Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Banku sektors kopumā šā gada pirmajos trīs mēnešos darbojās ar peļņu 106,1 miljona eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

Šajā periodā ar peļņu strādāja 16 Latvijas bankas un sešas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 99,3%).

Gada laikā banku peļņa nedaudz palielinājusies, jo pērnā gada trīs mēnešos bankas nopelnīja 104,6 miljonus eiro.

Martā banku sektora kopējo noguldījumu apmērs samazinājās par 3,4% jeb 796,4 miljoniem eiro. Tai skaitā nerezidentu noguldījumu atlikums saruka par 6,3% jeb 760,2 miljoniem eiro (nerēķinot ASV dolāra vērtības samazināšanos, nerezidentu noguldījumu kopējais apmērs saruka par 3,6%), savukārt rezidentu noguldījumu atlikums būtiski nemainījās - samazinājās vien par 0,3% jeb 36,2 miljoniem eiro (nebūtiski mazinoties gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumiem).

Kopējais banku kredītportfelis turpina sarukt, jo jaunā kreditēšana vēl arvien ir mazāka par esošo kredītu atmaksu, turklāt turpinās arī problēmkredītu norakstīšana, jaunākajā apskatā norāda Swedbank eksperti.

Spriežot pēc šī brīža tendencēm, kredītportfeļa izaugsme varētu atsākties tuvāko divu trīs gadu laikā, tomēr to var ievērojami kavēt nepārdomāti politikas lēmumi, tādējādi bremzējot arī ekonomikas izaugsmi.

Joprojām ievērojamais zombijkredītu (slikto kredītu) īpatsvars nozīmē, ka arī turpmāk daļa kredītportfeļa tiks norakstīta, tādējādi palielinot kredītportfeļa samazināšanās ātrumu, bet neatspoguļojot kredītspējīgo uzņēmumu un mājsaimniecību patieso aizņemšanās dinamiku. Ja aplūko tikai to kredītu atlikumu, ko var dēvēt par efektīvo kredītportfeli (proti, izņemot problēmkredītus), kredītportfelis sarūk lēnāk. 2013.gada 3.ceturksnī šāds efektīvais kredītportfelis gada laikā samazinājās visai strauji, proti, par 4,9%, taču daudz lēnāk nekā kopējais kredītportfelis, kas šajā laikā samazinājās par 7,4%.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Swedbank Latvija peļņa 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos ir 77 miljoni eiro, kas ir par 8% mazāk, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ko ietekmējusi iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana mazākos apjomos, liecina kredītiestādes sniegtā informācija.

«Latvijas mēreno izaugsmi turpina virzīt mājsaimniecību patēriņš, un tas atspoguļojas arī Swedbank darbības rezultātos – nozīmīgi augusi gan patēriņa, gan mājokļa kreditēšana, piemēram, šogad jau 2884 ģimenēm esam palīdzējuši īstenot sapni par savu mājokli. Vienlaikus uzņēmēju pusē joprojām vērojam piesardzību palielināt investīcijas savas darbības attīstībā, tāpēc ir svarīgi turpināt darbu pie ES fondu apguves un ekonomikas caurskatāmības sekmēšanas, kamēr paši turpināsim uzlabot uzņēmumiem piedāvātos kreditēšanas risinājumus,» atzīst Reinis Rubenis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2016. gada aprīlī liecina, ka banku kopējais kredītportfelis šī mēneša laikā pieauga par 0,6% jeb 86 miljoniem eiro, informē FKTK.

Tādējādi trešo mēnesi pēc kārtas turpinās neliels kopējā kredītportfeļa pieaugums - martā kredītportfelis pieauga par 0,4%, bet februārī - par 0,1%.

Banku sektora kopējo noguldījumu apmērs aprīlī samazinājās par 1,3% jeb 282 miljoniem eiro, tajā skaitā, nerezidentu noguldījumu atlikums saruka par 3,4% jeb 384 milj. eiro, savukārt rezidentu noguldījumu atlikums pieauga par 0,9% jeb 102 miljoniem eiro (nebūtiski jeb par 0,7% mazinoties uzņēmumu noguldījumiem, bet mājsaimniecību noguldījumiem pieaugot par 1,3%).

Banku sektors kopumā 2016. gada pirmajos četros mēnešos darbojās ar peļņu 142 miljoniem eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 99,5%).

Citadeles koncerna 2017.gada pirmā pusgada neto peļņa bija 15 miljoni eiro, tostarp AS Citadele banka pusgadā guvusi 10,3 miljonu eiro peļņu, informē bankā.

Salīdzinājumam pērn pirmajā pusgadā koncerns guva 25,4 miljonu eiro peļņu, bet bankas peļņa bija 20,6 miljoni eiro.

Citadeles koncerna neto kredītportfelis pieauga par 8% līdz 1,323 miljardiem eiro, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, Latvijas iedzīvotāju kredītportfelim un Igaunijas filiāles kredītportfelim uzrādot augstākos izaugsmes rādītājus. Arī mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumus un korporatīvo klientu kreditēšana demonstrēja spēcīgu izaugsmi 2017. gada pirmajā pusē.

Privātpersonām kredītos tika izsniegti 68 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gada pirmajos sešos mēnešos. Mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un korporatīvajiem klientiem tika izsniegti 185 miljoni eiro – par 37% vairāk nekā pirms gada.

Banku sektors šā gada pirmajos piecos mēnešos darbojās ar peļņu 173,7 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija.

Šajā periodā ar peļņu darbojās visas 16 Latvijas bankas un piecas no astoņām ārvalstu banku filiālēm (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 99,6%).

Banku peļņa gan samazinājusies, jo aizvadītā gada attiecīgajā periodā tā bija 191,9 miljoni eiro.

Banku kopējais kredītportfelis šī mēneša laikā pieauga par 1,2% jeb 172 miljoniem eiro. Tādējādi ceturto mēnesi pēc kārtas turpinās pakāpenisks kopējā kredītportfeļa pieaugums - š.g. aprīlī kredītportfelis pieauga par 0,6%, martā par 0,4%, bet februārī par 0,1%.

Banku sektora kopējo noguldījumu apmērs maijā pieauga par 0,6% jeb 132 miljoniem eiro, t.sk. rezidentu noguldījumu atlikums palielinājās par 4% jeb 442 miljoniem eiro (galvenokārt augot valdības noguldījumiem, kā arī minimāls pieaugums bija mājsaimniecību un privāto nefinanšu sabiedrību noguldījumiem), savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums saruka par 2,8% jeb 310 miljoniem eiro.

Bigbank grupa šogad turpina uzrādīt spēcīgu izaugsmi - 3. ceturksnī banka nopelnījusi 14,3 miljonus eiro, kas ir par 17,7 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

2022. gada pirmo deviņu mēnešu peļņa ir 28,4 miljoni eiro jeb par 5,3 miljoniem eiro (+23,0 %) vairāk nekā gadu iepriekš.

«Neraugoties uz nemierīgo ārējo vidi, mums ir pamats būt apmierinātiem ar Bigbank trešā ceturkšņa finanšu rezultātiem. Periodu raksturoja spēcīgs kredītportfeļa pieaugums, tā kvalitātes nepārtraukta uzlabošanās un laba peļņa,» finanšu rādītājus komentē Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Pēc viņa teiktā, 3. ceturksnī kredītportfelis visvairāk audzis uzņēmumu kredītu un mājokļu kredītu sektorā, kas ir viens no būtiskākajiem bankas biznesa stratēģijas mērķiem.

«Ar Euribor saistīto kredītu produktu pārdošanas apjoma pieaugums palīdz mums diversificēt mūsu portfeli, kas pozitīvi ietekmē peļņu situācijā, kad procentu likmes pieaug un noguldījumu pieņemšana kļūst dārgāka nekā iepriekš,» viņš piebilda.

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Pēc mēneša pārtraukuma jūnijā atkal audzis banku piesaistīto noguldījumu atlikums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Uz termiņnoguldījumu pieauguma rēķina vienlaikus pieauga Latvijas devums eirozonas kopējā naudas piedāvājumā M3. Lai gan banku iekšzemes kredītportfelis nedaudz samazinājās, kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz 3,6%.

Jūnijā kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums pieauga par 0,8%, to gada pieauguma tempam veidojot 7,3%.

Mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā palielinājās par 0,8% un pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša līmeni par 9,4%. Arī uzņēmumu noguldījumi jūnijā auga par 0,8% un to gada pieauguma temps veidoja 4,8%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eirozonas kopējā naudas rādītājā M3, eirozonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs jūnijā samazinājās par 0,3% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – par 0,5%, toties noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem pieauga par 4.3%. Šis kāpums atsvēra ne tikai minēto atsevišķu noguldījumu veidu samazinājumu, bet arī skaidrās naudas daudzuma apgrozībā samazināšanos. Līdz ar to kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija pozitīva, Latvijas devumam M3 par 8,5% pārsniedzot iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Septembris bija ceturtais mēnesis pēc kārtas, kurā uzņēmumi visai būtiski palielināja savus noguldījumus bankās, kamēr mājsaimniecību uzkrājumi auga vien nedaudz, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Uz noguldījumu pieauguma rēķina audzis arī Latvijas devums eirozonas kopējā naudas piedāvājumā M3. Savukārt kreditēšanas jomā būtisku pārmaiņu nebija – nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis praktiski nemainījās, bet banku kopējais iekšzemes kredītportfelis nedaudz saruka, saglabājot mājsaimniecību kredītportfeļa mērenā sarukuma tendenci.

Kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums septembrī pieauga par 0,6%, bet to gada kāpuma temps sasniedza 9%. Noteicošais noguldījumu kāpumā bija uzņēmumu devums – to noguldījumi mēneša laikā palielinājās par 1,2% un pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša līmeni par 11,7%, bet mājsaimniecību noguldījumi auga vien par 0,2% un to gada pieauguma temps veidoja 6,9%.

Oktobrī monetāro rādītāju attīstību galvenokārt virzīja mājsaimniecību darījumi. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu kopējais kāpums bija lielākais kopš šā gada maija, bet mājokļa kredītu portfeļa mēneša pieaugums – lielākais kopš 2008. gada.

Vienlaikus palielinājās arī patēriņa kredītu atlikums. Savukārt mājsaimniecību noguldījumu kāpums pārsniedza uzņēmumu līdzekļu atlikuma pieaugumu bankās.

Lai gan mājsaimniecību kredītportfelis oktobrī pieauga par 0.3%, kopējais iekšzemes kredītportfelis pat nedaudz saruka, gada samazinājuma tempam veidojot -4,6% (izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps bija +1%). To noteica joprojām vājā uzņēmumu kreditēšanas aktivitāte: oktobrī nefinanšu sabiedrību kredītportfelis saruka par 0,4% un tā gada sarukuma rādītājs veidoja -5,5% (izslēdzot iepriekšminēto ietekmi, kredītportfeļa gada pieaugums bija +0.4%). Savukārt mājokļa kredīti pieauga par 0.3% un patēriņa kredīti – par 1% (koriģētais gada pārmaiņu temps attiecīgi 0.3% un 1.8%).

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Pērnais novembris iezīmējās ar pēdējo trīsdesmit mēnešu laikā straujāko nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpumu, tomēr galvenokārt auga īstermiņa kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt pēdējo piecu mēnešu laikā lielākais un par 28% lielāks nekā iepriekšējā gada novembrī bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms. Lai gan turpinājās mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu kāpums, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis nedaudz saruka. Vienlaikus turpinājās ierastais mājsaimniecību noguldījumu kāpums, bet uzņēmumu līdzekļu atlikuma pieaugumu bankās noteica nebanku finanšu iestāžu uzkrājumu palielināšanās, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumi nedaudz saruka.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis novembrī pieauga par 1.5% un iekšzemes kredīti kopumā – par 0.6% (gada pārmaiņu temps attiecīgi -4.9% un -4.4%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi +1.1% un +1.2%). To galvenokārt noteica būtisks uzņēmējiem izsniegto īstermiņa kredītu kāpums, kamēr mājokļa kredīti mājsaimniecībām auga vien nedaudz, bet patēriņa kredīti mazliet saruka.

Banku bizness Latvijā pēdējo gadu laikā ir nostabilizējies – ir uzbūvēta infrastruktūra, bankās strādā augsti kvalificēts personāls, ir piesaistīts plašs klientu loks, vērtējot aizvadīto gadu, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tagad jāstrādā, lai šos klientus noturētu un pielāgotos jaunajām izmaiņām, ko pieprasa mūsdienīgs finanšu pakalpojumu patērētājs un ko diktē arī mainīgā ārējā vide, tostarp ģeopolitiskā situācija.

Latvijas banku sektora darbības rezultāti ir cieši saistīti ar situāciju Latvijas ekonomikā – ekonomikai attīstoties, arī banku darbības rādītāji arvien uzlabojas. Augstā līmenī šogad saglabājās arī banku kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji – attiecīgi 21.6% un 67% septembra beigās.

2015. gadā turpināja palielināties banku kopējais aktīvu apmērs (no 30,8 miljardiem eiro 2014. gada beigās uz 31,9 miljardiem eiro pašlaik) - auga gan nerezidentu, gan rezidentu noguldījumu apmērs (kopā sasniedzot 23,2 miljardus eiro), palielinājās emitēto vērtspapīru apmēri.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par 2017. gadu liecina, ka banku sektora aktīvu apmērs pakāpeniski samazinājās, ko galvenokārt ietekmēja ar ārvalstu klientu apkalpošanu saistītā biznesa apjoma sašaurināšanās, ietekmējot arī peļņas rādītājus, informē FKTK.

Vienlaikus iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ļāva saglabāt kopējo iekšzemes noguldījumu apmēru. Gada beigās iekšzemes klientu īpatsvars banku sektora noguldījumos sasniedza 60%.

Banku sektora pelnītspēja turpināja samazināties otro gadu. Kopumā banku sektors darbojās ar peļņu 236.1 miljonu eiro apmērā, t.i. gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad banku peļņa sasniedza 454.4 miljonus eiro. Lai arī peļņas rādītāju 2016. gadā ietekmēja vienreizēji ienākumi no Visa Europe akciju pārdošanas, arī izslēdzot šo efektu 2017.gada banku sektora peļņa bija par 29.5% mazāka nekā iepriekšējā gadā. 2017. gadā ar peļņu darbojās 10 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja 92% no banku sektora aktīviem. Attiecīgi arī banku kapitāla atdeves rādītājs (ROE) samazinājās līdz 7.6% (2016.gadā – 14.3%).

Pārdodamā banka Citadele ir viena no nozīmīgākajām Latvijā strādājošajām bankām, kura klientu skaita ziņā ir trešā lielākā banka, kas apkalpo 272 830 cilvēkus. Tādēļ aktuāls ir jautājums, kas notiks ar bankas klientiem un tiem sniegtajiem pakalpojumiem pēc tam, kad valstij piederošās akcijas, kas ir 75% mīnus viena bankas akcija, tiks pārdotas ASV investoriem - ieguldījumu sabiedrībai Ripplewood Advisors LLC, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa norāda, ka klienti nemaz neizjutīs akcionāru nomaiņu. «Visi mūsu klientu noslēgtie līgumi paliek spēkā, jaunie investori tajos nedrīkstēs veikt nekādas izmaiņas. Tāpat banka turpinās sniegt visus līdzšinējos pakalpojumus, nesamazinot to apjomu.» Bankas pārstāve uzsver, ka nekāda noslēgto līgumu pārskatīšana nenotiks un, piemēram, hipotekāro kredītu gadījumā līgumos noteiktās ķīlas apjomi un procentmaksājumi grozīti netiks.

Taujāta, kas nākotnē notiks ar Citadeles bankomātu tīklu, I. Prauliņa bilst, ka to samazināt nav plānots. Ir gan iespējama to izvietojuma pārkārtošana, ņemot vērā pieprasījumu. Tāpat nav plānota bankas darbinieku skaita samazināšana, drīzāk process varētu būt pretējs.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.