Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Apliecinot dinamiski augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem A klases ofisiem Latvijā, starptautiskais profesionālo pakalpojumu sniedzējs KPMG Latvijā kļūst par topošā biroju kompleksa “Verde” trešo enkurnomnieku.

Tas ir ne vien šī gada lielākais biroju nomas darījums Latvijas galvaspilsētā, bet arī nozīmīgs pagrieziena punkts “Verde” attīstībā – lai gan vēl norit kompleksa būvniecība, Verde pirmā ēka iznomāta par vairāk nekā 60%, bet abas ēkas kopumā jau ir iznomātas par teju 50%.

KPMG Latvijā ir viens no lielākajiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kas klientiem nodrošina revīzijas, nodokļu, juridiskos, darījumu konsultāciju, datu un analītikas, kiberdrošības, ESG un citus konsultāciju pakalpojumus.

Uzņēmuma komandai nemitīgi augot, ir pieņemts lēmums pārcelt tā biroju uz “Verde” jaunajām telpām 3000 m2 platībā, kas ir divas reizes lielākas par esošajām un tiks iekārtotas A ēkas 7. un 8. stāvā. Tur strādās visa pašreizējā KPMG Latvijā komanda 250 cilvēku sastāvā, tajā skaitā arī Zvērinātu advokātu birojs "KPMG Law", kā arī 2021. gadā izveidotā datu, mākslīgā intelekta un jaunāko tehnoloģiju izcilības centra “KPMG Lighthouse” un KPMG Kiberdrošības centra speciālisti.

Latvijā izveidots KPMG kiberdrošības izcilības centrs "KPMG Cybersecurity Center of Excellence", informē uzņēmums.

Centrs sniegs atbalstu klientiem Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā, kā arī visā pasaulē, palīdzot uzņēmumiem rūpēties par savu uzņēmumu informācijas drošību, ierobežot riskus, sniedzot atbalstu kiberdrošības stratēģijas izveidē, ieviešot jaunākās drošības tehnoloģijas, samazinot izmaksas, stiprinot reputāciju, optimizējot un uzlabojot drošības procesus.

"Pasaule turpina ceļu uz arvien lielāku digitalizāciju un integrāciju ar tehnoloģijām, taču līdz ar to ievērojami pieaug arī kiberriski, ko šobrīd pastiprina arī ģeopolitiskā situācija. Organizācijas, kuras nevelta pietiekamu uzmanību savai infrastruktūrai, datu aizsardzībai un darbinieku apmācībai, var kļūt par viegli sasniedzamiem kiberuzbrukumu mērķiem, kā rezultātā var tikt nozagti dati, izkrāpti līdzekļi, sabojāta infrastruktūra un nodarīti citi neatgriezeniski zaudējumi. KPMG kiberdrošības izcilības centrs ir izveidots ar mērķi būt par uzticamu partneri, kas sniedz pilna spektra atbalstu kiberdrošības jomā organizācijām," norāda Armine Movsisjana, KPMG Latvijā vadītāja.

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā Rīgas mēra Andra Ārgaļa sūdzības, kurās tika lūgts atcelt a/s Latvijas Krājbanka administratoru SIA KPMG Baltics, kā arī viņš apstrīdēja darījumu, ar kuru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) tika «pārcelts» uz Latvijas Krājbankas meitas uzņēmumu SIA Atlantijas biroji.

Tāpat tiesa noraidīja Jāņa Leimaņa, Edgara Leimaņa un Viesturs Šterna sūdzību, kurā viņi arī lūdza atcelt administratoru, DB informēja SIA KPMG Baltic pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Jāatgādina, ka pagājušā gada 6. februārī - dienā, kad tiesa lēma neatzīt BAS maksātnespēju - valsts kontrolētās Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pilnībā pārņēma BAS no Bertolta Flika un Taurus Asset Management Limited. SIA KPMG Baltic tad norādīja, ka BAS akcijas pārņēmusi, jo, pirmkārt, bijis svarīgi, lai attiecīgais uzņēmums 100% piederētu Latvijas Krājbankai. Otrkārt, lai tā ir finansiāli stabila kompānija, uz kuras pamatbiznesu šis darījums neatstātu negatīvu ietekmi. Citi apsvērumi darījumam neesot bijuši.

Investoru apetīte pasaulē palielinās – būtiski samazinās Krievijas, bet vērojams ASV kompāniju intereses pieaugums par uzņēmumu iegādi Latvijā, liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgus pētījums Global M&A Predictor.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū visā pasaulē šobrīd ir novērojamas ļoti optimistiskas tendences – būtiski uzlabojas ne vien uzņēmumu gatavība jauniem darījumiem, bet arī to finansiālās iespējas īstenot jaunus darījumus nākotnē, atklāj pētījums. Par Latvijas uzņēmumiem, īpaši IT un jauno tehnoloģiju jomā, pēdējā laikā jūtama palielināta interese no ASV investoriem, savukārt rubļa vērtības krituma dēļ sagaidāma Krievijas investoru iespēju samazināšanās slēgt nozīmīgus darījumus.

«Sekojot līdzi pasaules tendencēm un situācijai Baltijas valstīs kopumā, ir prognozējams, ka 2015. gadā arī Latvijā pieaugs M&A aktivitāte. Līdz šim darījumi, kuru ietvaros ārvalstu uzņēmumi iegādājas vietējo uzņēmumu kapitāla daļas, ir veidojuši mazāk nekā pusi no visas M&A aktivitātes Baltijas valstīs, bet šī proporcija var mainīties, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus, jo Baltijas valstis ierindojas starp visstraujāk augošajām ES dalībvalstīm,» komentē KPMG Baltics darījumu atbalsta nodaļas direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Komercreģistrā ierakstītas izmaiņas auditorkompānijas SIA «KPMG Baltics» pamatkapitālā - tas tagad ir 35 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim auditorkompānijas pamatkapitāls bija 14 228 eiro; 7115 pamatkapitāla daļu ar nominālvērtību viens eiro (50,00703% pamatkapitāla) īpašnieks bija Kiprā reģistrētā kompānija «KPMG CEE Holdings Limited», savukārt 7113 pamatkapitāla daļu (49,99297%) īpašnieks bija Latvijā reģistrētā komandītsabiedrība «KPMG KS».

SIA «KPMG Baltics» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas daļas, un pēc pamatkapitāla palielināšanas mainījies esošo uzņēmuma īpašnieku tiem piederošo daļu īpatsvars, kā arī daļas savā īpašumā ieguvusi SIA «KPMG Baltics» valdes priekšsēdētāja Armine Movsisjana.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas «KPMG CEE Holdings Limited» pieder 17452 daļas ar vienas daļas nominālvērtību viens eiro (49,86286% pamatkapitāla), «KPMG KS» pieder 17447 daļas (49,84857%), bet Arminei Movsisjanai - 101 daļa (0,28857%).

Latvijas Krājbankas īpašumu izsolē lēti – par 29,9 tūkstošiem latu - 90 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Nometņu ielā 1 iegādājusies Centrālās statistikas pārvaldes darbiniece Edīte Miezīte, kuras meita Evija Miezīte ir Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics darījumu un pārstrukturēšanas pakalpojumu asociētā direktore.

Edītes Miezītes amatpersonas deklarācija uzkrājumus izsolē noteiktās dzīvokļa cenas apmērā neuzrāda, un sievietes gada ienākumi ir aptuveni 3,5 reizes mazāki par minēto summu, vēsta portāls Pietiek.com.

Kad 8. novembrī Latvijas Krājbankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis paziņoja, ka todien notikušajās izsolēs pārdoti seši likvidējamajai bankai piederoši dzīvokļi par kopējo summu, kas pārsniedz 103 700 latus, izrādījās, ka dzīvokļus iegādājusies «raiba kompānija», raksta Pietiek.com.

Nosacīti dārgākais no pārdotajiem dzīvokļiem bija par 29,9 tūkstošiem latu izsolītais 90 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Rīgā, Nometņu ielā 1, kuru iegādājās Edīte Miezīte.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Mākoņdatošana strauju attīstību uzsāka pirms vairākiem gadiem līdztekus ar skepses pilnām prognozēm par nozares turpmāku attīstību, kas galvenokārt tika saistītas ar bažām par datu drošību.

Tomēr tehnoloģijas ikdienā attīstās straujāk nekā varam iedomāties, un datu uzglabāšana mākonī ir ikdiena teju ikvienam – nereti mēs paši pat īsti neapzināmies, ka katru dienu lietojam mākoņpakalpojumus. Katru reizi, kad izmantojam tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, sūtām e-pastu, straumējam filmas, mūziku, spēlējam spēles vai saglabājam saņemtos failus, ļoti iespējams, ka šīs darbības tiek veiktas, izmantojot mākoni. Tas ir tikai likumsakarīgi, jo datu apmaiņa notiek ik uz soļa, uzņēmumos lietojam lietotnes, kuras glabājas mākonī, piemēram, Microsoft Office. Arī ar mūsu viedierīces atmiņas apjomu nepietiek, lai uzglabātu visus vēlamos datus. Tāpēc atbilstoši sabiedrības vajadzībām un pieprasījumam mākoņdatošana turpina attīstīties, radot arvien jaunus risinājumus un īpaši parūpējoties par tik satraucošo datu drošības jautājumu.

Par starptautiskā audita, nodokļu un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics partneri kļuvis Rainers Vilāns.

Viņa galvenā pārraudzības joma būs finanšu revīzijas. Līdz šim viņš bijis KPMG Baltics direktors audita nodaļā. R. Vilānam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu revīzijas jomā, tajā skaitā strādājot ar revīzijas projektiem arī KPMG Londonas birojā. R. Vilānam ir plašas zināšanas SFPS jomā, kas nostiprinātas dažādu finanšu sektora klientu revīzijās, informē uzņēmumā.

«Esam ievērojami stiprinājuši savu audita nodaļas vadības komandu ar spēcīgiem nozares profesionāļiem, kas mums ļaus fokusēties uz klientu skaita pieaugumu, vienlaikus saglabājot augstu revīzijas kvalitāti,» norāda R. Vilāns.

R. Vilānam ir Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga) iegūts bakalaura grāds ekonomikā un biznesā. Vēlāk iegūta profesionālā izglītība, kļūstot par ACCA biedru. R. Vilāns ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs.

Par starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošo partneri Latvijā ir kļuvusi Armine Movsisjana, informē uzņēmuma pārstāvji.

Savukārt pēc 12 gadu darba Baltijā un Baltkrievijā līdzšinējais KPMG Baltics vadītājs Stīvens Jangs atgriezīsies Lielbritānijā un turpinās vadības darbu citos reģionos. KPMG Baltics partneris Stīvs Austviks turpinās vadīt Nodokļu un juridisko pakalpojumu nodaļu, bet Ondrejs Fikrle – revīzijas un konsultāciju pakalpojumus finanšu iestādēm.

KPMG Baltics SIA partnere Armine Movsisjana: «Mūsu nākamā gada prioritātes ir līderpozīciju saglabāšana revīzijas pakalpojumu sniedzēju vidū, kā arī finanšu un nodokļu konsultāciju pakalpojumu attīstīšana. Tāpat turpināsim padziļināt Baltijas un Baltkrievijas pārstāvniecību sadarbību, uzlabojot sadarbības efektivitāti, kā arī nodrošinot vienoti augstus klientu apkalpošanas standartus un atbalsta funkcijas. Nākamgad turpināsim veikt mums uzticēto Latvijas Krājbankas administrēšanu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku līdzekļu atgūšanu par labu atlikušajiem kreditoriem. Jāuzsver, ka jau šobrīd administrēšanas gaitā 99,8% kreditoru savus līdzekļus Latvijas Krājbankā ir atguvuši.»

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sarunas ar bankrotējušās komercbankas Latvijas Krājbanka (LKB) administratoru KPMG Baltics (KPMG) par RVR izsniegtā kredīta pārfinansēšanu pagaidām nav devušas rezultātus, informē uzņēmuma pārstāvji.

KPMG uzsverot, ka administratoram nav tiesību pildīt bankas funkcijas, tāpēc prasījuma tiesības pret RVR nodos izsolē citām finanšu institūcijām. Pašlaik ir panākta abpusēja vienošanās, ka augstākā iespējamā uzņēmuma RVR vērtība ir gadījumā, kad uzņēmums strādā un pilda pasūtījumus, kas ļauj nodrošināt pozitīvus uzņēmuma rezultātus nākotnē.

«Mēs jau divus gadus esam bankrotējušās LKB debitori, kur šajā laikā esam maksimāli centušies no savas puses pildīt uzņemtās saistības, taču pilnvērtīga finanšu partnera trūkums visu šo laiku ir traucējis piesaistīt līdzekļus uzņēmuma turpmākai attīstībai. KPMG nespēja vienoties ar tām bankām, kas piedāvāja pārņemt RVR saistības pret LKB, jo vienīgā šādu prasījumu tiesību pārņemšana pēc KPMG atļautās procedūras iespējama izsoles ceļā. Mūsuprāt, patlaban esam uz pareizā ceļa kopā ar saviem potenciālajiem partneriem, un tiks organizēta saistību cesija izsoles veidā. Tāpēc mēs pozitīvi vērtējam KPMG solījumu izsolīt prasījuma tiesības kā vienu veselumu, ļaujot uzņēmumam turpināt darbu, » uzsver RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Banku nozare Centrālajā un Austrumeiropā (CAE) turpina atgūties no finanšu krīzes radītajām sekām, un banku vadītāji nākamajos divos gados prognozē turpmāku peļņas un apgrozījuma palielināšanos vai vismaz noturēšanos tādā pašā līmenī, liecina KPMG šogad veiktais banku nozares pētījums KPMG Banking Executive Survey 2014.

Latvijas banku stratēģijā ir novērojama pieaugoša tendence ievērot samērīgu līdzsvaru starp taupību un ilgtermiņa investīcijām, lai arī pašlaik CAE reģionā kopumā izmaksu samazināšana un optimizācija dominē pār ilgtermiņa izaugsmes investīcijām. Baņķieri bažīgi atzīmē arī tirgus regulācijas palielināšanos un ar to saistītu izmaksu pieaugumu,.

«Eiropas valstu ekonomika pamazām atveseļojas, tomēr tas vēl tiešā veidā neatspoguļojas banku sektora optimismā,» atzīst Ondrejs Fikrle, KPMG partneris, kurš atbild par finanšu pakalpojumiem Baltijas valstīs. «Viens no banku vadītāju bažīguma iemesliem ir nākamajos piecos gados sagaidāmā nozares regulācijas palielināšanās. Jautājums, ko sev uzdod visi pētījuma dalībnieki, ir – cik reāli bankām izmaksās sektoru regulējošie noteikumi. Paši ieviešamie noteikumi bankām šobrīd jau ir vairāk vai mazāk zināmi, taču to galīgās izmaksas kļūs zināmas tikai pēc to ieviešanas, kad varēs redzēt regulācijas patieso ietekmi uz banku darbības rezultātiem».

Starptautiskā revīzijas, nodokļu un biznesa konsultāciju pakalpojumu kompānija KPMG ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) biedru un turpmāk aktīvāk iesaistīsies ĀIPL darba grupās, lai palīdzētu Latvijai piesaistīt jaunus ārvalstu investorus, pilnveidojot un attīstot investīciju vidi.

Stīvens Jangs (Stephen Young), KPMG Baltics SIA vecākais partneris Latvijā, skaidro: «KPMG konsultē uzņēmumus, kā arī valsts un pašvaldības institūcijas vairāk nekā 150 pasaules valstīs. Esam uzkrājuši specifiskas zināšanas un pieredzi, sniedzot konsultācijas ārvalstu investoriem par investīciju iespējām un riskiem Latvijā. Mūsu eksperti ir uzkrājuši arī lielu starptautisku pieredzi, palīdzot pilnveidot uzņēmējdarbības vidi un konsultējot klientus investīciju piesaistes jautājumos, tāpēc, iesaistoties Ārvalstu investoru padomes darba grupās, mēs varēsim dot lielāku ieguldījumu Latvijas biznesa vides sakārtošanā, kā arī vairot Latvijas atpazīstamību ārvalstu uzņēmumu vidū un ieteikt Latviju kā piemērotu investīciju vietu biznesa paplašināšanai.»

KPMG Baltics nenoliedz iepriekš paustās aizdomas par iespējamiem dokumentu viltojumiem Latvijas Krājbankas lietā, tomēr kategoriski noraida apgalvojumu, ka lēmums par Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa uzsākšanu tika pieņemts, balstoties uz, iespējams, viltotiem dokumentiem.

«Jāuzsver, ka Latvijas Krājbankas maksātnespēja iestājās, jo bija fizisks finanšu līdzekļu trūkums un nepieejamība, kā dēļ banka vairs nespēja norēķināties ar saviem klientiem! Tieši tādēļ arī pieteikumu bankas maksātnespējai iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija,» tā KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

DB jau vēstīja, ka Investbank, šķiet, «uzzīmējusi papīrus» jau pēc Latvijas krājbankas kraha, lai nebūtu jāatdod vairāk nekā 40 milj. latu. Šobrīd atklātībā nonākušie dokumenti, kas ir arī DB rīcībā, liecina, ka 2012. gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un arī Krājbankā ieceltais administrators KPMG Baltics lēmumus par Krājbankas tālāko likteni, tostarp kā maksātnespējas risinājumu, izvēloties bankas likvidēšanu, pieņēmuši, liekas, uz viltotu dokumentu pamata. Bijušā bankas vadītāja Ivara Priedīša advokāts Jānis Davidovičs, savukārt, pat uzdrošinās apgalvot, ka, ņemot vērā šo informāciju, Krājbanku varēja glābt, «vismaz maksātnespējas lieta būtu bijusi savādāka».

Iepriekšējos gados vērojamais elektromobiļu entuziasms ir samazinājies, un autoražotāji šobrīd lielāku uzmanību velta degvielas patēriņa optimizācijai iekšdedzes dzinējos, investīciju turpināšanai gāzes transporta līdzekļos un elektrotīkla uzlādes (plug-in) hibrīdauto, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autouzņēmumu vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey 2013.

Armine Movsisjana, SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja un uzņēmuma partnere Latvijā, norāda: «Mainīgie uzskati par hibrīdauto, elektrotīkla uzlādes hibrīdauto, ūdeņraža un ar akumulatoru darbināmiem transportlīdzekļiem norāda uz to, ka joprojām nav skaidrs, kura no šīm tehnoloģijām būs dominējoša. Īstermiņā atsevišķi autovadītāji, visticamāk, dos priekšroku hibrīdtransportlīdzekļiem, savukārt autoparki varētu izvēlēties elektriskos transportlīdzekļus. Tomēr, šķiet, ka tikai ar elektroenerģiju darbināmi transporta līdzekļi negūs virsroku vismaz tuvāko desmit gadu laikā.»

«Atbilstoši Latvijas Vides politikas pamatnostādnēm 2009. - 2015. gadam elektromobiļu skaitam attiecībā pret jaunu reģistrēto transportlīdzekļu skaitu Latvijā ir jāsasniedz 1%. 2012. gadā šis rādītājs netika izpildīts (CSDD dati liecina, ka līdz 2013. gada 1. janvārim Latvijā bija reģistrēti tikai 12 transportlīdzekļi ar elektrības dzinēju un 1 transportlīdzeklis ar elektrības un benzīna dzinēju). Ja Latvija vēlas veicināt elektrisko transportlīdzekļu attīstību, tad tuvākajos gados mums kopā ar daudzām citām valstīm būs jārisina liela skaita elektromobiļu uzlādes infrastruktūras jautājums. Kamēr nebūs atbilstošas infrastruktūras, elektormobiļu tirgus daļas izaugsmes iespējas būs visai ierobežotas,» akcentē A. Movsisjana.

Latvijā darbu ir sācis KPMG Zvērinātu advokātu birojs, kas ietilps starptautiskajā KPMG dalībfirmu tīklā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Advokātu birojs sniegs pilna spektra juridiskos pakalpojumus gan Latvijā, gan ārvalstīs. KPMG Zvērinātu advokātu biroju vadīs Una Petrauska un viņas vietniece Ieva Tillere-Tilnere.

U. Petrauska atklāj, ka birojs darbu sāk ar sešu speciālistu komandu.

«Kopumā biroja fokuss būs vērsts uz biznesa vidi, taču tagad varēsim paplašināt savas juridiskās palīdzības spektru, jo dažkārt biznesa jautājumi krustojas arī ar ģimenes un mantojuma tiesībām, piemēram, ģimenes uzņēmumu un akcionāru jautājumu gadījumos. Īpaši specializēsimies korporatīvo tiesību jautājumos, uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, finansēs, juridiskās atbilstības jautājumos un strīdu risināšanā, tostarp arī maksātnespējas lietās,» norāda U. Petrauska.

Bankas gan Latvijā, gan visā pasaulē aizvien biežāk izmanto sociālos tīklus un paplašina darbību interneta vidē, tomēr KPMG eksperti brīdina, ka tādējādi pastiprinās arī riski, kas saistīti ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Bankas ir sākušas piedāvāt iespēju norēķināties ar virtuālo naudu, pieteikties un saņemt sociālajos tīklos banku pakalpojumus, kā arī izklaidējošas lojalitātes programmas ar spēles elementiem, liecina KPMG starptautiskais banku sociālo mediju tendenču apskats Social Banker v2.0.

Tomēr eksperti uzsver, ka aktivitāte sociālajos tīklos un virtuālie pakalpojumi rada bankām arī jaunus riskus.

Sociālie tīkli bankām kļūst par aizvien nozīmīgāku klientu apkalpošanas kanālu, ko iespējams izmantot gan reputācijas uzlabošanai, jaunu klientu piesaistei un esošo noturēšanai, gan arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanai. Tāpēc populārākajos sociālajos tīklos Facebook un Twitter bankas daudzviet jau ir sākušas piedāvāt virtuālas klientu apkalpošanas platformas.

Neskatoties uz mēreno ekonomikas izaugsmi un politiskajām neskaidrībām Eiropā, ģimenes uzņēmumi Latvijā un Eiropā kopumā jūtas pārliecinoši par savām nākotnes izredzēm, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG ģimenes biznesu monitoringa pētījums (Eiropas ģimenes biznesu barometrs).

Latvijā teju gandrīz visiem aptaujātajiem ģimenes uzņēmumiem bija pārliecinošs skatījums par nākotni, kamēr Eiropā kopumā šāds pozitīvs redzējums bija 72% respondentu. «Salīdzinoši augstāks Latvijas uzņēmēju optimisms skaidrojams ar Latvijas ekonomikas izaugsmi, kas, lai arī ir palēninājusies, tomēr joprojām apsteidz Eiropas valstu vairākumu. Tāpat Latvijas ģimenes uzņēmumi ir vairāk vērsti uz iekšējo tirgu, kas tos padara mazāk jutīgus pret svārstībām citos Eiropas tirgos,» norāda KPMG Baltics korporatīvo finanšu pakalpojumu vadītājs Gints Sloka.

Pētījums liecina, ka ģimenes uzņēmumi labprātāk izvēlas stabilitāti un ilgtermiņa izaugsmi, nevis tiecas pēc ātrām un mazāk stabilām iespējām palielināt savus biznesa apjomus. «Šajā gadījumā gan stabilitāti nevajadzētu jaukt ar stagnāciju,» uzsver G. Sloka. «Bieži, izvēloties mērenu riska toleranci, ģimenes uzņēmumi ilgtermiņā tiecas pēc augstāka ienesīguma, nevis apgrozījuma pieauguma. 57% no Eiropā aptaujātajiem ģimenes uzņēmumiem kā savu mērķi minēja pelnītspējas uzlabošanu, kamēr tikai 34% uzskatīja, ka jāpalielina apgrozījums. Arī Latvijas ģimenes uzņēmumi savās atbildēs priekšroku deva tieši rentabilitātes, nevis apgrozījuma palielināšanai.»

Ministru kabinets jautājumu par SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni lems jūlijā, pēc valdības sēdes žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš atzina, ka auditorkompānija "KPMG" ir izvērtējusi iespējamo rīcību ar LMT un Lattelecom un rosina abus uzņēmumus apvienot.

Ašeradens atklāja, ka valdība šodien vienojās jautājumu par LMT un Lattelecom nākotni skatīt šā gada jūlijā.

«Patlaban Ekonomikas ministrija (EM) vērtē KPMG iesniegtos priekšlikumus un, balstoties uz auditorkompānijas pētījumu, EM izstrādās savu ziņojumu, lai valdība šo jautājumu skatītu tālāk,» teica ekonomikas ministrs.

Auditorkompānijas pētījuma rezultātus un Ekonomikas ministrijas priekšlikumus turpmākai rīcībai šodien slēgtajā sēdē pārrunāja Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka komisija plāno septembrī lemt par atbalstu kādam no rīcības variantiem, tomēr galvenā lemšana būšot valdībā. Komisija savu lēmumu balstīšot uz jautājumiem par pakalpojumu pieejamību, kvalitāti, cenu, to, kas ir izdevīgāks Latvijai, akcentēja politiķis.

Baltijas jūras ostas galvenokārt apkalpo Austrumu-Rietumu koridora kravu plūsmu un konkurence par šīm kravām reģiona ostu starpā turpinās palielināties, arvien būtiskāku lomu ieņemot Krievijas ostām, liecina biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltijas jūras ostu konkurētspējas pētījuma provizoriskie rezultāti.

Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu ostu apkalpoto kravu īpatsvars esot samazinājies no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu apgrozījuma. 2012.gadā Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu apgrozījums sasniedza 344 miljonus tonnu, tajā skaitā 40% bija Baltijas valstu ostu apgrozījums. Lai saglabātu konkurētspēju un vēlamo kravu apjomu, Baltijas valstu ostām būs nepieciešams kāpināt efektivitāti, būtiski pilnveidot ostu un termināļu infrastruktūru, kā arī paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose skaidro, ka visos trīs galvenajos reģiona ostu kravu veidos - naftas produkti, akmeņogles un konteineri - šobrīd jau dominē Krievijas ostas. Naftas produktu pārkraušanā līderis ir Primorskas osta, bet ar katru gadu pieaug arī jaunizveidotās Ustjlugas ostas loma, kas ir tiešs konkurents Baltijas ostām un jau ir apsteigusi Ventspili un Tallinu. Tāpat Ustjlugas osta ir apsteigusi līdzšinējo līderi, Rīgas ostu, akmeņogļu pārkraušanā. Savukārt Sanktpēterburgas osta dominē konteinerkravu pārvadājumos, teikts pētījumā.

Šā gada septembrī maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics atguvis aktīvus 1,28 miljonu eiro vērtībā, liecina bankas pārskats laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Augustā tika atgūti aktīvi 892,9 tūkstošu eiro vērtībā.

Nauda no atgūtajiem kredītiem sasniedza 872,8 tūkstošus eiro, bet no kustamās mantas pārdošanas atgūti 68 tūkstoši eiro.

No nekustamo īpašumu pārdošanas administrators atguvis 339 tūkstošus eiro, salīdzinot ar 148 tūkstošiem eiro iepriekšējā mēnesī.

No meitas uzņēmumu pārdošanas līdzekļi nav iekasēti.

Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt Latvijas Krājbankas bankrotu. Bankrotu lūdza sākt tās administrators - revīzijas kompānija KPMG Baltics -, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Audita un biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics ir pabeigusi Latvijā pirmās, jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošās kases sistēmas atbilstības pārbaudi. Latvijas uzņēmumiem ir atlikuši nepilni pieci mēneši līdz brīdim, kad jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši un sertificēti kases aparāti un sistēmas.

Latvijā pirmās, jaunajām prasībām atbilstošās kases sistēmas izplatītājs ir SIA Universālās vadības sistēmas, kas ir viens no lielākajiem kases sistēmu tirdzniecības un apkalpošanas uzņēmumiem Latvijā. Tuvākajā laikā KPMG Baltics uzsāks vēl sešu SIA Universālās vadības sistēmas kases sistēmu atbilstības pārbaudes. Normatīvie akti nosaka, ka atbilstoši jaunajām prasībām sertificētus kases aparātus vai sistēmas uzņēmumiem bija jāsāk lietot jau no 2017. gada 1. janvāra, bet līdz 1. jūlijam ir jāveic to sertificēšana (atbilstības noteiktajām tehniskajām prasībām novērtēšana).

KPMG Baltics pārstāvis Kārlis Mālnieks skaidro: «VID īpašā paziņojumā ir uzsvēris, ka kases aparātus un sistēmas, kuras ir sertificētas atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām, ir jāuzsāk lietot līdz 2017. gada 1. jūlijam. Līdz ar to, lai sertificētu savu kases aparātu vai sistēmu, kuru šobrīd lieto nodokļu maksātājs, ir atlicis mazāk nekā pieci mēneši. Uzņēmumiem ir jāņem vērā, ka normatīvo aktu regulējums attiecībā uz jauno kases aparātu lietošanas uzsākšanas termiņu netiks grozīts. Viena kases aparāta vai sistēmas veida testēšana un sertifikācija atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai ilgst vairākas nedēļas.»