Izvērtējot Latvijas Universitātes (LU) rektora 2019. gada vēlēšanu norises dokumentus un veicot to padziļinātu izpēti, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatējis procesuālus pārkāpumus.

Pārbaudes rezultāti norāda uz trūkumiem gan konkrētajā augstākās izglītības iestādē, gan arī iezīmē nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus augstskolu pārvaldības sistēmā kopumā.

LU rektora vēlēšanu procesu nosaka Augstākās izglītības likums, LU Satversme un vairāki iekšējie normatīvie akti – LU Satversmes sapulces nolikums, Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums un Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā. IKVD pārbaudē secināts, ka gan 2019.gada 24.maija sēdē, gan 2019.gada 6.jūnija ārkārtas sēdē ir pārkāpti gan ārējie normatīvie akti, gan vairāki LU Satversmes sapulces nolikumā ietvertie nosacījumi par sēdes sasaukšanu, dalībnieku izvirzīšanu, balsošanas kārtību un rezultātu paziņošanu.

Izvērtējot dokumentus, ir skaidrs, ka Satversmes sapulces 2019. gada 6. jūnija sēde ir jauna Satversmes sapulce, nevis 24. maija sēdes turpinājums. 24. maija sēdē tika liegta iespēja rīkot rektora vēlēšanu otro kārtu. Savukārt ārkārtas sapulces dalībnieki nebija to apstiprinājuši kā sēdes darba kārtības jautājumu. Tāpat sēdēs ir bijis mainīgs klātesošo dalībnieku skaits, jo ir nesakritības starp dalībniekiem, kas reģistrējušies, apliecinājuši klātbūtni ar saviem parakstiem un balsojuši.

Pārbaudē konstatēti pārkāpumi arī saistībā ar studējošo pārstāvju izvirzīšanu un dalību rektora ievēlēšanas sapulcē. Norādīts, ka LU Studentu padomē ir iekļauti pārstāvji tikai no LU 13 fakultāšu pašpārvalžu pārstāvjiem, taču nav iekļauti studējošo pārstāvji no LU aģentūrām – «Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledža» un «Latvijas Universitātes Rīgas 1.medicīnas koledža».

Tāpat ir atklāts, ka 13 Satversmes sapulces dalībniekiem nebija pamata izsniegt mandātu dalībai Satversmes sapulcē. 24.maija sēde ir beigusies ar divu savstarpēji izslēdzošu lēmumu paziņošanu, balsu skaitīšanas rezultāts nav apstiprināts. Savukārt sasaucot ārkārtas Satversmes sapulci, nav ievērots divu nedēļu sapulces sasaukšanas termiņš, nav nodrošināta materiālu pieejamība un reglamentā nav iekļauts punkts par rektora vēlēšanām.

LU ir lielākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, tajā ir koncentrēts Latvijas Republikas vadošais studiju un pētniecības potenciāls dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. LU savā darbībā balstās uz Latvijas interesēm un tautsaimniecības prioritātēm un ievēro Eiropas Savienības augstākās izglītības un zinātnes telpas vadlīnijas un prasības. LU darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti. Tieši tāpēc gan LU, gan valstij kopumā ir jābūt pārliecībai, ka universitātē visi procesi notiek saskaņā ar labas pārvaldības, atklātības un demokrātijas principiem.

IKVD veiktās pārbaudes rezultāti tiks nosūtīti LU situācijas izvērtēšanai un tālākai rīcībai.

Atbilstoši Augstskolu likumam augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma, tāpēc IZM gatavos rīkojuma projektu iesniegšanai valdībā, kurā tiks norādīti IKVD veiktajā izvērtējumā konstatētie procesuālie pārkāpumi LU rektora vēlēšanu norisē.