2019. gadā un 2020. gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību maksātspēja turpināja uzlaboties, taču, samazinoties ekonomiskās izaugsmes tempam, tas notika lēnāk nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes pārskats.

2019. gadā neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9% (2018. gadā – 7,2%). Darba meklētāju īpatsvars 2019. gadā saruka līdz 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (2018. gadā – 7,4%).

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi ir nozīmīgs šoks, kas ietekmēs bezdarba līmeni, mājsaimniecību ienākumus un maksātspēju. Mājsaimniecību maksātspējas riskus īstermiņā daļēji mazina valdības atbalsta pasākumi un privātais moratorijs privātpersonām. Mājsaimniecību maksātspējas turpmākās pārmaiņas būs atkarīgas no recesijas dziļuma un valsts atbalsta pasākumu efektivitātes.

Lai gan kopumā mājsaimniecību noturība pret šokiem pēdējo gadu laikā ir augusi, Latvijas mājsaimniecību spēju pārvarēt pēkšņu krīzi mazina zemais uzkrājumu un ienākumu līmenis. Saskaņā ar CSP provizorisko novērtējumu 2020. gada sākumā gandrīz trešdaļai (29,3%) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, 40,9% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne ilgāk kā trīs mēnešus, un tikai 29,8% mājsaimniecību ir uzkrājumi, kas ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus vai ilgāk.

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Vācijā 17,3 miljoni cilvēku jeb katrs piektais iedzīvotājs dzīvo viens, liecina Federālā statistikas biroja otrdien publiskotie dati.

Kopš 1991.gada to mājsaimniecību skaits, kurās ir tikai viens cilvēks, pieaudzis par 46%. Tajā pašā laikā to mājsaimniecību skaits, kurās ir trīs vai vairāk cilvēku, samazinājies par 20%.

Vidējais mājsaimniecības lielums no 1991.gada līdz 2018.gadam samazinājies no 2,27 cilvēkiem līdz 1,99 cilvēkiem.

Pērn 58% mājsaimniecību veidoja divi vai vairāk cilvēku. Lielākā daļa no šīm 24 miljoniem mājsaimniecību - 34% - sastāvēja no diviem cilvēkiem. Šādās mājsaimniecībās dzīvoja pāri, vientuļie vecāki ar vienu bērnu vai divi dzīvokļa biedri.

12% mājsaimniecību dzīvoja trīs cilvēki, bet četri cilvēki dzīvoja tikai 9% mājsaimniecību.

Tikai 3% mājsaimniecību mitinājās pieci vai vairāk cilvēku.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi.

Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.

No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi 2019. gada Finanšu pratības stratēģijas ikgadējos rezultātus, kuri atklāj, ka mājsaimniecību uzkrājumi 2019. gadā turpinājuši pieaugt, tāpat arī noguldījumu apmērs, kaut arī iedzīvotāju skaits, kuri tos veic, ir nedaudz samazinājies.

FKTK vadībā kopā ar sadarbības partneriem kopš 2014. gada tiek īstenota Finanšu pratības stratēģija, kuras mērķis ir veicināt finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīciju, finanšu pakalpojumu vides integritāti un sabiedrības finansiālo ilgtspēju un attīstību.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile analizē rezultātus: "Aplūkojot 2019. gada datus, redzams, ka mērķu sasniegšanas indikatori rāda vēlamo virzību, tomēr jāturpina veicināt iedzīvotāju uzkrājumu un drošības spilvena veidošana, lai palielinātu mājsaimniecību izturību krīzēs. Covid-19 negaidītā atnākšana spilgti parāda finanšu pratības nozīmi. Šobrīd īpaši svarīgi pieņemt pārdomātus lēmumus par savām finansēm, salīdzināt pakalpojumus, neiekrist krāpnieku slazdos un meklēt profesionāļu palīdzību, ja nepieciešams."

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Piesardzība sāk bremzēt ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

"Neskaidro nākotnes izredžu, tautsaimniecības recesijas un kredītmaksājumu sadārdzināšanās raisītā piesardzība sāk bremzēt arī ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi," raksta Purviņš.

Lai gan tiek atmaksāti uzņēmumiem iepriekš izsniegtie īstermiņa kredīti, tomēr izsniegti arī atsevišķi jauni ilgtermiņa aizdevumi, tā palielinot banku kopējo kredītportfeli.

V.Purviņš norāda, ka samērā siltais rudens atvirzīja masveida apkures sezonas sākumu, līdz ar to mājsaimniecībām, piesardzīgāk rīkojoties ar saviem līdzekļiem, septembrī-oktobrī izdevās vēl nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos. Tomēr kāpums bija neliels, jo kāpjošās cenas turpināja palielināt iedzīvotāju tēriņus, un novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Augošās izmaksas novembrī sākušas rucināt arī uzņēmumu kontu atlikumus bankās.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Labklājības ministrijas (LM) iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).

“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība,” ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis.

MRI budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.