«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Fragments no intervijas
Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?
Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.
Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus?
Otrkārt, paskatīsimies, kur ir lielāka nevienlīdzība: darba ņēmēju vidū vai arī starp darba ņēmējiem un kapitālistiem? Visā pasaulē uzskata, ka problēma ir nevis nevienlīdzība darba ņēmēju vidū, bet gan nevienlīdzība starp darba ņēmējiem un kapitālistiem.
Jūs tagad runājat gluži kā Markss...
Jā, izlasiet franču ekonomista Piketī grāmatu Kapitāls XXI gadsimtā. Lūk — Latvijā mums ienākumi no darbaspēka aug diezgan strauji, vidēji par 5–6 procentiem gadā. Taču ienākumi no kapitāla palielinās vēl straujāk. Piemēram, ja jums ir 20 līdz 30 miljonu eiro kapitāla portfelis, jūs varat dabūt pieaugumu līdz 15% gadā. Ko tas nozīmē? Kapitāla turētāji iegūst arvien lielāku daļu no kopējā pīrāga. Kā zināms, dividendes mums tiek apliktas ar 10% nodokli. (Šajā brīdī Gulbis paņem savu algas izrakstu un rāda, ka pērn nodokļos samaksājis gandrīz 100 000 eiro. Tad viņš rāda sarakstu, kurā apkopoti dati par lielākajiem dividenžu saņēmējiem — aut.). Ļoti cienījami cilvēki, bet paskatīsimies, cik viņi samaksā nodokļos? Šis maksā 10%, tas arī 10%, bet es no savas algas maksāšu 56%! Vai tā ir solidaritāte? Ja maksā, tad maksā visi!
Kādēļ tad šāds modelis nav ieviests?
Labs jautājums! Varbūt paņemiet dividenžu saņēmēju sarakstu, salīdziniet ar partiju sponsoru sarakstu, tad sapratīsiet, kādēļ tas nav izdarīts.
Varbūt jums arī jāsāk sponsorēt kādu partiju?
Es netaisos to darīt; man nav intereses iesaistīties politikā, es darbojos biznesā.
Tālāk — paskatīsimies, kas tad ir tie cilvēki, ko valsts grib aplikt ar «solidaritātes nodokli». Pārsvarā tie ir talantīgi cilvēki ar labu izglītību. Informācijas tehnoloģiju bizness ir starptautisks, un mums par darbaspēku jākonkurē starptautiskā līmenī. Cilvēki, kas strādā Lattelecom, varētu strādāt arī jebkur citur pasaulē. Tādēļ man viņiem jāmaksā starptautiskā līmeņa algas. Ja tiktu ieviests šis nodoklis, tas attiektos uz visiem mūsu IT vadītājiem, 57 darbiniekiem. Uzņēmumam tas nozīmētu papildu izmaksas: aptuveni miljons eiro gadā, lai kompensētu neto algas kritumu. Kur lai es ņemu šo miljonu?
Lattelecom peļņa ir 30 miljoni gadā; paliktu 29 miljoni.
Es atvainojos, bet akcionāri prasa, lai nākamgad mēs nopelnītu 32 miljonus.
Lielākais akcionārs jau ir tā pati Latvijas valsts.
Tieši tā! Valsts mums uzliek jaunu nodokli, bet vienlaikus prasa lielāku peļņu. Tā ir viena un tā pati valsts, tikai divas dažādas ministrijas.
Otra problēma — kam tad paredzēts izmantot naudu, ko iekasēs ar «solidaritātes nodokli»? Ja būtu skaidrs, ka par šo naudu, piemēram, palielinās algas matemātikas skolotājiem, kas strādā ar īpaši apdāvinātiem bērniem, ļoti jauki. Taču pašlaik nav skaidrs, kur tā nauda paliks. Ja tas ir «solidaritātes nodoklis», tad jāizvēlas kāds specifisks, labs mērķis, ko ar šo naudu varētu finansēt. Bet tagad tas pazustu kopējā katlā. Ja cilvēki nodokļu sistēmu neuztver kā godīgu un nejūt, ka viņi par to kaut ko saņem pretī, tad viņi arī cenšas izvairīties no šo nodokļu maksāšanas.
Visu interviju ar Juri Gulbi lasiet žurnāla Sestdiena 9.oktorbra numurā!