Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.
“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.
Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.
“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.