Augustā Latvijā populārākais TV kanāls bijis LNT. Šim kanālam Latvijas iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši visvairāk uzmanības - 16.9 % no kopējā TV skatīšanās laika, liecina TNS Latvia apkopotie dati.

Otrais skatītākais bijis kanāls TV3 ar 13.1 %. Trešais skatītākais bijis kanāls PBK, tā vērošanai Latvijas iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 11 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Kanālam LTV1 veltīti 9.8 %, bet kanālam LTV7 – 5.4 %. Kanālam TV5 Rīga veltīti 3.7 % un kanālam 3+ - 3.1 % . Savukārt kanālam RTR Planeta Baltija – 3 %, kanālam RenTV Baltija - 2.2 % un kanālam TV6 – 1.3 %, bet mūzikas kanālam PBMK – 0.7 % no kopējā TV skatīšanās laika. Visiem pārējiem kanāliem veltīti 27.6 %, bet video un DVD skatīšanai – 2.1 %.

Laiks, ko viens TV skatītājs, kas vecāks par 4 gadiem, pavadījis pie TV ekrāna augustā, ir bijis 4 stundas un 36 minūtes vidēji dienā. Savukārt Igaunijā tas ir bijis 4 stundas un 49 minūtes, bet Lietuvā 4 stundas un 23 minūtes vidēji dienā, komentē TNS Latvia mediju pētījumu projektu direktors Mārtiņš Traubergs.

Skatītākā pārraide pērnā gada decembrī bija šovs Dziedošās ģimenes kanālā LNT, to vērojuši vidēji 17.3%, jeb 377.4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, liecina TNS Latvia dati.

Otra skatītākā pārraide decembrī bija LNT ziņas svētdienās, tās vērojuši vidēji 15.3%, jeb 333.2 tūkstoši. Sporta ziņas kanālā LNT ierindojušās trešajā vietā, bet Latvijas Lepnums 2009 ierindojies ceturtajā vietā.

Pērn decembrī kanālam PBK veltīti 10.5%, LTV1 – 10.1%, LTV7 – 5%, RTR Planeta Baltija - 3.9%, TV5 Rīga – 3.3%, 3+ - 3.2% no kopējās TV skatīšanās, RenTV Baltija, TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 2.3%, TV6 – 0.6%, PBMK – 0.4%. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 28.9%, bet video un DVD skatīšanai – 2.7%.

Decembrī skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 41 minūti dienā, tas ir par 3 minūtēm vairāk nekā 2009.gada novembrī.

Šā gada oktobrī skatītāko televīzijas programmu topa pirmajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 6, ko raida telekanāls TV3, nedaudz atpaliek tā paša telekanāla ziņas un raidījums Nekā Personīga, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati.

Oktobrī TV3 programmu UgunsGrēks 6 noskatījās 9,9% jeb 203,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem, TV3 ziņas skatīušies 9,7% iedzīvotāju un raidījumu Nekā personīga - 9,7% iedzīvotāju.

Ceturtā skatītākā programma bija TV3 Laika ziņas (9,6%), piektajā vietā – LNT ziņu Top 10 ((8,7%), tai seko LNT Vieta, kur sirdij atgriezties (8,1%), LNT Ekstraseni kā detektīvi (8,0%), TV3 Ekstrasensu cīņas 10 (7,9%), LNT ziņas (svētdienā) (7,9%).

Savukārt LTV1 raidījums Panorāma (sestdienā) ir 14. skatītākā programma, bet LTV1 de facto – 19. skatītākā programma.

Šī gada martā skatītākais TV kanāls ir bijis LNT , vēsta mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Pētījumā, kurā apkopotas 2009. gada marta TV kanālu auditorijas, teikts, ka kanāla LNT vērošanai TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 18.8 % no kopējā TV skatīšanās laika, un tas ir par 0.8 % vairāk, nekā šī gada februārī.

Otrajā vietā ierindojas kanāls TV3 ar 14.9 %, trešajā kanāls PBK ar 11 %, un ceturtajā vietā kanāls LTV1 ar 10.5 %. Kanālam LTV7 martā skatītāji veltījuši 4.5 % no kopējā TV skatīšanās laika, kanālam TV5 Rīga 4 %, savukārt kanāliem 3+, RTR Planeta Baltija un RenTV Baltija attiecīgi 3.8 %, 3.2 % un 2.8 %.

0.7 % tika veltīti kanālam TV6 un 0.4 % mūzikas kanālam PBMK. Visu citu kanālu vērošanai tika veltīti 23.3 %, savukārt Video un DVD - 2.1 %.

ASV Nacionālās Futbola līgas čempionāta finālspēles Super Bowl XLVIII laikā pārraidītās reklāmas katru gadu visā pasaulē gūst milzu uzmanību. Piedāvajam aplūkot šā gada ASV Superkausa laikā izrādītās un lielāko rezonansi guvušās reklāmas.

Superkausa laikā pārraidīto reklāmu rullīšus skatieties augstāk galerijā!

Reklāmas rullīši ASV Nacionālās futbola līgas (NFL) finālspēles pārraides laikā nu jau pašas par sevi ieguvušas būtisku nozīmi gan reklāmas industrijā, gan kultūrā kopumā. Ievērojamās izmaksas un milzīgais to skatītāju skaits liek reklāmdevējiem īpaši pārdomāt šo reklāmu saturu. Turklāt ievērojams cilvēku skaits NFL finālspēles pārraidi skatās tikai reklāmu dēļ.

Šīm reklāmām īpašu uzmanību pievērš arī speciāli izveidotas organizācijas, kas pēta to, kura no reklāmām bijusi veiksmīgākā un guvusi lielāko rezonansi sabiedrībā.

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Sportam no valsts budžeta nākamgad varētu tikt piešķirti 40 milj. eiro, kas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados; pieaugums tiek solīts infrastruktūras sakārtošanai, nevis pasākumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Programmai Sports nākamā gada Latvijas valsts budžetā ieplānoti vismaz desmit gadu griezumā rekordlieli līdzekļi – 39,55 milj. eiro.

Turklāt tas ir tikai pagaidām, jo Izglītības un zinātnes ministrija cer uz plānoto līdzekļu pārdali lasījumu laikā Saeimā, skatot kopējo valsts budžeta paketi vēlā rudenī. Rezultātā nozare varētu tikt pie 42 milj. eiro, apdzēst šobrīd esošo deficītu četrās būtiskās pozīcijās un pielīdzināt tās šī gada līmenim.

Atzīstot, ka valsts nespēj pienācīgā līmenī nodrošināt visu atzīto sporta federāciju vajadzības, prioritāšu noteikšana varētu būt loģisks nākamais solis sporta finansēšanas sistēmas pilnveidošanā. Tiesa, šajā jautājumā sporta nozare nav vienota, tādēļ diskusijas par šo jautājumu nerimsies. Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis uzskata, ka ir sporta veidi, kas jākultivē neatkarīgi, vai tie ir olimpiskajās spēlēs vai nav, piemēram, peldēšana, lai cilvēki neslīktu, vēl vingrošana, vieglatlētika, lai iemācās pareizi skriet, lekt un mest. «Tad vēl var būt kāda nacionālā spēle – basketbols vai hokejs. Ir jābūt stratēģijai, kurus sporta veidus un kuros reģionos primāri nodrošinām, virzām un attīstām. Varbūt tā būs riteņbraukšana, vieglatlētika, peldēšana, hokejs, kamaniņas, bobslejs, kas koncentrējas Siguldā. Ja gribam atbalstīt visus, tad nebūs neviena. Esam tik mazi, ka ekonomika neļauj stutēt visus vienādi. Mums vēl ir iekšēja konkurence starp sporta veidiem. Bobslejs, hokejs, BMX – tie visi ir dārgi. Tehnika maksā milzīgu naudu. Tāpēc katrs dabū, cik var,» spriež G. Zālītis. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijā pēdējos gados ir vairāk nekā 800 sporta organizāciju, no kurām, protams, liela daļa funkcionē bez valsts līdzfinansējuma.

Ikgadējam hokeja drudzim šogad būs īpaša «mājvieta» – jau no 3. maija Helio interaktīvās TV un Shortcut klientiem būs pieejams īpaši čempionātam jaunizveidotais kanāls 360TV Hokejs.

Pateicoties Latvijas Televīzijas un Tet sadarbībai, spēles HD kvalitātē būs vērojamas arī LTV7 un 360TV, un trīs kanālos kopā līdzjutēji šogad varēs tiešraidē noskatīties visus 64 mačus.

360TV Hokejs 24 stundas diennaktī HD kvalitātē varēs tiešraidē un spraigāko spēļu atkārtojumos vērot, kā par uzvaru uz ledus cīnās labākie no labākajiem – gan Latvijas, gan citu valstu izlases. Līdz pat 10. maijam kanāls piedāvās aizraujošāko pagājušā gada čempionāta spēļu atkārtojumus, bet piektdienas, 10. maija pēcpusdienā tiks dots starts gada karstākajam hokeja pasaules notikumam Bratislavā. Kopumā kanāls nodrošinās 13 tiešraides, kā arī 360TV un LTV7 rādīto spēļu atkārtojumus. Pārējās tiešraides no 10. līdz 26. maijam būs vērojamas kanālos LTV7 un 360TV.

Skatītākais kanāls maijā tāpat kā aprīlī ir TV3, tā vērošanai iedzīvotāji, kas vecāki par četriem gadiem, ir veltījuši 15,1% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina TNS dati.

Otrs TV mīļotāju iecienītais kanāls bija LNT, kura skatīšanai iedzīvotāji no kopējā TV skatīšanās laika veltīja 12,1 %, trešais – kanāls PBK ar 10,9 %, bet ceturtais – kanāls LTV1 ar 9,6% lielu skatīšanās laika daļu.

Viens skatītājs TV skatīšanai maijā vidēji dienā veltīja 4 stundas un 41 minūti, kas ir par 15 minūtēm mazāk nekā aprīlī.

Lietuvā viens TV skatītājs pie TV ekrāna maijā pavadījis vidēji 4 stundas un 32 minūtes dienā, savukārt Igaunijā - 4 stundas un 56 minūtes, salīdzināšanai norāda TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Maija programmu topa augšgalā ierindojušās vairākas Pasaules meistarsacīkšu spēles hokejā, kuras tika pārraidītas kanālā TV3. Topa pirmajā vietā ierindojusies spēle starp Latviju un Čehiju, kuru vērojuši vidēji 13,4%, jeb 291,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) šonedēļ turpinās apspriest iespējamos soļus pret Lietuvā retranslētajiem Krievijas telekanāliem RTR Planeta un NTV Mir Lithuania, kā arī Ren TV Baltic (Lietuva), pret kuriem tiek veikta izmeklēšana par iespējamiem Lietuvas likumdošanas pārkāpumiem.

Kā pieļāvis komisijas priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns, abu pirmo telekanālu retranslācija, konstatējot atkārtotus likumu pārkāpumus, varētu tikt apturēta uz gadu. Viņš arī atgādinājis, ka atsevišķu šo kanālu veidoto programmu retranslācija pērn jau tika apturēta uz trim mēnešiem.

Jau ziņots, ka novembrī komisija izvērtēja RTR Planeta un NTV Mir Lithuania un izteica aizdomas par nepieņemamu informācijas pasniegšanas veidu, likuma un žurnālistu ētikas principu pārkāpumiem, norādīdama, ka informācija sniegta neobjektīvi un nav balstīta uz pierādījumiem, cenšoties noskaņot skatītāju noteiktā virzienā un, iespējams, kūdot uz karu un neiecietību.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Jau no nākamās nedēļas darbu sāks īpašais Positivus festivālam veltītais 360TV Positivus kanāls, kura programma šovasar būs sadalīta trīs lielos blokos, šodien vēstīja Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Lattelecom sadarbību ar Positivus festivāla rīkotājiem sāka pirms trīs gadiem, piedāvājot arī īpašo festivālam veltīto televīzijas kanālu.

Šoreiz pirms festivāla četrus raidījumus vadīs Andris Freidenfelds, kā arī būs skatāmi labākie ieraksti no pagājušā gada festivāla. Kad sāksies festivāls, tad 360TV Positivus piedāvās tiešraides no koncertiem un festivāla notikumu apskatus, kā arī būs stāsti par mūziku, bet vēl divas nedēļas pēc tam, kad festivāls jau būs beidzies, televīzijas kanāls piedāvās noskatīties labākos koncerta ierakstus un labākos notikumus no festivāla, stāstīja Gulbis.

Positivus festivāla rīkotājs Ģirts Majors akcentēja, ka festivālam ir svarīga šī televīzija, jo tas ļauj daudz vairāk cilvēku sekot līdzi festivālam. «Pirms pāris gadiem vienīgā televīzijā skatītākā mūzikas pārraide bija Jaunais vilnis. Prieks, ka tagad tas ir Positivus festivāls,» sacīja Majors. Pagājušā gada pieredze liecina, ka 360TV Positivus līdzi sekojusi katra ceturtā mājsaimniecība.

Martā skatītākā TV pārraide bija TV3 šovs «Dejo ar zvaigzni 3», kuru vidēji vērojuši 13,5% jeb 293,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, tam ar 264,7 tūkst. skatītājiem seko LNT ziņas svētdienās.

Trešajā vietā martā ierindojies seriāls UgunsGrēks kanālā TV3, kuru skatījušies vidēji 12,1% jeb 263,6 tūkst. iedzīvotāju, liecina TNS Latvia dati.

Martā TV skatītāji visvairāk jeb 15% no kopējā TV skatīšanās laika ir veltījuši kanāla TV3 vērošanai. Nedaudz mazāk jeb 14,2% veltīts LNT, ar 10,4% seko PBK. Savukārt kanālam LTV1 veltīti 9,6%, RTR Planeta Baltija 4,5%, kanālam TV5 Rīga 4,3%, bet LTV7 - 4%.

Martā viens skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji piecas stundas un 23 minūtes dienā, tas ir par 20 minūtēm mazāk nekā februārī, norāda TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Skatītākā pārraide oktobrī bija LNT ziņas svētdienās, tās vērojuši vidēji 14.4%, jeb 315.2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, liecina TNS Latvia apkopotie dati.

Par otru skatītāko pārraidi oktobrī kļuvis šovs Dziedošās ģimenes kanālā LNT, to vērojuši vidēji 12.9%, jeb 281.8 tūkstoši. Savukārt Sporta ziņas kanālā LNT ierindojušās topa trešajā vietā, tās vērojuši vidēji 11.7%, jeb 254.3 tūkstoši. Ceturtajā vietā ierindojies pašmāju seriāls UgunsGrēks kanālā TV3, to skatījušies vidēji 10.4%, jeb 226.9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Oktobrī skatītākais kanāls ir bijis LNT, kuram TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, ir veltījuši 16.1% no kopējā mājas TV skatīšanās laika. Tam seko kanāls TV3 ar 15.6%, bet trešais skatītākais bijis kanāls PBK ar 11%.

Ceturtais skatītākais kanāls bija LTV1 ar 9.1% no kopējā skatīšanās laika. Kanālam LTV7 veltīti 4.6 %, kanālam TV5 Rīga - 4.2% un kanālam RTR Planeta Baltija 3.3% no kopējā TV skatīšanās laika. 3% veltīti kanālam 3+ un 2.3% – kanālam RenTV Baltija, bet 0.7% kanālam TV6. Mūzikas kanālam PBMK veltīti 0.5%. Savukārt visu pārējo kanālu skatīšanai šī gada oktobrī veltīti 27.4%, bet video un DVD skatīšanai 2.1% no kopējā TV skatīšanās laika.

Skatītākais televīzijas kanāls janvārī ir bijis LNT, tā vērošanai TV skatītāji, kas vecāki par četriem gadiem, ir veltījuši 13.2 % no kopējā TV skatīšanās laika, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopotie dati.

Savukārt skatītākā pārraide bijusi LNT ziņas (Svētdienā), kuru vērojuši vidēji 13.8 %, jeb 301.7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Otrajā vietā ierindojies raidījums de facto kanālā LTV1 , to vērojuši vidēji 11.2 %, jeb 244.3 tūkstoši. Savukārt trešajā vietā ierindojies raidījums Nekā personīga kanālā TV3 , to vērojuši vidēji 11.1 %, jeb 243.1 tūkstotis iedzīvotāju.

Otrs skatītākais kanāls janvārī ir bijis TV3 ar 12.7 %, trešais – kanāls LTV1 ar 10 %, bet ceturtais – kanāls PBK ar 9 % lielu skatīšanās laika daļu. Savukārt kanālam LTV7 veltīti 5.7 %, kanālam TV5 Rīga 3.4 %, bet TV6 tika veltīti tikai 0.7 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Mazumtirdzniecības apjomi šā gada aprīlī samazinājušies par 3%, bet pret iepriekšējo mēnesi pieauguši par 1,3%, norāda jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Samazinājumu pret pērnā gada aprīli veido pārtikas un nepārtikas (izņemot degvielu) preču grupu apjomu sarukumi, savukārt degvielas mazumtirdzniecība aprīlī pieaugusi. Mazumtirdzniecības apjomu samazinājumu ietekmē pērnā gada augstā bāze, kad pēc ierobežojumu atcelšanas martā arī pērnā gada aprīlī tirdzniecība bija aktīvāka nekā ierasts. Turklāt patēriņa preču augstās cenas mudina iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt pirkumu nepieciešamību. Aprīlis bija pēdējais apkures mēnesis, tādējādi iedzīvotājiem par mājokļu apsildi izdevumi bijuši gan aprīlī, gan maijā, kas arī samazina brīvos līdzekļus, kuri potenciāli varēja nonākt mazumtirdzniecībā.

Šā gada četros mēnešos mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 2,1%, ko noteica 5,8% sarukums pārtikas mazumtirdzniecībā. Nepārtikas preces (bez degvielas) tirgotas par 1% mazāk nekā pērnā gada četros mēnešos, bet degviela tirgota par 3% vairāk, ko veicina degvielas cenu samazinājumi gada griezumā šā gada martā un aprīlī.

Pēc optimisma viļņa, kas bija vērojams pirmajos pavasara mēnešos, maijā iedzīvotāju noskaņojums kļuvis nedaudz pesimistisks, liecina DNB barometra jaunākā aptauja.

Lai gan kopējā noskaņojuma indekss palicis aprīļa līmenī, vairākums apakšindeksu maijā ir vērtēti kritiskāk. Izņēmumi ir Kopējās situācijas attīstības vērtējums un Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes, kuri maijā ir vērtēti pozitīvāk nekā aprīlī.

Kopējās situācijas attīstība maijā ir vērtēta pozitīvāk nekā aprīlī: uzskatu, ka situācija attīstās pareizā virzienā, pauda 32% (aprīlī tā domāja 28%). Kopējās situācijas attīstības vērtējums maijā ir pakāpies par trīs punktiem un šobrīd ir augstākais novērotais kopš 2008.gada.

Nedaudz retāk kā aprīlī maijā iedzīvotāji ir teikuši, ka pašreizējā ekonomikas situācija Latvijā ir laba (aprīlī: 5%, maijā: 4%). Gan aprīlī, gan maijā pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli par sliktu dēvēja 53%.

Šā gada aprīlī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, lielākais reklāmas apjoma pieaugums ir novērojams vidē. Tā liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka aprīlī novērojami divi interesanti fakti – auto un finansu nozaru reklāmdevēju aktivitātes pieaugums un vērienīga mobilo operatoru sadarbība ar mobilo iekārtu ražotājiem kopējās reklāmas kampaņās.

Televīzijā kopā šā gada aprīlī noraidīti 39,27 tūkst. minūtes reklāmas, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, kā arī aprīlī reģistrēti 115,35 tūkst. reklāmu jeb par 0,5% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Aprīlī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter & Gamble, Henkel, Bite, Tele2 un Rimi. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā – Rimi, Bifri, Maxima, Bite kopā ar Huawei un Tele2.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem - par 0,4 procentiem, informē Ekonomikas ministrija.

Šogad cenu pieaugums aprīlī bija straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikai, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada (tikpat straujš cenu kāpums bija vērojams tikai 2019.gada aprīlī). Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Liela palielinošā ietekme aprīlī bija arī cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija straujākais šā mēneša laikā kopš 2008.gada. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās pieauga par 1,7% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada maija. Pasaules pārtikas cenas aprīlī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko noteica bažas par vājākām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm un spēcīgs importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares.

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

Katru Rīgas Dinamo spēli šosezon vidēji apmeklējuši 6817 skatītāju, kas ļauj mūsu hokeja klubam ierindoties 16. vietā Eiropā.

Starptautiskā Hokeja federācijas apkopotie dati par Eiropas hokeju komandu mājas spēļu apmeklējumiem, liecina, ka pārliecinošs līderis apmeklētības ziņā ir Šveices klubs SC Bern, kuru vidēji šosezon apmeklē 16 172 skatītāju, raksta esports.lv.

Šveices klubs ir pirmais klubs, kurš vidēji spēlē spējis sapulcināt vairāk par 16 tūkstošiem skatītāju. Kopā SC Bern arēnā ietilpst 17 131 tūkstotis līdzjutēju, tā kā var teikt, ka vidēji uz katru spēli arēna ir aizpildīta par 94.40 %. Otrajā vietā šajā sarakstā ir vācu klubs Berlīnes Eisbaren, kuru spēles vidēji noraugās 13 746.

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Krievijas uzņēmumiem ir interese par Latvijas hokejistu finansēšanu, bet uzvar piesardzība.

Septembrī sākas jaunā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) jaunā sezona. Līgā spēlējošā kluba Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Normunds Sējējs norāda, ka Krievijas komandām noteiktie budžeta griesti ir pārāk zemi, savukārt rīdziniekus kaimiņvalsts kompānijas atsakās finansēt.

Nav noslēpums, ka sportā apgrozās ļoti lielas naudas summas. Cik lielā mērā var runāt par šā biznesa ienesīgumu?

Uz kā rēķina tad jūs pelnāt?

Uz biļetēm un reklāmām. Nevar jau teikt, ka no spēlēm mums nekas nepaliek pāri, bet, lai nosegtu arēnas izdevumus, nodrošinot pirmsspēles šovu, spēli, starplaiku šovus, transportu utt., aiziet ļoti lielas summas.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.