Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar šo nedēļu līdzšinējo Muitas kriminālpārvaldes direktoru Marjanu Buriju pārcēlis darbā Nodokļu piedziņas pārvaldes direktora amatā.

Burijs, kurš joprojām atrodas darba nespējas atvaļinājumā, aģentūrai LETA sacīja, ka ir informēts par pārcelšanu. Ar VID viņam bijusi sarakste, taču ieņēmumu dienests, pat neuzklausot viņa viedokli, pieņēmis lēmumu par pārcelšanu. Burijs sacīja, ka šādās situācijās ierēdņu tiesības ir ļoti ierobežotas, turklāt viņš notikušo negrib "pārvērst par karu" ar VID.

Savukārt VID Burija pārcelšanu skaidro ar nepieciešamību nodrošināt labu pārvaldību un civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, veicināt ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, kā arī, «ņemot vērā ierēdņa administratīvās vadības prasmes un iemaņas, teorētiskās zināšanas, praktisko darba pieredzi un amatam atbilstošo izglītību».

Dažu ministriju pārdomāta pārcelšana uz reģioniem būtu atbalstāma; pašvaldība atbalstītu jau agrāk diskutētu ideju par Zemkopības ministrijas pārcelšanu uz Jelgavu, sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš minēja, ka šāda iecere nav jauna un Jelgava ne vienu reizi vien ir minēta kā iespējamā vieta, kur varētu atrasties Zemkopības ministrija. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, pašvaldība būtu gatava to atbalstīt.

«Pasaules valstu praksē ir piemēri, kad valsts pārvaldes struktūrvienības tiek pārceltas uz kādu no reģioniem, kam viens no iemesliem ir bezdarba līmeņa izlīdzināšana,» pauda Jelgavas mērs.

Pašvaldībās Zemgalē ir atšķirīgi viedokļi par pēdējā laikā izskanējušām idejām pārcelt vairākas ministrijas uz reģioniem. Dažos novados to atbalsta, dažos - ne, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komiteja noraidījusi RD opozīcijas frakciju bloka Vienotība un frakcijas Demokrātiskie patrioti deputātu prasību par komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas un jauna priekšsēdētāja ievēlēšanu.

RD Vienotības bloka deputāts Juris Viņķelis, pamatojot opozīcijas deputātu prasību, norādīja, ka pašlaik deputātus neapmierina komitejas darba stils – komitejas sēdes notiek neregulāri, kā arī netiek skatīti opozīcijas pārstāvju iesniegtie jautājumi. «Mēs esam iesnieguši 20 priekšlikumu, taču deviņi joprojām nav izskatīti,» sacīja Viņķelis un piemetināja, ka pašlaik, esot mazam darba apmēram, ir ļoti lielas komitejas uzturēšanas izmaksas.

Savukārt Baraņņiks uzsvēra, ka komitejai ir jāizskata sagatavoti lēmumprojekti un svarīgie jautājumi. «Ja man pārmet šo darba stilu, tad es nesaprotu. Mēs te skatām sagatavotus lēmumprojektus un svarīgos jautājumus,» klāstīja Baraņņiks un piebilda, ka komitejas izmaksas pēc viņa atbrīvošanas no amata nesamazinātos. «Diez vai pēc manas atbrīvošanas samazinātos komitejas izmaksas, jo darbinieki tik un tā tiktu algoti. Tas būtībā ir kārtējais Viņķeļa kunga PR gājiens,» teica komitejas priekšsēdētājs.

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Valstij par jaunceļamās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Mežaparka administratīvās ēkas nomu, apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem nākamajos 30 gados varētu nākties tērēt ap 215,9 miljoniem latu, izriet no VID sniegtās informācijas par papildus nepieciešamo finansējumu Talejas ielas kompleksa telpu nomas maksas, aprīkojuma iegādes, pārcelšanās un uzturēšanas izdevumu segšanai.

Patlaban kā uzturēšanas izdevumi VID telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem 14 dažādās Rīgas vietās valsts budžeta bāzes izdevumos iekļauti 2,9 miljoni latu. Šo pozīciju VID ir paredzējis saglabāt visus nākamos gadus arī tad, kad tas būs pārcēlies uz jauno kompleksu. Aģentūras LETA pēc VID sniegtajiem datiem veiktie aprēķini rāda, ka pamata tēriņi nomai un apsaimniekošanai 30 gados, uz kuriem 2014.gadā paredzēts slēgt nomas līgumu, lēšami ap 87 miljoniem latu. Ja VID uz jauno ēku nepārceltos, tad tieši šāda summa provizoriski varētu tikt tērēta 30 gados līdzšinējo telpu nomai.

VID sniegtā informācija par papildus nepieciešamo finansējumu, ko tiek lūgts rezervēt valsts budžetā bāzes izdevumos, jau sākot ar 2013.gadu, liecina, ka jaunā ēku kompleksa nomai, apsaimniekošanai un pakalpojumiem papildus budžetā jau rezervētajiem līdzekļiem būtu nepieciešami vēl kopumā 8,23 miljoni latu 2014.un 2015.gadā, kā arī vēl 4,31 miljons latu 2016.gadā. Tādejādi trijos gados papildus budžetā VID būtu nepieciešami vēl 12,54 miljoni latu.

2013.gadā pārcels divas darba dienas - pirmdienu, 23.decembri, pārcels uz sestdienu, 14.decembri un pirmdienu, 30.decembri uz sestdienu, 28.decembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, atgādina Labklājības ministrija (LM).

Pārceļot minētās darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta, uzsver ministrija.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Vismaz 10 Eiropas Savienības dalībvalstis ļauj īstenot dažādu valstu uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu, tādējādi radot papildu darba vietas un nodokļu ieņēmumus, Latvijā tādu iespēju nav

To liecina a/s BDO Latvia un ZAB Varul pētījums. «No jaunajām ES dalībvalstīm Maltā, Kiprā un no Austrumeiropas tikai Čehijā ir atļauta uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšana, savukārt ne Latvijas, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas normatīvie akti neko tādu neparedz,» pētījuma rezultātus skaidro ZAB Varul un a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ar uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu savu valstu ekonomiku stutē ne tikai turīgā Dānija, Francija, Luksemburga, bet arī jaunās ES dalībvalstis – Malta un Kipra. «Citu valstu jurisdikcijā esošu uzņēmumu pārcelšanās nav ne ļoti lēts, ne arī vienkāršs process, un tas ienes papildu naudu šo valstu budžetos nodokļu un nodevu veidā, kā arī rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm,» skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka šāda jurisdikcijas pārcelšana ļoti pieprasīta ir tieši holdingu uzņēmumiem, jo tādējādi nav jālikvidē māteskompānija vai vecāsmātes kompānija, desmitiem meitu vai mazmeitu kompāniju.

Labklājības ministrija (LM) rosina 2017.gadā pārcelt 5. maiju (piektdiena) uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju, tādējādi elastīgāk un efektīvāk organizējot darba laiku no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, informē LM.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Tā kā atbilstoši likuma Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām 1. pantam maija otrā svētdiena ir noteikta par svētku dienu - Mātes dienu, 2017.gada 13. maijs ir uzskatāms par pirmssvētku dienu. Tas nozīmē, ka darba dienas ilgums šajā dienā ir par vienu stundu īsāks, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.

Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Otrdien Administratīvā rajona tiesa atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža lēmumu pārcelt bijušo Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektoru Jāni Strautnieku Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) direktora amatā par pamatotu.

Kā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji,19.jūnijā J. Strautnieks tiesā iesniedza pieteikumu ar lūgumu tiesai atzīt par prettiesisku ministra izdoto rīkojumu par viņa pārcelšanu. Vienlaikus ar šo J.Strautnieks iesniedza arī lūgumu par pagaidu noregulējumu – apturēt šī rīkojuma darbību un atjaunot viņu DAP ģenerāldirektora amatā.

Pieteikumā J. Strautnieks norādīja, ka nepiekrīt ministra rīkojumam par pārcelšanu LVAFA amatā, jo ar pārcelšanu aizskartas viņa cilvēktiesības.

Tiesa, izskatot lietas materiālus un iepazīstoties ar pieteikumā un paskaidrojumos izteiktajiem argumentiem, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, secinājusi, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama. Lēmumā tiesa atzinusi, ka nav konstatējamas būtiska pieteicēja cilvēktiesību aizskāruma pazīmes, un līdz ar to rīkojums par pieteicēja pārcelšanu citā amatā nav administratīvais akts, bet ir valsts pārvaldes iekšējs lēmums.

Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi 2014.gada 30.aprīlī parakstīto Apakšnomas līgumu ēka Talejas ielā 1 ir nonākusi VID kā apakšnomnieka rīcībā, informē dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja. Uzreiz pēc Apakšnomas līguma parakstīšanas ēkā tika uzsākti darba vietu iekārtošanas un mēbeļu uzstādīšanas darbi.

Dienests vērš uzmanību, ka laikā no 2014.gada 19.maija līdz 23.maijam uz ēku Talejas ielā 1 pārcelsies un darbu uzsāks VID Muitas pārvalde, kas līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17, VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs un Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, kā arī Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde un Personālvadības pārvalde, kas līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo pārcelšanās plānu pārējās Rīgā izvietotās VID struktūrvienības uz jauno vienoto adresi Talejas ielā 1, Rīgā tiks pārceltas šādos datumos:

Latvijā lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma Rīgas Miesnieka ražotnes pārcelšanu uz Jelgavu Db aptaujātie nozares eksperti sauc par saprotamu un biznesa interesēm atbilstošu.

Iemesli Rīgas Miesnieka (RM) pārcelšanai no galvaspilsētas un Jelgavu saistīti ar uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāniem. Kompānijas ražotne Rīgā sākotnēji tikusi veidota, lai ražotu produkciju visai Padomju Savienībai, taču šobrīd ražotne ir pārāk liela, veca, energo neefektīva un neparocīga RM ražošanas vajadzībām, skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt). Lai turpinātu efektīvu darbību, bija nepieciešamas pārmaiņas. Viena alternatīva bijusi pārveidot visu esošo RM rūpnīcas teritoriju, tomēr šādā gadījumā būtu nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, tāpēc nolemts iegādāties atjaunoto Jelgavas Gaļas kombinātu (JGK) un investēt līdzekļus tajā. Šis lēmums devis iespēju apvienot gan ražošanas procesus, gan zinošākos gaļas pārstrādes speciālistu resursus. Kopējās uzņēmuma iegādes un ražošanas pārcelšanas izmaksas uz Jelgavu, līdz ar investīcijām attīstībā 2010. – 2012.gadā veidos aptuveni 4 miljonus latu. Tagad ražošana pilnībā pārcelta uz Jelgavu un pārcelšanās rezultātā darbinieku skaits sarucis par apmēram 100 cilvēkiem. Ražošanas apjomus RM neplāno samazināt un cerīgi raugās uz iespējām eksportēt.

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Rīgas brīvostas pārstāvji.

Rīgas brīvosta ir noslēgusi vienošanos par ostas infrastruktūras nomu Krievu salā ar stividorkompānijām SIA Riga Coal Terminal un SIA Strek.

Pēc šovasar aktualizētajiem stividorkompāniju biznesa plāniem Riga Coal Terminal ieguldījums termināļa būvniecībā būs 120 miljoni eiro, bet Strek - 50 miljoni eiro. Minētās summas stividorkompānijas ieguldīs līdz 2018.gada beigām, kad plānota stividorkompāniju pilnīga pārcelšanās uz Krievu salu.

Rīgas brīvostas pārvalde ir pārliecināta, ka stividorkompāniju pārcelšanās uz Krievu salu notiks, kā plānots, līdz 2018.gada beigām.

Arī Finanšu ministrija norādīja, ka situācija ar Krievu salas projektu ir aizvien stabilāka, jo Krievu salas būvdarbi ir pabeigti, brīvosta ir panākusi vienošanos ar stividorkompānijām, kā arī Eiropas Komisijai nav iebildumu pret projekta virzību.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevums ir deleģēts arī VAS Privatizācijas aģentūra, informē Altum.

Līdz ar to Privatizācijas aģentūra ir tiesīga pārņemt privatizācijas sertifikātu kontus, kas atvērti likvidējamajā akciju sabiedrībā Latvijas Krājbanka, kā arī nodrošināt to pārcelšanu uz Altum, ja tā būs saņēmusi iedzīvotāja atbilstošu pieteikumu konta pārcelšanai. Papildus tam iedzīvotāji ar Altum starpniecību varēs saņemt informāciju par kontā veiktajiem darījumiem (konta izraksta veidā), neveicot privatizācijas sertifikātu konta pārcelšanu.

Līdzko Privatizācija aģentūra pārņems sertifikātu kontus no Latvijas Krājbankas, Altum noslēgs sadarbības līgumu ar Privatizācijas aģentūru, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināts privatizācijas sertifikātu kontu pārcelšanas pakalpojums.

Saskaņā ar valdības pagājušajā gadā pieņemto lēmumu šogad no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs pirmdienu, 30.aprīli, pārcels uz sestdienu, 28.aprīli, atgādina Labklājības ministrija (LM).

Pārceļot minēto darba dienu, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Savukārt ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, bet iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta.

Iepriekšminēto paredz 2011.gada 6.aprīļa Ministru kabineta rīkojums Nr. 146 Par darba dienas pārcelšanu 2012.gadā.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja, Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas locekle Sarmīte Pīka ir neizpratnē par Satiksmes departamenta rīcību, Šmerļa ielas rekonstrukcijas gaitā pārceļot autobusu pieturvietu no Latvijas Valsts kinofotodokumentu arhīva uz „Renemaņa privātklīniku – Šmerļa slimnīcu”.

„Biju saņēmusi Latvijas Valsts kinofotodokumentu arhīva iesniegumu ar lūgumu sakarā ar Šmerļa ielas rekonstrukciju mainīt autobusa pieturas nosaukumu „Slimnīca” uz nosaukumu „Valsts arhīvs”. Lūgums pamatots ar to, ka pieturvieta ielas rekonstrukcijas rezultātā ir pārvietota tiešā Valsts kinofotodokumentu arhīva tuvumā. Nosūtīju attiecīgo ierosinājumu (deputāta pieprasījumu) Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājam Andrejam Požarnovam. Viņš, cik man zināms, to pāradresēja Satiksmes departamenta direktoram Edgaram Strodam. Rezultātā pieturvieta aizvirzīta no arhīva prom”, saka S. Pīka.

„Valsts kinofotodokumentu arhīvs ir ne tikai nacionālas, bet arī starptautiskas nozīmes kultūras un zinātnes centrs, kuru diendienā apmeklē daudzi cilvēki, savukārt privātā slimnīca ir lokāla, šauri specializēta medicīniska iestāde. Pārceļot pieturvietu, lai tomēr paturētu slimnīcas vārdu, arhīvam tiek izrādīta klaja necieņa. Protams, cilvēki, kuri dodas atsūknēt liekos taukus, parasti ir krietni maksātspējīgāki par kultūras un vēstures pētniekiem, studentiem, žurnālistiem... Tomēr tas nav iemesls šādai rīcībai. Piebildīšu, ka uz savu deputāta pieprasījumu tā arī neesmu saņēmusi atbildi – šķiet, ka Satiksmes departamenta direktoram ir jāieklausās citos, viņam svarīgākos viedokļos,” savu sašutumu pauž S. Pīka.

Tautas partija Rīgas domes attīstības komitejas vadītāja amatam virzīs Sarmīti Pīku, vēsta laikraksts Diena.

"Nevar iebāzt galvu smiltīs, ir jāpieņem izaicinājumi," sacīja S.Pīka, vaicājot, kāpēc piekritusi kandidēt uz šo amatu. To, kurš nāks Edmunda Krastiņa vietā, balsojumā izlems attīstības komitejas deputāti.

Savukārt bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs par E.Krastiņa atkāpšanos bija atturīgs izteicienos. "Krastiņa kunga atkāpšanās ir viņa paša lēmums. Lai runātu par atbildību, es domāju, ka šeit jāskatās kādā veidā attīstīsies notikumi tiesiskajā plāksnē, bet par politisko atbildību, droši vien var uzskatīt pašu atkāpšanos," viņš sacīja Latvijas Radio.

Starp valsts svētku dienām esošo darbadienu pārcelšana uz brīvdienām palielina darba devējiem izmaksas un apgrūtina darbu, ir pārliecināts Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks un Latvijas Valsts mežu personāla vadības un administratīvās daļas vadītāja Ligita Pundiņa.

Nozare.lv rīkotajā diskusijā Pundiņa uzsvēra, ka nereti šādā veidā tiek «iesaldēts » uzņēmuma darbs uz veselu nedēļu, tāpēc darbadienu pārcelšana nav atbalstāma.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga ārkārtas akcionāru sapulcē ievēlēta jauna padome, kurā turpmāk darbosies vien trīs locekļi – Baiba Broka, Uldis Martinsons un Guntis Gūtmanis

Jaunajā padomē nepaliek neviens no astoņiem iepriekšējās padomes locekļiem: Dainis Liepiņš, Arnis Muižnieks, Andulis Židkovs, Bruno Treimanis, Vineta Šnore, Andris Ozols, Jānis Straume un Arnis Pļaviņš.

Tuvākajā laikā jaunā padome sanāks uz pirmo sēdi, lai ievēlētu tās priekšsēdētāju.

Jaunā lidostas Rīga padomes locekle B.Broka ir juriste, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore, lasa lekcijas Tiesnešu mācību centrā, Zvērinātu notāru padomē, bijusi asociētā profesore un dekāne Konkordijas Starptautiskajā universitātē (Igaunija). Līdz šim B.Broka strādāja Tieslietu ministrijā kā parlamentārā sekretāre. Jaunā padomes locekle piedalījusies arī vairāku tiesību aktu un to grozījumu projektu izstrādē, piemēram, Publiskās un privātās partnerības likumprojekta, Civillikuma, Komerclikuma, Civilprocesa likuma un citu.

Rīgas domes priekšsēdētājs sasaucis Rīgas domes ārkārtas sēdi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks pirmdien, 29. septembrī sasauks Rīgas domes ārkārtas sēdi, tā kā šā gada 24. septembrī LR Finanšu ministrija (FM) pieprasīja Rīgas domei līdz 29. septembra pulksten 10.00 akceptēt vai noraidīt ministrijas izstrādāto vienošanās protokolu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi 2009. gadam.

Vienošanās protokolā tostarp ir noteikta iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. LR FM izstrādātais nodomu protokols paredz, ka Rīgai nākamā gada iemaksas pieaugums būtu lielāks par 15 miljoni latu, salīdzinot ar šo gadu, jeb varētu sasniegt 68.1 miljonu latu.

Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (Tautas partija) atbalstījis 231 tūkstoša latu atņemšanu Rīgas kultūras aģentūrai, kuras Konsultatīvo padomi vada viņa partijas biedrene Sarmīte Pīka.

Tieši Andrim Ārgalim piederēja izšķirošā balss, lemjot par opozīcijas deputātes Maijas Stefanes priekšlikumu atņemt Rīgas kultūras aģentūrai 231 tūkstoti latu, jo 30 deputāti bija par naudas pārdali, 29 pret vai atturējās. Rīgas kultūras aģentūrai atņemtā nauda tiks piešķirta pašdarbības kolektīvu vadītāju atalgojumam. Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājas Helmī Staltes (TB/LNNK) un Rīgas Kultūras aģentūras Konsultatīvās padomes vadītājas Sarmītes Pīkas (TP) paziņojumā presei abas deputātes pauda neizpratni par M.Stefanes rīcību: «Jāuzsver, ka, domes sēdē balsojot, deputātei labvēlīgais iznākums tika panākts piesaistot galēji kreisās opozīcijas deputātu balsis.» Taču paziņojumā nav minēts, ka Rīgas kultūras aģentūru faktiski iegāza A.Ārgalis un vēl viena valdošas koalīcijas pārstāve - LSDSP frakcijā ietilpstošā Marika Žuravļova.