Lielbritānijas lielākās bankas HSBC akcijas cena pirmdien Āzijas biržā nokritusies līdz 25 gados zemākajam līmenim saistībā ar bažām, ka banka varētu tikt iekļauta Ķīnas valdības veidotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas radot draudus valsts drošībai.

Tāpat akcijas vērtību negatīvi ietekmējusi atklātībā nonākusi informācija, ka banka pieļāvusi krāpnieciski iegūtas naudas atmazgāšanu. HSBC akcijas cena tirdzniecībā Āzijā vienu brīdi nokritās par vairāk nekā 4% līdz 29,6 Honkongas dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 1995.gada, ņemot vērā investoru bažas par bankas spēju turpināt veikt darbību Ķīnā un Honkongā, kas nodrošina milzīgu daļu tās ienākumu.

Laikraksts "Global Times" vēstī, ka HSBC varētu būt viens no pirmajiem uzņēmumiem, kuru Ķīnas valdība varētu iekļaut "neuzticamu juridisku personu sarakstā". Laikraksts norāda uz bankas iesaistīšanos Vašingtonas izmeklēšanā pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "Huawei".

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

Starptautiskās bankas HSBC Ņujorkas filiālē šonedēļ darbu sācis robots, kura nosaukums ir Pepper, raksta MarketWatch.

Jaunā darbinieka pienākumi būs sagaidīt klientus, kad tie ienāk bankas filiālē un jautāt, vai viņiem nepieciešama palīdzība.

«HSBC iepazīstina ar robotu, lai piesaistītu klientus filiālei un radītu atmiņā paliekošu pieredzi,» sacījis HSBC privātpersonu apkalpošanas un aktīvu pārvaldes vadītājs Ziemeļamerikā Pablo Sančezs.

Bankas filiāļu skaits ASV 12 mēnešu laikā (līdz 2017.gada jūnijam) ir sarucis par vairāk nekā 1700, kas ir lielākais samazinājums vēsturē, liecina Wall Street Journal dati.

Robots palīdzēs klientiem ar tādiem tematiem, kā piemērotākās kredītkartes atrašanu vai noguldījumu veikšanu, tādējādi, vismaz teorētiski samazinot klientu gaidīšanas laiku. Ja klientiem viņš patiks, tad arī citās filiālēs darbu sāks roboti.

Spānijas tiesa nolēmusi, ka trauksmes cēlājs, kura nopludinātie bankas HSBC dati visā pasaulē izraisīja izmeklēšanu par izvairīšanos no nodokļiem, nav izdodams Šveicei, kur viņš par ekonomisko spiegošanu nonāktu cietumā.

Datoreksperts Ervē Falčāni 2015.gadā Šveicē aizmuguriski tika notiesāts par to, ka viņš nopludinājis datus par ietekmīgās bankas HSBC klientiem, kas šīs bankas Šveices filiāli izmantoja, lai izvairītos no nodokļiem. Šveicē Falčāni piespriesti pieci gadi cietumā.

Trīs tiesnešu kolēģija Spānijas Nacionālajā tiesā otrdien nobloķēja Falčāni izdošanu Šveicei, spriedumā norādot, ka jau iepriekšējais izdošanas pieprasījums noraidīts 2013.gadā, jo «ekonomiskā spiegošana vainu pastiprinošos apstākļos» Spānijā nav noziegums.

Tiesneši arī norādīja, ka Falčāni nav nodevis atklātībai nekādus noslēpumus, jo informāciju nodevis tikai varasiestādēm, kas uzsāka izmeklēšanu vairākās valstīs, arī Spānijā.

Pēdējo sešu gadu laikā bankas visā pasaulē darbinieku skaitu samazinājušas par vairāk nekā 425 tūkstošiem, taču reālais skaits ir lielāks, ņemot vērā, ka daudzas mazāka izmēra bankas šādus datus neatklāj, raksta "Bloomberg".

Pērn vien bankas visā pasaulē atlaidušas vairāk nekā 77,7 tūkstošus darbinieku, kas ir lielākais skaits pēdējo četru gadu laikā, liecina banku un nodarbinātības aģentūru sniegtā informācija. Lielāku skaitu darbinieku bankas atlaida 2015.gadā - 91,45 tūkstošus.

Kopumā par darbinieku skaita samazināšanu pērn paziņojušas vairāk nekā 50 starptautiskās bankas, turklāt 82% no tām pārstāv Eiropu.

Līderi atlaisto darbinieku skaita ziņā ir "Deutsche Bank" un "HSBC", kas 2019.gada otrajā pusē atbrīvojušās no 30 tūkstošiem darbinieku. Pērnā gada jūlijā "Deutsche Bank" uzsāka nozīmīgu darbības restrukturizāciju, kas ietvēra plānus atlaist 18 tūkstošus darbinieku. Savukārt oktobrī "HSBC" ziņoja par 10 tūkstošu darbinieku atlaišanu.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Pandēmija likusi Eiropas bankām pārskatīt savus biznesa modeļus, paātrinot atbrīvošanos no segmentiem, kas nav pelnoši, raksta "The Wall Street Journal".

Lielākās Eiropas finanšu iestādes patlaban analizē savus rādītājus, straujāk nekā iepriekš mainot vecos biznesa modeļus, atsakoties no mazāk pelnošākajiem biznesa segmentiem un pievēršot uzmanību savām stiprajām pusēm.

Tā, piemēram, "HSBC" plāno samazināt darbinieku skaitu par 15%. Bankas vadītājs Noels Kvinns paziņojis, ka banka Eiropā atlaidīs 35 tūkstošus no 235 tūkstošiem darbinieku, lai fokusētos uz pelnošākajiem segmentiem. Lai samazinātu izmaksas, banka plāno veikt investīcijas tehnoloģijās.

"Banku pakalpojumi aizvien ir banku pakalpojumi, taču būtiski pieaug tehnoloģiju loma tajos," viņš uzsvēris.

Nīderlandes "ABN Amro Bank" atbrīvosies no tirdzniecības finansēšanas un aizdevumuem korporatīvajiem klientiem ārpus Eiropas. Savukārt "Credit Suisse Group" un "UBS Group" atlaidīs administratīvos darbiniekus, lai vairāk līdzekļu varētu investēt tehnoloģijās vai jaunos biznesa virzienos.

No ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) nopludinātie dokumenti atklājuši, kā vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas, ka noziedznieki veic netīras naudas darījumus un krievu oligarhi izmanto banku pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām.

Nopludināti vairāk nekā 2500 dokumenti, no kuriem liela daļa ir ziņojumi par aizdomīgām darbībām, ko bankas nosūtījušas ASV varasiestādēm laikā no 2000.gada līdz 2017.gadam. 2019.gadā šos dokumentus ieguva ASV medijs "BuzzFeed News" un dalījās tajos ar Starptautisko pētniecisko žurnālistu konsorciju (ICIJ), kas izplatīja tos 108 mediju organizācijām 88 valstīs. Izpētot dokumentus atklājies, ka Lielbritānijas lielākā banka HSBC ļāvusi krāpniekiem veikt zagtas naudas pārvedumus visā pasaulē, kaut gan no ASV izmeklētājiem uzzinājusi, ka tā ir krāpšana.

Dokumenti arī liecina, ka viena no ASV lielākajām bankām "JP Morgan" ļāvusi uzņēmumam pārvietot vairāk nekā miljardu ASV dolāru caur Londonas kontu, nezinot, kam tas pieder. Banka tikai vēlāk uzzinājusi, ka šis uzņēmums, iespējams, pieder personai, kas iekļauts ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) desmit meklētāko noziedznieku sarakstā.

Britu sporta preču veikalu tīkls «Sports Direct» paziņojis, ka izteicis piedāvājumu iegādāties Lielbritānijas kafejnīcu tīklu «Patisserie Valerie», kas janvāra beigās bija spiests iecelt maksātnespējas administratoru.

«Sports Direct» gan sīkāku informāciju par šī piedāvājuma apjomu neizpauž.

Kā vēstīts, «Patisserie Valerie» 22.janvārī paziņoja, ka uzņēmums bijis spiests iecelt maksātnespējas administratoru, tādējādi apdraudot gandrīz 3000 darbvietu un gandrīz 200 kafejnīcu darbību.

Uzņēmums skaidroja, ka tam ir nepietiekami finanšu līdzekļi, lai pildītu savas saistības.

Kompānija vēstīja, ka pārrunas ar aizdevējiem HSBC un «Barclays» par iespējām atlikt parādsaistību atmaksu noslēgušās bez panākumiem, liekot tai kā administratoru iecelt KPMG.

«Patisserie Valerie» pirmo kafejnīcu Londonā atvēra 1926.gadā, bet kopš 2006.gada uzņēmums piedzīvojis strauju attīstību.

Maltas otra lielākā banka «Bank of Valletta» ceturtdien atsākusi darbu pēc iepriekšējā dienā pārciestā kiberuzbrukuma, kas pilnībā paralizēja tās darbību.

Pēc IT sistēmu «rūpīgas testēšanas pagājušajā naktī» atjaunoti bankas pakalpojumi, teikts «Bank of Valletta» paziņojumā.

Klienti var izmantot banku filiāles, bankomātus un internetbanku. Šobrīd vienīgais neatjaunotais pakalpojums ir maksājumi trešajām pusēm.

Banka klientiem apliecināja, ka nekādā nav skarti to konti un līdzekļi.

Trešdien kiberuzbrukuma dēļ tika apturēta «Bank of Valletta» filiāļu, bankomātu, mobilās bankas un e-pasta pakalpojumu, kā arī mājaslapas darbība.

Kā parlamentam pavēstīja premjerministrs Džozefs Muskats, hakeri mēģinājuši nozagt bankai 13 miljonus eiro, cenšoties veikt pārskaitījumus uz bankām Lielbritānijā, ASV, Čehijā un Honkongā.

Pirmdien, reaģējot uz ziņām par to, ka vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas aizdomīgu darījumu norisi caur tām, investori lielāku uzmanību pievērsa Eiropas banku akcijām, liecina biržu dati.

Negatīvās informācijas rezultātā saruka daudzu Eiropas banku akciju cena. Tā, piemēram, "Danske Bank" vērtība samazinājās par 3,17%, "ING Groep" - par vairāk nekā 8%, "Banco Santander" - par 8%, "Bankia" - par 7,43%, "Lloyds Banking Group" - par 6,7%, "Barclays" - par gandrīz 6%, "Swedbank" - par 3%.

Jāatgādina, ka Eiropas bankām jau iepriekš nav veicies īpaši labi, jo to darbību pēdējā laikā negatīvi ietekmē zemā peļņa un kredītņēmēju situācijas pasliktināšanās pandēmijas dēļ, tāpat vairāku banku vērtību jau iepriekš iedragājuši dažādi ar naudas atmazgāšanas darījumiem saistīti skandāli, tādēļ jaunās ziņas ir vēl viens papildu faktors, kas liek to vērtībai samazināties.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, investoriem vērojot atsāktās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas, kuru mērķis ir novērst tirdzniecības kara eskalāciju starp abām valstīm.

ASV biržu indeksi nedaudz pieauga. Neliels kāpums bija arī Frankfurtes biržas indeksam, bet Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV un Ķīnas amatpersonas atsāka tirdzniecības sarunas Vašingtonā. ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka sarunas «norit ļoti labi», bet ir «ļoti sarežģītas».

Tramps pieļāva, ka varētu pagarināt 1.marta termiņu, kurā paredzēts noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja līdz tam nebūs panākta vienošanās. Viņš sacīja, ka nākamā mēneša sākums «nav maģisks datums».

«National Securities Corporation» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka šo sarunu stāvoklis vēl arvien iedrošina investorus.

«Tiek uztverts, ka sarunas turpinās (..) Ja mēs nonāksim līdz termiņam, situācijas eskalācijas nebūs,» teica Hogans.

Domājams, vēl samērā daudzi atceras iepriekšējo globālo finanšu krīzi, kad līdz ar milzīga apmēra naudas sadegšanu izgaismojās daudzu pasaules banku caurumi.

Eiropā problēmas finanšu sektoram raisīja vēl arī sekojošā reģiona parādu krīze. Tas nozīmēja, ka vairākās Dienvidu valstīs banku sektors īsti pārliecinošs joprojām neizskatījās pat pirms šīs pandēmijas.

Sevi, šķiet, piesakot Covid-19 nākamajam vilnim, daudzu kompāniju finansiālie izaicinājumi var ievilkties un kļūt dziļāki. Tas raisa risku, ka kādā brīdī problēmas būs arī bankām, kur pat nosacīti visai spēcīgi uzņēmumi var attapties, ka vairs nespēj norēķināties par savām parādsaistībām. Jeb – ja esmu tev parādā 10 tūkstošus, tā ir mana problēma. Savukārt, ja esmu tev parādā 100 miljonus, tā jau ir tava problēma.

Pārāk daudz banku 

Eiropas banku pelnītspēja rūk, tādēļ, lai spētu izdzīvot un konkurēt globālajā tirgū, nākotnē...

Bloomberg izceļ analītiķu teikto, ka Eiropas banku sistēma kopumā nākamajā gada vien var pārciest nesamaksātus parādus 255 miljardu eiro apmērā. Tiesa gan, vienmēr zināms risks ir tam, ka notiek kaut kas neparedzēts.

Eiropas Centrālās banka (ECB) norādījusi, ka, piemēram, vēl viena plaša pandēmijas ierobežojumu kārta apgrūtināto aizdevumu kaudzi var papildināt par vienu triljonu eiro!

Ja tā arī būs, tad nebūt nav izslēgts, ka veco kontinentu atkal pārņem kādi lēmumi par banku glābšanu. Šķiet, nevajadzētu maldināt sevi ar to, ka tas tad bieži vien nenotiks uz nodokļu maksātāju rēķina.

Jāpiebilst, ka Eiropas banku akciju cenu kopuma vērtība šogad noplanējusi zemāk jau par 40%. “Būs bankas, kas cietīs vairāk un kurām nebūs pietiekami daudz kapitāla vai tās būs tuvu šai robežai. Ar tīru privātā sektora risinājumu, iespējams, nepietiks, lai izkļūtu no šīs krīzes ar spēcīgu banku sektoru,” Bloomberg komentē Londonas Biznesa universitātes pasniedzēji.

Tiek arī piebilsts, ka pagaidām skaidrības par bankas bilanču bojājumiem neesot. Tiesa gan, trauksmes signāli skanot pie tādu aizdevējiem kā BNP Paribas (Francija) un HSBC Holdings (Apvienotā Karaliste) durvīm. BNP Paribas brīdinājusi, ka tai problēmas var radīt aviācijas un tūrisma industrijas nostopēšanās. Tāpat Vācijas Commerzbank AG ziņojusi, ka sagaida vairāk saistību nepildīšanas gadījumus un mēģinājusi palielināt savu kapitāla drošības spilvenu.

Faktiski ar bažām tiek gaidīts tas brīdis, kad beigsies valdību atbalsta programmas. Tad arī varēs redzēt, cik izturīga un ilgtspējīga ir aktuālā ekonomikas atveseļošanās.

Valdības un bankas ar moratoriju un saistību maksājumu atbrīvojumu starpniecību lielu daļu ekonomikas uztur pie dzīves. Tiesa gan, daudzos gadījumos šāda kompāniju dzīvība galu galā var būt pielīdzināma veģetatīvai stadijai. Ir pat manāmas aplēses, ka pēc šīs pandēmijas vajadzēs vēl kādus 10 gadus, lai tiktu galā ar šīs ērās kredītiem.

Pavisam reālas problēmas jau tagad ir Itālija, kuras valdībai nupat nācās piekrist Banca Monte dei Paschi di Siena lielas daļas tās ekstra slikto kredītu (11,6 miljardu eiro apmērā) pirkšanai. Banka jau ir glābta un gandrīz 70% no tās akcijām pieder valdībai. Pieejamā informācija liecina, ka Itālijas valdība meklē investoru, kas no tās šīs daļas varētu nopirkt. Skaidrs, ka tas nenotiks pie nefunkcionējošas bankas (jautājums gan par cenu).

“Sagatavošanās un problēmu identificēšana šobrīd ir vissvarīgākā lieta. Fāze, kurā mēs šobrīd atrodamies, ir gatavošanās triecienam,” vēl septembra beigās norādīja ECB Banking Supervision vadītājs Andrea Enria.

“Varas iestādēm ir jāgatavojas sliktām lietām. Tām vajadzētu pavadīt laiku sava veida aktīvu pārvaldīšanas rīka sagatavošanai, ja tas galu galā būtu vajadzīgs. Pavisam privāti viņiem arī vajadzētu rūpīgi domāt par to, kā veikt publisku banku glābšanu,” piebildis arī bijušais Anglijas Bankas vadītāja vietnieks Pauls Takers.

“Pandēmija eirozonas amatpersonas jau piespieda lauzt tabu par kopēju aizņemšanos. Tikmēr banku nozares nepatikšanas arī var likt tām vēlreiz apsvērt politiski sarežģītus soļus. Runas par Eiropas “slikto banku”, kura pārņemtu sliktos aktīvus, parādījās jau aprīlī,” atgādina Bloomberg.

Šādi milzīgu pārmaiņu laiki dažiem sniegs arī iespējas. Dažādu uzņēmumu aktīvus un daļas pa lēto varēs uzpirkt visi tiem, kam šādā brīdī būs paliksi nauda (tam palīdzēs arī zemās procentu likmes).

Pēc četrus gadus ilgušās būvniecības Singapūras Čangi lidostā beidzot oficiāli atvērts Jewel Changi komplekss, raksta CNN Travel.

Jaunā kompleksa dizains veidots no tērauda un stikla, un tā kopējā platība sasniedz 135,7 tūkstošus kvadrātmetru, savienojot trīs no lidostas četriem termināliem. Jaunais komplekss paredzēts gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ieceļotājiem, gan tranzīta pasažieriem, jo tajā atrodas lielveikals, kinozāle, kā arī restorāni, veikali un atpūtas telpas.

Kopumā lidostas būvniecībā ieguldīti aptuveni 1,25 miljardi ASV dolāru, un tai ir 10 stāvi – pieci zem zemes un pieci – virs zemes.

Jaunajā kompleksā izvietots parks, kuru aptver neskaitāmi augi, kā arī tajā atrodas aptuveni 40 metrus augsts ūdenskritums HSBC Rain Vortex, kas ir pasaulē augstākais iekštelpu ūdenskritums.

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Slavenais britu šefpavārs Džeimijs Olivers paziņojis, ka viņa restorānu grupai «Jamie's Italian» iecelts maksātnespējas administrators, apdraudot 1300 darbavietu.

Grupā ietilpst Olivera itāļu virtuves restorānu tīkls, kā arī restorāni «Barbecoa» un «Fifteen» Londonā. Par administratoru iecelta auditorkompānija KPMG.

Kopumā maksātnespējas process noteikts 25 restorāniem, no kuriem 23 ir itāļu virtuves.

Olivers atzina, ka saprot, cik grūts šis lēmums ir viesiem iesaistītajiem, atzīstot, ka jūtas skumji.

«Es vēlos pateikties visiem klientiem, kas ir baudījuši un atbalstījuši mūs pēdējo desmit gadu laikā. Bija prieks jūs apkalpot,» sacīja slavenais pavārs.

Pirms nepilniem diviem gadiem Olivera restorānu tīkls jau izvairījās no bankrota administrācijas, atsakoties no vairākiem restorāniem, kas nesa vislielākos zaudējumus.

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Bankas visā pasaulē šogad paziņojušas par vairāk nekā 48 500 darba vietu likvidēšanu, raksta Bloomberg.

Visstraujākais darbinieku skaita samazinājums vērojams Eiropā, veidojot lauvas tiesu no kopējā skaita – 43,4 tūkstošus. Tai seko Tuvie Austrumi un Āfrika ar 2487 darbiniekiem, Ziemeļamerika ar 2169 un Āzija ar vien 513 darbiniekiem.

Saraksta augšgalā atrodas neveiksmju skartā Vācijas Deutsche Bank, kas līdz 2022.gadam plāno darbinieku skaitu samazināt par 18 tūkstošiem jeb gandrīz 20% no kopējā darbinieku skaita. Tāpat tūkstošiem darbinieku atlaiž Spānijas Banco Santander SA, Lielbritānijas HSBC Holdings un Barclays, kā arī Francijas Societe Generale.

Neoficiālas ziņas liecina, ka arī UniCredit samazinājusi darbinieku skaitu par 10 tūkstošiem, taču šie dati vēl nav iekļauti statistikā. Tāpat daudzas atlaišanas vēl nav noslēgtas un paziņotas, līdz ar to kopējais skaitlis varētu būt lielāks.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Šajā gadā banku atlaisto darbinieku skaits sasniedzis 60 tūkstošus, turklāt vairums no tiem ir Eiropā, raksta Bloomberg.

Darbinieku skaita samazināšanu veicina negatīvās likmes un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās.

Starp bankām, kas samazinājušas darbinieku skaitu, ir arī Commerzbank, kas nupat paziņojusi, ka plāno likvidēt 4300 pozīcijas, pastiprinot restrukturizāciju, kas tika uzsākta pirms trim gadiem. Tādējādi kopējais atlaisto darbinieku skaits, par ko ziņojušas bankas, šogad sasniedz aptuveni 58,2 tūkstošus, turklāt 90% no tiem ir Eiropā.

Db.lv jau rakstīja, ka Deutsche Bank līdz 2022.gadam plāno darbinieku skaitu samazināt par 18 tūkstošiem jeb gandrīz 20% no kopējā darbinieku skaita. Tāpat tūkstošiem darbinieku atlaiž Spānijas Banco Santander SA, Lielbritānijas HSBC Holdings un Barclays, kā arī Francijas Societe Generale.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien četrām bankām kopumā piemēroja 344 miljonu eiro naudassodu saistībā ar to iesaistīšanos valūtas tirdzniecības kartelī.

EK sodījusi britu banks "Barclays", HSBC un "Royal Bank of Scotland", kā arī Šveices "Credit Suisse".

Komisija secinājusi, ka kartelī iesaistījusies arī Šveices bankas UBS, taču tai naudassods ticis atcelts, jo tā brīvprātīgi sadarbojusies ar regulatoriem.

Šie naudassodi ir daļa no izmeklēšanas, kas ilgusi kopš 2013.gada un kurā jau 2019.gadā tika piemērotas soda naudas vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā.

Izmeklēšanā secināts, ka brokeri, kuri bijuši atbildīgi par tūlītējiem ārvalstu valūtas maiņas darījumiem un kuri darbojušies britu un Šveices banku uzdevumā, koordinējuši savas tirdzniecības stratēģijas.

Pasaules pelnošākā kompānija Saudi Aramco publicējusi sīkāku informāciju par plānoto akciju tirdzniecības uzsākšanu biržā, raksta BBC.

Publicētajā prospektā ziņots, ka ne tikai lielajiem institucionālajiem investoriem, bet arī privātajiem investoriem būs iespēja iegādāties akcijas. Taču 600 lappušu plašajā prospektā netiek atklāts, cik akciju tiks piedāvāts investoriem un arī netiek minēts potenciālais tirdzniecības uzsākšanas datums. Prospektā minēts, ka līdz 0,5% no kompānijas piedāvātajām akcijām tiks atvēlētas privātajiem investoriem, taču Aramco vēl nav paziņojis, cik liels īpatsvars tiks paredzēts lielākajiem institucionālajiem investoriem.

Tajā pašā laikā prospektā minēti iespējamie riski, tostarp, valdības kontrole pār naftas ražošanas apjomiem un teroristu uzbrukums.

Pilnvērtīgs Eiropas tirdzniecības karš ar Ķīnu droši vien aizsvilsies elektroauto jomā. Runa neesot vien tikai par vienas nozares nākotni, bet par visas Eiropas labklājības modeļa dzīvotspēju.

Septembris nesis jaunus asumus Eiropas tirdzniecības attiecībās. Vecajam kontinentam plaukstot problēmām ar varēšanu konkurēt, jādomā par līdzekļiem, kā aizsargāt savus ražotājus. Eiropā viena izšķirīga nozare ir autoražošana. Redzams, ka tagad tiek sperti soļi, lai kaut kā tai palīdzētu noturēties vismaz vietējā tirgū. Te gan var lēst, ka šādi soļi raisīs arī pretreakciju.

Proti, Eiropas Savienība (ES) nupat ziņojusi, ka tiks uzsākta izmeklēšana par Ķīnas subsīdijām tās elektrisko auto ražotājiem. Var domāt, ka šāda Ķīnas šīs nozares balstīšana tai devusi salīdzinoši negodīgu priekšrocību. Tālākais scenārijs paredz, ka šādi auto izkonkurē Eiropas spēkratus gan citos tirgos, gan pat Vecajā kontinentā uz vietas.

Eiropas banku vadītāji šajā gadā pieņēmuši daudz skarbu lēmumu, ievērojami samazinot darbinieku skaitu, un potenciālā nozares konsolidācija var likt atlaist vēl vairāk darbinieku, raksta Financial Times.

Eiropas banku darbību aizvien sarežģītāku padara Eiropas Centrālās bankas jau Ilgu laiku piemērotā negatīvā procentu likme, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, Brexit un augošās regulatora prasības. Tādējādi kredītiestādes Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Šveicē kopumā šogad atlaidušas jau vairāk nekā 60 tūkstošus darbinieku.

Desmit lielāko Eiropas banku (vērtējot pēc tirgus vērtības) darbinieku skaits kopš 2008.gada ir sarucis par piektdaļu. Salīdzinājumam - ASV desmit lielāko banku darbinieku skaits šajā laika periodā ir sarucis par aptuveni 7%.

Visdramatiskāk darbinieku skaits sarucis Deutsche Bank, tam sarūkot par 18 tūkstošiem. Francijas Societe Generale darbinieku skaitu samazinājusi par 1600.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, ceturtdien paziņoja, ka beidzot saņēmusi ilgi gaidīto bankas licenci Lielbritānijā.

Banka norāda, ka Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - Uzraudzības noteikumu iestādes (PRA) piešķirtā licence ļauj tai sākt mobilizācijas fāzi.

Tāpat "Revolut Bank" skaidro, ka šī ir bankas licence ar ierobežojumiem, taču tā nodrošinās bankai nepieciešamo laiku, lai attīstītu savu darbību Lielbritānijā un sāktu klientiem izsniegt aizdevumus un pieņemt noguldījumus.

Banka uzsver, ka šī licence galu galā ļaus tai labāk konkurēt ar tādām Lielbritānijas bankām kā HSBC un "Barclays"

."Revolut Bank", kas šīs licences iegūšanu gaidījusi vairāk nekā trīs gadus, Lielbritānijā ir vairāk nekā deviņi miljoni klientu, kas veido aptuveni piektdaļu no kopējā klientu skaita pasaulē.