Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Polittehnologs Jurģis Liepnieks ticis saukts pie administratīvās atbildības par izrādīto necieņu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā, informē Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.

Liepnieks saukts pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu uzliek naudas sodu līdz 350 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Administratīvā pārkāpuma protokols Liepniekam noformēts 20.novembrī. Tiesā gan norādīja, ka tiesas sēde administratīvā pārkāpuma lietā paredzēta 9.janvārī.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nepieņēma Liepnieka pieteikto noraidījumu prokuroram Edvīnam Pilikseram tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Pieteiktais noraidījums saistīts ar minēto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā Piliksers iepriekš lūdza par necieņas izrādīšanu pret tiesu Liepnieku saukt pie administratīvās atbildības.

Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība, sabiedrības digitālās pratības attīstības nozīme arī kā drošības jautājums, bija vieni no svarīgākajiem Rīgā notikušajā Pašvaldību forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”.

Tajā piedalījās speciālisti no 27 Latvijas pašvaldībām, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un vairāku uzņēmumi pārstāvji, kas ikdienā saistīti ar dažādiem digitalizācijas procesiem.

“Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība – šie ir trīs ļoti būtiski elementi, kas nodrošina efektīvu un iekļaujošu pārvaldību, kas kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam neatkarīgi no dzīvesvietas jābūt iespējai saņemt kvalitatīvus pakalpojumus – neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodrošināti digitāli vai klātienē. Ne katrs pakalpojums ir tikai digitāls, un ne katram iedzīvotājam ir piekļuve digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs ne tikai turpinām veicināt digitālos risinājumus, bet arī neaizmirstam cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts šo risinājumu lietošanā. Šis līdzsvars starp digitālo un cilvēku – starp tehnoloģijām un cilvēcību – ir mūsu panākumu atslēga. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu pašvaldību digitalizācijas jomā. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās ātrāk redz vajadzības un var ātrāk reaģēt. Tādēļ jo īpaši svarīgi rast efektīvākus un ātrākus risinājumus digitālo pakalpojumu jomā,” foruma atklāšanā pauda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

Rīgas apgabaltiesai šodien izdevās pabeigt piecus gadus un vienu mēnesi ilgušo tiesas izmeklēšanu tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Tiesas debates gan šodien vēl netika sāktas, jo procesa dalībniekiem nepieciešams laiks, lai tām sagatavotos. Debates tiks atklātas 22. novembrī plkst.10, un, kā jau ierasts, pirmais tajās uzstāsies prokurors.

Šodien procesa dalībnieki arī vienojās par tiesas sēžu datumiem visam novembrim, decembrim un nākamā gada janvārim.

Kā ziņots, tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008. gada 28. augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008. gada 19. maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Noslēgusies aptauja, kuras ietvaros Konkurences padome (KP) noskaidroja piecu specializēto kanālu atpazīstamību, pieejamību un to savstarpējo aizvietojamību. Papildus KP uzzināja patērētāju televīzijas operatora izvēles kritērijus, priekšrocības un paradumus.

KP lietas par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu izpētes ietvaros saskārās ar grūtībām noteikt televīzijas programmu savstarpējo aizvietojamību, jo izvēli par programmām neizdara skatītāji, bet gan televīzijas operatori, piedāvājot tiem programmas nevis atsevišķi, bet pakas ietvaros. Televīzijas operatori, iegādājoties televīzijas programmas vairumtirdzniecības tirgū, neatspoguļo patiesās skatītāju vēlmes un pieprasījumu pēc tām, skaidro padome.

Ar aptaujas palīdzību KP pētīja, vai konkurence starp piecām specializētajām televīzijas programmām (Eurosport, Eurosport2, Discovery, Animal Planet, TLC) ir žanra ietvaros vai starp žanriem. Tāpat KP noskaidroja skatītāju priekšrocības un iespējamo rīcību, ja konkrētās programmas tiem kļūtu nepieejamas.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Šodien, 5.oktobrī ekspremjers un politiķis Andris Šķēle (PLL) turpinās sniegt liecības tā saucamajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Jāatgādina, ka iepriekš A.Šķēle liecināja, ka pirmā saruna ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Lai iegūtu savā īpašumā Kempmayer Media Limited akciju kontrolpaketi politiķis un ekspremjers Andris Šķēle bija gatavs maksāt 1 milj. ASV dolāru.

Savās liecībās tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā ekspremjers A. Šķēle norādīja, ka pirms noslēgts līgums esot grūti noteikt kompānijas vērtību. Taču pēc tam, kad ticis noslēgts līgums ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centru (DLRTV), tapis skaidrs, ka digitālās televīzijas projekta ieviešanas pirmā kārta uzņēmumam peļņu nenestu. Tāpēc pirmās kārtas līguma piedāvājums būtu bijis zems, proti, ne vairāk kā viens miljons ASV dolāru. A. Šķēle arī piebilda, ka svarīgāk bijis saglabāt tiesības īstenot otro un trešo kārtu. Tas jau būtu bijis interesanti, teica A.Šķēle.

Jāatgādina, ka iepriekš A.Šķēle liecināja, ka pirmā saruna ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā.

Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinoši ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka digitālās prasmes šobrīd ir gandrīz tikpat svarīgas kā elpošana – tās palīdz veidot kontaktus, atrast darbu vai darbiniekus un sasniegt mērķus gan profesionālajā, gan privātajā sfērā. Runājot par šo prasmju pilnveidi, jāuzsver, ka patiesībā nav nekādu šķēršļu, kas mūs kavētu attīstīt digitālās prasmes, un visbūtiskāko virzību attīstībā var sniegt tieši uzņēmēji. Ja darba devēji motivēs darbiniekus attīstīt savas digitālas prasmes, tad konkurētspēju paaugstinās ne tikai darbinieks, bet arī uzņēmums kopumā.

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu starp pārējām dalībvalstīm. Tā liecina Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji. Turklāt tādos aspektos kā «Savienojamība» un «Interneta pakalpojumu lietošana» Latvija guvusi progresu, sasniedzot 10. vietu, savukārt rādītājā «Digitālie publiskie pakalpojumi» gada laikā esam pakāpušies no 14. uz 9. vietu.

No vienas puses, varam būt gandarīti, jo izaugsme šajos rādītājos apliecina ne tikai valsts digitālo publisko pakalpojumu attīstību, bet arī visas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares ikgadējo izaugsmi un produktivitāti. No otras puses, DESI dati atklāj, ka Latvijai jāveicina progress tādos aspektos kā «Cilvēkkapitāls», kur joprojām atpaliekam no ES vidējā līmeņa, un «Digitālo tehnoloģiju integrācija», kur ierindojamies vien 23. vietā. Turklāt – DESI autori norāda, ka nedaudz vairāk kā pusei Latvijas iedzīvotāju nepiemīt vai ir minimālas digitālās prasmes. Tas negatīvi ietekmē sabiedrības konkurētspēju un pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū, kur digitālas prasmes sen vairs nav nekas unikāls, bet tādas pašas pamatprasmes, kā prasme lasīt, rakstīt un rēķināt.

Tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saistībā ar to, ka prokurore iesniegusi apsūdzības grozījumus lietas izskatīšanā šodien lietā tika pasludināts pārtraukums, jo apsūdzētie un viņu aizstāvji lūdza dot laiku, lai iepazītos ar grozīto apsūdzību un sagatavotos turpmākajam tiesas procesam.

Augstākā tiesa (AT) atcēla 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.

Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālāstelevīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

Pirmā saruna politiķim un ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

A.Šķēle savās liecībās skaidroja, ka viņam bija interese par Kempmyer iegādi un ņemt dalību šajā projektā, taču tikai tādā gadījumā, ja kontrole būtu viņa ziņā. Prokurors politiķim uzdeva arī jautājumus par viņa attiecībām ar advokātu Jāni Lozi, Hariju Krongornu un Andreju Ēķi.

Digitālajai transformācijai Latvijā joprojām esot bērna autiņos, tomēr jau iezīmējas vairākas būtiskas problēmas, kuru risinājums, kaut arī iepriekš paredzams, vēl nav radis konkrētas aprises regulējošos dokumentos. To trūkums lielā mērā atstāj šo vitāli nozīmīgo jomu brīvprātīgu iniciatīvu līmenī.

Man ir bijusi lieliska iespēja būt klāt dažādu jaunu lietu pirmssākumos. Piemēram, deviņdesmito gadu sākumā dibināju vienu no pirmajiem tūrisma informācijas centriem Latvijā. Tolaik tūrisms sāka iegūt aktualitāti visā Eiropā, arī Latvijā sapratām, ka katrā pašvaldībā vajag šādu mazu pieturas punktu. Ar šobrīd aktuālo digitālo transformāciju ir ļoti līdzīgi. Šis process sākās jau pirms vairākiem gadiem, bet tikai tagad parādās sapratne par digitālās transformācijas būtību, jo īpaši vietējā līmenī. Tieši tāpēc nereti salīdzinu digitālo transformāciju ar toreizējo tūrisma nozares sakārtošanas sākumu.

Trīs galvenie izaicinājumi

Izaicinājumi ir vairāki – pirmais un galvenais: Latvijā trūkst regulējuma vai plāna, kas uzliktu par pienākumu vai novirzītu valsts līmeņa finansējumu digitālās transformācijas organizāciju izveidei pašvaldībās. Arī te varam saskatīt paralēles ar TIC, kas joprojām ir pašvaldību brīvprātīgi veidotas un uzturētas iestādes. Identiska situācija veidojas ar digitālo inovāciju centriem vietējā līmenī.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Tuvākajā laikā telekompāniju LNT un TV5 skatītāji varēs izvēlēties filmas un seriālus skatīties oriģinālvalodā vai ar latviešu tulkojumu, informēja LNT Pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

Pēc viņas sniegtās informācijas, tehniski iespēja izvēlēties valodu nodrošināta visos kabeļtīklos, taču vēl tiek pieslīpētas nianses, lai abi kanāli to varētu piedāvāt arī praktiski. Patlaban testa režīmā norit konkursa Jaunais vilnis translācija TV5 ar iespēju skatīties to latviešu valodā vai oriģinālvalodā.

Par iespēju izvēlēties valodu minētajos kanālos šodien pavēstīja lielākie televīzijas operatori. Nozares pārstāvji uzsver, ka to var izmantot tikai digitālās televīzijas klienti, bet tā nav pieejama analogās kabeļtelevīzijas skatītājiem.

SIA Izzi informēja, ka no 26.jūlija valodu var izvēlēties atsevišķām TV5 pārraidēm, prognozējot, ka to skaits pieaugs. Šī funkcija pieejama arī TV3 un TV6. Uzņēmuma attīstības direktore Sandra Kraujiņa norāda, ka pasaulē tā ir ierasta prakse, ka populāru televīzijas kanālu raidījumi skatāmi dažādās valodās.

Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom monopolstāvokļa saglabāšana ciparu televīzijas (TV) apraidē ļautu nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejamu pakalpojumu un saglabātu reģionālo televīziju tīklu, aģentūrai BNS pavēstīja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.

Skaidrojot to, kādēļ TP iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz iespēju Lattelecom pagarināt līgumu par digitālās televīzijas nodrošināšanu arī pēc 2014.gada, Kučinskis atzina, ka TP atbalsta valsts monopola saglabāšanu, jo tas ir veids, kā nodrošināt, ka digitālā TV ir pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem, turklāt tādējādi tiktu saglabāts arī reģionālo TV tīkls.

«Ja Lattelecom nezina, vai līgums tiks pagarināts vai ne, mēs nevaram runāt par kaut kādām atlaidēm, par bezmaksas dekoderiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tāpat šādā gadījumā ir apdraudēta reģionālo televīziju eksistence, jo iekļaušana apraides paketē maksā 600 tūkstošus latu, kas reģionālajām televīzijām ir nesasniedzama summa. Lattelecom pašreiz translāciju reģionālajām televīzijām nodrošina bez maksas. Nenoliedzami, ka digitālās apraides ieviešana ir ilglaicīgs process, tāpēc tikai loģiski, ka uzņēmumam, kas to sācis, ir jādod iespēja atpelnīt ieguldītās investīcijas. Ar šādiem nosacījumiem ir iespējams runāt par bezmaksas dekoderiem un reģionālo televīziju bezmaksas apraidi arī turpmāk,» paskaidroja Kučinskis.