EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

(Pievienots Ekonomikas ministrijas komentārs.)

Ekonomikas ministrija vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies ar komandītsabiedrību Expo 2015 par padarītajiem darbiem Latvijas dalībai pasaules lielākajā izstādē Expo Milānā, kas tiek atklāta 1.maijā, informē sabiedrības komunikācijas konsultante Dagnija Lejiņa.

Ekonomikas ministrija nav norēķinājusies par darbiem, kas padarīti līdz 11.martam - datumam, kad ministrija paziņoja par līguma laušanu. Nesamaksātā summa pārsniedz 185 tūkstošus eiro, norāda sabiedrības pārstāvji. Lielākā daļa izmaksu saistītas ar jau paveiktajiem un ministrijas apstiprinātajiem producēšanas un projektēšanas darbiem, tai skaitā, nav samaksāts radošajai komandai - mākslinieciskajam vadītājam, tēlniekam, arhitektiem un citiem, kopumā 23 cilvēkiem.

Pasaules izstādē Expo, kas šogad norisinās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, aizvadīta Gruzijas nacionālā diena. Tās ietvaros uzstājās abu valstu oficiālās delegācijas, tika dejota tradicionālā «lezginka», dziedātas dziesmas un ieturēta viena minūte klusuma, atminoties 2015. gada graujošos plūdus Gruzija galvaspilsētā Tbilisi.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Tieši pirms diviem gadiem Gruziju skāra plaši plūdi, kas nesa postu valsts galvaspilsētai. Valsts pēc šiem traģiskajiem notikumiem ir atguvusies un pilnībā nodevusies «zaļajai enerģijai». Jau šobrīd teju 80% saražotās elektrības nodrošina 68 hidroelektrostacijas. Kopumā valstī ir 26 000 upju, no kurām 300 ir piemērotas hidroelektrostaciju celtniecībai.

Izstādes Nacionālo Gruzijas dienu apmeklēja arī valsts prezidents Giorgijs Margvelašvili, kurš kopā ar oficiālo delegācija ir pateicīgi Kazahstānai par viesmīlīgo uzņemšanu un šā gada galvenās tēmas izvēli «Nākotnes enerģija», un cer, ka pasaules mediji un līderi pievērsīs lielāku uzmanību atjaunojamai un tīrai enerģijai. Arī paviljona celtniecībā ir izmantoti hidroenerģijas elementi – turbīna, kas simbolizē tīru un plūstošo enerģiju.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Ekonomikas ministrija (EM) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi pretprasību pret komandītsabiedrību Expo 2015 par zaudējumu 632 tūkstošu eiro apmērā piedziņu, informē EM.

EM lūdz piedzīt nepamatoti samaksātos un no komandītsabiedrības Expo 2015 neatgūtos līdzekļus. Izmantojot bankas galvojumus, EM ir jau atguvusi līdzekļus valsts budžetā 334,9 tūkstošu eiro apmērā, daļēji samazinot zaudējumus saistībā ar nepamatoti veiktajām izmaksām.

Starp EM un komandītsabiedrību Expo 2015 2013.gada 19.decembrī tika noslēgti divi iepirkuma līgumi. Viens no tiem bija līgums par Latvijas ekspozīcijas izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā Ekspozīcijas idejiskās ieceres – saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību (ekspozīcijas producenta pakalpojumu sniegšana).

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēto uzņēmēju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru, kuram apsūdzība tika uzrādīta saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015".

Tāpat tiesa lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam.

Procesa dalībnieki desmit dienu laikā var iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā.

Pēc iepazīšanās ar pilno tiesas spriedumu, prokuratūra no savas puses noteikti iesniegs apelācijas protestu, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pats Majors pēc sprieduma pasludināšanas savā "Facebook" kontā paudis atvieglojumu, ka beidzot pēc trīs gadus ilgas apsūdzības tiesa viņu ir pilnībā attaisnojusi.

Viņš izsaka nožēlu, ka ne policija, ne prokuratūra nevēlējās lietas apstākļus noskaidrot izmeklēšanas procesā. "Policija līdz apsūdzības uzrādīšanai neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt vēlāk nomainījās prokurors, kad pirmajam tika iesniegti materiāli, kuri pierāda manu nevainīgumu, un bija gatavs lietu izbeigt," viņš paudis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.10 plāno skatīt krimināllietu, kurā par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majoram saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «ExpoMilano2015».

Prokurore Lada Bogojavļenska iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka Ekonomikas ministrija (EM) kā cietušais iesniegusi tiesai lūgumu par aresta uzlikšanu komandītsabiedrības «Expo 2015» naudas līdzekļiem, kas atrodas speciālā norēķinu kontā. Kopumā tie ir aptuveni 400 000 eiro. «Tas nozīmē, ka EM nodarītais zaudējums tiks atlīdzināts gadījumā, ja tiesa atzīs apsūdzēto par vainīgu,» uzsvēra prokurore.

28.septembrī bija plānots skatīt tikai EM pieteikto lūgumu, taču tiesas sēde izpalika, jo nebija ieradies apsūdzētais un viņa aizstāvis Aleksandrs Berezins, kurš patlaban uzturas ārvalstīs. Šo lūgumu plānots skatīt šodien, savukārt krimināllietu pēc būtības plānots sākt skatīt tikai nākamgad martā, skaidroja prokurore.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22.decembrī pasludinās spriedumu lietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

Saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano2015" ir ierosināta vēl viena krimināllieta, kurā par bezdarbību apsūdzēta kāda bijusī EM amatpersona. Apsūdzība uzskata, ka valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota VP. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

Ekonomikas ministrija komandītsabiedrībai Expo 2015 pieprasījusi atdot aptuveni 800 000 eiro, kas izmaksāti saistībā ar gatavošanos dalībai starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Milanā, kurā Latvija tā arī nepiedalās, pirmdienas rītā intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Kā informēja ministre, pagājušās nedēļas nogalē ministrija izrakstījusi rēķinu par minēto summu un iesniegusi komandītsabiedrībai.

Reizniece-Ozola norādīja, ka ministrija veikusi rūpīgu finanšu plūsmas analīzi saistībā ar Expo projektu, konstatējot, ka par atsevišķiem darbiem ir maksāts vairākkārt, esot veikta samaksa par darbiem, kas nav notikušu, tāpat esot konstatētas «uzpūstas» cenas, piemēram, par mājas lapas izveidi samaksāti vairāki desmiti tūkstoši eiro, par dzīvesvietu izpēti izstādes norises vietā - aptuveni 30 000 eiro, tāpat krietni sadārdzinātas cenas esot bijušas par nepieciešamā aprīkojuma izpēti.

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.14 plāno skatīt krimināllietu, kurā par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majoram saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «ExpoMilano2015».

Tiesu informatīvās sistēmas dati rāda, ka Majors apsūdzēts pēc Krimināllikuma panta par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Neskatoties uz apsūdzētā vārda publisku pieejamību, prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka personas datus aģentūrai LETA neatklāja, taču apstiprināja, ka pret kādu uzņēmēju lieta nodota tiesai pēc iepriekšminētā Krimināllikuma panta.

Citu informāciju prokuratūra nesniedz, līdz ar to nav zināms, kādu summu un kādā veidā uzņēmējs apsūdzības ieskatā piesavinājies. Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts policija. Šīs iestādes Sabiedrisko attiecību nodaļā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka prokuratūrai tika ierosināts sākt kriminālvajāšanu par 314 035 eiro piesavināšanos.

Rīgas apgabaltiesa trešdien atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu krimināllietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 22.decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu.

Majors iepriekš pauda viedokli, ka lēmums pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu ir valsts naudas izšķērdēšana. Viņš jau toreiz pauda pārliecību, ka arī apelācijas instances tiesa viņu attaisnos, jo apsūdzība neesot loģiska.

Tagad prokuratūrai būs vēl iespēja apelācijas instances spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota Valsts policijai. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

Komandītsabiedība Expo 2015 nesaskata pamatojumu Ekonomikas ministrijas (EM) pieprasījumam par līdzekļu atmaksu 800 000 eiro apmērā, sacīja komandītsabiedrības vadītājs Ģirts Majors.

«Mēs neredzam pamatojumu EM prasībai par līdzekļu atmaksu, ko šorīt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paudusi medijos. Šādu rēķinu neesam nedz saņēmuši, nedz arī redzam tam kādu tiesisku pamatojumu. Acīmredzot tā ir ekonomikas ministres atbilde uz mūsu tiesā celto pirmo prasību par prettiesisku bankas garantijas pieprasīšanu un nesamaksāto atlīdzību projektēšanas līguma ietvaros,» uzsvēra Majors.

Pēc viņa domām, EM darbības ir vērstas uz to, lai diskreditētu valsti kā uzticamu sadarbības partneri. «Mūsu piemērs ir skaidrs brīdinājums ikvienam privātajam uzņēmējam par to, cik riskanta, nevienlīdzīga un neprognozējama var būt sadarbība ar valsti. EM mūsu savstarpējās attiecības turpina risināt ar masu mediju palīdzību un nav piekritusi nevienam mūsu aicinājumam no līgumiem izrietošās saistības un savstarpējās domstarpības risināt sarunu ceļā,» teica Majors.

Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par amatpersonu rīcību saistībā ar nepiedalīšanos Expo Milano 2015, informē Ģenerālprokuratūra.

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors pēc Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes materiālu izvērtēšanas uzsācis kriminālprocesu pēc par valsts amatpersonu izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, iztērējot valsts finanšu līdzekļus 1,173 miljonu eiro apmērā un nepiedaloties izstādē“Expo Milano 2015.

Kriminālprocess nosūtīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei tālākai procesa virzīšanai.

Db.lv jau rakstīja, ka septiņu ierēdņu, valsts sekretāru ieskaitot, saukšana pie disciplināratbildības pēc likuma pantiem, kas paredz pat atbrīvošanu no amata vai pazemināšanu amatā, un nopietni pārmetumi diviem bijušajiem ministriem – ar tādu bezkompromisu rezultātu, kas pamatīgi satricinājis Ekonomikas ministrijas (EM) pamatus un sola paretināt tās vadošo darbinieku rindas, beigusies dienesta pārbaude par amatpersonu rīcības izvērtējumu, organizējot Expo projektu, rakstīja laikraksts Diena.

Ekonomikas ministrijā noslēgusies discpilinārlietas izmeklēšana par gatavošanos Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, informē ministrijas pārstāve Evita Urpena.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija secinājusi, ka nav veikta projekta kvalitatīva kontrole, sagatavots nekvalitatīvs līgums ar komandītsabiedrību EXPO 2015, pieļauti maksājumi komandītsabiedrībai EXPO 2015 par vēl nepabeigtiem darbiem, kā arī konstatēti citi pārkāpumi, kā rezultātā valstij radīti zaudējumi lielā apmērā.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, sagatavojot atzinumu par amatpersonu disciplinārpārkāpumiem, vairākās epizodēs konstatējusi amatpersonu lēmumu neatbilstību tiesību aktiem. Līdz ar to Komisija atzinumā ierosināja un ministrijā ir pieņemti lēmumi par divu amatpersonu atbrīvošanu no darba, vienas amatpersonas pazemināšanu amatā uz vienu gadu, kā arī aizrādījuma izteikšanu vienai amatpersonai.

Igaunijas uzņēmēju organizācijas paziņojušas, ka uzņēmēji nevēlas segt pusi no izdevumiem par valsts dalību pēc diviem gadiem Dubaijā paredzētajā starptautiskajā izstādē «Expo», tāpēc Igaunija šajā izstādē nepiedalīsies, otrdien ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Igaunijas valdība bija izvirzījusi nosacījumu, ka uzņēmējiem ir jāsedz puse no izdevumiem par dalību «Expo», un tādā gadījumā otru pusi šo izdevumu segtu valsts.

Atbildē valdībai Igaunijas uzņēmēju asociācijas norādījušas, ka uzņēmēji uzskata par lietderīgāku ieguldīt līdzekļus Igaunijas pārstāvniecības atvēršanā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), jo ar vienreizēju dalību pasākumā nav pietiekami, lai attīstītu lietišķos kontaktus ar Persijas līča valstīm.

Igaunija šā gada otrajā pusē plāno atklāt AAE Investīciju un tirdzniecības aģentūras (EAS) pārstāvniecību. Tiek plānota arī vēstniecības atvēršana.

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija augustā ieteica valdībai neatbalstīt Igaunijas dalību Dubaijas «Expo», tomēr valdība nolēma, ka Igaunija varētu piedalīties, ja pusi finansējuma piešķirtu uzņēmēji.

Spēkā ir stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors pilnībā attaisnots krimināllietā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos "Expo 2015" Milānā.

Par apgabaltiesas spriedumu netika saņemta kasācijas protests, līdz ar ko spriedums ir stājies spēkā.

Likums dod tiesības Majoram vērsties ar iesniegumu pret valsti par kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar attaisnošanu krimināllietā.

Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā teikts, ka lēmējiestāde par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu ir Tieslietu ministrija, ja spriedumu vai lēmumu, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, ir pieņēmusi tiesa.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa jau pērn 22.decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu. Tomēr arī Rīgas apgabaltiesas spriedums bija attaisnojošs.

Igaunijas paviljons pasaules izstādē Expo 2015 Milānā izpelnījies pasaules uzmanību - ASV televīzijas kompānija CNN to iekļāvusi 24 iespaidīgāko Expo 2015 pavliljonu sarakstā, ziņo news.err.ee.

Igaunijas paviljonu veidojusi arhitektūras kompānija Kadarik, Tüür. Arhitektid (KTA), vēloties uzsvērt, ka, lai gan Igaunija atrodas Ziemeļeiropā, tā patiesībā ir silta valsts – demokrātiska un atvērta vieta. No koka veidotais paviljons ir atvērts no trīs pusēm un tā apmeklētāji katrs var izvēlēties savu ceļu, pa kuru aplūkot izstādi.

Izvēloties šādu pacviljona dizainu, Igaunija vēlas uzsvērt, ka ir valsts, kas atrodas nemitīgā pārmaiņu un attīstības procesā.

Igaunijas paviljonā pārstāvēti tādi uzņēmumi, kā Skype, Estonia Pianos, A Le Coq alus darītava, Click&Grow, Derelict, Renard bikes, Stigo Bike and Raybike, u.c.

Septiņu ierēdņu, valsts sekretāru ieskaitot, saukšana pie disciplināratbildības pēc likuma pantiem, kas paredz pat atbrīvošanu no amata vai pazemināšanu amatā, un nopietni pārmetumi diviem bijušajiem ministriem – ar tādu bezkompromisu rezultātu, kas pamatīgi satricinājis Ekonomikas ministrijas (EM) pamatus un sola paretināt tās vadošo darbinieku rindas, beigusies dienesta pārbaude par amatpersonu rīcības izvērtējumu, organizējot Expo projektu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Dienas rīcībā esošais dienesta ziņojums ietver pārliecinošus un smagus pārmetumus par būtisku mantisku kaitējumu valsts budžetam, kuri, visticamāk, būs jāvērtē Ģenerālprokuratūrai. Ne visas ziņojumā minētās personas, piemēram, bijušais valsts sekretārs Juris Pūce un valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, vairs ir EM amatos, līdz ar to viņu atbildību nevar vērtēt disciplinārlietas ietvaros.

Cita iemesla – pielaides valsts noslēpumam nesaņemšanas – dēļ jau atlūgumu iesniedzis valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kuram pēc disciplinārlietas ierosināšanas amats tik un tā, visticamāk, būtu jāpamet. Vēl pirms viņa atlūgumu iesniedzis Expo projekta vadītājs ministrijā Roberts Stafeckis, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Itālijas policija koncentrē spēkus, lai stātos pretī iespējamiem starpgadījumiem pasaules izstādes Expo 2015 atklāšanā piektdien.

Trešdien tā veikusi preventīvus reidus pret radikāliem grupējumiem, kuri tiek turēti aizdomās par plāniem traucēt pasākuma atklāšanu.

Pasaules izstāde Milānā ir nākamā pēc Expo 2010, kas norisinājās Šanhajā. Tā tiks atklāta piektdien, un plānots, ka to nākamajos sešos mēnešos apmeklēs 20 miljoni cilvēku un tā Itālijas ekonomikai ienesīs desmit miljardus eiro.

Vienlaikus tā izraisījusi No Expo (Nē Expo) kustību, kas plāno lielu studentu demonstrāciju ceturtdien un 1.maija maršu piektdien, kuram plānots piesaistīt 30 000 cilvēku. Pasākumi ieplānoti arī nedēļas nogalē.

Protestu organizētāji apgalvo, ka tie būs miermīlīgi, bet itāļu medijus piepildījušas reportāžas par antikapitālistu kolektīva Blokupy un citu grupējumu plānoto iesaistīšanos vardarbīgās aktivitātēs.

Strīds starp Ekonomikas ministriju (EM) un komandītsabiedrību Expo 2015 tik ātri vis nerimsies. Neilgi pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra aprīļa beigās sāka kriminālprocesu pret Expo 2015 par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, arī pati komandītsabiedrība nesēdēja rokas klēpī salikusi. Tā paziņoja, ka ir gatava vērsties tiesā pret EM, kas nav samaksājusi vairāk kā 185 000 eiro par jau paveiktajiem darbiem, tāpēc nav līdzekļu, par ko norēķināties ar radošo komandu, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pagaidām gan detaļas ir miglā tītas. Expo pārstāvji pārmet ministrijai nevēlēšanos tikties, savukārt ministrijā pauž sašutumu par to, ka komandītsabiedrība nespēj iesniegt vajadzīgos dokumentus, lai apliecinātu tēriņus. Izskanējušas runas, ka, piemēram, par to, lai noskaidrotu, cik maksā audiovizuālā aparatūra, bija paredzēts tērēt 181 tūkstoti eiro. Expo pārstāve Dagnija Lejiņa uzreiz gan uzsver, ka informācija par izmantotajām summām ir nepatiesa: «Saskaņā ar pasūtītāja parakstīto pieņemšanas nodošanas aktu saņemtajā summā 32 000 eiro ietilpst komandējuma izdevumi dzīvesvietu atlasei, Itālijas nekustamā īpašuma aģentūras pakalpojumi un pirmie avansa maksājumi par dzīvesvietu īri. Dzīvesvietas plānotas, lai nodrošinātu vismaz 20 darbiniekiem naktsmītnes sasniedzamā attālumā no izstādes teritorijas sešus mēnešus.»

Kur dzimst dizaina bestselleri? Kurp doties, lai smeltos iedvesmu un radīšanas prieku jaunajai sezonai? Kur rast atbildes uz jautājumiem par dizaina modes tendencēm un špikot idejas?

Protams, Milānā – ikgadējā starptautiskajā dizaina izstādē Salone del Mobile, kas ik pavasari pulcē dizaina industriju no visas pasaules. Skaties, no kuras puses gribi, visi ceļi šogad ved uz Milānu. Lai arī Salone del Mobile ietvaros tika izstāstīti brīnišķīgi stāsti un izspēlētas unikālas dizaina izrādes, nevar nepieminēt EXPO, kas nupat kā vērusi durvis ar grandioziem atklāšanas pasākumiem un kam pamatoti pievērsta visas pasaules uzmanība. Šosezon Milāna ne tikai nodrošina modes un dizaina galvaspilsētas funkciju, bet arī baro planētu un sniedz enerģiju dzīvei (EXPO devīze: Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei). Sākotnēji šķita, ka Milāna visu enerģiju tērēs EXPO un dizaina mese paliks tādā kā paēnā. Taču šādi domāt nebija pamata. Tieši otrādi – fokusējot uzmanību ne tikai uz dizaina skatēm, bet arī uz EXPO, visi ražotāji bija pacentušies ieguldīt līdzekļus gan jaunu produktu izstrādē, gan meses stendos, gan savos t.s. šovrūmos Milānā un izstādes satelītpasākumos FuoriSalone, daudzi no kuriem priecēs Milānas viesus pilsētā līdz pat rudenim.

Ekonomikas ministrijā noslēgusies dienesta pārbaude, kas tika uzsākta, lai noskaidrotu un izvērtētu faktus par izstādes Expo Milano 2015 organizāciju un tās rezultātā notikušo būvniecības un citu izmaksu sadārdzinājumu, salīdzinot ar sākotnēji paredzēto budžeta izmaksu apjomu, kā arī noskaidrotu šī projekta neveiksmīgās īstenošanas cēloņus.

Dienesta pārbaudes komisija konstatējusi, ka projektam par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 nav nodrošināta atbilstoša un efektīva vadība.

Tāpat nav pietiekami vērtēti Latvijas dalības izstādē Expo Milano 2015 iespējamie organizācijas modeļi un to riski, kā arī ir konstatēti būtiski trūkumi projektam piešķirtā finansējuma izlietojuma kontrolē.

Komisija konstatējusi arī citus pārkāpumus, tai skaitā termiņu neievērošanu projekta sākuma fāzē, neatbilstoši veiktus iepirkumus, noslēgtus nekvalitatīvus līgumus un neatbilstošu to izpildes uzraudzību.

Komisija secinājusi, ka augstākminētās darbības nav ļāvušas projektu īstenot sākotnēji paredzēto budžeta izmaksu apjomā, termiņos un kvalitātē.

Vairāk nekā 13 miljonu eiro ir summa, ko Eiropas Savienība (ES) ir atvēlējusi dalībai starptautiskajā izstādē World Expo 2015, uzskatot to par unikālu iespēju rosināt sabiedrībā diskusiju par to, kā ir iespējams pabarot visus pasaules iedzīvotājus, nodrošinot drošu un nekaitīgu pārtiku, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Tas nozīmē, ka līdztekus citām valstīm savs paviljons būs arī ES. Eksperti uzskata, ka šis ir labs laiks, lai sabiedrībai ļoti pozitīvā gaismā parādītu, kā ES spēj ietekmēt iedzīvotāju dzīvi, ja runa ir par drošu pārtiku, – ņemot vērā, ka ES ir lielākā pārtikas eksportētāja un otra lielākā importētāja pasaulē.

Stāsts par kādu jauno zinātnieci Silviju, kura strādā ES un studē pārtikas drošību un politiku, un Aleksi, kurš ir uzaudzis mazā ciematā un kura aizraušanās ir lauksaimniecība, nodrošinot vislabākās kvalitātes graudus un produktus vietējam tirgum, ir veids, kā ES vēlas pievērst izstādes apmeklētāju uzmanību. Šo izveidoto tēlu uzdevums ir animācijas filmā parādīt, kā sadarbojoties ir iespējams nonākt pie labāka rezultāta. Izstādes pamatfokuss šogad ir pārtika un tās nozīme ilgtspējīgas globālās attīstības nodrošināšanā, attiecīgi ES mērķis ir parādīt, ka, strādājot kopā gan politikas veidotājiem, gan pārtikas industrijai un sabiedrībai, var panākt labāku rezultātu, Dienai stāsta Kopīgā pētniecības centra (JRC) direktors Deivids Vilkinsons, kurš ir atbildīgs par ES paviljonu. Pēc viņa domām, šādi gan pašā paviljonā, gan sociālajos tīklos varēs piesaistīt sabiedrības, un īpaši jauniešu, uzmanību tēmām, kas ierasti varbūt nav tik saistošas. Silvijas laboratorija gan nebūs tikai animācijas filmā. To apmeklētājiem būs iespēja apskatīt arī netālajā JRC.