Jaunākās, eksperimentālās tehnikas pārnese uz Latviju ļauj veikt krājas kopšanas darbu, nebojājot augsni, koku saknes, kā arī mežizstrādi slapjos mežos, neveidojot rises .
Tādi ir pirmie SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MEKA) secinājumi par agrāk Latvijā neredzētas mežsaimniecības tehnikas Timbear (mazāka izmēra harvesters, kuram ļoti ātri var pielikt piekabi un izmantot kā forvarderu izcirstās koksnes izvešanai līdz krautuvei) darbu kopšanas un arī galvenajā cirtē, it īpaši mežos ar augstu gruntsūdens līmeni un purvos, jo ziemas ar atbilstošu salu pēdējos gados Latvijā ir dažas nedēļas, bet vairs ne vairāki mēneši. Jārēķinās, ka Latvijā šobrīd eksperimentālā kārtā strādā tikai viena šāda mašīna, turklāt kopumā tādas ir tikai 16, no kurām vairums strādā Zviedrijā, ir arī Vācijā un Francijā. Jaunās tehnoloģijas var atrisināt gadiem neatrisinātās problēmas, vienlaikus pašmāju mežsaimnieki nebūt neatpaliks no ārvalstu konkurentiem augsni saudzējošas kopšanas un izstrādes tehnikas izmantošanā, kas veicinās meža vērtības saglabāšanos un pieaugumu nākotnē.
Divi vienā
«Jaunas tehnoloģijas un mašīnas mežsaimniecībā pēdējos 20 gados jau ir veikušas apvērsumu ne tikai Latvijā, bet arī citviet, tomēr know how eksperimentālu tehniku, kura vēl nav izslimojusi «bērnu» slimības un par kuru nav zināms, kā tā varētu darboties mūsu mežos, neviens īsti pirkt nevēlēsies,» tā uz jautājumu, kādēļ MEKA sadarbībā ar Valsts mežzinātnes institūtu Silava sāka pētījumu par jaunas tehnoloģijas pārnesi uz Latviju un tās ietekmi uz mežsaimniecību, atbild SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts Saudzīgu meža izstrādes tehnoloģiju ieviešanas pētījuma darbu vadītājs Egils Sausserdis. Vairāk nekā pirms gada ir iegādāta Zviedrijas mašīnbūves kompānijas Timbear specifiska – uz gumijas/metāla ķēdēm – bāzēta meža mašīna. «Būtībā tā ir universāla mašīna, kura strādā kā harvesters, un ļoti īsā laikā tas ir transformējams un izmantojams kā forvarders, lai izvestu no cirsmas līdz krautuvei izcirsto,» raksturo E. Sausserdis. Viņš arī steidz piebilst, ka šī meža mašīna nav uzskatāma par harvestera un forvardera krustojumu. «Tādējādi nav nepieciešamas divas tehnikas vienības – harvesters un forvarders un arī kā minimums divi to operatori,» stāsta E. Sausserdis. Tādējādi ir arī sava veida ekonomiskais efekts, kaut gan šī tehnika ir dārgāka par jau pazīstamajām meža mašīnām. «Šobrīd strādājam intensīvā režīmā – 24 stundas septiņas dienas nedēļā – četri operatori (trīs pieredzējušie un viens – nesen beidzis Ogres meža tehnikumu),» stāsta E. Sausserdis. Viņš nenoliedz, ka jaunajam operatoram ir zemāks darba ražīgums salīdzinājumā ar pieredzējušajiem. «Ir ko galvu palauzīt arī pieredzes bagātajiem operatoriem, jo tomēr mašīna atšķiras no harvestera un forvardera gan ar garumu, gan kustībām,» teic E. Sausserdis. Viņš kā labu darba rezultātu redz 112 koku nozāģēšanu stundā, kas ir 5,8–6 m3/h. Ik gadu tādējādi Latvijas apstākļos izstrādājot ap 12–15 tūkst. m3. «Ir mežaudzes, kuru kopšanā šis apmērs var būt arī mazāks, jo ne jau visās audzēs ir viena koku suga – visbiežāk tie ir jauktie meži, turklāt papildu ietekme ir, strādājot agrāk nekoptās mežaudzēs,» stāsta E. Sausserdis. Strādājot operatoriem vajadzīgas ne tikai labas meža mašīnas vadīšanas iemaņas, bet vēl arī mežkopja – mežsaimnieka zināšanas, it īpaši kopšanas cirtēs.
Neaizstājams purvos
«Šīs mašīnas galvenais trumpis ir mazāks spiediens uz augsni – tā nerada rises un var braukt pa vienu un to pašu vietu, turklāt, it īpaši kopšanas cirtēs, nebojā augošu koku saknes,» būtiskāko priekšrocību min E. Sausserdis. Šai tehnikai tiek prognozēta spīdoša perspektīva darbam mitrās mežaudzēs, tostarp purvos pat galvenajā cirtē. «Pēdējo gadu ziemas bez ilgstoša sala vairs nevienu nepārsteidz, tomēr šai tehnikai ir iespējas izstrādāt ciršanas vecumu sasniegušās vai arī neproduktīvās audzes arī galvenajā cirtē un izcirsto izvest līdz krautuvei,» vēl vienu izmantošanas jomu min E. Sausserdis. Latvijā šādas pārmitrās mežaudzes jo īpaši daudz ir Salacgrīvas apkaimē. «Pēc aptuvenām aplēsēm šajā reģionā tikai kopšanas cirtēs darbs varētu būt vairākām šādām tehnikas vienībām trīs līdz piecus gadus,» tā uz jautājumu, cik šādu tehnikas vienību varētu nodarbināt tikai vienā Latvijas reģionā, atbild E. Sausserdis. Viņš gan piemetina, ka tā nebūt nav vienīgā vieta Latvijā, kur augsnei ir ierobežota nestspēja. «Vides draugi, piemēram, Zviedrijā jau uzskata, ka mežsaimniecība mitrās augsnēs būs īstenojama tikai ar šāda veida tehniku, un nevar izslēgt iespēju, ka pēc kāda laika dažādās brīvprātīgās mežsaimniecības sertifikcijas sistēmas šādu prasību varētu ietvert kā obligātu,» teic E. Sausserdis.
Jau pašlaik – viena gada eksperimenta laikā – ir radušies arī cita rakstura jautājumi. «Latvijā ir pakalpojumu apmaksas algoritms, kurš paredz piemaksu par darbu vietās, kur rodas rises, bet pēc šīs mašīnas rišu nav un tātad piemaksas par darbu arī nav, kaut arī atšķirībā no tradicionālās mežtehnikas darbu pasūtītājam nav jātērē resursi šo rišu izlīdzināšanai,» norāda E. Sausserdis. Viņš gan piebilst, ka šādas problēmas atrisinās ļoti ātri. Cita lieta ir par kopšanas vērtības mēru, šobrīd apmaksa tiek veikta par iegūtajiem kubikmetriem, bet kaut vai minētā rišu neveidošanās un sakņu nebojāšana taču arī ir ieguvums. Diemžēl pakalpojumu izmantotāju domāšanu šajā virzienā pagaidām neizdodas ievirzīt. Lai gan darbojoties smagākajās kopšanas cirsmās, kur neviens nav spēris kāju, šāda apmaksas sistēma atgādina samaksu par izravētu lauku pēc izkaplēto nezāļu daudzuma.
Vēl nav servisa
Tomēr eksperimentālai tehnikai ir vēl dažas tā dēvētās bērnu slimības. Piemēram, dažu agregātu izturība, kura gan ar katru nākamo pieaug. Turklāt problēma ir diezgan ilgs rezerves daļu piegādes laiks. «Nav dīlera, nav vietējās rezerves daļu noliktavas, kas nozīmē garākas dīkstāves saistībā ar bojātās nomaiņu pret jaunu,» tā E. Sausserdis. Kāpurķēžu tehnika ir lēnāka nekā riteņtehnika, un izņēmums nav arī šī mašīna, jo tās ātrums – 4 km/h – būtiski samazina izcirstā izvešanas ekonomisko attālumu no cirsmas līdz krautuvei. Ir lielāks degvielas patēriņš un tā ir dārgāka par specializētām meža mašīnām.
«Šobrīd piecu gadu pētījums ir ildzis tikai vienu gadu, un vēl daudzi jautājumi, piemēram, arī par ekonomisko izdevīgumu dažādu koku valdošo sugu un augšņu tipu kopšanas cirtēs, pārmitro mežaudžu izstrādē vēl nav atbildami,» tā uz jautājumu, vai šī eksperimentālā mašīna sevi ir jau pierādījusi Latvijas apstākļos, atbild E. Sausserdis. Viņš arī piebilst, ka tā ir paredzēta tur, kur riteņtraktori nespēj iebraukt vai arī tie rada būtisku kaitējumu koku saknēm un meža augsnei.
.jpg)
#1/3
Egils Sausserdis
#2/3
