Spēcīgais sniegs pagājušā gada decembrī Lielbritānijas lidostu operatoram BAA izmaksājis 24 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 20 miljonus latu), atsaucoties uz kompānijas sniegto informāciju, vēsta BBC.

Hītrovas un citu lidostu īslaicīga slēgšana decembrī ietekmēja daudzus tūkstošus aviopasažieru.

BAA decembrī savās sešās Lielbritānijas lidostās apkalpojusi 7,2 miljonus pasažieru, kas ir par 10,9% mazāk nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Kā vēstīts, miljardiera Ričarda Brensona (Richard Branson) aviokompānija Virgin Atlantic atteikusies maksāt nodevas BAA saistībā ar tā lēno reakciju, saskaroties ar lielajiem sniega nokrišņiem.

Saskaņā ar BAA sniegto informāciju kritums pasažieru pārvadājumos decembrī gandrīz pilnībā saistāms ar bargo ziemu.

Gadā kopumā BAA apkalpojusi 103,9 miljonus pasažieru, kas ir par 2,8% mazāk, salīdzinot ar 2009.gadu.

Miljardiera Ričarda Brensona (Richard Branson) aviokompānija Virgin Atlantic atteikusies maksāt nodevas Lielbritānijas lidostu operatoram BAA saistībā ar tā lēno reakciju attiecībā uz pagājušā mēnesī piedzīvotajiem lielajiem sniega nokrišņiem, ziņo BBC.

Aviokompānija norāda, ka nemaksās BAA lidostas nodevas līdz brīdim, kad tiks publicēts BAA iekšējās izmeklēšanas ziņojums , kas gaidāms šā gada marta beigās.

Jau ziņots, ka vairāki tūkstoši pasažieru nācās nīkt lidostās vai viesnīcās pēc tam, kad lielā sniega dēļ tika slēgtas vairākas Lielbritānijas lidostas, ieskaitot Hītrovu, radot industrijai zaudējumus vairāku miljonu sterliņu mārciņu apmērā.

BAA gan norāda, ka apstākļi Hītrovas lidostā neesot bijuši tādi, lai radītu pamatu nodevas maksas ieturēšanai no Virgin Atlantic vai jebkuras citas aviokompānijas puses.

Virgin Atlantic, kas ir viens no lielākajiem BAA klientiem, kā arī citas aviokompānijas kritizējušas BAA darbu lielā sniega laikā, jo kompānijai pārāk ilgu laiku prasīja lidmašīnu notīrīšana un sagatavošana lidošanai, tādējādi radot būtisku reisu aizkavēšanos.

Lielbritānijas lidostu operatoram BAA nāksies pārdot Stanstedas lidostu, kā arī atbrīvoties no Glāzgovas vai Edinburgas lidostas, lēmusi Lielbritānijas Konkurences komisija, vēsta BBC.

Jau 2009. gada martā komisija lika BAA pārdot Getvikas un Stanstedas lidostas, kā arī atteikties no vienas lidostas Skotijā, proti, Glāzgovas vai Edinburgas lidostas. BAA pārdeva Getvikas lidostu, bet apstrīdēja lēmumu pārdot pārējās.

Spānijas kompānijai Grupo Ferrovial piederošais lidostu operators BAA kontrolē Hītrovas, Southemptonas, Aberdīnas, Stanstedas, Glāzgovas un Edinburgas lidostas.

Lielbritānijas konkurences komisija uzskata, ka BAA ir pārāk liels monopols pār Skotijas un Londonas lidostām, kas «var negatīvi ietekmēt gan pasažierus gan arī lidsabiedrības».

Db.lv jau rakstīja, ka Lielbritānijas lidostu operators BAA 2010.gadā cietis 317 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (262 miljoni latu) zaudējumus, ko veicinājis vulkānisko pelnu mākonis, streiki un sniegs.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Streiks, kas būtu paralizējis sešas Lielbritānijas lidostas vasaras brīvdienu sezonas laikā, visticamāk, nenotiks, jo operatoram BAA un darbinieku pārstāvjiem izdevies vienoties, ziņo MarketWatch.

Lielbritānijas lidostu operators BAA un arodbiedrība Unite panākuši principiālu vienošanos par uz zemes strādājošo darbinieku atalgojumu.

Streika iemesls bija BAA piedāvājums paaugstināt atalgojumu par 1%, arodbiedrības biedri prasīja pieaugumu par 2,5%. Sīkāka informācija par vienošanos tiks paziņota vēlāk.

BAA īpašnieks ir Spānijas infrastruktūras milzis Grupo Ferrovial SA.

BAA piederošās lidostas Lielbritānijā:

Hītrovas lidosta

Stanstedas lidosta

Edinburgas lidosta

Glāzgovas lidosta

Aberdīnas lidosta

Sauthemptonas lidosta

Lielbritānijas lidostu operators BAA, slēdzot divas savas lielākās lidostas – Hītrovu un Stanstedu, Īslandes vulkāna izvirduma radīto pelnu dēļ, kas paralizēja Eiropas gaisa satiksmi, zaudējis 28 miljonus sterliņu mārciņu, ziņo BBC.

Ar šādu secinājumu BAA nācis klajā pēc tam, kad lidostu operators savā finanšu pārskatā par šī gada pirmo ceturksni uzrādīja 195,5 miljonu mārciņu lielus zaudējumus. Tas gan ir ievērojams uzlabojums, salīdzinot ar 316,2 miljonu mārciņu zaudējumiem 2009. gada pirmajos trīs mēnešos.

BAA lidostās apkalpoto pasažieru skaits par spīti streikiem, nelabvēlīgiem laika apstākļiem un ekonomikas lejupslīdei, palielinājies par 0,2% līdz 18,6 miljoniem.

BAA Lielbritānijā pārvalda sešas lidostas. Pērn kompānija pārdeva vienu no savām Londonas lidostām (Getviku) par 1,5 miljardiem mārciņu.

Cilvēku skaits, kas izmantojuši Lielbritānijas lidostu operatora BAA lidostu pakalpojumus šā gada jūlijā, pieaudzis par 0,3% līdz 10,9 miljoniem, ziņo MarketWatch.

Saskaņā ar BAA sniegto informāciju Hītrovas lidostu izmantojuši 6,7 miljoni pasažieru, kas ir pieaugums par 3,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu iepriekšējā gadā.

BAA īpašnieks ir Spānijas celtniecības gigants Ferrovial.

BAA piederošās lidostas:

Hītrovas lidosta

Stanstedas lidosta

Edinburgas lidosta

Glāzgovas lidosta

Aberdīnas lidosta

Sauthemptonas lidosta

Neapoles lidosta

Eiropas standarta aviācijas mācību centrs BAA Training ir uzsācis partnerību ar aviokompāniju SmartLynx Airlines, lai ieviestu jaunu Pilotu kadetu programmu, informē centra pārstāvji.

Piecu gadu līgums paredz, ka aviokompānija nodrošinās darba iespējas jauniem, augsti kvalificētiem pilotiem, lai tādējādi īstenotu perspektīvos uzņēmuma izaugsmes un darbības paplašināšanas plānus.

SmartLynx kadetu programmas studentiem tiks piedāvāts darba līgums ar noteiktiem nosacījumiem. Viņi BAA Training mācību centrā apgūs Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) Aviolīniju transporta pilota licences (ATPL) integrēto mācību programmu, iegūstot t.s. frozen jeb iesaldēto ATPL licenci. Labākie kandidāti varēs kļūt par otrajiem pilotiem Airbus A320 lidmašīnās.

Vadošais Airbus 320 ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance and Insurance jeb pilnas lidmašīnu īres) pakalpojuma sniedzējs Eiropas Savienībā un čarterlidojumu nodrošinātājs SmartLynx Airlines līdz ar uzņēmuma ieiešanu jaunā attīstības fāzē nolūkā īstenot izaicinošos darbības paplašināšanas plānus ir ieinteresēts piesaistīt aizvien vairāk augsti kvalificētu pilotu.

Eiropas lielākā lidosta pēc pārvadāto pasažieru apjoma Hītrova novērojusi jūtamu pasažieru samazinājumu lidojumos uz eirozonas parādu krīzes nomocītajām valstīm. Apkalpoto izlidojošo un ielidojošo pasažieru skaits uz Grieķiju un Spāniju samazinājies arī Rīgas lidostā.

Šā gada maijā, salīdzinot ar aizvadītā gada maiju, pasažieru skaits no Hītrovas uz Grieķiju samazinājies par 11,3%, uz Itāliju par 9,2%, uz Portugāli par 11,4%, bet Spāniju 2,5%.

«Eirozonas krīzes ietekme ir jūtama ar asu pasažieru skaita kritumu, kā arī ar samazinātu kravu pārvadājumu apjomu,» Reuters sacīja BAA izpilddirektors Kolins Metjū (Colin Matthews). BAA, kas pieder Spānijas infrastruktūras kompāniju milzim Ferrovial, norādīja, ka kravas pārvadājumi maijā samazinājušies par 2,4% visās operatora pārvaldītajās lidostās. Hītrovā šis kritums bijis 3,8% apmērā.

Kopumā maijā Hītrovu izmantojuši 5,8 miljoni pasažieru, kas gada griezumā bijis kritums 0,6% apmērā. BAA arī norāda, ka eirozonas krīze apliecina nepieciešamību pēc ciešākas saiknes izveidošanu starp Lielbritāniju un tādām valstīm kā Ķīna, Indija un Brazīlija, kuru ekonomikas turpina baudīt izaugsmi.

Lielbritānijas lidostu operators BAA 2010.gadā cietis 317 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (262 miljoni latu) zaudējumus, ko veicinājis vulkānisko pelnu mākonis, streiki un sniegs, ziņo BBC.

Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju šo traucējumu dēļ zaudēti 2,8 miljoni pasažieru, jo īpaši Hītrovas lidostā.

Neskatoties uz zaudējumiem, kompānijas vadītājs Kolins Metjū (Colin Matthews) kompānijas sniegumu raksturojis kā spēcīgu. Viņš uz 2011.gadu raugās ļoti optimistiski.

BAA, kas pieder Spānijas Ferrovial, ir Hītrovas, Stanstedas, Edinburgas, Glāzgovas, Aberdīnas un Sauthemptonas lidostu īpašniece. Taču Konkurences komisija uzstāj, lai BAA pārdotu Stanstedas un Glāzgovas vai Edinburgas lidostas.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Konkursā par starptautiskās lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu - «Rail Baltica» staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Starptautiskajā konkursā par lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs «Zaha Hadid Architects», kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs «Nordic - Office of Architecture». Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.

Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

Ekonomikas policija pirmdien «viesojās» Rīgas lidostā un veica kratīšanu, liecina db.lv rīcībā esošā informācija.

Starptautiskās lidostas Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane portālam biznesa portālam db.lv apstiprināja, ka Ekonomikas policijas darbinieki pirmdien no atstādinātā Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa bijušā kabineta izņēmuši seifu, kuru lietoja R. Lazdiņš.

Saskaņā ar lidostas pārstāves teikto, R. Lazdiņš nav izpildījis lidostas rīkojumu atdot seifa atslēgu, un šis seifs arī pirmdien izņemts.

«Lidosta nav informēta par procesa virzītāja lēmumu, tāpēc neko vairāk paskaidrot nevar,» vēl piebilsts lidostas atbildē.

Valsts policijas preses sekretārs Toms Sadovskis db.lv apstiprināja, ka pirmdien, iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros, policija veikusi kratīšanu Mārupes pagastā. Konkrēti - vai tā bijusi lidosta, apstiprināt viņš nevar. Līdz šim R. Lazdiņa vārds izskanējis saistībā ar tā dēvēto lidostas telefonsarunu noklausīšanās lietu. Jautāts, vai kratīšana veikta saistībā ar minēto lietu, T. Sadovskis atbildēji noliedzoši.

Lidostu operatora BAA, kam pieder arī Londonas Hītrovas lidosta, vadītājs Kolins Metjū (Colin Matthews) CNN stāstījis, ka viņš atteiksies no savas prēmijas par 2010.gadu spēcīgā sniega izraisītā ceļošanas haosa dēļ.

«Es esmu 100% apmērā koncentrējies uz pasažieriem, mēs vēl neesam visus nogādājuši mājās,» viņš teicis. Taču atteicies atklāt, no cik lielas prēmijas ir atteicies.

«Es negribu runāt par savu atalgojumu. Es atteikšos no savas prēmijas par 2010. kalendāro gadu,» sacījis BAA boss, kad viņam vaicāts par baumām, ka viņš saņems slepenu prēmiju, kas balstīta uz peļņu. «Nav nekādas slepenas prēmijas,» viņš akcentējis.

Hītrova ir noslogotākā lidosta Eiropā un viena no tām, ko vissāpīgāk skāruši sliktie laika apstākļi.

Pēc jaunākās informācijas tā pilnībā varētu tikt atvērta lidojumiem ceturtdien.

Par darbinieku sarunu izspiegošanu un paviršu lidostas apsargāšanu no amata atstādināts lidostas Rīga Drošības departamenta priekšnieks Raimonds Lazdiņš, kā arī divi viņa padotie, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pēdējo divu mēnešu laikā esot noskaidrots, ka R. Lazdiņš pieķerts ne tikai lidostas darbinieku telefonsarunu izspiegošanā, bet arī par vairākiem pārkāpumiem, tādējādi pieļaujot paviršu lidostas teritorijas apsargāšanu, pat tiekot pieļauta nepiederošu personu iekļūšana tajā.

Raidījums vēsta, ka izmeklēšanu rosinājis jaunais lidostas Rīga valdes loceklis Raimonds Rožkalns, jo pārkāpumu esot daudz, bet visus atklāt vēl nevarot, bet par vienu esot skaidrs - Lazdiņš organizējis sistemātisku lidostas darbinieku sarunu noklausīšanos. Lidostas valde uz karstām pēdām izveidoja izmeklēšanas komisiju. Tomēr jau no sestdienas Drošības policija izmeklēšanu pārņēmusi un veikusi kratīšanas. No lidostas aizvesti datori, dažādas ierīces un dokumenti.

Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti. Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

Lidostas Rīga akcionāru sapulce šodien atbalstīja uzņēmuma padomes priekšlikumu no lidostas valdes atbrīvot tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku.

Par uzņēmuma valdes pagaidu priekšsēdētāju apstiprināta līdzšinējā valdes locekle Ilona Līce, aģentūru LETA informēja Satiksme ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds.

Darbu lidostas valdē bez Līces turpinās arī līdzšinējais valdes loceklis Valters Stūrmanis, bet par valdes pagaidu locekli apstiprināts lidostas Komerciālā departamenta direktors Artūrs Saveļjevs.

Konkurss uz vakantajiem lidostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem tiks izsludināts līdz 30.jūnijam.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā no lidostas valdes tika atsaukts tās priekšsēdētājs Andris Liepiņš un valdes loceklis Ilmārs Upenieks. Lidostas padomes priekšsēdētājs Juris Kanels atzina, ka lēmums pieņemts, iepazīstoties ar SM veiktā funkcionālā audita ziņojumu par iepirkuma procedūru īstenošanu lidostā un uzklausot lidostas padomes un valdes locekļus.

RIX Rīgas lidosta šogad uzsāks ambiciozu attīstības plānu īstenošanu – sāksies jaunā pasažieru termināļa būvniecība un darbs pie lidostas pilsētas RIX Airport City izveides.

Uzņēmuma vīzija ir kļūt par nākotnes Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas veicinās visas Latvijas konkurētspēju reģionā un tautsaimniecības attīstību. Lai īstenotu stratēģiskos plānus, ir radīts konkurētspējīgs un mūsdienīgs RIX Rīgas lidostas zīmols un vizuālā identitāte.

“Mēs gribam konkurēt ar Ziemeļeiropas reģiona lidostām, tāpēc RIX Rīgas lidostas piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. Jaunie attīstības projekti – lidostas jaunais pasažieru terminālis un lidostas pilsēta, tāpat kā mērķis kļūt par nozīmīgu reģiona ceļošanas centru noteica vajadzību veidot pilnvērtīgu, konkurētspējīgu un mūsdienīgu RIX Rīgas lidostas zīmolu. Tas ietver mūsu vērtības, apsolījumu klientiem un sadarbības partneriem un mūsu vīziju par RIX kā vienu no labāk savienotajiem biznesa un ceļošanas centriem reģionā,” skaidro RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Jaunā starptautiskās lidostas Rīga valde varētu tikt iecelta šonedēļ, žurnālistiem otrdien sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Šobrīd mēs ļoti straujā tempā meklējam cilvēkus, kompetentus pārstāvjus [lidostas valdē]. Es varu uzreiz apgalvot, ka tie nebūs nekādā veidā saistīti ne ar politiku, ne politiskajām partijām. Mēs šobrīd uzrunājam profesionāļus, kuriem būtu pieredze vadībā, kuriem būtu pieredze arī aviācijas jomā un finanšu jomā, un kas varētu nekavējoties uzņemties lidostas vadīšanu. Es ceru, ka šīs nedēļas laikā valde tiks nokomplektēta vismaz triju cilvēku sastāvā, lai tā varētu veiksmīgi darboties un turpināt strādāt,» teica Matīss.

Vienlaikus viņš izteica pateicību līdzšinējai lidostas valdei, norādot, ka tā ir paveikusi daudz, tomēr bijuši vairāki jautājumi par lidostas pārvaldību par kuriem valdei un Satiksmes ministrijai (SM) kā akcionāram bijuši atšķirīgi viedokļi. Tostarp akcionārs bijis neapmierināts ar lidostas papildus izdevumiem par advokātu pakalpojumiem tiesisko strīdu risināšanas lietās. «SM viedoklis un mans, kā ministra viedoklis, ir viennozīmīgs - mēs nevaram tērēt 100 tūkstošus eiro advokātiem, ja lidostā ir Juridiskais departaments, un turklāt, ja šīs lietas tiek zaudētas. Un tās lietas ir vienkāršas lietas, piemēram, lietas saistībā ar darbu tiesisko strīdu risināšanu, kas īstenībā ir ļoti vienkāršas lietas un nevar maksāt šādas milzīgas naudas summas,» sacīja Matīss.

Starptautiskās lidostas Rīga jaunā termināļa būvniecībai vai esošā paplašināšanai varētu piesaistīt privāto investoru, un potenciālais investors interesi par projektu jau ir izrādījis, stāstīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Ņemot vērā mūsu ekonomisko un budžeta situāciju, es atbalstītu, ka būtu privātais investors, kurš vai nu piedalās esošā termināļa paplašināšanā, vai jauna termināļa būvniecība tā, lai pēc iespējas mazāk mums būtu jāizlieto Eiropas nauda un lidostas naud. Jebkurā gadījumā, lai valsts nauda ir pēc iespējas mazāk izmantota,» teica A. Ronis.

Viņš uzsvēra, ka termināļa paplašināšanas jautājums ir jārisina pēc iespējas ātrāk un esot jau interese no potenciālā investora.

«Es negribētu nosaukt konkrētus vārdus, pirms sākušās sarunas un pirms valdība jebkādu lēmumu ir pieņēmusi,» sacīja A. Ronis, neatklājot, kas ir iespējams investors.

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.