Tehnoloģijas

Ievieš e-pakalpojumu, kuru aktīvi varēs izmantot topošās māmiņas

Sanita Igaune,15.06.2011

Jaunākais izdevums

Vienotajā valsts un pašvaldību e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv ir pieejami trīs jauni e-pakalpojumi, kurus sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). E-pakalpojuma ietvaros persona tiešsaistē var saņem paziņojumu par visu VSAA piešķirto pakalpojumu apmēru.

Šī informācija visnoderīgākā varētu būt topošajām un jaunajām māmiņām, lai neapjuktu pabalstu klāstā, ko saņem ģimenes ar bērniem, sagaida VSAA.

Otra e-pakalpojuma ietvaros apdrošinātā persona tiešsaistē var saņemt paziņojumu par savām (vai savas pārstāvētās personas) sociālajām iemaksām un apdrošināšanas periodiem.

Šī ir vispieprasītākā VSAA informācija, ko vidēji mēnesī VSAA izsniedz gandrīz 12 tūkst. klientu, informē aģentūra.

Trešais e-pakalpojums nodrošinās, ka persona tiešsaistē saņem paziņojumu par savu darba stāžu, kas reģistrēts VSAA, ja aģentūrā būs iesniegta informācija par personas darba vietām. Tā ir iespēja pārbaudīt, vai VSAA ir pieejama informācija par visiem darba devējiem, un precizēt to, nogādājot VSAA darba stāžu apliecinošos dokumentus.

E-pakalpojumi ir pieejami e-paraksta īpašniekiem vai piecu internetbankas lietotājiem – Swedbank, Latvijas Krājbankas, SEB bankas, Citadele bankas un Norvik bankas klientiem, kā arī Mobilā ID lietotajiem.

Aģentūra iedzīvotājiem ik mēnesi izsniedz vidēji gandrīz 16,5 tūkst. dažādu izziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Dzīve mainās, kad piedzimst bērni

Laura Mazbērziņa,05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās māmiņas Aiga Ose un Kristīne Māla apvieno ideju ar drosmi, izveidojot zīmolu BuBuu; nu jau nedaudz vairāk kā gadu viņas piedāvā Latvijā šūtus sausos bumbu baseinus bērniem.

Aiga un Kristīne pievērsās savai uzņēmējdarbībai līdz ar bērniņu piedzimšanu. Viņas uzskata, ka, piedzimstot bērnam, ikkatras ģimenes un it īpaši jaunās māmiņas ikdiena piedzīvo lielas pārmaiņas, kuru ietvaros bieži vien paveras jauns skats uz lietām, rodas jaunas idejas un varbūt savā ziņā ir vairāk iemeslu sevi pierādīt, kā dēļ vēl vairāk censties. Zīmols BuBuu izveidots 2017. gada decembrī. Viss aizsākās, kad abas māmiņas kopīgi devās uz bērnu ballīti, kura risinājās bumbu istabā. Apspriežot idejas, kā neizmērojamo bērnu prieku, spēlējoties bumbās, «pārnest» uz mājām, un izpētot tirgū piedāvāto izvēli bumbu baseinu variācijām, abas secinājušas, ka būtu nepieciešams rast labāku risinājumu savām meitām. «BuBuu Baseini nebija radīti ar nodomu, ka tas būs milzīgs bizness, tā ir mūsu aizraušanās un sirdslieta. Redzot prieku mūsu bērnu acīs, nospriedām, kāpēc gan neiepriecināt vēl arī citus bērnus», stāsta māmiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ar grūtnieču apģērbiem vien pelnīt grūti

Žanete Hāka,01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās māmiņas specializētajos grūtnieču apģērbu veikalos pērk tikai preces, kuras nevar iegādāties citur

Kaut arī grūtnieču apģērba piedāvājums Latvijā ir ierobežots, tirgotāji stāsta, ka konkurence šajā segmentā pieaug, daļu klientu «noceļ» ārvalstu interneta veikali, tādēļ ieņēmumi jāaudzē ar citu preču realizāciju.

Jāteic, ka vairāku specializēto veikalu izvēle nebūt nav nejauša – daži atrodas tieši Rīgas Dzemdību nama rajonā, Miera ielā, kur pieprasījums pēc šīm precēm varētu būt lielāks, tostarp, piemēram, Marija, Māmiņas veikals, Maxxxi mode, ražotāja Tonus Elast veikals.

Kas nav citur

Daļa grūtnieču apģērbus pērk internetā vai mēģina pielāgot ikdienas apģērbu auguma aprisēm, tādēļ pieprasījums specializētajos grūtnieču apģērba veikalos lielākoties ir pēc specifiskām precēm. «Pieprasījums grūtnieču apģērbu segmentā palielinās, bet pārsvarā - pēc noteiktiem produktiem,» novērojusi Mothercare veikala vadītāja t/c Spice Līga Kotāne. Veikalā biežāk tiek pikti barošanas krūšturi, barošanas krekli, grūtnieču bikses un kleitas, tāpat pieprasījums pieaug arī pēc nakts veļas un grūtnieču zeķubiksēm. Līdzīgas tendences min arī veikala Engelitis.lv īpašniece Māra Drāzniece. Pieprasījums palielinās pēc konkrētām lietām, ko nevar iegādāties citos veikalos un nav pielāgojamas grūtniecības figūras izmaiņām. Visu pārējo topošās māmiņas izvēlas pirkt parastajos veikalos vai lietoto apģērbu veikalos, tikai - lielākus izmērus, viņa norāda. «Grūtniecība ir īss periods, kas jau tā prasa ievērojamus naudas tēriņus, lai sarūpētu visas nepieciešamās lietas gaidāmajam mazulim, tādēļ topošās māmiņas nevēlas tērēt liekus naudas līdzekļus apģērbiem, kurus izmantos tikai dažus mēnešus. Tās meklē pielāgojamus apģērbus parastajos apģērbu veikalos, kurus varēs izmantot gan grūtniecības periodā, gan pēc tam. Latvijas tirgū ir vairāk veikalu, kas savā darbībā kā papildus tirdzniecību ir ieviesušas un uztur grūtnieču apģērbus un preces topošajām māmiņām, bet tā nav viņu veikalu pamatdarbība, jo tas ir ļoti šaurs uzņēmējdarbības virziens,» skaidro M. Drāzniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pie valdības ēkas protestē jaunie vecāki

LETA,01.11.2011

Pie Ministru kabineta ēkas notiek Māmiņu kluba rīkotā manifestācija, lai uzrunātu ministrus un mudinātu viņus pievērst vairāk uzmanības jauno ģimeņu problēmām.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pie valdības ēkas pulcējās ap 30 jaunās māmiņas un tēvi ar bērniem, vēršot jaunās valdības uzmanību uz jauno ģimeņu problēmām.

Sanākušie bērnu vecāki aktīvi parakstījās arī par manifestu, kurā jaunā valdība tiek aicināta atrisināt problēmas, kas skar gan jaundzimušos bērnus, gan arī jaunās māmiņas.

Jaunā valdība tiek aicināta atjaunot patronāžas māsu darbību, kas apseko jaundzimušos mājās, nodrošināt bezmaksas vakcināciju visiem bērniem līdz 18 gadu vecumam, nodrošināt bezmaksas veselības aprūpi pie ģimenes ārsta vai pediatra un noteikt progresīvu nodokļu atbalsta sistēmu par katru ģimenē dzimušo bērnu.

«Latvijā bērni dzimst aizvien mazāk. Katram bērnam, kas piedzimst, vajadzētu būt lielai vērtībai, tādēļ aicinām jauno valdību skatīties nākotnē un domāt par demogrāfijas veicināšanu. Veselai māmiņai piedzimst vesels bērns, taču bieži pie speciālistiem mēdz būt garas rindas un tiem vecākiem, kuri ir trūcīgi, ne vienmēr izdotas tikt pie ārstiem, lai viņu bērniņš varētu izveseļoties,» sacīja Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Politiskās mahinācijas ar ģimenes valsts pabalstu

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundzimušo skaits Latvijā turpina samazināties. Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2023. gada oktobrī Latvijā piedzima vēl mazāk bērnu nekā 2022. gada oktobrī. 2023. gada oktobrī Latvijā bija reģistrēti 1158 jaundzimušie, bet gadu iepriekš oktobrī - 1219 jaundzimušie.

Savukārt 2021. gada oktobrī tika reģistrēti 1388 jaundzimušie. 2021. gada pirmajos desmit mēnešos tika reģistrēti 14,7 tūkstoši jaundzimušo, 2022. gada pirmajos desmit mēnešos - 13,8 tūkstoši jaundzimušo (par 6,3% mazāk), bet šī gada pirmajos desmit mēnešos reģistrēti 12,0 tūkstoši jaundzimušo jeb par 13,1 % mazāk nekā 2022. gadā.

Dzimstība Latvijā šogad samazinājās katastrofāli. Turklāt 2023. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo bija gandrīz par piekto daļu (par 18,5%) mazāk nekā pirms diviem gadiem. Ņemot vērā to, ka šogad no augusta līdz pat novembrim (par decembri dati vēl nav publiskoti) Latvijā bija mazāks maternitātes pabalstu saņēmēju skaits nekā 2022. gadā (VSAA dati), tad tas neļauj būt optimistiem par stāvokļa uzlabošanos tuvākajā laikā, jo maternitātes pabalstu saņem topošās māmiņas un māmiņas pēc dzemdībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Elektronisko maksājumu digitālā transformācija; PSD2 no iedzīvotāju skatu punkta

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu un finanšu tirgus analītiķe Edīte Gailiša,07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apspriež iespēju 5% līdz 10% darba vietu sasaistīt ar pašvaldību IIN ienākumiem

LETA,22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās valdības deklarācijas veidošanā apspriež iespēju divu līdz trīs gadu laikā ieviest 5% līdz 10% darba vietu sasaisti ar pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ienākumiem, pastāstīja topošās valdības deklarācijas reģionālās attīstības jomas darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS).

Mērķis ir palielināt pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā. Šīs politikas ieviešana būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju, norādīja politiķis.

Reformas pašvaldību finansēšanas sistēmā nepieciešamas arī tāpēc, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā donorpašvaldību paliek aizvien mazāk, savukārt, saņēmējpašvaldībām nav stimula kāpināt savus ienākumus, piesaistot jaunus uzņēmumus.

Viņš skaidroja, ka paredzēts veikt administratīvi teritoriālās reformas papildināšanu, nodrošinot sadarbību starp pašvaldībām un ministrijām. Jāpanāk atbildīgo ministriju, piemēram, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības un Satiksmes ministrijas darbība reģionālā "griezumā", par valdības deklarācijas melnrakstā plānoto pavēstīja Sprindžuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Topošās Mežaparka Lielās estrādes pamatos iebetonē kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm

Monta Glumane,16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnībā pabeidzot topošās Mežaparka Lielās estrādes skatuves dzelzsbetona dzīto pāļu izbūvi ar vairāk nekā 1100 pāļu, estrādes pamatos iebetonēta kapsula ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, informē Rīgas dome.

Mežaparka Lielās estrādes jaunās skatuves turpmākā pārbūve notiks divās daļās - līdz 2020.gada 18.jūnijam, pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem; un turpināsies pēc svētkiem līdz 2023.gadam, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.

Patlaban zem plānotās jaunās skatuves ēkas tiek uzsākta režģogu un pamatu, kā arī sagataves kārtas izbūve. Tāpat aktīvi norisinās hidroizolācijas ieklāšanas darbi, rievsienas ierīkošana un būvbedres rakšana. Ir pabeigta arī vēsturiskās dziesmu svētku skatuves un tai pieguļošās teritorijas skenēšana. Materiāli ir nodoti glabāšanai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Latvijas arhīvam.

«Šodien, piebraucot pie estrādes, pārņem tāda dīvaina sajūta, jo vecās estrādes vairs nav. Šis objekts bija un paliek svarīgs simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, daudzām, daudzām paaudzēm. Man nav nekādu šaubu, ka jaunā estrāde būs unikāla un fantastiska vieta, un es gribētu novēlēt, lai jaunā estrāde saglabātu to auru, kas bija vecajai, labajai, mīļajai estrādei,» uzrunā teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste,10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vēl pirms pāris nedēļām politikas kuluāros ar jaunu joni ticis aktualizēts jautājums par topošās bankas akcionāru reputāciju, kopējais noskaņojums amatpersonām ir atgaiņāties.

Bijušā Krievijas hokeja izlases spēlētāja Iļjas Ņikuļina sieva Jekaterina, Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas lietā uz pieciem gadiem notiesātā Māra Martinsona dēls Mārcis, trīs ne pirmā kalibra igauņu uzņēmēji un finansists Valdis Siksnis, kurš pirms desmit gadiem jau centās palīdzēt nopirkt daļu Citadeles bankas priekš Martinsona seniora un vēl dažiem latviešu naudasmaisiem – tāda ir aptuvenā aina, kas redzama, jau tikai viegli vien piepaverot priekškaru par "nozīmīgu vietējā kapitāla banku" dēvētajai Indexo bankai, kas nu jau kuru katru dienu gaida vietējo un Eiropas Centrālās bankas uzraugu licenci savas darbības uzsākšanai.

Lai gan vēl pirms pāris nedēļām politikas kuluāros ar jaunu joni ticis aktualizēts jautājums par topošās bankas akcionāru reputāciju, kopējais noskaņojums amatpersonām ir atgaiņāties un cerēt, ka viss būs gludi. Uztraukums vairāk bijis saistīts ar Krievijas saiknēm topošās bankas akcionāru struktūrā, ne tik daudz Martinsona uzvārda toksiskumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX veicis pirmās dzelzceļa stacijas ēkas arkas pēdas uzstādīšanu.

Ar šo nozīmīgo soli jaunās dzelzceļa stacijas izbūvē uzsākts darbs pie jumta karkasa konstrukcijas izbūves, kas vēl skaidrāk iezīmēs jaunās stacijas aprises. Līdz novembra beigām stacijas dienvidu zonā kopumā plānots uzstādīt 8 šādas konstrukcijas, darbus secīgi plānojot gan naktīs, gan pa dienu. Stacijas jumta augstākais punkts sasniegs gandrīz 30 metru atzīmi.

Pirmās trīs arkas pēdas septembra laikā tiks uzstādītas topošās stacijas rietumu pusē, katras konstrukcijas svaram sasniedzot 38 līdz 41 tonnu. Ņemot vērā, ka atsevišķas šo konstrukciju daļas ir pārāk lielas un smagas, lai tās transportētu uz būvlaukumu vienā gabalā, tās vairāku dienu garumā tiek montētas un sametinātas būvlaukumā uz vietas. Ievērojamo izmēru dēļ konstrukciju transportēšanai pa būvlaukumu tiek izmantota pašgājēja modulārā transportiera sistēma (SPMT), savukārt tālāk arkas pēdas konstrukciju nepieciešamajā vietā, virs dzelzceļa peronu līmeņa, paceļ ar šobrīd Baltijā lielāko kāpurķēžu celtni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzējiem

LETA,10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

«Pilsoņu karš» Aizkrauklē - māmiņas pret pensionāriem

Dienas Bizness,09.08.2013

MUMS VAJAG MIERU! “Bērni trokšņos un neļaus mums gulēt, šūpoles vajag aizvākt!” žestikulējot gan ar rokām, gan spieķi, pašvaldības izpilddirektoram Eināram Zēbergam (otrais no labās) un projekta autoram Edvīnam Tolmanim (no labās) pieprasa pensionāru grupa.

Foto avots: Staburags

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikušies divu pretējo «nometņu» iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,» stāstījusi četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. «Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties,» sūdzējusies sieviete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Meklēs iespējas, lai jaunie vecāki varētu strādāt, nezaudējot valsts pabalstus

Zane Atlāce - Bistere,08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienojusies ar labklājības ministru Jāni Reiru, ka tiks veidota ekspertu grupa, lai jau septembra sākumā nonāktu pie risinājuma par iespēju jauno vecāku nodarbināšanu, pilnā apmērā saglabājot valsts pabalstu bērnu kopšanas atvaļinājumā, līdzšinējo 30% vietā, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Pašreiz panāktā vienošanās paredz kā pirmo soli izstrādāt regulējumu par ceturtdaļas slodzes pieļaušanu, saglabājot pabalstus pilnā apmērā, tādējādi risinot arī samilzušo darbaspēka problēmu Latvijā, paralēli tam analizējot potenciālās iespējas arī garākam nodarbinātības periodam pabalsta saņemšanas laikā. Ekspertu uzdevums būs saprast, kādā laika periodā šāda slodze ir pieļaujama vai nu par pamatu ņemot gada griezumu, vai arī īsāku termiņu, lai palīdzētu uzņēmējiem laikā, kad ir atvaļinājumu sezona vai arī paaugstināts darba apjoms, projektu vai pasūtījumu dēļ.

Diskusiju rosināja LTRK, jo tieši šobrīd ir izteikti jūtams darba spēka trūkums, kas īpaši bieži jūtams reģionos. Sarunā ar J.Reiru visi klātesošie vienojās, ka jaunie vecāki, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā ir potenciālais darbaspēks, ko iespējams izmantot, kā arī neradīs negatīvu fiskālu ietekmi uz budžetu, atļaujot legāli strādāt nepilnu laika slodzi, tieši pretēji – samazinās ēnu ekonomiku, un radīs papildus VSAOI iemaksas sociālajā budžetā.«Ir jāizveido tāda sistēma, kas visām pusēm būtu pieņemama. Sākotnēji eksperti strādās pie ceturtdaļslodzes risinājuma, saņemot pilnu valsts pabalstu, kā arī vērtēs riskus un iespējas to ieviest pusslodzes gadījumā,» sacīja labklājības ministrs J.Reirs, «pirms daudziem gadiem bija spēkā regulējums par pusslodzēm, bet tas tika grozīts, jo veidojās dažādas shēmas. Lai saprastu, kā tās nepieļaut un arī mazinātu darbaspēka trūkumu, nepieciešams atgriezties pie diskusijām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā pirmoreiz sociālās jomas speciālistu teikto tekstā atšifrēs runas atpazīšanas programma

Db.lv,02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kļūda maksā reputāciju

Monta Glumane,14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory šūs arī pieaugušajiem

Monta Glumane,19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory nākamā gada vasarā plāno piedāvāt svētku apģērbus arī bērnu māmiņām un jaunietēm. Pēc zīmola radītājas Lienes Andersones domām, tā būs liela uzdrošināšanās, jo prasības pieaugušo apģērbam ir citādākas. Tomēr pieaugušie par savu apģērbu ir gatavi maksāt vairāk, jo, piemēram, iegādāto kleitu varēs uzvilkt vairākas reizes atšķirībā no bērna apģērba, kas ātri kļūst par mazu.

Ideja radusies pirms vairākām sezonām, ņemot vērā pieprasījumu pēc izlaiduma kleitām 9. un 12. klašu jaunietēm. «Pie mums salonā vēršas arī bērnu māmiņas, kuras norāda, ka vēlētos sev līdzīgus svētku tērpus kā viņu bērniem. Tērpu kolekcijas audumi, kurus regulāri pasūtām Parīzes izstādē, ir piemēroti gan bērnu, gan pieaugušo apģērbam. Esam nolēmuši 2019.gada pavasara - vasaras kolekcijā piedāvāt apģērbu modeļus arī pieaugušajiem, un, domājot par māmiņām un meitiņām, centīsimies izstrādāt arī saskaņotus tērpus,» stāsta zīmola īpašniece un radītāja L. Andersone.

Zīmols Leny Tomy Factory tika izveidots 2008.gada augustā un šogad svin savu desmito pastāvēšanas gadu. «Man piedzima trešais bērns, dēls Tomass un ar trīs dienu starpību manai brāļa sievai - meitiņa Lenija. Ar Lenijas mammu runājām par to, ko var vai nevar Latvijā nopirkt bērniem, kā mēs viņus ģērbjam, kas mums patīk. Es ievēroju, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 90.gadiem, piedāvājumā nekas daudz nav mainījies – mazuļu drēbītes un sedziņas ir vienveidīgas, salīdzinoši mazā izvēlē. Tā mums radās ideja, ka mēs pašas varētu kaut ko ražot bērniem. Vārds pa vārdam līdz nolēmām izveidot Leny Tomy Factory. Tas bija diezgan spontāns lēmums, bet ļoti aizraujošs un interesants. Lenija un Tomass bija pirmie modeļi, kuriem visi tērpi tika šūti un pielaikoti,» uzņēmuma pirmsākumus atceras L.Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru