Spēļu attīstītāja un tirgotāja "Brain Games" grupas apgrozījums pērn pieaudzis par vairāk nekā 20%, aģentūrai LETA atklāja uzņēmuma pārstāve Līga Lugovija.

Patlaban vēl tiekot apkopoti dati par decembri, kas uzņēmumam ir svarīgs mēnesis apgrozījuma ziņā, tomēr prognozes liecina, ka 2022.gads uzņēmumam bijis ļoti veiksmīgs.

Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm, "Brain Games" grupas apgrozījums pagājušajā gadā varētu būt pieaudzis par 20% un sasniedzis 5,8 miljonus eiro. Lugovija norādīja, ka, salīdzinājumā ar 2019.gadu, jeb laiku pirms pandēmijas, uzņēmuma apgrozījums kāpis par aptuveni 50%.

Peļņa pērn tiek plānota 2021. gada līmenī, jo kopā ar apgrozījumu ir augušas arī izmaksas.

Komentējot investīciju plānus, Lugovijas sacīja, ka šogad "Brain Games" plāno izdot vairākas jaunas galda spēles, kuras tiks ražotas "Folded Box" jaunajā ražotnē. Jau janvārī Latvijas plauktos parādīsies trīs jaunas "Brain Games Publishing" spēles, tostarp "Karakum", "Zing-a-Zam" un "Mimic Octupous".

Divi Meksikas televīzijas kanāli ieinteresējušies filmu studijas Rija un režisora Nila Skapāna radīto animācijas un dokumentālo filmu pārraidīšanā, un viens jau pieņēmis lēmumu pārraidīt latviešu radītās animācijas īsfilmas .

Meksikas televīzijas kanāls Canal 22 nākamgad vēlas pārraidīt vairākas filmu studijas Rija animācijas īsfilmas, piemēram, Raganas poga, Kad āboli ripo, Eža kažociņš, Bezmiegs, Velniņi un citas. Tāpat interese izrādīta par šobrīd topošo filmu Zelta Zirgs, Db.lv stāstīja filmu studijas Rija vadītājs Vilnis Kalnaellis.

Tāpat par Latvijas animācijas, kā arī dokumentālo filmu pārraidīšanu ieinteresējies arī Meksikas izglītojošais kanāls. «Šim otram televīzijas kanālam nācās atteikt animācijas filmu raidīšanu, jo tās jau tika apsolītas Canal 22, tomēr viņi ieinteresējušies Latvijā tapušo dokumentālo filmu pārraidē, ko pašlaik izvērtē,» stāsta V. Kalnaellis. Meksikas televīzijas kanāli par Latvijā tapušām filmām ieinteresējušies pagājušajā nedēļā notiekošajā starptautiskajā izklaides industrijas satura tirgū MIPCOM, kas norisinājās Kannās. MIPCOM ar stendiem piedalījās 1700 kompānijas, kā arī 4400 pircēji un to pārstāvji.

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Nacionālais kino centrs (NKC) saņēmis sešus projektu pieteikumus par ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā, un kopumā iesniegto projektu apjoms ir trīs miljoni latu.

Projekti par ārvalstu filmu uzņemšanu iesniegti Nacionālā kino centra izsludinātā konkursa ietvaros – piesakoties konkursā, filmu veidotāji varēja saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu 300 tūkstošu latu apjomā.

Projektus iesniegušas piecas Latvijas studijas: Film Angels Studio, Mistrus Media, Sun & Moon Pictures, Tal Filma un Boheme International. Tiek plānots uzņemt četras pilnmetrāžas spēlfilmas un divas televīzijas daudzsēriju filmas, četros projektos paredzēta sadarbība ar Krieviju, vienā - ar Čehiju un vienā - ar Indiju.

NKC vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis uzskata, ka seši iesniegtie projekti ir pietiekami liels apjoms, lai liecinātu par filmu nozares aktivitāti un filmu veidotāju gatavību īsā laikā īstenot apjomīgus ārvalstu projektus, tāpat tas apliecinot šāda valsts finansējuma nepieciešamību nozares attīstībai.

#Pārdodot Latvijā ražoto filmu ārvalstīs, iegūstam ne tikai atpazīstamību, bet arī nodokļus.

Latvijas kino industrija var būt kā rūpnīca, kas atnes valstij nodokļus un rada jaunas darba vietas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj kino producents Andrejs Ēķis.

Fragments no intervijas

Nameja gredzens ir viens no vērienīgākajiem Latvijas kino projektiem ar 2,5 milj. lielu eiro budžetu. Kas Jums kā producentiem šķiet grūtākais posms – finansējuma piesaiste vai šis periods – kad ar kailu sirdi ir jāgaida kāds būs publikas un kritiķu vērtējums par paveikto?

Esmu producents, uz kritiku skatos nedaudz citādi. Ja man uz šo jautājumu ir jāatbild vienkārši, tad, visticamāk, manis teiktais varētu latviešiem nepatikt. Latvieši kā nācija nav pieradusi pie tā, ka visās jomā, arī mākslā, ir jābūt tirgus attiecībām. Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kad valstis savā starpā konkurē. Rūpniecības jomā līdere ir Ķīna, mums Latvijā tiek postulēts, ka ar radošumu un izdomu varam kaut ko sasniegt. Diemžēl Latvijā kino industrijā visbiežāk nodarbojas hobija līmenī, bet šajā jomā iesaistītie, ieskaitot Nacionālais Kino centru (NKC), to nesaskata kā industriju, to, ka kino varētu būt viena no tām sastāvdaļām, kas varētu palielināt valsts IKP un vairot darba vietas. Mums ir jāveido tāds filmas projekts, kuru varam pārdot arī ārzemēm, eksportēt. Tieši šis ir viens no mērķiem, kāpēc tapa Nameja gredzens, jo, kad pirms četriem gadiem ar Aigaru Graubu pabeidzām veidot spēlfilmu Sapņu komanda 1935, pirmo reizi mūsu sadarbības vēsturē sapratām, ka ar nākamo projektu ir jāpanāk, lai izveidotā filma vairāk ceļo, tiek izrādīta ārvalstu kinoteātros un televīzijās. Mēs atradām izplatītāju kompāniju, kura bija gatava ar mums satikties un uzdevām konkrētu jautājumu: «Kāda ir tēma, kuru pasaulē gribētu dzirdēt no tādas valsts kā Latvijas?» Mūsu idejas nākamajai filmai bija par Baronu Minhauzenu, kurš 20 gadus ir dzīvojis Rīgā, leģendu par Nameja Gredzenu un trešā ideja bija par mūsu karavīru dalību Afganistānas karā.

Populārākie Holivudas aktieri nereti saņem tādu darba samaksu, kuru viņi nemaz nebūtu pelnījuši, liecina jaunākais Bankability Index pētījums, kas analizējis, cik naudas Holivudas zināmākie aktieri patiesībā ģenerē savām filmām, raksta Times.

Secināts, ka tie, kuri ģenerē lielāko naudu filmām, bieži vien nemaz nav apmaksātākie aktieri.

Trīs gadu laikā tika pētīti 65 tūkstošu režisoru un aktieru ienākumi no filmām un video. Kā secināts, visvairāk naudas iekasē režisors Stīvens Spīlbergs – vidēji 27,4 miljonus dolāru gadā un 13,7 miljonus dolāru par filmu. Otrajā vietā ierindojies aktieris Semjuels L. Džeksons ar 24,4 miljonu vidējiem gada ienākumiem un 6,2 miljoniem dolāru par filmu.

Trešajā un ceturtajā vietā attiecīgi iekļuvuši aktieri Džonijs Deps un Toms Krūzs.

Savukārt Forbes ikgadējā vislabāk apmaksāto aktieru saraksta pirmajā vietā iekļuvis Roberts Daunijs juniors, šogad vidēji nopelnot 75 miljonus dolāru, neskatoties uz to, ka indeksa pētījumā viņš ierindojas vien devītajā vietā, kas ģenerē 20,6 miljonus dolāru gadā savām filmām. Nākamie četri Forbes sarakstā iekļautie aktieri - Čenings Tatums (ar 60 miljoniem), Hjū Džekmens (55 miljoniem), Marks Vālbergs (52 miljoniem) un Dveins Džonsons (46 miljoniem) Bankability Index pirmajā desmitniekā nav iekļuvuši.

21. janvārī Nacionālais Kino centrs (NKC) izsludinājis 2015. gada filmu projektu ražošanas konkursu; tajā tiks atbalstīta jaunu animācijas īsfilmu, dokumentālo filmu un pilnmetrāžas spēlfilmu ražošana, kuru plānots uzsākt vai pabeigt šogad.

Projektu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.februāris plkst.12:00. Marta vidū tiks rīkotas tradicionālās projektu publiskās prezentācijas, kad ar autoru iecerēm varēs iepazīties ne tikai eksperti, bet arī ikviens interesents. Turklāt šogad tiks turpināta 2014. gadā aizsāktā prakse, filmu projektu vērtēšanā pieaicinot kultūras organizāciju un sabiedrības pārstāvjus, kuri šajā procesā reprezentē Latvijas kinoskatītāju viedokli.

Konkursa finansējums ir EUR 911 954, no kura animācijas filmu projektiem tiek piešķirti 23% jeb EUR 209 749, dokumentālo filmu projektiem 18% jeb EUR 164 152 un spēlfilmu projektiem 59% jeb EUR 538 053.

Filmu producenti no ārvalstīm, kuri plāno Latvijā uzņemt vismaz pusmiljonu latu vērtas mākslas vai animācijas filmas, vai arī vismaz 100 tūkst. latu vērtas dokumentālās filmas un kuri noslēguši līgumu par filmas uzņemšanu Latvijā, varēs pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu.

Kārtību, kādā šie producenti var pretendēt uz līdzfinansējumu no Latvijas valsts budžeta, regulēs īpaši Ministru kabineta noteikumi, kurus otrdien pieņēma valdība.

Lēmumus par līdzfinansējuma piešķiršanu, saskaņā ar noteikumiem, pieņems Nacionālais kino centrs, kas atbalstāmos filmu projektus izvēlēsies konkursa kārtībā.

Uz budžeta līdzfinansējumu nevarēs pretendēt ārvalstu filmu producenti, kuri Latvijā iecerējuši uzņemt pornogrāfiska satura filmas, kā arī filmas, kas filmu projektiem, kas sludina reliģisko un rasu naidu, nepamatoti atspoguļo vardarbību vai satur cilvēka cieņu pazemojošu propagandu.

Ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā jau atbalsta Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotais Rīgas filmu fonds. 2010.gadā no Rīgas filmu fondā tika atbalstīti trīs kopražojumu filmu projekti, bet kopējais pašvaldības līdzfinansējuma apjoms bijis 214 515 lati, savukārt 2011.gadā Rīgas filmu fonds atbalstījis septiņus kopražojumu filmu projektus. Kopējais pašvaldības līdzfinansējums šīm filmām bija 486 567 lati.

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

Rīgas pašvaldība gatava maksāt ārvalstu producentiem par filmu uzņemšanu Rīgā, ja viņi apņemas pilsētā tērēt naudu.

Šāda prakse pastāvot vairākās pasaules pilsētās. Rīgā plānots atmaksāt ārzemju filmu producentiem līdz 10- 15% no tās naudas summas, ko filmas uzņemšanas komanda iztērēs Rīgā viesnīcās, ēdināšanas uzņēmumos, par transportu, pašvaldības struktūru pakalpojumiem u.c. lietām. «Nav tā, ka mēs kaut ko sponsorējam vai kaut ko kādam dāvinām,» saka Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) padomnieks Georgs Lansmanis un uzsver, ka naudu pašvaldība atdos tikai pēc audita, kas pierādīs finanšu ieguldījumu.

Visticamāk, ka domei šogad šim mērķim vajadzētu rast ap 400 tūkstošiem latu, jo Rīgā varētu uzņemt desmit ārzemju filmu ar kopējo summu no sešiem līdz septiņiem miljoniem latu. Pēc G. Lansmaņa teiktā, nopietni plāni ir producentiem no Japānas, kas veido filmu par krievu un japāņu karu. Tās kaujas skatus varētu uzņemt Ādažu poligonā, un filmas veidotāji paralēli uzņemtajai filmai ir gatavi uzņemt arī dokumentālo filmu par filmas tapšanu Rīgā. Japāņi sola pilsētā iztērēt ap 1,5 miljoniem eiro, atpakaļ prasot 75 tūkstošus. Rindā uz uzņemšanu stāv arī vācu kinokompānija, kas iecerējusi veidot darbu par Rīgu dziesmotās revolūcijas laikā.

Ar režisora Jura Kursieša filmu Modris atklāta Ņujorkā bāzēta kino žurnāla Filmatique straumēšanas platforma filmatique.com.

Šī vietne specializējas art-house kino un festivālos izrādītu filmu demonstrēšanā. Līdz ar Modri pirmajos trīs mēnešos Filmatique varēs noskatīties arī Kannās izrādīto kanādiešu režisora Ksavjēra Dolana trešo filmu Joprojām Lorenss / Laurence Anyway (2012), Kannu Zelta Palmas zara laureātes, meksikāņu režisores Amatas Eskalantes filmu, kopā septiņus jaunu un daudzsološu pasaules režisoru darbus.

Pirmo nedēļu Modris būs vienīgā filma, ko kino gardēžiem piedāvās Filmatique; vēlāk vietnes lietotājiem katru nedēļu tiks piedāvāta jauna filma.

ASV skatītāji filmu Modris turpmākajos trīs mēnešos var noskatīties bez maksas, vēlāk vietne filmu straumēšanu piedāvās par abonentmaksu 10 dolāri mēnesī.

Vakar, 29. maijā, noslēdzās projektu iesniegšana Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajiem konkursiem par valsts finansējuma piešķiršanu filmu projektu attīstīšanai un debijas filmu ražošanai. Kopā saņemts liels skaits projektu – 52, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Tas, ka tik liels skaits projektu iesniegts konkursiem, kas vērsti uz jaunu ideju attīstīšanu, apliecina, ka filmu nozare ir vitāla un radoša un nepieciešams valsts atbalsts ieceru īstenošanā,» secina NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis. «Debijas konkursu izsludinājām pirmo reizi un nezinājām, cik liela atsaucība sagaidāma. No 17 iesniegtajiem projektiem 12 ir spēlfilmu projekti – tas ir saprotams, jo lielākā daļa jauno autoru bieži vēlas apliecināt sevi tieši spēlfilmu veidošanā. Žēl, ka iesniegts tikai viens animācijas filmas projekts – tas var liecināt gan par jauno autoru trūkumu, gan par to, ka producenti nelabprāt iesaistās jaunu autoru iniciatīvu atbalstīšanā.» Debijas konkursa finansējums ir 186 tūkstoši eiro.

Lai gan filmas internetā kļūst arvien pieejamākas, joprojām ir visai stabila daļa cilvēku, kuri dodas uz kino, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur apmeklētāju skaits ir audzis

Eiropas kino izplatītāju tīkla Europa Cinemas šā gada konferencē Kannās diskutēja par kino apmeklējuma tendencēm kinoteātros Eiropā. Lielajās valstīs Francijā, Lielbritānijā un Vācijā kino apmeklējums turpina kristies, jo cilvēkiem ir izveidojies pieradums filmas skatīties mājas formātos. «Taču ir nepārprotama tendence, ka savus nacionālos kino hitus cilvēki vēlas skatīties kinoteātros uz lielā ekrāna. Piemēram, Itālijā šogad kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis par 7%, jo uz ekrāniem iznāca Paolo Sorentīno filma Dižais skaistums (Eiropas labākā filma 2013. gadā), ko cilvēki gribēja skatīties nevis mājās, bet kinoteātros. Eiropā ir 10 valstu, kurās apmeklējums kinoteātros joprojām aug un starp tām ir arī Latvija, kur tas pieaudzis par 4%,» stāsta Daira Āboliņa, kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore.

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Nesaskaņu iemesls filmu nozarē sakņojas tajā, ka nozarei ilgstoši netiek piešķirts pietiekams finansējums, uzskata nozares darbinieki.

Filmu nozarē pašlaik aktivizējusies diskusija par to, kā būtu jāpiešķir finansējums filmu nozarei. Viena daļa kino cilvēku uzskata, ka finansējuma dalīšana ārpus Latvijas Nacionālā kino centra ar Saeimas lēmumiem ir prettiesiska un netaisnīga, savukārt citi situācijā neko nosodāmu nesaskata. Abas puses gan vieno pārliecība, ka nesaskaņas nozarē ir sekas tās novārdzinātībai.

Kinokritiķe Kristīne Matīsa pauda viedokli, ka galvenā problēma nozarē ir nepietiekamais finansējums, tāpēc nevarot vainot producentus par finansējuma meklēšanu Saeimā. Viņa gan nesaprot, kāpēc Saeima, ja tā ir pieņēmusi kārtību, kā nozarē tiek piešķirts finansējums, šo kārtību nerespektē. Matīsa uzskata, ka pats parlaments neprot saimniekot. «Ja nepiešķir kādu summu Nacionālajam kino centram (NKC) un pēc tam tādu pašu summu atrod vienam projektam, tad runa ir par Saeimas neprasmi sadalīt budžeta līdzekļus,» sacīja Matīsa.

Pret Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieku Gintu Grūbi ierosināta pārbaude KNAB. Vienkāršoti lietas būtība ir šāda – G. Grūbe nosaka filmu mākslas prioritātes, pats pēc tam saņem naudu, pats iztērē un vēl uzrauga gatavo darbu pārraidīšanu televīzijā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Gints Grūbe pamatā ir filmu nozares darbonis, producents un scenārists, kurš kādu laiku piedalījies arī televīzijas raidījumu veidošanā, norāda laikraksts. Pirms diviem gadiem viņš tika ievēlēts arī NEPLP. Viņa tiešais darba pienākums ir uzraudzīt Latvijas Televīzijas darbību, taču tas viņam netraucē pelnīties arī citur. Viņš ir 50% kapitāldaļu īpašnieks producentu kantorī SIA Mistrus Media, vēl piedalās arī mākslinieciskajā padomē nodibinājumā Rīga 2014.

Pieļaujams, ka kino nozarē Gints Grūbe atrodas interešu konflikta stāvoklī: viņš ieņem Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja posteni. Filmu padome ar savu darbu ietekmē valsts līdzekļus dalošā Nacionālā kinocentra darbību un formulē tos nosacījumus, pēc kuriem kinocentram jāvadās, dalot trūcīgo valsts finansējumu filmu nozarei.

Režisora Jāņa Norda spēlfilma Mammu, es tevi mīlu (2013) atzīta par Eiropas labāko bērnu filmu 2014. gadā. Eiropas Bērnu filmu asociācijas (ECFA) piešķirto balvu filmas producente Alise Ģelze saņēma šonedēļ, Berlīnes kinofestivāla ietvaros rīkotā ceremonijā, informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra pārstāve.

Eiropas Bērnu filmu asociācija (European Children’s Film Association) šādu balvu piešķir jau ceturto gadu – visa gada laikā ECFA žūrija strādā deviņos dažādos bērnu filmu festivālos dažādās Eiropas valstīs, katrā no šiem festivāliem izvēloties vienu filmu savam nomināciju sarakstam. Gada beigās par žūrijas izveidotā saraksta filmām balso vairāk nekā 80 asociācijas biedri, nosakot gada labāko bērnu filmu. Balvas pasniegšana notiek Berlīnes starptautiskā kinofestivāla laikā.

Eiropas Bērnu filmu asociācija ir dibināta 1988. gadā un šobrīd tajā ietilpst vairāk nekā 80 biedru no 30 valstīm Eiropā un ārpus tās. Asociācija apvieno profesionāļus un organizācijas, kas strādā, veidojot filmas bērniem un jaunatnei.

Jau piekto gadu biedrība Ascendum Rīgas Doma dārzā vasaras sezonā organizē brīvdabas filmu seansus ar kinospeciālistu ievadvārdiem. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad filmu programma tiek veidota sadarbībā ar Nacionālo Kino centru (NKC).

Skatītāji Doma dārzā tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22:30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs; kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kinovēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

11. maijā Francijas pilsētā Kannās sākas starptautiskais kinofestivāls, viens no pasaules «lielā trijnieka», un arī Latvijas kinoprofesionāļu delegācija strādās gan festivālā, gan filmu tirgū un starptautiskās kinoinstitūciju pārstāvju apspriedēs.

Kannu starptautiskais kinofestivāls ir vasaras sākuma centrālais notikums pasaules kinodzīvē, šogad tas notiek no 11. maija līdz 22. maijam jau 69. reizi pēc kārtas, ar konkursa programmu 21 filmas apjomā. Šogad uz Zelta palmas zariem pretendē daudzi pasaulē pazīstami kinomeistari – Pedro Almodovars, Džims Džārmušs, brāļi Dardēni, Briljante Mendoza, Šons Penns un daudzi citi; mazajai Latvijai cerīgs ir fakts, ka šogad Kannu konkursam atlasītas uzreiz divas rumāņu spēlfilmas, tātad teorētiski cerības ir arī mazu valstu kinematogrāfijai. Festivāla atklāšanas filma šogad ir Vudija Allena Cafe Society / Kafejnīcu sabiedrība, ko ceram sagaidīt arī Rīgas kinoteātru repertuārā.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Nu jau 12.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties ar apmēram 80 valstu filmām, kas tapušas ārpus ASV kultūras telpas, - kategorijā, kurai šogad mainīts nosaukums.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija lēmumu pieņēma 16. septembrī, pēc ilgām diskusijām vienojoties izvirzīt režisora Dāvja Sīmaņa un studijas Mistrus Media Simtgades spēlfilmu Tēvs Nakts.

Oskara balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956. gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Labākā filma svešvalodā / The Best Foreign Language Film, šogad mainīts nosaukums, turpmāk tā būs Starptautiskās filmas balva / International Feature Film Award. Oskara balvas pasniegšanas ceremonija, šogad jau 92. pēc kārtas, godinot labākos 2019. gada kinodarbus, notiks 2020. gada 9. februārī Losandželosā, ASV.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra ekspertu komisija – Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, kinozinātniece Zane Balčus, portāla Kino Raksti galvenā redaktore un NKC pārstāve Kristīne Matīsa, Vācijā rezidējošā kinozinātņu doktore Elīna Reitere, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un režisors Pēteris Krilovs, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, režisors un LKA Nacionālās Kino skolas vadītājs Jānis Putniņš, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis.

Daudzfunkcionālā kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē varētu izmaksāt desmitiem miljonus eiro, otrdien pēc sadarbības memoranda parakstīšanas par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi uzsvēra Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs.

Viņš norādīja, ka tālākie soļi ir strādāt pie finansējuma modeļa izvēles. Patlaban tādi ir trīs - pirmais varētu būt privāto investoru ieguldījumi, otrs modelis - valsts finansējums, trešais - publiskā un privātā partnerība. Kalējs atzīmēja, ka procesā, iespējams, izkristalizēsies vēl kāds modelis.

Taujāts, cik ilgā laikā kino filmēšanas paviljons varētu tapt, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis klāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem no brīža, kad būs sakārtota finansiālā puse, paviljonu varētu izbūvēt trīs gadu laikā. Tāpat Kalējs piebilda, ka pirms četriem gadiem izveidotajā kontroltāmē kino filmēšanas paviljona izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.