas, pēc klausīšanās laika sadalījuma. Pirmā klausītākā radio stacija, līdzīgi kā iepriekš, ir radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 21,4% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Otra klausītākā radio stacija ir Radio Skonto ar 11,1% lielu klausīšanās laika daļu. Savukārt trešo vietu ieņem radio stacija Latvijas Radio 1 ar 8,8% lielu klausīšanās laika daļu.

Šorīt neraida Radio 101, nestrādā arī radio interneta vietne, pārliecinājās db.lv. Savukārt, ar radio saistītie cilvēki dažādos veidos ziņo par to, ka tas apklusis uz visiem laikiem.

Kārlis Dagilis, kurš darbu šajā radio pameta pagājušā gada jūlijā, mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstījis: «R.I.P. Radio 101.. Tas bija līdz šim foršākais radio valstī ar mazu un ļoti saliedētu kolektīvu. Vienmēr būšu pateicīgs, ka biju daļa no tā.»

2011. gada pavasarī līdzīgi kā iepriekšējā periodā – 2011. gada ziemā – pēc klausīšanās laika sadalījuma Latvijā trīs visklausītākās radio stacijas bija nacionālās apraides radio stacijas Latvijas Radio 2 (25%), Latvijas Radio 1 (10%) un radio stacija Radio Skonto (8%), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais radio auditorijas pētījums.

Desmit Latvijā klausītāko radio staciju vidū 2011. gada pavasara pētījuma periodā vēl ierindojas tādas radio stacijas kā Radio SWH (6%), Krievijas Hiti (Russkoe radio) (5%), Latvijas Radio 4 (5%), Star FM (5%), European Hit Radio (4%), TOP radio (3%) un SWH+ (3%).

Analizējot radio staciju topu pēc kopējās nedēļas auditorijas, redzams, ka visvairāk klausītāju Latvijā kopumā 2011. gada pavasara periodā bija Latvijas radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,9% jeb 470 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. No trešās vietas 2011. gada ziemas periodā uz otro ar 15,0% jeb 272 tūkstošiem klausītāju pakāpusies radio stacija Radio Skonto, bet trešajā vietā ar 14,0 % jeb 254 tūkstošiem klausītāju ierindojusies radio stacija – Latvijas Radio, norāda TNS Latvia klientu vadītāja Signe Hokonena.

Ekspolitiķim Edvīnam Inkēnam piederošo uzņēmumu SIA Karaļavotu ūdens Valsts Ieņēmumu dienests (VID) izslēgs no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra.

VID publiskojamo datu bāze liecina, ka VID šādu lēmumu pieņēmis 18. aprīlī, tas publicēts 19. aprīlī, bet spēkā stāsies 25. aprīlī. DB pirmdien neizdevās uzzināt komentārus no uzņēmuma valdes locekles Baibas Akmentiņas – Petrikas, kura darbā būšot tikai otrdien.

Lursoft dati liecina, ka SIA Karaļavotu ūdens 60.67 % kapitāldaļu pieder ekspolitiķim Edvīnam Inkēnam, bet atlikušo 39.33 % daļu īpašnieks ir Tomass Bēvalds. Uzņēmums dibināts 2000. gadā, un tā valdē darbojas jau pieminētā B. Akmentiņa – Petrika, T. Bēvalds un valdes priekšsēdētājs E. Inkēns. B. Akmentiņa – Petrika ir 100 % īpašniece un vienīgā valdes locekle uzņēmumā SIA Karaļavotu ūdens 8.

Radio SWH un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) strīds par autortiesību atlīdzību aprēķināšanu var liegt radio atskaņot mūziku, informē Radio SWH. Strīdu šonedēļ turpinās skatīt tiesā.

Radio SWH skaidro, ka lai gan 2003. gadā Augstākā tiesa noteica, ka radio būs jāmaksā biedrībai atlīdzība autoriem divu procentu apmērā no radio ieņēmumiem, AKKA/LAA tomēr nepiekrīt šādam lēmumam, prasot maksāt vismaz 3.35% no kopējā apgrozījuma.

Tāpat Radio SWH grupā ietilpstošajai raidstacijai Spin FM tiekot pieprasīts maksāt gan noteiktus procentus no ieņēmumu bāzes, gan minimālo summu mēnesī, kas kopā veido aptuveni 30% no radio šogad prognozētā apgrozījuma. Biedrības publiskie skaidrojumi par fiksētām summām dienā vai mēnesī, kā norāda Radio SWH, esot pretrunā ar AKKA/LAA apgalvojumu, ka visām raidorganizācijām tiek piemērota vienota atlīdzības aprēķināšanas metode.

AS Radio SWH veidos jaunu radiostaciju jauniešu auditorijai Spin FM, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics, norādot, ka Radio SWH iegādājies Spin FM franšīzi, kas kopš 2002.gada esot jau zināma radiostacija Īrijā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā un citur.

Kā stāsta Šipkēvics, tādējādi Radio SWH grupa plāno nostiprināt savas pozīcijas tirgū, paplašinot radiostaciju klausītāju loku.

«Izpētot tirgu secinājām, ka gandrīz neviena radiostacija nepārraida tieši jauniešu auditorijai. Neceram uz lielu biznesu ar šo radiostaciju, taču tādā veidā audzināsim nākamo Radio SWH auditoriju. Šī radiostacija paplašinās un nostiprinās mūsu pozīcijas tirgū,» sacīja Šipkēvics.

Jaunā radio Spin FM mērķauditorija būs 15 līdz 25 gadus veci jaunieši, kuri vēlas komunicēt un iesaistīties dažādās publiskās aktivitātes. Tādēļ radio aktivitātes notiks ne tikai radio, bet arī interneta mājaslapā, sociālajos tīklos un ar mobilo telefonu starpniecību.

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 darbinieki izsludināja «lokautu» un šorīt ēterā tika raidīta viena un tā pati dziesma. Tomēr pēcpusdienā radio programma dažādojās.

Kā novēroja LETA, radio mājas lapā no rīta bija redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skanēja tikai šī dziesma. Tagad tiek raidītas dažādas dziesmas un radio mājaslapa izskatās kā ikdienā.

Radio 101 tviterkontā šodien tika pausts, ka bijušie īpašnieki un nākotnes īpašnieki nav norēķinājušies ar darbiniekiem vai izrādījuši interesi par tālāku sadarbību. «Līdz nav panākta savstarpēja vienošanās starp @radio101lv darbiniekiem un īpašniekiem, radio tālākā darbība ir apturēta,» bija teikts tviterkontā.

Db iztaujā a/s Radio SWH valdes priekšsēdētāju Jāni Šipkēvicu par uzņēmuma vēlmi iegūt tiesības koncesijas ceļā saimniekot daļā Latvijas Radio.

Jau ilgāku laiku publiskajā telpā tiek spriests par to, ka Radio SWH ir vēlme saimniekot Latvijas Radio2 Kāda ir situācija šajā jomā?

Kāpēc nolēmāt spert šādu soli attiecībā uz Latvijas Radio?

Teikšu kā ir - bizness tur nav liels. Latvijas Radio ir piemērs tam, ka nesaimnieciski var vadīt tik lielu kuģi ar piecām stacijām, ieskaitot programmas, kas vispār būtu jāorganizē koledžu radio līmenī. Man nav skaidrs, kā visu var nolaist tik tālu, ka vienā brīdī pēkšņi atklājas - ziniet, mums ir miljonu liels parāds. Nu kur vēl pasaulē radio īpašnieks, šajā gadījumā - valsts, kaut ko tādu pieļautu?!

Pašlaik nav zināms, kad atsāks skanēt Radio 101, biznesa portālam Nozare.lv teica radiostacijas valdes loceklis un bijušais īpašnieks Edgars Mencis.

Viņš paskaidroja, ka notiek viedokļu apmaiņas un saskaņošanas process ar jauno radio īpašnieku.

«Kamēr nav skaidrs, kas, ar ko un kā, tikmēr radio nevar strādāt,» teica E. Mencis, piebilstot, ka tiks darīts viss iespējamais, lai radio pēc iespējas ātrāk atkal skanētu.

Kā ziņots, Radio 101, kuru nesen izsolē nopirka Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko, šodien pārtraucis raidīt, un nedarbojas arī radiostacijas mājaslapa internetā.

Radio 101 dīdžejs Toms Grēviņš savā blogā raksta, ka jaunā īpašnieka radio iegādes motīvi nav bijuši saistīti ar jebkādu interesi par radiobiznesu.

Kopumā Radio 101 izveidē ieguldīts aptuveni miljons eiro (700 tūkstoši latu), taču visas ieceres vēl neesot līdz galam realizētas. Tālākie attīstības plāni saistīti ar interneta televīziju.

Galvenais fokuss un attīstības virziens ir Radio 101 interneta platforma, ko iecerēts papildināt ar citiem medijiem, kuru pamats gan joprojām būtu Radio 101, intervijā portālam Nozare.lv atzīst Radio 101 valdes priekšsēdētājs Edgars Mencis.

Ar finanšu piesaisti Radio 101 veicies salīdzinoši labi, jo bijis spēcīgi izstrādāts biznesa plāns. «Kredītu ņēmām bankā. Bija vairāki argumenti mums par labu - lielākajai daļai Radio 101 komandas darbinieku ir vairāk nekā desmit gadu pieredze radio biznesā. Otra lieta - šāda veida ieguldījumam ir pievienotā, nemateriālā - zīmola - vērtība. Neviena banka, protams, mums uzreiz nekrita ap kaklu ar vēlmi palīdzēt, bet biznesa plāns bija pietiekami spēcīgi izstrādāts,» sacīja E. Mencis.

Iecere nodot koncesijā Latvijas Radio 2 ir guvusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstu.

Tuvākajā laikā izskatīšanai Saeimā plānots virzīt Nacionālās televīzijas un radio padomes iniciētus Radio un televīzijas likuma grozījumus, kas ļaus padomei pieņemt lēmumu par sabiedriskai raidorganizācijai piešķirtās apraides atļaujas nodošanu citai personai – šādi likuma grozījumi nepieciešami, lai Latvijas Radio 2 varētu nodot koncesijā.

A/s Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvičs intervijā Db šonedēļ pauda, ka viņa vadītā a/s jau iesniegusi Nacionālajai televīzijas un radio padomei oficiālu apliecinājumu, ka Radio SWH būtu gatavs pārņemt koncesijā Latvijas Radio 2.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Šodien sāk skanēt jauna radio stacija Radio 101, kuru izveidojuši no Radio SWH aizgājušie darbinieki.

Radio 101 iecerēta kā atvērtā skatloga tipa studija — galvaspilsētas centrā, Elizabetes un Brīvības ielas stūrī pretī Ministru kabinetam. To, kas notiek studijā, varēs redzēt ikviens garāmgājējs, kā arī būs iespējams vērot internetā.

Radio 101 paredzēti regulāri ziņu bloki, kas ik pa 15 minūtēm izskanēs ēterā laika posmā jau no plkst.6.30 rītā. Astoņos rīts turpināsies ar izklaidējoši informatīvu rīta šovu, kuru vadīs Eduards Švāns, Gustavs Terzens un līdzšinējā Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma darbiniece Zane Peneze. Plkst.12 ēterā būs dzirdams Artis Volfs ar mūzikas dienas programmu, konkursiem u.c. No plkst.16 līdz 19 ēterā būs dzirdams Egons Reiters, savukārt no plkst.17.45 līdz 18 - aktuālo ziņu apskatnieks.

Mediju grupa Baltijā "TV3 Group" paziņojusi par radio stacijas "Top radio" iegādi Latvijā, tādējādi paplašinot krievvalodīgo auditoriju grupas portfelī, kā arī nostiprinot kopējās pozīcijas tirgū.

Mediju grupa "TV3 Group" paplašina radio klausītāju auditoriju grupas ietvaros, kur līdztekus radio stacijai "Star FM", tiek pievienota krievu valodā translējošā radio stacija "Top radio".

""TV3 Group" reklāmdevējiem nodrošina stabilu auditoriju to mērķa grupās, tāpēc esam gandarīti, ka līdz ar radio portfeļa paplašināšanu, reklāmdevējiem varēsim piedāvāt sasniegt ne vien latviski runājošo radio klausītājus, bet arī krievvalodīgo klausītāju auditoriju Latvijas teritorijā. Vietēji ražotais audio saturs ir nākotne, tādēļ esam droši, ka radio staciju "StarFM" un "Top Radio" tandēms kļūs par spēcīgu instrumentu reklāmdevējiem, piedāvājot daudzveidīgus radošos un lokāli veidotos reklāmas kampaņu risinājumus produktiem, kuru mērķis ir sasniegt auditoriju ar radio starpniecību," dalās mediju grupas "TV3 Group" vadītājs Latvijā Mindaugas Rakauskas.

Jau pēc pāris nedēļām spēkā varētu stāties Radio un televīzijas likuma grozījumi, kas nepieciešami, lai Latvijas Radio 2 varētu nodot koncesijā.

Grozījumi, kurus Saeima šodien atbalstīja pirmajā lasījumā, paredz, ka Nacionālā radio un televīzijas padome var pieņemt lēmumu par sabiedriskajām raidorganizācijām piešķirto apraides atļauju nodošanu citai personai. Tam būs jānotiek, ievērojot Publiskās un privātās partnerības likuma normas.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nepieciešamību steidzami Latvijas Radio 2 nodot koncesijā skaidro ar to, ka pretējā gadījumā 2010. gada valsts budžetā būtu nepieciešams paredzēt līdzekļus ražošanas procesa nodrošināšanai.

Radio un televīzijas likuma grozījumus Saeima skatīs steidzamības kārtā.

Latvijas radio ģenerāldirektors Aigars Semēvics atkāpies no amata, kā galveno iemeslu minot radio milzīgās parādsaistības.

Jaunākā informācija liecina, ka Latvijas radio ir 800 tūkst. Ls lieli parādi, savukārt dažas dienas iepriekš tika minēti parādi 700 tūkst. Ls. 100 tūkstoši latu ir mierizlīguma summa ar Autortiesību aģentūru (AKKA/LAA), Db paskaidroja Latvijas radio preses sekretāre Ilze Vasermane.

Nacionālās radio un televīzijas padome (NRTP) pirmdien ieteica vai nu sākt Latvijas radio sanāciju, lai paglābtu uzņēmumu no bankrota, vai arī izstrādāt plānu, kā izkļūt no parādiem. Padome uzskatīja, ka radio ir gandrīz maksātnespējīgs.

«Cik zināms no radio valdes locekļus stāstītā, plāni paredz krasus izdevumu samazinājumus. Latvijas radio pārstāvji uzskata, ka šādu plānu īstenošana nozīmē Latvijas radio kā sabiedriska medija iznīcināšanu,» teikts Latvijas radio mājas lapā internetā.

Sakarā ar iespējamiem Darba likuma pārkāpumiem Radio 101 Valsts darba inspekcijā (VDI) vērsusies vortāla Publikai.lv komanda. Precīzāk, vortāls vēlas vērst inspekcijas vērību uz radio rīta programmas Ausīs Rīts līdzšinējo vadītāju bezalgas atvaļinājumu un pazušanu no ētera.

«Viens no klasiskajiem gājieniem Latvijas darba tirgū kopumā ir darbinieku sūtīšana bezalgas atvaļinājumos. Tieši tas visdrīzāk skāra arī Radio 101 trijotni. Vai kāds no jums tiešām tic, ka Zane, Gustavs un Eduards pašrocīgi pieņemtu lēmumu iespļaut sejā saviem klausītājiem, vienlaicīgi pazūdot no radio ētera? Mēs neticam. Pārējo, cerams, noskaidros VDI,» teikts vortāla publikai.lv paziņojumā.

«Vēlamies uzsvērt, ka mums nav nekādu pretenziju vai, pasarg' dievs, naida pret Radio 101 kā tādu. Gluži pretēji – šis radio Latvijas mediju vidē ienesa svaigas vēsmas gan muzikālā, gan žurnālistiskā ziņā. Taču diemžēl izskatās, ka Latvijas mediju sliktās «tradīcijas» ienāca arī šajā citādi progresīvajā radio,» teikts vortāla redaktora Didža Melbikša, autora Ojāra Kapteiņa un mākslinieka El Carlīto paziņojumā.

Šajā ziemā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 76 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia radio auditorijas pētījuma rezultāti par 2009. gada ziemas periodu.

Regulārāk – vismaz vienu reizi dienā radio klausījušies vidēji 59 % Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā. Kopumā var secināt, ka radio klausītāju skaits ir saglabājies nemainīgs, salīdzinot ar 2008. gada rudens periodu.

TNS Latvia mediju un patēriņa pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze norāda, ka 2009. gada ziemā ir pieaudzis radio klausīšanās laiks, ko vidēji viens radio klausītājs velta šim medijam.. Viens radio klausītājs radio ir klausījies vidēji 288 minūtes jeb 4 stundas un 48 minūtes dienā, kas ir par 22 minūtēm dienā vairāk nekā 2008. gada rudenī.

2009.gada ziemas periodā Latvijā kopumā visklausītākā radiostacija ir nacionālās apraides radiostacija Latvijas Radio 2. Otro vietu pēc klausīšanās laika sadalījuma ieņem Latvijas Radio 1. Savukārt Radio Skonto un Latvijas Radio 4 ieņem trešo un ceturto vietu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde nolēmusi slēgt līgumu ar SIA VEXOil Bunkering par kuģu apgādi ar degvielu un smērvielām jeb bunkurēšanu Liepājas ostā.

To Db apstiprināja LSEZ pārvaldē. SIA VEXOil Bunkering Komercreģistrā reģistrēta 2001.gada jūlijā, tā pieder ASV reģistrētam uzņēmumam Aptol Ventures LLC (80%) un Edvīnam Inkēnam (20%). VEXOil Bunkering jau sniedz bunkerēšanas pakalpojumus Ventspils un Rīgas ostās. Uzņēmumam noslēgts arī līgums par bunkurēšanas pakalpojumu sniegšanu beļģu uzņēmumam Dredging International N.V., kas padziļina Liepājas ostu. Līdz ar to turpmāk Liepājas ostā bunkurēšanas pakalpojumus sniegs četras firmas - VEXOil Bunkering, Fast Bunkering, Evija un Bunkering Liepaja Ltd.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) pieļauj, ka uz bankrota sliekšņa esošais Latvijas Radio būtu jāapvieno ar Latvijas Televīziju, savukārt radio ēka Vecrīgā būtu jāpārdod, raksta Diena.

Tiekoties ar Latvijas Radio ģenerāldirektora vietas izpildītāju Dzintri Kolātu, Šlesers jautājis, vai nākotnē iespējama Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas saplūdināšana. Kolāts sarunas laikā atzinis, ka nākotnē tas varot notikt, taču ministrs šo procesu gribējis ātrāk.

Ministrs, kurš jau iepriekš interesējies par LR ēku, arī Kolātam apjautājies par radio ēkas Vecrīgā pārdošanu, taču politiķi radio neuzspiedīšot savu plānu, solījis satiksmes ministrs.