Burtiski pirms dažiem gadiem bija politiķi, kuri nenogurstoši stāstīja, kā ģeometriskajā progresijā attīstīsies lidosta Rīga, kļūstot teju par visas pasaules lidojumu centru, tiks būvēts Ēģiptes piramīdu lieluma cienīgs terminālis, un caur Latviju lidos visi, kam nav slinkuma.
Realitāte ir izrādījusies krietni vien pieticīgāka. Protams, zināms noslogojums ir gan lidostai Rīga, gan nacionālajai aviokompānijai airBaltic, taču šie apjomi nebūt nav mērāmi ar tik daudzām nullēm, kā viens otrs ilgu laiku proponēja. Vēl jo vairāk - gan vienam, gan arī otram no abiem minētajiem uzņēmumiem šā gada aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, klientu skaits ir pat sarucis. Un tam ir savi gana loģiski iemesli. Pirmkārt, Rīga nenoliedzami ir Baltijas reģiona ģeogrāfiskais centrs, bet mēs paši neesam mācējuši panākt, lai šī pilsēta kļūtu arī par ekonomisko centru. Protams, vismaz pagaidām Tallinas lidostas apjomi nerada kaut cik nozīmīgu konkurenci Rīgai, bet Lietuva aviobiznesa jomā nav konkurente pat Igaunijai. Tomēr daudzi pasažieri kā tranzītpunktus acīm redzami labprātāk izmanto lidostas Kopenhāgenā, Frankfurtē, Prāgā… Otrkārt, jāteic jau nu, kā ir - airBaltic pakalpojumi nav pats pievilcīgākais variants ceļošanai. Šīs kompānijas pakalpojumi ir padārgi, turklāt pirms dažiem gadiem sapirktajās jaunajās lidmašīnās valda šaurība un pēdējā laikā lidojuma laikā tajās netiek piedāvāta iespēja iepazīties ar kaut vienu preses izdevumu. Vietējie Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši pie dažāda veida neērtībām un nepamatotas dārdzības, turklāt mums, lai nokļūtu vienā vai otrā galapunktā, tā īsti nemaz nav izvēles iespējas - jālido vien ar airBaltic. Savukārt ārzemniekiem, kuriem Rīga varētu būt tikai tranzīta pilsēta garo pārlidojumu ietvaros, ir iespēja izvēlēties kādu no daudzām citām aviokompānijām un tādējādi arī pilsētām.