Finanšu ministrija (FM) vērsusies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar lūgumu steidzami pārskatīt valsts kapitālsabiedrībām noteiktos atalgojuma ierobežojumus attiecībā uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) un tās koncerna uzņēmumiem.
FM un bankas pārstāvji šodien deputātiem skaidroja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie Hipotēku bankas pārveides un tas darbiniekiem uzliekot lielu papildu noslodzi. Savukārt nelīdzvērtīgais atalgojums un sociālās garantijas ar citiem finanšu sektorā strādājošajiem mudina stratēģiski svarīgus darbiniekus un augsta līmeņa speciālistus meklēt darbu citos uzņēmumos.
Šī gada pirmajā pusgadā darba attiecības ar banku pārtraukuši jau 25 darbinieki, jo saņēmuši izdevīgākus piedāvājumus no citām finanšu pakalpojumu kompānijām. Hipotēku bankai esot arī problēmas piesaistīt augstas kompetences darbiniekus ar atbilstošu darba pieredzi.
Tāpēc FM lūdz veikt grozījumus likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kuros paredzēts, ka valdes locekļa mēnešalgu nosaka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālajā paziņojumā publicētajam finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kam tiek piemērots koeficients, kas nedrīkst būt lielāks par 4,5.
Tādējādi Hipotēku bankā atalgojums tiktu samērots ar vidējo līmeni finanšu sektorā. FM un bankas pārstāvji norādīja, ka atalgojuma paaugstināšana valsts budžetu neietekmēšot.
Patlaban likumā noteikts, ka valdes locekļa mēnešalgu aprēķina atbilstoši valstī visu strādājošo darba samaksas apmēram, piemērojot koeficientu, kas nav lielāks par 6.
Deputāti priekšvēlēšanu gaisotnē gan izturējās diezgan piesardzīgi pret ieceri palielināt atalgojumu valsts sektorā strādājošajiem. Izskanēja arī aicinājumi šo jautājumu skatīt pēc vēlēšanām, lai tagad lieki netracinātu sabiedrību. «Ar šo problēmu vajadzētu tikt galā jaunajai Saeimai,» teica deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Savukārt deputāts Madars Lasmanis (V) uzsvēra, ka atalgojuma paaugstināšanu Hipotēku bankas darbiniekiem neatbalstīs ne šajā, ne nākamajā Saeimā, jo līdzīgas problēmas esot daudzās citās valsts akciju sabiedrībās.
Pēc nelielām diskusijām deputāti vienojās, ka jāsagaida viedoklis no Valsts prezidenta Andra Bērziņa, vai šis likumprojekts varētu tikt izskatīts pašreizējā parlamentā. Netika arī izslēgts, ka likumprojekta virzīšanu varētu uzņemties pats prezidents.
Jau ziņots, ka Hipotēku banka šā gada pirmajos sešos mēnešos strādājusi ar 3,1 miljona latu peļņu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.
Bankas peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļu nomaksas bijusi 4,6 miljoni latu, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos sasnieguši 11,9 miljonus latu, kas ir par 30% vairāk nekā 2010.gada pirmajos sešos mēnešos.
Bruto aktīvu apjoms pirmajā pusgadā samazinājies par 59,3 miljoniem latu jeb par 7%, jūnija beigās sasniedzot 748,9 miljonu latus. Bruto kredītportfelis samazinājies par 5%, sasniedzot 565,6 miljonus latu, ko veido attīstības aizdevumu portfelis 235,3 miljoni latu, kas ir 42% no portfeļa, un komercaizdevumu portfelis 330,3 miljoni latu - 58% no portfeļa.
Noguldījumu kopējais apjoms Hipotēku bankā šā gada pirmajos sešos mēnešos pieaudzis par 5%, sasniedzot 376,7 miljonus latu.
Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 30.jūnijā bija 16,3%, likviditātes rādītājs - 66,4%.
Hipotēku banka dibināta 1993.gadā kā valsts komercbanka. Bankas prioritāte ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un ekonomiskās aktivitātes veicināšana visos Latvijas reģionos. Hipotēku bankas koncernā darbojas meitasuzņēmumi Hipolīzings, Hipo fondi, HipoNIA un Riska investīciju sabiedrība.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem Hipotēku bankas tirgus daļa banku sektora kopējos aktīvos pagājušā gada nogalē bijusi 3,7%, ierindojot banku 8.vietā starp 29 bankām.