Izsole, kurā bija paredzēts izsolīt uzņēmējam Guntim Indriksonam piederošās kapitāldaļas uzņēmumos SIA Hobi Latgale un SIA Skonto FC, atzīta par nenotikušu, jo šodien uz izsoles turpinājumu nebija ieradies neviens solītājs, DB apstiprināja tiesu izpildītāja Helga Praņevska.

H.Praņevska pastāstīja, ka 25.augusts, pirmā izsoles diena bijusi ļoti smaga un solīts esot ļoti daudz, taču tālāk par Skonto FC kapitāldaļu izsoli neesot tikuši, jo beigusies darba diena, tādēļ ticis pieņemts lēmums izsoli turpināt 26. augustā. Taču tad neviens nav ieradies.

Savukārt Gundars Porietis, kuram par labu tiek rīkota izsole, norādīja, ka G.Indriksons ar savu juristi Daci Grīnbergu esot izgāzuši izsoli. Izsolei bija pieteikušies divi pretendenti: Evija Freimane, kas strādājot D.Grīnbergas birojā un Venjamins Radionovs, kuru, pēc G.Porieša teiktā, atsūtījis G.Indriksons. Kad neviens neesot ieradies uz izsoles otro dienu, esot mēģināts zvanīt uz telefona numuru, kuru norādījis V.Radionovs, taču numurs neesot bijis pareizs, tāpēc solītāju tā arī atrast neesot izdevies.

Intervijā laikrakstam Dienas bizness pazīstamais uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons vērtē situāciju Latvijas sportā, valsts attieksmi pret to un atzīst, ka krīze līdzēs daudziem sportistiem, kuri pēdējos gados dzīvojuši ārpus realitātes, atkal atgriezties uz zemes.

No otras puses, ir jāsaprot, ka pašvaldībai un valstij tās vajadzības tagad ir degošas un ļoti konkrētas.

Tomēr ne jau vienmēr ir runa tikai par naudu. Nesen gāju garām 1. vidusskolai, un tur viņiem ir tāds neliels laukums pie skolas, kur novietotas automašīnas. Bet tur ir laba vieta sporta laukumam. Mēs piedāvājām skolas vadībai par brīvu izveidot sporta laukumu tur, lai bērni varētu spēlēt bumbu. Gan jau, ka arī grozus varētu uzlikt. Būtu daudz kvalitatīvākas fiziskās kultūras stundas. Tomēr skolas vadība mums atbildēja, ka viņiem būtiskāk tur ir turēt automašīnas,» intervijā stāsta G. Indriksons.

Investējot 190 000 eiro, Ērgļos plānots būvēt "Glamp Camp" viesu mājas, informē projekta un idejas autors SIA "Ragnar Distribution" dibinātājs Renārs Indriksons.

Projekta īstenošana uzsākta šī gada oktobrī, investoru piesaiste joprojām turpinās un kopumā plānots uzstādīt ne vairāk kā 10 viesu mājas. Projekta atklāšana iecerēta 2021. gada aprīlī.

Ideja glempingam radusies nesen, process aizsācies 2020.gada janvārī, kad likti pamati R.Indriksona pirmajam internacionālajam projektam "Glamp Camp" Īslandē.

Projekta nosacījumi ir šādi – tiek piesaistīts zemes īpašnieks, investors, vienas potenciālas glemp mājas īpašnieks un glempinga realizācijas nodrošinātājs – trīs ieinteresētas puses, viena glempinga stacija. Pēc sākotnējā plāna šādi būtu veidotas vairākas glempinga stacijas Īslandē, Latvijā, Itālijā, Anglijā, taču 2020.gada ekonomiskie un brīvas ceļošanas apstākļi dramatiski mainījās un martā iesāktie darbi tika apturēti uz nenoteiktu laiku. Nonākot atpakaļ vietējos tirgus apstākļos, R.Indriksons ar komandu uzsāka meklēt labvēlīgus glempinga realizācijas apstākļus Latvijā.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Nav iespējams Latvijā uztaisīt profesionālu sporta komandu par peļņas avotu. Sports Latvijā turas uz dullo pleciem, un es esmu viens no tiem, intervijā laikrakstam Dienas bizness saka pazīstamais uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons.

Viņš vērtē situāciju Latvijas sportā, valsts attieksmi pret to un atzīst, ka krīze līdzēs daudziem sportistiem, kuri pēdējos gados dzīvojuši ārpus realitātes, atkal atgriezties uz zemes.

Nauda Latvijas sportā vienmēr bijusi maza un vienmēr būs maza - respektīvi, nebūs pietiekama. Varu tikai izteikt nožēlu, ka politiķi ne līdz galam šo lietu pareizi saprot. Katrs lats, kas tiek iedots sportam, pēc noteikta laika dod ietaupījumu valstij, ko tā tērē visādām negācijām, noziedzības apkarošanai, tiesām, cīņai ar narkomāniju un alkoholismu. Arī izglītības sistēma nopietni cieš no tā, ka daudzi bērni neizaug garīgi un fiziski veseli.

Rīgas Centra rajona tiesa ir noraidījusi uzņēmēja Gunta Indriksona sūdzību, kurā viņš lūdza izvērtēt zvērinātas tiesu izpildītājas Helgas Praņevskas darbības.

Tā kā G. Indriksons iesniedza sūdzību tiesā, tika atlikta uzņēmējam piederošo uzņēmumu kapitāla daļu izsole, kura bija paredzēta 17.decembrī un kuru rīkoja H. Praņevska. Pēc šāda tiesas lēmuma, ja G. Indriksons nepārsūdzēs spriedumu, tiks nozīmēts jauns izsoles datums.

Tiesa 21.decembrī paziņoja pilno tiesas spriedumu, līdz ar to spriedumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, Db informēja Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

H. Praņevska iepriekš Db sacīja, ka nevar izpaust sīkāku informāciju par izsoli bez abu iesaistīto pušu piekrišanas, vien norādīja, ka izsole tiek rīkota saistībā ar neizpildītu mierizlīgumu un par labu uzņēmējam Gundaram Porietim. Izsolei vajadzēja notikt saskaņā ar Civilprocesa likuma punktu, kas regulē apķīlātas mantas pārdošanas kārtību.

Ar uzņēmēja un Latvijas Futbola federācijas bijušā prezidenta Gunta Indriksona līdzdalību izveidota kompānija SIA «Shopping Mall», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 50 000 eiro, bet tās vienīgais īpašnieks ir SIA «Hobi Latgale», kuras īpašnieki savukārt ir pati «Hobi Latgale» (87,72%) un Indriksons (12,28%). Taču kā «Shopping Mall» vienīgais patiesā labuma guvējs uz īpašumtiesību pamata uzrādīts Indriksons.

«Shopping Mall» valdes locekļu amatos iecelts Oļegs Harčenkovs un Juris Kalvelis.

Kompānijas juridiskā adrese ir Lomonosova iela 6, Rīga.

Komercreģistrā «Shopping Mall» iegrāmatota piektdien, 3.maijā.

Indriksons ir līdzīpašnieks arī kompānijās SIA «Skonto apsardzes dienests», SIA «Radio Skonto», SIA «Hanzas projekti», SIA «Briodor», liecina «Firmas.lv».

Indriksons bija Latvijas Futbola federācijas prezidents vairāk nekā 20 gadu un amatu atstāja 2018.gada aprīlī.

Šodien izcēlies ugunsgrēks Kandavas novada domes deputātam un uzņēmējam Guntaram Indriksonam piederošajā ēkā Kandavas centrā, kur atrodas vēsturiskā apbūve, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš.

Deg sena divstāvu mūra ēka Sabiles ielā 2, kurai ir izbūvēts mansards. Cilvēki nav cietuši. Mājas iedzīvotāji bija evakuējušies paši jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka aizdegusies vēsturiska ēka, kurā atradās Kandavas novada domes deputāta un partijas Vienotība Kandavas novada nodaļas valdes locekļa Guntara Indriksona uzņēmums SIA Linda-1, kā arī viņa sievai Lindai piederošs uzņēmums SIA Linda-EE. Ēkas divos stāvos atrodas šo uzņēmumu veikali un skaistumkopšanas salons, bet trešajā stāvā īpašnieku ģimenei bija dzīvoklis.

Indriksons apstiprināja, ka ir cietušais šajā ugunsgrēkā, turklāt viņš ir arī nama īpašnieks. Kaut arī dega galvenokārt ēkas jumts un bēniņi, cietusi esot visa ēka, kā arī atsevišķas veikalos esošās mantas. Arī Bērziņa rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka ēkas pirmajā stāvā ir veikala telpas, bet augšstāvos ir dzīvojamās telpas.

«Skaidrs, ka Skonto stadions tiks pārdots, un es pats vien to atpirkšu. Uzskatu, ka man tas ir jādara, ņemot vērā, ka savulaik esmu šo projektu radījis, attīstījis, ieguldījis tajā līdzekļus, ņemot lielus kredītus,» intervijā Dienas Bizensam pauda stadiona projekta attīsītājs Guntis Indriksons.

Tajā pašā laikā viņš norādīja: «Vienkārši pašreiz vēl nav īstais laiks to darīt», paužot, ka tas varētu notikt pēc apmēram sešiem astoņiem mēnešiem.

Runājot par summu, par kuru stadions varētu tikt atpirkts, G. Indriksons norādīja, ka tā ir par augstu. Banka Reverta paziņojusi, ka izsoles sākumcena - 12,6 miljoni eiro - netiks samazināta. «Manuprāt, tā [izsoles sākumcena - red.] ir noteikta par augsta. Turklāt tik lielu summu es nemaz neesmu bankai parādā,» pauda G. Indriksons. Pēc viņa domām, adekvāta summa par šo darījumu būtu no astoņiem līdz desmit miljoniem eiro.

Uzņēmējs Guntis Indriksons ir iesniedzis Rīgas Centra rajona tiesā blakus sūdzību par tiesas lēmumu, lai aizkavētu viņa īpašuma kapitāldaļu izsoles noteikšanas datumu.

Ja G.Indriksons nebūtu iesniedzis šo blakus sūdzību par tiesas 21.decembra lēmumu, tiktu nozīmēts jauns uzņēmumu kapitāla daļu izsoles datums. Db jau ziņoja, ka pirmo izsoli, kas tika plānota pagājušā gada 17. decembrī, uzņēmējam «izdevās atlikt», jo viņš tiesā bija iesniedzis sūdzību, kurā lūdza tiesu izvērtēt zvērinātas tiesu izpildītājas Helgas Praņevskas darbības. Tiesa šo sūdzību noraidīja.

Izsolē bija plānots piedāvāt 100% SIA Stadions un SIA Hobi Latgale kapitāldaļu. Tajā būs iespējams iegūt SIA Hanzas projekti kontrolpaketi - 86% kapitāldaļu, SIA Skonto FC kontrolpaketi - 90%, kā arī 50% SIA Usma GV kapitāldaļu. Lielākā daļa no izsolē piedāvātajām kapitāldaļu paketēm ir mazākuma daļas: 25% SIA Radio Skonto daļu, aptuveni 2% SIA Skonto apsardzes dienests daļu, 36% SIA Ceļojumu birojs Express Travel daļu un 36% SIA Hanzas apartamenti daļu.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

Dalība Eiropas elites līgā futbola klubam Ventspils palīdzēs izkulties no zaudējumiem.

Šogad pirmo reizi Latvijas futbola vēsturē Latvijas futbola klubs Ventspils ir izcīnījis tiesības spēlēt UEFA Eiropas līgas grupas turnīrā. Arī notikušajā UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas turnīrā šim klubam izdevās bīstami pietuvoties slavenās līgas grupu turnīram. Šie panākumi Ventspilij varētu palīdzēt noslēgt gadu ar peļņu.

Nenoliedzams ir fakts, ka dalība šajā līgā ir saistīta arī ar finansiālu ieguvumu. FK Ventspils vadība lēš, ka, lielā mērā pateicoties tieši dalībai šajā līgā, šo sezonu izdosies pabeigt ar «+» zīmi. «Nav daudz uzņēmumu, kas šogad varēs palepoties ar peļņu, bet izskatās, ka mēs būsim viens no tiem,» atzīst FK Ventspils direktors Sergejs Barkovskis. Savukārt Latvijas Futbola federācijas priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Indriksons Db norādīja, ka tieši dalība UEFA FK Ventspils varētu ļaut izkulties no vairāku miljonu latu lieliem zaudējumiem. Runājot par citu mūsu valsts klubu izredzēm izcīnīt tiesības spēlēt UEFA līgā, G. Indriksons ir visai skeptisks, norādot, ka pašreiz tādu vairs nav. «Latvijā futbols nekad nav bijis pelnošs bizness, tāds tas nav šobrīd, un esmu pārliecināts, ka kaut cik pārskatāmā nākotnē arī nebūs,» tā G. Indriksons.

Latvijas Futbola federācijas vadītājs Guntis Indriksons uzskata, ka futbola komandas Daugavpils Dinaburg izslēgšana no Latvijas futbola čempionāta vienu otru šīs komandas pārstāvi esot paglābusi no kriminālās atbildības un roku dzelžiem, raksta nra.lv.

Db jau rakstīja, ka Daugavpils Dinaburg klubs tika izslēgts no LMT futbola virslīgas sakarā ar to, ka ilgākā laika periodā spēlēts totalizatoros uz FK Dinaburg spēlēm, manipulēts ar šo spēļu rezultātiem, un pēc vairākkārtīgiem aizrādījumiem un diskvalifikācijas Baltijas Līgā šādas aktivitātes turpinājās, par ko no kompetentām organizācijām, tai skaitā UEFA, ir saņemti nepārprotami pierādījumi.

G. Indriksons uzskata, ka, ja kaislību pret totalizatoru nepārtrauktu LFF, tad to izdarītu policija, ka vainīgos turklāt sodītu.

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza centrālā daļa nākamgad jūlijā varētu izskatīties daudz krāšņāka un sakoptāka nekā pašlaik. Tur iecerēts veidot jaunus dažādu augu, arī rododendru, stādījumus, kā arī izkopt tagadējos, šodien raksta laikraksts Diena.

Apkārt dīķim pie Palmu mājas plānots izbūvēt laipas, skatu terasi, izvietot soliņus, dažviet paredzēta arī celiņu seguma nomaiņa un visa žoga atjaunošana ap teritoriju.

Āra ekspozīcijas esot veidotas 60.-70. gados, pēc tam tās tikai uzturētas, bet ne nopietni atjaunotas, tāpēc daļa no lielās teritorijas atrodas bēdīgā stāvoklī, Dienai atzinusi LU Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska. Ar finansējumu, ko pašlaik var atvēlēt LU, pietiekot tikai teritorijas uzturēšanai pašreizējā stāvoklī un pašu nepieciešamāko darbu veikšanai, piemēram, nesen tika atjaunots Palmu mājas jumta segums.

Atjaunošanas darbus piekritis finansēt Borisa un Ināras Teterevu fonds. Jau ir parakstīts sadarbības līgums ar LU, un pēc tam iesaistītās puses saskaņos un slēgs līgumus atsevišķi par katru konkrēto projektu.

Oktobrī notiks atkārtota Guntim Indriksonam piederošo Radio Skonto kapitāldaļu izsole, liecina paziņojums Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju mājaslapā.

Kopumā tiks izsolītas 17993 Radio Skonto kapitāldaļas, un vienas kapitāldaļas novērtējums ir viens lats. Kopējais kapitāldaļu novērtējums ir 17,99 tūkstoši latu. Izsole notiks 15. oktobrī, un kapitāldaļas izsolīs zvērināta tiesu izpildītāja Helga Rūtena.

Tāpat šajā datumā tiks izsolītas G. Indriksonam piederošās 4368 SIA Ceļojumu birojs Ekspress Travel kapitāldaļas. Vienas kapitāldaļas vērtība ir viens lats un kopējais kapitāldaļu novērtējums – 4368 lati.

Iepriekš abu uzņēmumu kapitāldaļu izsole notika aprīlī, taču tajā tās neizdevās pārdot.

Db.lv jau rakstīja, ka 2011.gadā tiesā tika risināts G. Indriksona un H .Rūtenas strīds saistībā ar to, ka viņa 2010. gadā atzina par nenotikušu G.Indriksonam piederošo SIA Skonto FC un SIA Hobi Latgale kapitāla daļu izsoli. Rīgas apgabaltiesa šo pieteikumu noraidīja. Toreiz G. Indriksons norādīja, ka, lai gan izsolē piedalījās seši dalībnieki un noteiktā Skonto FC kapitāla daļu sākuma cena tika pārsniegta vairāk nekā 100 reizes, tiesu izpildītāja atzina izsoli par nenotikušu.

Skandālā iekļuvušajā Skonto futbola stadionā Rīgā uzstādīti atpakaļ krēsli un apgaismojums, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) izpilddirektors Edgars Pukinsks.

Skonto stadions skandālā nokļuva pirms nepilna mēneša, kad pēc īpašnieku SIA Adventika Group un SIA Light, kam pieder daļa kustamā manta, strīda tika demontētas apgaismes lampas, kā arī vairākos sektoros noņemti krēsli.Situāciju īpaši uztraucošu radīja fakts, ka 9.jūnijā Latvijas izlasei jāuzņem Portugāles futbola valstsvienība, bet Skonto stadions ir vienīgais, kurš Latvijā atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.

Pēc ilgāka neskaidrību perioda 19.aprīlī LFF prezidents Guntis Indriksons paziņoja, ka panācis vienošanos ar iesaistītajām pusēm un viss stadionā būs kārtībā.

Vēl jāveic gaismu kalibrēšana, bet pēc būtības viss ir salikts vietā un jāsakārto tikai nianses," pastāstīja Pukinsks. "Visu testa režīmā izmēģināsim Latvijas kausa finālā 17.maijā, uz to arī, visticamāk, atbrauks cilvēks no Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA), lai veiktu pārbaudi, viņš norādīja.

Neskopojoties ar kritiku 2010. gada valsts budžeta projektam, deputātu vairākums atbalstīja tā pieņemšanu 1. lasījumā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) pēc tam, kad parlaments bija konceptuāli atbalstījis valdības sagatavoto likumprojektu, izteicās: «Sunim ar šo pirmo lasījumu ir pārkāpts, tagad atlicis pārkāpt astei.» Jau vēstīts, ka valdības sagatavotais likumprojekts veidots, bal­stoties uz prognozi, ka Latvijas kopprodukts nākamgad samazināsies par 4 %, tādēļ budžeta ieņēmumi būs 3. 782 miljardi Ls, tas ir, par 66 milj. Ls mazāki nekā izdevumi.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Mums tiešām ir laimējies, ka to, ko vēlējāmies, sākot ražošanu, esam sanieguši. Tā intervijā DB atklāj kūpinātavu Abas ražotāja SIA Linda-1 vadītājs Guntars Indriksons. Bijis daudz veiksmīgu sakritību, cilvēku atbalsts. Pēdējos gados pieauguši ieguldījumi mārketingā, tiek palielināts ražošanas apjoms un darbinieku skaits.

Pašlaik ar preču zīmi Abas uzņēmums gadā izgatavo un realizē aptuveni 1500 grilu un 1500 kūpinātavu. Dažos gados SIA Linda-1 kļuvusi par vienu no lielākajiem uzņēmumiem Kandavā. Savu pilsētu uzņēmēji diemžēl raksturo kā ražotājiem ne visai labvēlīgu vidi.

Liels vai mazs uzņēmums, šādās kategorijās viņi par sevi nedomājot, saka Guntars. Sākumā abiem ar Jāni Zandbergu bijusi doma piedāvāt produktu, kas cilvēkiem būtu interesants. Šobrīd abi jau ir pamatīgi aizrāvušies ar ražotni. Guntars uzskata, ka tieši šī aizrautīgā līdzdarbošanās procesā, tas, ka abi kūpinātavu niansēs ir iekšā līdz ausīm, izgājuši visiem cikliem no montēšanas līdz tirgošanai, nosaka veiksmīgo rezultātu.

Tā ir ideja, kas caurstrāvo Latvijas Futbola federācijas (LFF) izstrādāto stratēģiju. Futbols ir ne tikai spēle, dažiem tā ir dzīve, bet kopumā tā ir vide, kas ļauj gūt patiesas emocijas, attīstīties un piedzīvot neiedomājamas lietas.

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš federācijā strādā nu jau desmit gadus. Nākamā gada pavasarī ir gaidāmas LFF prezidenta vēlēšanas, kas nesīs pārmaiņas, jo šā brīža prezidents Guntis Indriksons ir paziņojis, ka, visticamāk, uz amatu vairs nekandidēs. E. Pukinsks ir pārliecināts, ka pārmaiņas nāks par labu un viens no jautājumiem, kas jāatrisina, ir saistīts ar futbola reputāciju. Ar jaunām asinīm un seju to uzlabot būs vieglāk.

Fragments no intervijas:

Kāds noskaņojums šobrīd valda futbola saimē?

Ir ļoti sarežģīti atbildēt uz šo jautājumu, jo futbola saimniecība ir liela un krāsaina. Ir lielie klubi, kuriem ir izveidota sava jaunatnes sistēma, kuri spēlē virslīgā, piemēram, Metta, Liepāja, Jelgava. Tajā pašā laikā ir virkne mazu klubu un organizāciju. Tāpēc pateikt «vidējo temperatūru palātā» ir sarežģīti. No sportiskā viedokļa raugoties, noskaņa ir ne visai pozitīva, jo sasniegumi nacionālās izlases līmenī šobrīd nevienu neapmierina, tostarp arī LFF. Tomēr darbs, ko veicam, un pārmaiņas, ko plānojam ieviest, dod cerību, ka lietas mainīsies uz labo pusi. Ir daudz interesantu sarunu par nākamgad pavasarī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām. Nevar teikt, ka šobrīd par situāciju futbolā kāds ļoti sēro, taču tajā pašā laikā neviens nav sajūsmā par to, kur esam.

Labrīt!

Rīgā šorīt apmācies, gaisa temperatūra +9 grādi.

Latvijā

Tuvojoties eiro ieviešanai, Latvijā arvien straujāk sāk rukt skaidras naudas apmērs apgrozībā. Skaitļi liecina, ka kopš gada sākuma skaidras naudas apmērs apgrozībā jau ir samazinājies par 130 miljoniem latu un gada pēdējos mēnešos kritums kļūs arvien straujāks.

Iecere dotēt Pasažieru vilcienu no Latvijas dzelzceļa peļņas var apdraudēt kravu pārvadājumus, brīdina Uģis Magonis. Ja valsts dotāciju apjoms būs par mazu, lai segtu VAS Pasažieru vilciens (PV) izdevumus par infrastruktūras maksu, kas tam jāmaksā VAS Latvijas dzelzceļš, iztrūkstošos līdzekļus varētu ņemt no LDz peļņas, paredz Saeimā nonākušie likumdošanas grozījumi.

Palicis teju mēnesis līdz Latvijas Futbola federācijas (LFF) kongresam, kurā notiks arī LFF prezidenta vēlēšanas. Šoreiz izmaiņas būs, jo ilggadējais prezidents Guntis Indriksons savu kandidatūru nav pieteicis un būs jāizšķiras starp trīs kandidātiem: bijušo Latvijas Nacionālās futbola izlases spēlētāju Kasparu Gorkšu, Krišjāni Kļaviņu un Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidentu Vadimu Ļašenko, kurš DB norāda, ka viņam ir skaidra vīzija, kā un kurā virzienā futbols Latvijā ir jāattīsta.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Ko konkrēti ir nepieciešams izdarīt, lai situāciju uzlabotu?

Viss sākas no galvas, tāpēc LFF ir nepieciešams aktīvs prezidents, kurš grib strādāt. Lai gan šobrīd esmu tikai vēl kandidāts, man ir tikšanās ar biedriem un mēs runājam par futbola attīstību, jo katram ir savas problēmas, kuras vajag risināt. LFF preizdenta amata kandidātiem bija jāizstrādā sava programma par futbola attīstību. Man ir piecas galvenās vīzijas, proti, caurredzamība un godīgums, infrastruktūra un attīstība, apmācība visos līmeņos, spēlētāju, treneru, menedžeru konkurētspēja starptautiskā līmenī un reģionu nostiprināšana. Tas ir tas, uz ko es lieku akcentu, lai palīdzētu izmanīt situāciju futbolā Latvijā.

Zvērināts tiesu izpildītājs Helga Praņevska rīko uzņēmējam Guntim Indriksonam piederošās kustamās mantas pirmo izsoli, liecina paziņojums laikrakstā Neatkarīgā.

Izsolē plānots izsolīt 3782 SIA Stadion kapitāldaļas 189 100 latu vērtībā, 180 SIA Skonto FC kapitāldaļas 180 latu vērtībā, 17 993 SIA Radio Skonto kapitāldaļas 17 993 latu vērtībā, 21 SIA Skonto apsardzes dienests kapitāldaļu 420 latu vērtībā, 4368 SIA Ceļojumu birojs Express travel kapitāldaļas 4358 latu vērtībā, 42 000 SIA Hobi Latgale kapitāldaļu 42 000 latu vērtībā, 555 SIA Hanzas apartamenti kapitāldaļas 11 100 latu vērtībā, 860 SIA Hanzas projekti kapitāldaļas 8600 latu vērtībā, kā arī 50 SIA Usma GV kapitāldaļas 10 000 latu vērtībā.

Šonedēļ notikušajā Guntim Indriksonam piederošo Radio Skonto kapitāldaļu izsolē augstāko cenu piedāvājusi AS Lero Aeroholding Limited, informēja zvērināta tiesu izpildītāja Helga Rūtena.

Nosolītā summa ir 351,9 tūkstoši latu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma normām summa jāsamaksā divu nedēļu

laikā no izsoles dienas, skaidro H. Rūtena.

Db.lv jau rakstīja, ka kopumā tika izsolītas 17993 Radio Skonto kapitāldaļas, un vienas kapitāldaļas novērtējums ir viens lats. Kopējais kapitāldaļu novērtējums ir 17,99 tūkstoši latu.

Jāatzīmē, ka 2011.gadā tiesā tika risināts G. Indriksona un H .Rūtenas strīds saistībā ar to, ka viņa 2010. gadā atzina par nenotikušu G.Indriksonam piederošo SIA Skonto FC un SIA Hobi Latgale kapitāla daļu izsoli. Rīgas apgabaltiesa šo pieteikumu noraidīja. Toreiz G. Indriksons norādīja, ka, lai gan izsolē piedalījās seši dalībnieki un noteiktā Skonto FC kapitāla daļu sākuma cena tika pārsniegta vairāk nekā 100 reizes, tiesu izpildītāja atzina izsoli par nenotikušu.

Pieredzējušais pašmāju speciālists Aleksandrs Starkovs otrdien tika atbrīvots no Latvijas futbola izlases galvenā trenera amata.

Pašlaik 62 gadus vecais Starkovs no posteņa tika atbrīvots otrdien notikušajā Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes ārkārtas sēdē.

Par trenera atstādināšanu balsoja seši LFF valdes locekļi, bet trīs bija pret Starkova atbrīvošanai. Par tālākajiem soļiem LFF valde lems nākamajā tikšanās reizē, kas notiks jau šo piektdien.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas futbola izlase 25.martā viesos pārbaudes spēlē ar 0:1 piekāpās Gibraltāra valstsvienībai, ciezdama vienu no kaunpilnākajiem zaudējumiem vēsturē. FIFA rangā Latvija atrodama 131.vietā, kamēr Gibraltārs ieņem 206.pozīciju.Pēc tā Starkovs atzina, ka viņam kauns par zaudējumu, taču par atkāpšanos, ko pieprasīja daļa no futbola sabiedrības, nepieminēja.