EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Publiski izskanējušie pārmetumi un nepatiesā informācija par tāmes pozīcijām Latvijas dalībai šī gada World Expo 2015 izstādē ir nepatiesi un tendenciozi, turklāt šim jautājumam ir politisks raksturs, šodien žurnālistiem teica komandītsabiedrības Expo 2015 valdes loceklis Ģirts Majors.

«Mēs esam gatavi publiski un detalizēti skaidrot katru tāmes pozīciju. Tomēr šodien varam atspēkot tikai tās pozīcijas, kas izskanējušas publiski, jo līgums ar Ekonomikas ministriju paredz soda sankcijas, ja sniegsim jebkādu informāciju par līgumu bez iepriekšējas saskaņošanas ar ministriju,» sacīja Expo 2015 komunikāciju vadītāja Dagnija Lejiņa. Expo 2015 nosūtījusi EM vēstuli, lūdzot atļaut izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas.

Līdz šim Expo 2015 par izrakstītajiem rēķiniem saņemtā summa ir 703 023 eiro, informēja paviljona direktore Elīna Vikmane. Viņa pauda nožēlu par veidu, kādā tiek risināts jautājums par Latvijas dalību izstādē, un norādīja, ka Milānā Latvijas paviljonam paredzētajā vietā jau uzbūvēti pamati.

Komandītsabiedrība Expo 2015 iesniegusi jaunu prasību tiesā pret Ekonomikas ministriju (EM) par zaudējumu piedziņu 415 103 eiro apmērā, kopējai zaudējumu prasības summai sasniedzot 464 732 eiro, aģentūru LETA informēja Expo 2015 pārstāvji.

Kā vēsta uzņēmuma pārstāvji, Expo 2015 tiesā iesniegusi jaunu prasību pret EM par neapmaksātajiem producēšanas pakalpojumiem 106 844 eiro vērtībā, kā arī nelikumīgi pieprasīto bankas garantiju 308 259 eiro apmērā, kas kopā ar aprīlī iesniegtās pirmās prasības pieteikumu par zaudējumiem 43 991 eiro apmērā un likumisko procentu 342 eiro apmērā piedziņu saistībā ar projektēšanas līguma izpildi un galvojuma pieprasījumu veido kopējo zaudējumu prasības summu 464 732 eiro.

Tāpat Expo pārstāvji informē, ka Valsts kontroles (VK) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajās pārbaudēs saistībā ar Expo projektu noziedzīgi nodarījumi nav konstatēti.

(Pievienots Ekonomikas ministrijas komentārs.)

Ekonomikas ministrija vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies ar komandītsabiedrību Expo 2015 par padarītajiem darbiem Latvijas dalībai pasaules lielākajā izstādē Expo Milānā, kas tiek atklāta 1.maijā, informē sabiedrības komunikācijas konsultante Dagnija Lejiņa.

Ekonomikas ministrija nav norēķinājusies par darbiem, kas padarīti līdz 11.martam - datumam, kad ministrija paziņoja par līguma laušanu. Nesamaksātā summa pārsniedz 185 tūkstošus eiro, norāda sabiedrības pārstāvji. Lielākā daļa izmaksu saistītas ar jau paveiktajiem un ministrijas apstiprinātajiem producēšanas un projektēšanas darbiem, tai skaitā, nav samaksāts radošajai komandai - mākslinieciskajam vadītājam, tēlniekam, arhitektiem un citiem, kopumā 23 cilvēkiem.

Par Latvijas paviljona starptautiskajā izstādē Milānā World Expo 2015 radošajiem risinājumiem atbildīgajai komandītsabiedrībai Expo 2015 var nākties atmaksāt nelietderīgi izmantoto naudu, šodien medijiem paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Savulaik Ekonomikas ministrija (EM) ar Expo 2015 parakstīja 3,3 miljonus eiro vērtu līgumu par Latvijas paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu.

Piektdien ekonomikas ministre atzina, ka komandītsabiedrības līdz šim iztērētās naudas - aptuveni 800 000 eiro - izlietojums nav skaidrs. Tāpēc ministre uzdevusi ekspertiem precīzi izanalizēt, par ko komandītsabiedrība ir maksājusi. Viņa piebilda, ka EM nav informācijas par to, ar ko komandītsabiedrība projekta ietvaros slēdz līgumus un par kādām summām.

Ministre arī atzina, ka līgumus par radošiem pakalpojumiem būs grūti izvērtēt. «Radošas lietas nav tik viegli novērtēt. Ja kaut kas sākotnēji šķiet liels un uzpūsts, pēc izvērtēšanas izrādās - nav nemaz tik traki. Bet pirmais iespaids [par Expo 2015 līdz šim slēgtajiem līgumiem] - ir par traku. Rezultāts, kas patlaban ir piedāvāts, neatbilst tām summām, kas ir samaksātas. Ja summas būs samaksātas neatbilstoši padarītajam darbam, prasīsim kompensācijas likumā paredzētajos veidos. Tas nebūs vienkāršs process, bet ceram mēneša laikā noskaidrot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pasaules izstādē Expo, kas šogad norisinās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, aizvadīta Gruzijas nacionālā diena. Tās ietvaros uzstājās abu valstu oficiālās delegācijas, tika dejota tradicionālā «lezginka», dziedātas dziesmas un ieturēta viena minūte klusuma, atminoties 2015. gada graujošos plūdus Gruzija galvaspilsētā Tbilisi.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Tieši pirms diviem gadiem Gruziju skāra plaši plūdi, kas nesa postu valsts galvaspilsētai. Valsts pēc šiem traģiskajiem notikumiem ir atguvusies un pilnībā nodevusies «zaļajai enerģijai». Jau šobrīd teju 80% saražotās elektrības nodrošina 68 hidroelektrostacijas. Kopumā valstī ir 26 000 upju, no kurām 300 ir piemērotas hidroelektrostaciju celtniecībai.

Izstādes Nacionālo Gruzijas dienu apmeklēja arī valsts prezidents Giorgijs Margvelašvili, kurš kopā ar oficiālo delegācija ir pateicīgi Kazahstānai par viesmīlīgo uzņemšanu un šā gada galvenās tēmas izvēli «Nākotnes enerģija», un cer, ka pasaules mediji un līderi pievērsīs lielāku uzmanību atjaunojamai un tīrai enerģijai. Arī paviljona celtniecībā ir izmantoti hidroenerģijas elementi – turbīna, kas simbolizē tīru un plūstošo enerģiju.

Ekonomikas ministrija (EM) noslēgusi sarunu procedūru ar abiem metu konkursa pretendentiem, kuru piedāvājumi šā gada septembrī tika atzīti par labākajiem Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, informē EM.

Latvijas paviljona ēka tiks veidota kā ozols ar plašu atvērto telpu zem koka lapotnes, kas izstādes apmeklētajiem ļaus piedzīvot Latvijas dabas sajūtu.

EM skaidro, ka, izvērtējot abu piedāvājumu paviljonu arhitektonisko veidolu, saturiskos piedāvājumus, plānoto pasākumu programmas un mārketinga aktivitātes, EM ir noslēgusi iepirkuma līgumu par Latvijas dalības izstādē Expo Milano 2015 realizēšanu ar komandītsabiedrību Expo 2015, kurā ietilpst SIA Positivus Event, SIA Made arhitekti, Rolands Pēterkops un SIA McCANN Rīga.

Latvijas dalības mērķi Milānas Expo izstādē ir veidot un stiprināt Latvijas tēlu pasaulē ar sekojošiem atslēgas vārdiem: bioloģiskā daudzveidība, inovācijas, kultūra, ilgtspēja, kā arī attīstīt ekonomiskās un kultūras saites starp Latviju un Itāliju un citām reģiona valstīm, demonstrēt Latvijas pieredzi pārtikas un it īpaši bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā, kā arī prezentēt Latviju kā kultūras un eko tūrisma galamērķi.

Šveices būvuzņēmums Adunic AG piedāvājis Ekonomikas ministrijai (EM) uzbūvēt Latvijas paviljonu šogad Milānā gaidāmajā starptautiskajā izstādē World Expo 2015 par diviem miljoniem eiro, apstiprināja Adunic pārstāvis Mārtins Jūss.

Iepriekš Adunic piedāvāja Latvijas paviljonu uzbūvēt par 3,1 miljonu eiro.

Jūss stāstīja, ka pēc politiskajām debatēm Latvijā par to - valstij piedalīties vai nepiedalīties World Expo - Adunic tika piedāvāts izstrādāt Latvijas paviljona «vienkāršotāku versiju», kas prasītu mazākas izmaksas.

«Esam izstrādājuši šādu piedāvājumu ar samazinātām izmaksām, joprojām saglabājot arhitektu biroja Made radīto oriģinālo paviljona dizainu. Adunic piedāvā samazināt paviljona apjomu un attiecīgi arī izmaksas. Mūsuprāt, šis piedāvājums apmierinās visu iesaistīto pušu vēlmes,» sacīja Adunic pārstāvis un piebilda, ka būvnieks šādu paviljonu varētu uzbūvēt par diviem miljoniem eiro iepriekš minēto 3,1 miljona eiro vietā.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Latvija piedalīsies starptautiskajā izstādē World Expo, kas nākamgad norisināsies Itālijas pilsētā Milānā, bet nebūvēs paviljonu, tā šodien nolēma valdība.

Ekonomikas ministrijai tika uzdots trīs nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus, kā izmantot Latvijai iešķirto zemes platību World Expo teritorijā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja valdību atbalstīt ierosinājumu pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, taču premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka ir jāmeklē veids, kā Latvija ar zemākām izmaksām tomēr varētu piedalīties World Expo.

Premjerministre atbalstīja ekonomikas ministres sagatavoto rīkojuma projektu par to, ka Latvija neturpina dalību World Expo ar līdz šim pieņemto koncepciju - būvēt paviljonu ozola formā. Taču Ministru prezidente ierosināja izvērtēt iespējas izstrādāt jaunu koncepciju, bez dārgas būves, piemēram, apzaļumot Latvijas paviljonam veltīto teritoriju un demonstrēt Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares sasniegumus.

Latvijas paviljona būvniecību World Expo par 3,1 miljonu eiro uzticēs Šveices būvuzņēmumam Adunic AG, kas kā ģenerāluzņēmējs patlaban būvē arī Vācijas un Austrijas paviljonus izstādē World Expo, šodien preses konferencē paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre informēja, ka decembrī bez rezultātiem beidzās Latvijas paviljona būvniecības iepirkums, kurā piedalījās divi pretendenti - RBSSkals Būvvadība un Itālijas uzņēmums Paolo Beltrami S.p.A ar Latvijas apakšuzņēmēju SIA Baumeister. RBSSkals Būvvadības piedāvātā līgumcena bija 6,03 miljoni eiro, taču Paolo Beltrami S.p.A - 6,22 miljoni eiro.

Ministre norādīja, ka abu pretendentu piedāvātās cenas ir līdzīgas, tāpēc par aizdomām par abu uzņēmumu iespējamu vienošanos Ekonomikas ministrija (EM) vērsās Konkurences padomē (KP). KP atzina, ka ministrijas iesniegums ir saņemts un tas tiks izskatīts ierastajā kārtībā mēneša laikā.

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

Ekonomikas ministrija (EM) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi pretprasību pret komandītsabiedrību Expo 2015 par zaudējumu 632 tūkstošu eiro apmērā piedziņu, informē EM.

EM lūdz piedzīt nepamatoti samaksātos un no komandītsabiedrības Expo 2015 neatgūtos līdzekļus. Izmantojot bankas galvojumus, EM ir jau atguvusi līdzekļus valsts budžetā 334,9 tūkstošu eiro apmērā, daļēji samazinot zaudējumus saistībā ar nepamatoti veiktajām izmaksām.

Starp EM un komandītsabiedrību Expo 2015 2013.gada 19.decembrī tika noslēgti divi iepirkuma līgumi. Viens no tiem bija līgums par Latvijas ekspozīcijas izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā Ekspozīcijas idejiskās ieceres – saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību (ekspozīcijas producenta pakalpojumu sniegšana).

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi izvērtēt par Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē World Expo atbildīgo personu nolaidību.

Ministre šodien medijiem stāstīja, ka Ekonomikas ministrijā ir ierosināta dienesta pārbaude, lai konstatētu, kuri cilvēki ir atbildīgi par to, ka Latvijas paviljona būvniecības iepirkums tika rīkots novēloti.

Vaicāta, vai tiek izvērtēta Expo Milano 2015 projekta vadītāja Roberta Stafecka atbildība, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka dienesta pārbaudē tiks pārbaudīta visu iesaistīto cilvēku atbildība.

Tajā pašā laikā ministre atzina, ka Stafeckis tika pieņemts darbā par šī vērienīgā projekta vadītāju, tāpēc viņam bija jānodrošina pietiekami laba komunikācija ar producēšanas kompāniju - komandītsabiedrību Expo 2015. Šī sadarbība nebija veiksmīga, sacīja Reizniece-Ozola.

Uzpūsti cipari ar apaļām nullēm galā, kas, paslēpti aiz svarīgām frāzēm, veido Ekonomikas ministrijai (EM) piesūtītos un vairumā jau samaksātos rēķinus par 1 090 506 eiro no uzņēmējiem, kuri apvienojušies komandītsabiedrībā Expo 2015 un nu jau vairāk nekā gadu saņem dāsnus avansus par Latvijas dalību World Expo izstādē Milānā šovasar. Dienas rīcībā esošie dati par iesniegtajiem un jau samaksātajiem rēķiniem un to pamatojumiem liek pacelties uzacīm un apstiprina jau rakstīto, ka projekts kalpojis par «naudas pumpi» atsevišķiem uzņēmējiem.

Apjukums un smiekli atskan klausulē arī no folkloras grupas Iļģi balss Ilgas Reiznieces, kura piedalījusies speciāli Expo tapušā muzikālā darba radīšanā, kad Diena viņai nosauc summu, kas redzama iepretim pozīcijai «jaundarba radīšana», - 60 000 eiro. No I. Reiznieces un vairāku citu mākslinieku teiktā izriet, ka viņiem atlīdzība par darbu Expo projektā pat nav piedāvāta. Tas rada jautājumus, kur reāli iztērētas milzīgās summas.

Tieši ar jau iztērētās naudas lielumu un ievērojamu Latvijas mākslinieku ieguldīto darbu, kas ietu zudumā, atceļot Latvijas dalību World Expo izstādē Milānā, publiskajā retorikā tiek pamatots šāda lēmuma kļūdainums. Patiesībā sāk šķist, ka māksliniekiem no šī projekta tikuši kauliņi, bet fileja - citiem. Valdībai par gala lēmumu būs jāizšķiras otrdien.

Ir noslēdzies nacionālā paviljona projektēšanas pirmais posms, un darbu sācis jaunizveidotais Expo 2015 Latvijas birojs, kas šobrīd sācis kultūras un uzņēmējdarbības programmas plānošanu, Db.lv informēja Expo 2015 Latvijas birojs.

«Latvijas biroja komanda sākusi kultūras un uzņēmējdarbības programmas plānošanu. Turpinās darbs pie tehniskā projekta izstrādes, kas noslēgs projektēšanas posmu, kā arī Latvijas paviljona restorāna koncepcijas pilnveide,» stāsta Expo 2015 Latvijas biroja vadītāja Elīna Vikmane. «Turpmākā gada laikā piesaistīsim uzņēmīgus un entuziasma pilnus Latvijas paviljona gidus darbam Itālijā, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, valsts un nevalstiskajām organizācijām veidosim daudzpusīgu programmu mūsu uzņēmēju eksportspējas veicināšanai,» tā viņa.

Latvijas dalību izstādē organizē komandītsabiedrība EXPO 2015 sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēto uzņēmēju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru, kuram apsūdzība tika uzrādīta saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015".

Tāpat tiesa lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam.

Procesa dalībnieki desmit dienu laikā var iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā.

Pēc iepazīšanās ar pilno tiesas spriedumu, prokuratūra no savas puses noteikti iesniegs apelācijas protestu, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pats Majors pēc sprieduma pasludināšanas savā "Facebook" kontā paudis atvieglojumu, ka beidzot pēc trīs gadus ilgas apsūdzības tiesa viņu ir pilnībā attaisnojusi.

Viņš izsaka nožēlu, ka ne policija, ne prokuratūra nevēlējās lietas apstākļus noskaidrot izmeklēšanas procesā. "Policija līdz apsūdzības uzrādīšanai neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt vēlāk nomainījās prokurors, kad pirmajam tika iesniegti materiāli, kuri pierāda manu nevainīgumu, un bija gatavs lietu izbeigt," viņš paudis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22.decembrī pasludinās spriedumu lietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

Saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano2015" ir ierosināta vēl viena krimināllieta, kurā par bezdarbību apsūdzēta kāda bijusī EM amatpersona. Apsūdzība uzskata, ka valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota VP. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.10 plāno skatīt krimināllietu, kurā par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majoram saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «ExpoMilano2015».

Prokurore Lada Bogojavļenska iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka Ekonomikas ministrija (EM) kā cietušais iesniegusi tiesai lūgumu par aresta uzlikšanu komandītsabiedrības «Expo 2015» naudas līdzekļiem, kas atrodas speciālā norēķinu kontā. Kopumā tie ir aptuveni 400 000 eiro. «Tas nozīmē, ka EM nodarītais zaudējums tiks atlīdzināts gadījumā, ja tiesa atzīs apsūdzēto par vainīgu,» uzsvēra prokurore.

28.septembrī bija plānots skatīt tikai EM pieteikto lūgumu, taču tiesas sēde izpalika, jo nebija ieradies apsūdzētais un viņa aizstāvis Aleksandrs Berezins, kurš patlaban uzturas ārvalstīs. Šo lūgumu plānots skatīt šodien, savukārt krimināllietu pēc būtības plānots sākt skatīt tikai nākamgad martā, skaidroja prokurore.

Ticamākais, valdība rīt lems apturēt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World Expo 2015, kas nākamgad norisināsies Itālijas pilsētā Milānā, šodien pēc Ministru kabineta komitejas sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdība jau pagājušajā nedēļā lēma neatbalstīt ekonomikas ministres ierosinājumu apturēt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, piešķirot Latvijas paviljona būvniecībai papildu 1,6 miljonus eiro. Taču jautājums par Latvijas dalību izstādē tiks atkārtoti skatīts rītdienas, 23.decembra, valdības sēdē.

Reizniece-Ozola joprojām uzsver, ka Latvijas dalība World Expo izmaksās pārāk dārgi - kopumā 7,3 miljonus eiro. Turklāt, pēc ministres teiktā, gatavošanās termiņš ir ļoti īss un saspringts, lai kvalitatīvi īstenotu projektu.

Ministre arī informēja, ka Ekonomikas ministrija ir saņēmusi galīgo piedāvājumu no Šveices būvuzņēmuma Adunic AG, kas apņēmies laikā uzbūvēt Latvijas paviljonu par aptuveni 3,1 miljonu eiro.

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

Ekonomikas ministrija komandītsabiedrībai Expo 2015 pieprasījusi atdot aptuveni 800 000 eiro, kas izmaksāti saistībā ar gatavošanos dalībai starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Milanā, kurā Latvija tā arī nepiedalās, pirmdienas rītā intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Kā informēja ministre, pagājušās nedēļas nogalē ministrija izrakstījusi rēķinu par minēto summu un iesniegusi komandītsabiedrībai.

Reizniece-Ozola norādīja, ka ministrija veikusi rūpīgu finanšu plūsmas analīzi saistībā ar Expo projektu, konstatējot, ka par atsevišķiem darbiem ir maksāts vairākkārt, esot veikta samaksa par darbiem, kas nav notikušu, tāpat esot konstatētas «uzpūstas» cenas, piemēram, par mājas lapas izveidi samaksāti vairāki desmiti tūkstoši eiro, par dzīvesvietu izpēti izstādes norises vietā - aptuveni 30 000 eiro, tāpat krietni sadārdzinātas cenas esot bijušas par nepieciešamā aprīkojuma izpēti.

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Ārlietu ministriju uzdots vērtēt riskus Latvijas starptautiskajam tēlam, ja valsts nepiedalīsies izstādē Expo Milano 2015 (Expo), pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

EM iecerējusi nākamajā Ministru kabineta sēdē aicināt valdību pārtraukt Latvijas dalību Expo.

Straujuma norādīja, ka gala lēmuma par to, vai turpināt dalību izstādē, vēl nav. Galvenās bažas ir par starptautisko rezonansi, un man ir liels lūgums EM un Ārlietu ministrijai to izvērtēt, un tad mēs [valdībā] skatīsimies, pauda premjere.

Dalību izstādē paredzēts vērtēt, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un attiecības ar Itāliju. Protams, nevaram maksāt tās cenas, kādas [piedāvāja] divas kompānijas, kas bija pieteikušās. Man ir grūti apgalvot, jo man nav pierādījumu, bet ir iespējams, ka bija vienošanās kompāniju starpā par cenu celšanu. Bet, protams, ir svarīgs starptautiskais aspekts, ka esam prezidējošā valsts un kā tas atsauksies uz starptautiskajām un savstarpējām attiecībām ar Itāliju, teica Straujuma.