Jaunākais izdevums

Ja Saeima apstiprinās valdības atbalstītā solidaritātes nodokļa ieviešanu no nākamā gada, šis lēmums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padomes loceklis, SIA Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Kā uzsvēra Gulbis, šis nodoklis būtu muļķīgs lēmums, tas nepildītu Finanšu ministrijas izvirzītos mērķus, turklāt Latvijā, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, tas nedarbosies.

Gulbis jau iepriekš kritizēja valdības plānus par solidaritātes nodokļa ieviešanu, sakot, ka tas ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomikas priekšrocības.

Kā sacīja Gulbis, valdība pilnīgi atklāti pārkāpj dotos solījumus un necienīgi ignorē normālu dialogu ar sociālajiem partneriem. «Turklāt tas nez kādēļ ir nosaukts par «solidaritātes nodokli», lai gan ar šī nodokļa ieņēmumiem FM paredzējusi lāpīt pamatbudžeta iztrūkumus, kārtējo reizi sociālā atbalsta saņēmējus atstājot ar garu degunu. Solidaritāti te saskatīt nevar pie labākās gribas.»

Gulbis norāda, ka gan valdība savā deklarācijā, gan finanšu ministrs pagājušā gada nogalē solījis konkrētas prioritātes nodokļu un budžeta politikā. «Valdības un FM apņemšanās paredzēja pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, izstrādāt un realizēt efektīvu ēnu ekonomikas mazināšanas plānu, pāriet uz plānveida, nevis sasteigtām, likumu izmaiņām, turpināt strukturālās reformas efektīvākiem valsts budžeta tēriņiem, īstenot pilnvērtīgu diskusiju ar sadarbības partneriem par jaunajām prioritātēm, izvērtēt izmaiņu sociālo un ekonomisko ietekmi.»

«Tāpat minētā stratēģija paredzēja pakāpeniski samazināt darbaspēka nodokļu slogu līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim un neieviest jaunus nodokļa objektus,» piebilst Gulbis. «Nekas no solītā netiek darīts, tā vietā izdomājot absurdus, tautsaimniecībai kaitīgus jaunus nodokļus, kas ilgtermiņā vājinās Latvijas attīstību.»

Lai veicinātu nodokļu nomaksu, Gulbis iesaka vispirms strikti vērsties pret to nemaksātājiem, kā arī domāt par motivējošiem instrumentiem godīgiem nodokļu maksātājiem un veicināt uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Kā ziņots, valdība vakar atbalstīja uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu no 2016.gada 1.janvāra.

Solidaritātes nodokli plānots piemērot darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu «griestus». Kā norāda Finanšu ministrija, šogad saskaņā ar likumu šie «griesti» ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk kā 4000 eiro mēnesī, bet nākamgad tie pieaugs.

Atbilstoši uz 2014.gada datiem balstītiem aprēķiniem jaunais nodoklis skaršot aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.

Atalgojuma daļai, kas pārsniegs «griestus», piemēros tādu pašu likmi kā vispārējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā - 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs un 10,5% - darba ņēmējs. Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, likme tiks noteikta likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu noteiktajā kārtībā.

Atšķirībā no speciālajos budžetos ieskaitāmajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem neradīs tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām - pensiju, bezdarbnieku pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem.

Finanšu ministrija norāda, ka solidaritātes nodoklis ir viens no valsts pamatbudžeta finansēto sociālā rakstura izmaksu pieauguma nodrošinājuma avotiem. Bez šī nodokļa ieviešanas valsts pamatbudžeta pieaugošo izdevumu segšana nevarētu tikt nodrošināta pilnā apmērā.

Ieviešot solidaritātes nodokli ar 2016.gada 1.janvāri, ieņēmumu fiskālā ietekme 2016.gadā tiek plānota 40,9 miljonu eiro apmērā, bet 2017. un 2018.gadā ik gadu ieņēmumu fiskālā ietekme tiek plānota 46,095 miljonu eiro apmērā.

Par nodokļa ieviešanu vēl jālemj Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA,19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB: Solidaritātes iemaksu likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs kredītiestāžu darbības nosacījumus

LETA,07.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.

ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.

Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.

ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Latvijas «bagātnieks» Eiropā nekotējas

Māris Ķirsons, Sanita Igaune,09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Solidaritātes nodoklis atņems konkurētspēju

Māris Ķirsons,27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola: Pēc pusgada būs jāvērtē, vai solidaritātes nodoklis sevi attaisnojis

LETA,27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pusgada būs jāvērtē, vai solidaritātes nodoklis ir sevi attaisnojis, atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura Ministru prezidenta amata kandidāta Māra Kučinska (ZZS) veidotajā valdībā varētu ieņemt finanšu ministra amatu.

Vaicāta, vai Reizniece-Ozola, nokļūstot finanšu ministra amatā, varētu rast iespēju atteikties no uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa, ministre atzina, ka solidaritātes nodoklis ir tikai viens no nodokļiem, tāpēc, piesaistot Pasaules Bankas ekspertus, tiks analizēta visa Latvijas nodokļu sistēma kopumā.

Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka pēc pusgada varēs vērtēt, vai solidaritātes nodoklis ir sevi attaisnojis.

«Pusgada laikā varēs iegūt objektīvu informāciju par to, vai plānotie ieņēmumi ir izpildīti. Pēc tam varēs vērtēt, vai nepieciešamas kādas izmaiņas. Bet es arī negribu sasolīt konkrētus risinājumus,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VSAA informācija 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājiem

Db.lv,22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Solidaritātes nodoklis tiks pārskatīts nodokļu politikas kontekstā

LETA,01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju kritizētais un Satversmes tiesā (ST) apstrīdētais solidaritātes nodoklis tiks pārskatīts nodokļu politikas kontekstā, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka solidaritātes nodokļa ideja, ka turīgākie maksā vairāk, ir pareiza, tomēr šī nodokļa ieviešanas forma neatbilst praktiskiem principiem.

Solidaritātes nodoklis ir jāpārskata, un tas tiks darīts, izstrādājot jauno nodokļu politiku, informēja Reizniece-Ozola.

Vaicāta par solidaritātes nodokļa iekasēšanu, finanšu ministre sacīja, ka tas būs zināms vien gada beigās, taču jau tagad ir zināms, ka solidaritātes nodokļa maksātāju loks ir sarucis. "Iemeslus šādai tendencei nezinu, bet tas var būt saistīts ar, piemēram, uzņēmējdarbības izbeigšanu, samazinot atalgojuma slieksni, pārceļot lielo algu maksātājus uz citu valsti," komentēja Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas lēmums par Satversmei neatbilstošu atzīt Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes ir pamatots un apliecinājums tam, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Skaidrs, ka nodokļu politiku valstī realizēja mūsu ievēlētie pārstāvji. Tas, ka Satversmes tiesa pieņēma juridisko personu pieteikumus un atzina Solidaritātes nodokli par Satversmei neatbilstošu pierāda, ka ar šo konkrēto Solidaritātes nodokli kaut kas nebija kārtībā,» sacīja Rostovskis.

Pēc Rostovska teiktā, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus. Piemēram, daudzi cilvēki ar lielākiem ienākumiem joprojām pazūd no nodokļu maksātāju reģistra, pārvietojoties uz citām valstīm vai koriģējot ienākumus.

«Trakākais ir tas, ka pastāv šādi neveikli, nepārdomāti lēmumi [kā Solidaritātes nodoklis]. Atsevišķi politiķi pieņem šādus lēmumus, mēģinot nopelnīt politiskās dividendes un stāstot sabiedrībai, ka jāatņem nauda no bagātajiem. Tā rezultātā tiek darbināta vesela mašinērija - Satversmes tiesa, uzņēmēji sūdzas, tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tas parāda, cik kopumā nepārdomāti rīkojamies tā vietā, lai šos lēmumus, tajā skaitā par nodokļiem un citām lietām, pieņemtu daudz vienkāršāk, gudrāk un pamatotāk,» sacīja Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomiste: Solidaritātes nodoklis ir solis lielākas darbaspēka nodokļu progresivitātes virzienā

LETA,04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktais solidaritātes nodoklis ir solis lielākas darbaspēka nodokļu progresivitātes virzienā, vērtē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Viņa atzīmē, ka solidaritātes nodokļa ieviešanai ir arī ievērojama fiskāla ietekme, Finanšu ministrija lēš ap 40 miljoniem eiro lielākus nodokļu ieņēmumus.

Tomēr ekonomiste atzīst, ka tajā pat laikā rodas jautājums, vai tiešām solidaritātes nodoklis ir labākais un efektīvākais veids, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus. «Kāpēc netiek diskutētas citas alternatīvas? Kāpēc jāizdomā jauns nodoklis? Kāpēc kārtējo reizi piespiežam vairāk maksāt tos, kas to jau pašlaik dara? Ir skaidrs, ka turīgajiem iedzīvotājiem alga nav galvenais ienākumu avots, bet ienākumiem no dividendēm un no kapitāla pieauguma nodokļu likmes ir mazākas un diferencētākas. Nemaz nerunājot par nekustāmā īpašuma nodokli un bieži neadekvātām kadastrālām vērtībām dārgiem īpašumiem,» norāda ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes nodokļa ieņēmumu plāns šogad desmit mēnešos pārsniegts par 30,4%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Kopumā 2017.gada desmit mēnešos solidaritātes nodoklī iekasēti 48,7 miljoni eiro, kamēr plāns paredzēja iekasēt 37,4 miljonus eiro.

Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka solidaritātes nodokli maksā 2543 darba ņēmēji.

Solidaritātes nodoklis tika ieviests 2016.gadā ar mērķi novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Pret solidaritātes nodokli iestājās atsevišķi uzņēmēji un uzņēmēju organizācijas, kuras vērstās Satversmes tiesā (ST) ar lūgumu izvērtēt minētā nodokļa normu atbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: Atteikšanās no solidaritātes nodokļa pārskatīšanas ilgtermiņā radīs zaudējumus Latvijas tautsaimniecībā

Žanete Hāka,09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija pauž nožēlu, ka valdība līdz galam nav izpildījusi šovasar ar sociālajiem un sadarbības partneriem parakstīto vienošanos, kurā bija pausta apņēmība jau 2017. gada valsts budžeta kontekstā pārskatīt solidaritātes nodokli, informē LDDK.

Ilgtermiņa problēmu risināšana tautsaimniecībā ar īstermiņa piedāvājumiem dod pilnīgi pretēju efektu un dati par solidaritātes nodokļa iekasēšanu šī gada astoņos mēnešos liecina, ka ilgākā laika posmā tas tikai radīs zaudējumus, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pauda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, valdības sociālie un sadarbības partneri šovasar ar valdības pārstāvjiem parakstīja vienošanos ar virkni veicamo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas

Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?

Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar sociālajiem partneriem vienojas par solidaritātes nodokļa atcelšanu

LETA,01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakškomitejas sanāksmē panākta vienošanās par solidaritātes nodokļa atcelšanu, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.

Nolemts, ka solidaritātes nodokļa vietā lielo algu saņēmēji maksās sociālo nodokli.

Vaicāta, vai lielo algu saņēmējiem netiks noteikti sociālo iemaksu griesti, Meņģelsone skaidroja, ka būtu jāpiemēro kāds koeficients no sociālā budžeta finansētajiem un veiktajām iemaksām atbilstošajiem īstermiņa izdevumiem – slimības, maternitātes un bezdarbnieku pabalstiem, taču attiecībā uz pensiju uzkrājumu nav vajadzīgi nekādi ierobežojumi.

«Tas ir labi, ka strādājošie saņem lielas un legālas algas, un nodokļu sistēmai algas uz to jāvirza,» skaidroja Darba devēju konfederācijas vadītāja.

Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) ierosināja vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetam jāiesniedz sava oficiālā nostāja solidaritātes nodokļa likmes jautājumā, Finanšu ministrijai jāsagatavo informācija par iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa budžetu, ja grozījumi netiek akceptēti šā gada laikā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts.

Lēmuma pieņemšana tika atlikta, līdz tiks saņemta attiecīgā informācija. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti uzskatīja, ka Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja juristiem ir jāsatiekas un kopīgi jāatbild uz jautājumu par to, vai kāds no Finanšu ministrijas trijiem piedāvātajiem un vēl arī citiem solidaritātes nodokļa likmes priekšlikumiem novērš Satversmes tiesas norādītos iebildumus un tie atkal nebūs pretrunā ar Satversmi. Bez tam tiek lūgts Finanšu ministrijai sagatavot informāciju par iespējamo situāciju, kāda varētu veidoties, ja, iespējams, likumdevējs šogad nepaspēs pieņemt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, un kādas tai varētu būt sekas uz vidēja termiņa budžetu. Komisijas sēdē gan LTRK, gan LDDK aicināja deputātus šo nodokli likvidēt, jo tas graujot Latvijas iespēju piesaistīt investorus, kuru darbiniekiem tiek maksātas ļoti lielas algas; šāda nodokļa neesot ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums pauda ļoti kritisku attieksmi, taču, kāds risinājums šai problēmai tiks piemērots, vēl grūti spriest, jo solidaritātes nodokļa jautājumā ietekme būs arī uz valsts budžetu. DB jau vēstīja, ka MK sēdē tika skatītas trīs iespējamās solidaritātes nodokļa likmes – 25,5%, 30,87% un 35,09%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partijas atbalsta tā dēvētā solidaritātes nodokļa ieviešanu, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidenta Laimdota Straujuma (V).

Iepriekš Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vienošanās par solidaritātes nodokļa ieviešanu netika panākta.

Par šo jautājumu vēl jālemj valdības sēdē.

Kā ziņots, no jauna ieviešamā solidaritātes nodokļa maksātāja darba alga ir vidēji 75 300 eiro gadā, iepriekš sarēķinājusi Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā skaidro, ka pašlaik noteiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālais apmērs Latvijā rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu. Neko nemainot, nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8000 eiro. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem pašlaik ir vairāk nekā 362 miljoni eiro jeb 75 300 eiro gadā uz vienu personu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Gulbis: Solidaritātes nodoklis ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija

LETA,03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes nodoklis ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomikas priekšrocības, komentējot valdības pieņemto lēmumu no nākamā gada ieviest solidaritātes nodokli, kas skars lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, sacīja telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Kā sacīja Gulbis, valdība pilnīgi atklāti pārkāpj dotos solījumus un necienīgi ignorē normālu dialogu ar sociālajiem partneriem. «Turklāt tas nez kādēļ ir nosaukts par «solidaritātes nodokli», lai gan ar šī nodokļa ieņēmumiem Finanšu ministrija (FM) paredzējusi lāpīt pamatbudžeta iztrūkumus, kārtējo reizi sociālā atbalsta saņēmējus atstājot ar garu degunu. Solidaritāti te saskatīt nevar pie labākās gribas.»

Gulbis norāda, ka gan valdība savā deklarācijā, gan finanšu ministrs pagājušā gada nogalē solījis konkrētas prioritātes nodokļu un budžeta politikā. «Valdības un FM apņemšanās paredzēja pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, izstrādāt un realizēt efektīvu ēnu ekonomikas mazināšanas plānu, pāriet uz plānveida, nevis sasteigtām, likumu izmaiņām, turpināt strukturālās reformas efektīvākiem valsts budžeta tēriņiem, īstenot pilnvērtīgu diskusiju ar sadarbības partneriem par jaunajām prioritātēm, izvērtēt izmaiņu sociālo un ekonomisko ietekmi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par solidaritātes nodokļa atcelšanu Satversmes tiesā vērsušies deviņi uzņēmumi un 20 privātpersonas

Zane Atlāce - Bistere,01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma, vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu šī jaunieviestā nodokļa atcelšanu, informē LTRK.

Prasība ir pamatota ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavotajām stratēģijām, kas nostiprinātas ne tikai valdības deklarācijās, bet arī attīstības plānošanas dokumentos un dažādos normatīvajos dokumentos, kurus likumdevējs ir ignorējis. Tā piemēram, sociālo iemaksu griesti šobrīd ir iesaldēti ar budžeta likumu, lai gan likums Par valsts sociālo apdrošināšanu joprojām paredz precīzu kārtību kādā 2016.gadā bija jāaprēķina iemaksu maksimālais apmērs.

Tāpat jāpiebilst, ka pieņemtais lēmums par solidaritātes nodokļa ieviešanu neatbilst uzņemtajām starptautiskajām saistībām dubultās nodokļu nepiemērošanas jomā, kas savukārt traucē ārvalstu investīciju piesaisti un parāda Latviju kā valsti, kas nav gatava starptautiskai sadarbībai un nerūpējoties par reputāciju un tēlu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā tika skatīti trīs dažādi šī nodokļa risinājuma varianti, bet LDDK un LTRK aicina šo nodokli atcelt jau no 2019. gada.

Tāda aina iezīmējās Ministru kabineta sēdē, kurā tika skatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi uzņēmēju kritizētajā Solidaritātes nodokļa likumā, kura pamatā ir Satversmes tiesas spriedumā nolemtais. LDDK un LTRK paudušas viedokli, ka šis nodoklis vispār jāatceļ, savukārt Finanšu nozares asociācija sniegusi atbalsta risinājumu, ka solidaritātes nodokļa likme ir 25,5%. Finanšu ministrija par labāko risinājumu uzskata nodokļa likmi no 2019. gada 1. janvāra noteikt 35,09%, un kopējie solidaritātes nodokļa ieņēmumi 2019. gadā palielinātos par 0,3 milj.eiro, 2020. gadā – par 1,1 milj.eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Uzņēmēji aktīvi lobē solidaritātes nodokļa atcelšanu, kas var izraisīt PVN paaugstināšanos

Dienas Bizness,09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju organizācijas uzsākušas aktīvu lobēšanas kampaņu, lai Saeimā panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu, piedāvājot alternatīvus priekšlikumus nodokļu sistēmā. Ja solidaritātes nodoklis skar tikai nelielu sabiedrības daļu – lielo algu saņēmējus, kas gadā pelna virs 48 600 eiro gadā, tad alternatīvie priekšlikumi var skart pilnīgi visus iedzīvotājus. Šādas uzņēmēju organizāciju aktivitātes var izraisīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanos līdz 22%, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Uzņēmēju organizācijas ir uzsākušas aktīvas lobēšanas kampaņas parlamentā, lai panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu. Diemžēl tas, ko uzņēmēji grib panākt, var izraisīt PVN likmes celšanos. Šāda rīcība nepārprotami nostādīs ļoti neizdevīgā situācijā daudzbērnu ģimenes un iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem. Tiks saglabāta arī regresivitāte nodokļu sistēmā un lielo algu saņēmēji maksās proporcionāli zemākus darbaspēka nodokļus, nekā vidēji atalgotais Latvijas iedzīvotājs, » norāda FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Gadījumā, ja tiks panākta solidaritātes nodokļa atcelšana, ko maksā no lielajām algām, tad vienīgā reālā uzņēmēju piedāvātā alternatīva varētu būt PVN likmes celšana. Šādu priekšlikumu FM kategoriski neatbalsta. Jānorāda, ka, panākot PVN likmes celšanu, to izjutīs visi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši cilvēki ar zemākiem ienākumiem, taču lielo algu saņēmēji to pat nepamanīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada solidaritātes nodokļa likme būs 25,5% un to maksās tie, kuru ienākumi būs lielāki par 62 800 eiro gadā, taču šī nodokļa tālākais liktenis būs atkarīgs no nākamās valdības.

To paredz Saeimas akceptētie Solidaritātes nodokļa grozījumi. Vienlaikus parlamenta vairākums neatbalstīja vairāku Saeimas deputātu priekšlikumu noteikt solidaritātes nodokļa likmi 35,09%. Tāpat atbalstu neguva Saeimas deputāta Jura Pūces priekšlikums šo likmi noteikt 0% apmērā. Turpmāk solidaritātes nodokļa ieņēmumi tiks novirzīti trīs sadaļām – veselības aprūpei, valsts pensiju speciālajam budžetam un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, bet netiks novirzīti uz valsts fondēto pensiju shēmām un privātajiem pensiju plāniem.

DB jau vēstīja, ka Solidaritātes nodokļa (SN) likums kā tāds tika iesniegts 2016. gada valsts budžeta paketē. Satversmes tiesa pagājušā gada oktobrī lēma, ka šādu nodokli parlaments drīkstēja ieviest, tomēr dažādas šī nodokļa likmes atkarībā no nodarbinātās personas statusa atzina par Satversmei neatbilstošām. Lai valdībai dotu laiku sakārtot neatbilstīgās likmes, Satversmes tiesa noteica, ka esošās likmes drīkst palikt spēkā vēl līdz šā gada beigām. Tomēr, kā izrādās, vairāk nekā gadu ilgais pārejas posms Ministru kabinetam bija par īsu, jo valdība grozījumu projektu parlamentam iesniedza vien šā gada 4. decembrī. Sākotnēji Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šo priekšlikumu tālāko virzību noraidīja, atstājot to nākamās valdības lemšanai. Bet, tiklīdz likumprojekts pa Budžeta komisijas durvīm bija izvadīts, tā deputātu grupa, kuras vidū bija arī finanšu ministre, to pa Saeimas plenārsēžu durvīm iedabūja atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par nedēļu pārceļ "virspeļņas nodokļa" likumprojekta apspriešanu ar FNA

LETA,05.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ieviestais, uzņēmēju skarbi kritizētais solidaritātes nodoklis saglabāsies, taču nav izslēgta tā transformācijas iespēja, bizness cer uz Satversmes tiesu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Valdība pagaidām ir atturējusies no solidaritātes nodokļa reformas, lai arī ir bijušas vairākas idejas par tā maiņu, tomēr neviena nav guvusi atbalstu,» situāciju skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atzīst, ka pašlaik vēl nav iespējams objektīvi analizēt solidaritātes nodokļa ieņēmumus un maksātāju skaitu. «Patiesu ainu varēsim redzēt tikai šā gada nogalē un nākamā gada sākumā, jo pašreizējie dati par pieciem mēnešiem ir nosacīti provizoriski, un jau šajā laikā ir novērotas dažādas kustības,» skaidroja finanšu ministre.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka solidaritātes nodoklis skar 5287 personas un to vidū ir tādi, kuriem šogad tas būtu jāmaksā, bet viņiem nav aprēķināta alga, ir arī radušies jauni maksātāji, ir tādi, kuriem samazināta alga, lai nebūtu jāmaksā jaunais nodoklis. Šobrīd piecu mēnešu dati rāda, ka šo personu ienākumi kopumā bijuši 91,21 milj. eiro, kas ir aptuveni par nepilniem 10% mazāk, nekā bijuši pērn – 98,99 milj. eiro. «Ir virkne uzņēmumu, kuri ir mēģinājuši atrast kaut kādus risinājumus, kā izvairīties no solidaritātes nodokļa maksāšanas, piemēram, samazinot algu līdz līmenim, kad šis nodoklis nav jāmaksā,» atzina D. Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru