Konkurences padome (KP) atļauj AS Swedbank pārņemt daļu VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) aktīvu - dažāda veida kredītus un noguldījumus, tāpat dota atļauja SIA Swedbank līzings iegādāties 100% SIA Hipolīzings kapitāla daļu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ceturtdien nolēmusi atļaut Swedbank un SEB bankai iegādāties Hipotēku bankas daļas, informēja FKTK.

Nolemts izsniegt atļauju Hipotēku bankas komercdaļas uzņēmuma pārejai Swedbank un SIA Swedbank Līzings īpašumā, jo likumā noteiktās prasības izpildītas un Hipotēku bankas klientu kopējās intereses ievērotas.

FKTK kā sektora uzraudzības iestāde darījumā izvērtē divus virzienus, - pirmkārt, lai komercdaļas uzņēmuma pārejas procesā būtu ievērotas Hipotēku bankas klientu intereses; otrkārt, lai tas būtiski neietekmētu Hipotēku bankas un Swedbank stabilitāti un tiktu izpildītas visas normatīvās prasības. FKTK padome sniedz atļauju uzņēmuma pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai, skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas pircēju pretendentu atlases process ir noslēdzies – četrām komercaktīvu paketēm ir atrasti droši un respektabli pircēji, kas vēlas iegādāties aktīvus par atbilstošu tirgus cenu, nodrošinot Hipotēku bankas komercdaļas tālāku attīstību privātajā sektorā, informē Finanšu ministrija.

Hipotēku bankas aktīvi pārdoti par aptuveni 10-30% zem to bilances vērtības, informēja valdības piesaistītā konsultanta SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis, uzsverot, ka šī cena ir maksimāli izdevīgākā un atbilst pašreizējai tirgus situācijai Latvijā un Eiropā. Konkrētā vērtība būs zināma aptuveni pēc nepilna gada, kad būs process noslēdzies līdz galam.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada Ministru kabineta (MK) lēmumam līdz 2013. gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas un apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrija (FM) sniedz skaidrojumu attiecībā uz to, kādā veidā tika organizēts bankas komercdaļas pārdošanas process.

2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) samazinās darbinieku skaitu, tāpēc pieteikusi kolektīvo atlaišanu - līdz 2014.gada jūnija beigām darba uzteikumu varētu saņemt līdz 400 cilvēkiem.

Patlaban vēl neviens darbinieks nav saņēmis darba uzteikumu kolektīvās atlaišanas gaitā, informēja Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Ernštreite.

Viņa skaidroja, ka Hipotēku bankas komercdaļas un klientu apkalpošanas nodošana Swedbank ir ļoti apjomīgs process, tas tiks organizēts un prasīs lielu darba apjomu vēl vairākus mēnešus pēc uzņēmuma pārejas 24.novembrī. Tajā pašā laikā, pārtraucot komercdarbību, Hipotēku bankas darbības apjoms būtiski sašaurināsies, un tas likumsakarīgi rada nepieciešamību optimizēt Hipotēku bankas darbību. Viens no optimizācijas pasākumiem ir darbinieku skaita būtiska samazināšana.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pakete, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS Rietumu Banka, kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai.

Kā informēja Finanšu ministrija, plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada MK lēmumam līdz šā gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka atlikušajām komercdaļām no privāto investoru puses tika saņemti neapmierinoši zemas cenas piedāvājumi, valdība pieņēma zināšanai, ka SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūra kapitāldaļas tiks nodotas VAS Privatizācijas aģentūra, kas ir alternatīvs risinājums aktīvu nodošanai privātajā sektorā. Plānots, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūrai (HipoNIA) tiks izsniegts aizdevums no Valsts kases, lai tādējādi dzēstu HipoNIA saistības pret Hipotēku banku.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Finanšu ministrija un Hipotēku banka pabeigušas līguma noslēgšanas procedūru ar SEB grupas uzņēmumu SEB Enskilda par Hipotēku bankas komerciālo aktīvu nodalīšanas stratēģijas izstrādi un realizāciju.

Izvērējot kritērijus, SEB Enskildas piedāvājums ticis atzīts par atbilstošāko, informē bankas preses sekretāre Sandra Eglīte. Uzdevuma realizācijai SEB Enskilda piesaistījusi ASV investīciju kompāniju The Blackstone Group International Partners LLP, kurai ir pieredze līdzīgu darījumu realizācijā citviet pasaulē, un zvērinātu advokātu biroju Kronbergs&Čukste/Baltic Legal Solutions, izveidojot starptautisku uzņēmumu apvienību.

DB.lv jau vēstīja, ka neoficiāli tiek paustas bažas par SEB Enskilda priekšrocībām pretendentu atlasē. Šis konsultants cieši saistīts ar SEB banku, kas tai radītu būtiskas priekšrocības gaidāmajā Hipotēku bankas komercaktīvu pārdošanā. Tiek arī atgādināts par finanšu ministra Andra Vilka (V) iepriekšējo ilggadējo darbu SEB bankā.Konsultanta piesaiste tiek veikta saskaņā ar 2009. gada 24. novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināto koncepciju par Hipotēku bankas pārveidi par attīstības banku (līdz 2013. gadam) un šogad 12. aprīlī MK izskatīto Hipotēku bankas pārveides plānu, kas paredz ar attīstības bankas funkcijām nesaistīto bankas komerciālo aktīvu nodalīšanu. Konsultanta atlases procesā tika aptaujāti vairāki pretendenti, izvērtējot to pieredzi, izpratni par veicamo uzdevumu un saimnieciskos nosacījumus. Saskaņā ar līgumu, kura pamata nosacījumi ir saskaņoti MK, konsultants nodrošinās Hipotēku bankai un tās akcionāram nepieciešamo atbalstu bankas pārveides plāna realizēšanā, organizējot un nodrošinot atklātu un pārskatāmu Hipotēku bankas komercdaļas atsavināšanu, vienlaikus nodrošinot Hipotēku bankas pārveides plāna pēctecību. Pēc stratēģijas apstiprināšanas MKā un iesniegšanas Eiropas Komisijā konsultants veiks tās īstenošanu ar mērķi pabeigt Hipotēku bankas komercdaļas atsavināšanu.

Pakāpeniski pārtraucot valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komerciālās aktivitātes ar mērķi pārveidot Hipotēku banku par attīstības institūciju līdz gada beigām, šā gada laikā Hipotēku banka plāno atteikties no norēķinu pakalpojumu sniegšanas.

Tādējādi banka arvien vairāk koncentrēsies uz attīstības institūcijas uzdevumiem - mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības sākšanas veicināšanu un citām par prioritārām atzītām jomām, skaidro Hipotēku banka.

Līdz ar atteikšanos no norēķinu pakalpojumiem, kas plānota šā gada rudenī, mainīsies arī Hipotēku bankas sadarbības modelis ar valsts atbalsta programmu aizdevumu klientiem. Jaunā klientu apkalpošanas kārtība tiks izstrādāta, domājot par klientu ērtībām, veicot ikdienas norēķinus sava biznesa vajadzībām, sola banka.

Banka sola klientus par izmaiņām norēķinu pakalpojuma sniegšanā un aizdevumu apkalpošanas kārtībā informēt personīgi un savlaicīgi.

Šā gada jūnija beigās Hipotēku bankas, kura tiek pārveidota par attīstības banku, kopējā kredītportfelī komercaizdevumi joprojām veidoja nozīmīgu daļu - 58%, kas ir vien par 2 procentu punktiem mazāk nekā pirms gada. Turklāt gada laikā attīstības kredītu portfelis samazinājies par 11%.

Bruto attīstības aizdevumu portfelis 235,3 miljonu latu apjomā šā gada jūnija beigās veidoja vēl 42%, liecina Hipotēku bankas sniegtā informācija. Kopējais bankas bruto kredītu portfelis šogad jūnija beigās bija 565,6 miljoni latu, kas ir par 5% mazāks, nekā šā gada sākumā. Tajā skaitā komeraizdevumi, kuru izsniegšana tika pārtraukta 2009. gada beigās saistībā ar lēmumu par Hipotēku bankas pārveidi attīstības bankā (līdz 2013. gadam), veidoja 330,3 miljonus latu.

Šogad marta beigās komerckredītu un attīstības kredītu proporcija bija attiecīgi 41% un 59%, tātad trīs mēnešu laikā notikušas īpatsvara izmaiņas par vienu procentu punktu, bet, salīdzinot ar pagājušā gada jūnija beigām, izmaiņas proporcijās bijušas divu procentu punktu apjomā. Pērn jūnija beigās no kopējā bruto kredītu portfeļa 663 milj. Ls apjomā komerckredīti vēl veidoja 399 milj. Ls (60%), bet attīstības kredīti attiecīgi 264 milj. Ls (40%).

Lai paplašinātu uzņēmēju loku, kam ir pieejams valsts atbalsta finansējums konkurētspējas uzlabošanai, trešdien, 22.maijā, stāsies spēkā izmaiņas Hipotēku bankas īstenotajā valsts atbalsta programmā, kas uzņēmēju konkurētspējas celšanai piedāvā aizdevumus investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Kā informēja Hipotēku bankas pārstāvji, turpmāk šajā programmā būs pieejami mazāka apjoma aizdevumi, kas ļaus valsts atbalstu saņemt plašākam uzņēmumu lokam, galvenokārt ražojošajās nozarēs strādājošajiem. Noteikts, ka maksimālais apjoms aizdevumam investīcijām ir viens miljons latu, bet apgrozāmajiem līdzekļiem – 500 tūkstoši latu.

Samazinātas arī minimālās aizdevumu summas - mikrouzņēmumiem investīciju aizdevumiem minimālā summa ir 10 tūkstoši latu, apgrozāmajiem līdzekļiem – 5000 latu, bet jaundibinātajiem komersantiem – 54 tūkstoši lati. Mazāka apjoma aizdevumus mikrouzņēmumi un jaunie uzņēmēji, tāpat kā līdz šim, var saņemt divās citās Hipotēku bankas īstenotajās valsts atbalsta programmās – Mikrokreditēšanas programmā un Starta programmā.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Valsts akciju sabiedrības Hipotēku un zemes banka komercdaļas klientu pāreja uz Swedbank noslēgsies 24. novembrī, liecina presē publicēts paziņojums.

Tas nozīmē, ka no minētās dienas Hipotēku bankas komercdaļas klientus apkalpos un pakalpojumus nodrošinās Swedbank. Savukārt Attīstības bankas klientus tā pat kā līdz šim apkalpos Hipotēku banka, teikts paziņojumā.

Komercdaļas klienti, kuri izmanto norēķinu pakalpojumus, piemēram, maksājumu karti, kontu, internetbanku, aicināti laikus pārcelt savas norēķinu aktivitātes uz Swedbank.

Lai to izdarītu komercdaļas klientiem jādodas uz Swedbank vai Hipotēku banku, kur jānoslēdz līgums par konta atvēršanu un jānoformē jauna maksājumu karte. Tāpat pieteikties Swedbank pakalpojumiem var arī Hipotēku bankas internetbankā, Swedbank interneta vietnē vai pa tālruni 67 445 555.

Hipotēku bankas bankomāti pakāpeniski tiks demontēti līdz 2013.gada augusta beigām, informēja bankas pārstāve Sandra Eglīte.

Pēc demontāžas banka tos mēģinās pārdot citiem tirgus dalībniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem, viņa skaidroja. Savukārt Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska norādīja, ka banka nav iegādājusies Hipotēku bankas bankomātus, jo tie ir no cita ražotāja un tehniski atšķiras no Swedbank bankomātu tīkla. Tomēr banka apzin vietas, kur Hipotēku bankas bankomāts ir vienīgais, lai izanalizētu situāciju un iespējas uzstādīt savu.

Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati, Hipotēku bankai septembra beigās piederēja 71 bankomāts.

Jau vēstīts, ka kopš novembra beigām Hipotēku bankas komercdaļas klientus apkalpo Swedbank savā filiāļu tīklā un elektroniskajos kanālos. Hipotēku bankas klientiem uz Swedbank pārcelto līgumu nosacījumi nemainās.

Pret valstij pastarpināti piederošu uzņēmumu SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (Hiponia) tiek īstenotas darbības, kas atgādina reiderisma shēmu, uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, par to liecinot SIA Resort management veiktās darbības pret Hiponia.

Hiponia uzskata, ka tai piederošā nekustamā īpašuma bijušais nomnieks SIA Resort Management ar Latvijas šķīrējtiesas sprieduma palīdzību mēģina panākt, ka Hiponia tiek radīti būtiski zaudējumi. «Resort Management uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk nekā 720 000 eiro apmērā,» teikts Hiponia paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Hiponia ir vērsusies ar vairākiem iesniegumiem tiesībsargājošajās institūcijās, tostarp lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielos apmēros un dokumentu viltošanu. «Ja tiesībsargājošās iestādes efektīvi nerīkosies, lai apturētu un izvērtētu iespējamu noziedzīgu shēmu, par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi, kā arī tiks apgrūtināta Hiponia tālākā darbība,» uzsver Kārkliņš.

Ar sievu dosimies garākā ceļojumā, visu vajadzīgo pastāstīs meita Sintija, teic Līgatnes Vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags. Bērnu iesaistīšanos biznesā viņš uzskata par lielāko veiksmi pēdējos gados.

«Pēc vīna darīšanas apjoma Latvijā esam pirmajā vietā no mazajām vīna darītavām,» apgalvo Sintija Vanaga. Viņas tēva Aināra Vanaga radītais vīns bijis viens no pirmajiem, kas no mājas vīna darītavām ar akcīzes marku sācis ceļu uz veikaliem.

Visu gadu, bet jo īpaši vasarā populāra ir vīna degustācija kafejnīcā Lustūža klints alā.

Uzticība dod stimulu

Tēvs Ainārs atzīstas, ka pirmajās reizēs mazliet bail bijis atstāt Latviju, taču tad izvērtējis, ka nekādu lielo kaitējumu biznesā bērni mazāk aktīvajā sezonā nodarīt nevarēšot, jāradina patstāvīgi pieņemt lēmumus un domāt kā saimniekiem.

«Manā uzraudzībā ir vīna darītava, brālim Kristapam – karošu darbnīca,» stāsta Sintija. Protams, svarīgākos lēmumus visi pieņemot kopīgi, arī darbus nevarot nodalīt. Pirmoreiz vecāki biznesu atstājuši bērnu uzraudzībā pirms pāris gadiem. Paši uz nedēļu aizbraukuši laivu braucienā, bet jaunā paaudze jutusies kā ūdenī iemesta. Tēvs visus zvanus pārreģistrējis bērniem un licis pašiem tikt galā. «Izpeldējām!» teic Sintija, un kopš tā laika abiem ar brāli vēl vairāk iepaticies darboties ģimenes uzņēmumā. Viņa lepojas, ka pati pērn pirmoreiz tikusi pie vīna ielikšanas, uzticēta ievārījuma vārīšana.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomniece, kuras vīram ir kopīgs bizness ar premjeru, kurā V. Dombrovskis arī pats veicis būtiskus ieguldījumus, aizvadītā gada laikā nezināmu iemeslu dēļ ir izņēmusi pusmiljonu eiro no valsts Hipotēku bankas un pārcēlusi līdzekļus uz Rietumu banku, vēsta portāls pietiek.com.

«Kā zināms, V. Dombrovska valdība jau ilgstoši regulāri lemj par Hipotēku bankas likteni, un publiski daudzkārt izskanējušas ziņas par tās iespaidīgajiem zaudējumiem un slikto stāvokli. S. Bukane Hipotēku bankā atstājusi tikai summu, kuras atgūšanu kādas kredītiestādes kraha gadījumā garantē Latvijas valsts, - 50 tūkstošus eiro (Fizisko personu noguldījumu garantiju likums garantē līdz 100 000 eiro atgūšanu),» raksta portāls.

Pirms gada S. Bukane bija deklarējusi 501 280 eiro Latvijas Hipotēku un zemes bankā, salīdzinoši daudz mazāki bija premjera padomnieces noguldījumi Rietumu bankā - nepilni 52 tūkstoši eiro, Nordea bankā - 11 tūkstoši eiro, kā arī SEB bankā - nepilni deviņi tūkstoši latu un kādā Portugāles kredītiestādē - nepilni septiņi tūkstoši eiro.

Aizvadītajā nedēļas nogalē notikusi Hipotēkas un Zemes bankas klientu kontu pārcelšana uz Swedbank, līdz ar to tehniski noslēgusies Hipotēku bankas klientu pārņemšana, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka visi Hipotēku bankas līdzšinējie konti, tostarp arī noguldījumi un kredīti, ir pārnesti Swedbank sistēmā. Nedēļas nogalē no Hipotēku bankas uz Swedbank kopumā tika pārnesti 70 tūkstoši klientu kontu, no kuriem lielākā daļa ir privātpersonu kontu.

Jau vēstīts, ka no šodienas Hipotēku bankas komercdaļas klientus apkalpos Swedbank savā filiāļu tīklā un elektroniskajos kanālos. Hipotēku bankas klientiem uz Swedbank pārcelto līgumu nosacījumi nemainās.

Gatavojoties klientu apkalpošanas pārejai, abas bankas gandrīz pusgada garumā veica sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu datu nodošanu no vienas sistēmas otrai. Hipotēku banka norāda, ka klienti ir savlaicīgi un personīgi informēti par īslaicīgajām neērtībām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu atļaut VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komercdaļas paketes pāreju AS Rietumu banka īpašumā.

Kā informēja FKTK, AS Rietumu banka tiks nodota komercdaļas pakete, kurā ietilpst aktīvi, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem par aizdevumu (kredītu) piešķiršanu klientiem, kā arī līgumi, kas nodrošina bankas prasījuma tiesības saistībā ar attiecīgo aizdevumu atmaksas un līgumisko saistību izpildes nodrošinājumu (hipotēkas, komercķīlas tiesības un galvojuma saistības nodibinošie dokumenti). Plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc FKTK apstiprinājuma.

Tāpat nolemts nodot SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra visas tās Hipotēku bankas saistības, tiesības un pienākumus, kas izriet no līgumu kopuma, kas noslēgti ar klientiem un ir iepriekš cedēti SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra.

Latvijas Hipotēku un zemes banku (Hipotēku banku) labāk būtu pārdot kā vienotu institūciju, taču valdībai pašlaik šādu iespēju nav, šodien LTV sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš gan ir pārliecināts, ka nenoteiktība ap Hipotēku banku ir vilkusies pārāk ilgi, tāpēc pašlaik tā ir jāpārdod jo ātrāk, jo labāk, lai jautājumam vienreiz pieliktu punktu.

Kā iepriekš informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), par četru Hipotēku bankas komercdaļas pakešu pārdošanu līgumus paredzēts noslēgt tuvāko nedēļu laikā.

Nedz darījumu summas, nedz pircēju vārdi vēl netiek atklāti, jo tā ir konfidenciāla informācija, taču piesaistītā konsultanta SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis atzina, ka šīs paketes tiks pārdotas diviem investoriem, kas pārstāvēti Latvijā. Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko savukārt teica, ka tās ir drošas, stabilas, respektablas bankas ar labu reputāciju. Hipotēku bankai neesot bažu par to, kā rokās tiek nodoti pakalpojumi un klienti.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, atsavinot tās komercdaļu atbilstoši pārveides stratēģijai, no komercdarbības ienākumiem vairs nevarēs segt izmaksas, kas radīsies, nodrošinot valsts deleģēto uzdevumu izpildi privatizācijas jomā, informē Finanšu ministrija (FM).

Tāpat, samazinoties privatizācijas darījumu apjomam, nav iespējams no komisiju maksas ieņēmumiem segt Hipotēku bankas izdevumus par šo funkciju uzturēšanu.

Banka, īstenojot valsts atbalsta programmas, darbojoties kredītiestādes statusā, atbilstoši programmu ieviešanas plāniem piesaistīja papildu nepieciešamos līdzekļus finanšu tirgū – noguldījumu, sindicēto aizņēmumu un starpbanku aizņēmumu formā. Bet, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2009. gada 19. novembra lēmumā Hipotēku bankas valsts atbalsta lietā noteikto, Hipotēku bankas darbība finanšu tirgos ir ierobežota, tai skaitā valsts atbalsta programmu īstenošanai tā nedrīkst piesaistīt finansējumu finanšu tirgos.

Sākot ar 27.decembri tiks slēgtas visas Hipotēku bankas norēķinu grupas, informēja bankas pārstāvji.

Kopumā tiks slēgtas Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Cēsu, Dobeles, Elizabetes, Ērgļu, Iecavas, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Ūnijas, Valkas, kā arī Bauskas filiāles.

Tāpat no 27.decembra Hipotēku bankas Bauskas filiāle tiek pārcelta uz Jelgavu, Lielo ielu 12, bet Rīgas filiāle no Doma laukuma tiek pārcelta uz Elizabetes ielu.

Līdz ar to klientu apkalpošanu no 27.decembra nodrošinās deviņas filiāles Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Gulbenē, Jēkabpilī un Valmierā.

Lai arī reģionos turpinātu nodrošināt pieejamību konsultācijām par Hipotēku bankas apkalpotajām attīstības programmām, no 2013.gada janvāra 21 Latvijas pilsētā tiks atvērti Hipotēku bankas Attīstības programmu konsultāciju centri.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.