Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Lēmums par to, kādā veidā atrisināt gaidāmās problēmas ar Grieķijai nepieciešamo finansējumu, tiks pieņemts īsi pirms gada beigām, atzinusi anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona.

Savukārt jautājumu par Grieķijas parādu nastas samazināšanu eirozonas finanšu ministri varētu izskatīti tikai tad, ja Eiropas statistikas birojs Eurostat apstiprinās, ka Grieķija 2013. gadā spējusi sasniegt budžeta pārpalikumu. Šāds novērtējums būs iespējams tikai pēc 2014. gada aprīļa.

Nākamajā nedēļā iecerēta arī Grieķijas paveikto ekonomisko reformu progresa izvērtējuma ziņojuma izskatīšana. Grieķijas aizdevēji sniegs informāciju par reformu progresu, no kā būs atkarīga turpmāko aizdevuma kārtu piešķiršana.

Paredzams, ka diskusijas par Grieķijas nākotni un tai nepieciešamo iespējamo papildus finansējumu varētu notikt novembra beigās vai decembra sākumā.

Neskatoties uz apjomīgiem protestiem, Grieķijas parlaments apstiprinājis 2013. gada budžetu, kurā iekļauta apjomīga valsts tēriņu samazināšanas pakete, tādējādi cerot drīzumā saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu.

Paredzēts, ka nākamajā gadā Grieķijas ekonomika samazināsies par 4,5%, bet valsts parāds pieaugs līdz 189% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Grieķijas budžeta deficīts nākamgad plānots 5,2% apmērā, kas ir samazinājums, salīdzinot ar 6,6% šogad.

Demonstrācijās pie Grieķijas parlamenta piedalījās vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, kas iebilda pret jauno taupības budžetu. Grieķijas kreiso radikāļu partijas Syriza vadītājs Aleksis Ciprs pavēstījis, ka budžetā iekļautie valsts tēriņu samazināšanas pasākumi šoziem daudziem grieķiem liegs iegādāties izdzīvošanai nepieciešamās preces.

Grieķijas parlamenta pieņemtais nākamā gada budžets paver ceļu starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Iepriekš valsts premjers Antonis Samars pavēstīja, ka Grieķijas valsts kase tukša būs jau piektdien, 16. novembrī. Grieķijas parlamentārās koalīcijas partijas Pasok vadītājs Evangels Venizels tikmēr brīdinājis Eiropas partnerus, ka kavēšanās ar aizdevuma piešķiršanu nodara pāri ne tikai Grieķijai, bet arī visai eirozonai.

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdienas vakarā paziņoja, ka vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu.

ECB ar šādu lēmumu liedz Grieķijas bankām svarīgu avotu naudas līdzekļu iegūšanai, pastiprinot spiedienu uz Grieķijas jauno valdību, lai tā panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas Finanšu ministrija ātri reaģēja uz ECB lēmumu, uzstājot, ka valsts banku sistēma «vēl arvien ir adekvāti kapitalizēta un pilnīgi aizsargāta», jo vēl ir pieejami citi likviditātes kanāli.

ECB nāca klajā ar šo paziņojumu dažas stundas pēc jaunā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka pirmajām sarunām ar ECB vadītāju Mario Dragi, kurās Varufakis mēģināja panākt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Grieķijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma 240 miljardu eiro apmērā nosacījumu maiņu.

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Kad Coca-Cola Hellenic Bottling Company, kas ir pasaulē otrs lielākais pudeļu uzpildītājs, no Atēnas biržas nākamgad pāries uz Londonas biržu, Grieķijas akciju tirgus būs mazāks par Vjetnamas akciju tirgu, ziņo Bloomberg.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka visu akciju kopējā vērtība līdz ar Coca Cola aiziešanu saruks no 39,2 miljardiem USD līdz 31 miljardam USD. Jāpiebilst, ka Grieķijas akciju tirgus jau tā ir mazākais no 24 attīstīto valstu tirgiem, kuru datus apkopo Bloomberg.

Coca-Cola HBC līdz šim bija lielākā Grieķijas kompānija, kas, šķiet, nojautusi, ka valsts nedienas vēl ne tuvu nav galā. Jāpiebilst, ka Grieķijas akciju tirgus raksturojošā indeksa vērtība kopš 2007. gada virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 85%. Grieķijas ekonomika jau piecus gadus ir recesijā, un ekonomikas lejupslīde, visticamāk, šajā valstī būs vērojama arī nākamos divus gadus, liecina Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozes.

Ceturtdien Luksemburgā notikusī eirozonas finanšu ministru sanāksme beigusies bez jebkādas vienošanās par Grieķijas parādu krīzi, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Eirogrupā nav [panākta] vienošanās, tviterī raksta Dombrovskis. Spēcīgs signāls Grieķijai nopietni iesaistīties sarunās.

Grieķijas sarunas ar Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, šonedēļ izvērtušās arvien asākā vārdu apmaiņā, un amatpersonas sāka jau atklāti apspriest iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.

Trešdien, Luksemburgas sanāksmes priekšvakarā, Grieķijas centrālā banka pirmo reizi nāca klajā ar brīdinājumu, ka valstij draud atteikšanās no Eiropas kopīgās valūtas vai pat aiziešana no ES, ja tā nespēs panākt vienošanos.

Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, tomēr patlaban nav precīzi skaidrs, cik un kāds finansējums no Eiropas Savienības puses tiks piešķirs Grieķijai un Ukrainai, saka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Grieķijas un tā sauktās Troikas (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vidū patlaban notiek asas diskusijas par to, cik papildus naudas nepieciešams Grieķijas banku sektoram, raksta Financial Times. SVF ir draudējis publicēt savas aplēses, kas ir nepilni 20 miljardi eiro, ja Grieķija turpinās minēt 6 miljardus eiro. Kāds Grieķijas baņķieris gan sacījis, ka valdības aprēķini ir bāzēti uz faktu, ka bankas nākamajā gadā atgriezīsies peļņā, taču ES pārstāvji uzskata, ka šīs prognozes ir pārmērīgi optimistiskas. Ja šis strīds ieilgs, tas samazinās Grieķijas spēju šogad mainīt ekonomiku un bremzēs banku vēlmi izsniegt jaunus kredītus, vairāk domājot par kapitalizācijas paaugstināšanu.

Parādu krīzes nomocītās Grieķijas valdība izskata veidus, kādos iespējams pieprasīt Vācijai kompensācijas par Otrā pasaules kara laikā notikušo okupāciju, pavēstījis valsts ārlietu ministrs.

«Mēs īstenosim visus nepieciešamos pasākumus,» atzinis Grieķijas ārlietu ministrs Dimitris Avramopolus, vienlaikus aicinot uz «patiesības atjaunošanu par Grieķijas iedzīvotāju ciešanām okupācijas laikā – periodā, kad Grieķija cieta badu un tika izlaupīta kā neviena cita valsts». Ministrs gan neizpaudis naudas apmēru, kuru Grieķija cer saņemt kompensācijās, ne arī veidus, kādos Atēnas centīsies iegūt reparācijas no Vācijas.

Izskanējusi informācija, ka kopējais zaudējumu apmērs varētu sasniegt 162 miljardus eiro, kas veido aptuveni pusi no Grieķijas parāda. Divas trešdaļas no šīs naudas saistītas ar vāciešu okupācijas karaspēka nodarītajiem zaudējumiem, bet atlikusī – Grieķijas bankas aizdevuma Vācijas karaspēkam 1942. gadā atmaksu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien atkārtoti paaugstinājusi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjomu, vēsta informācijas avots.

Tādējādi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms kopš pagājušās trešdienas palielināts jau trešo reizi un tas noticis laikā, kad grieķi turpina no valsts bankām izņemt savus noguldījumus lielā apjomā.

Informācijas avots gan nenorāda, par cik ārkārtas finansējuma apjoms ticis palielināts, taču vēsta, ka ECB pārvaldes padome varētu jebkurā brīdi tikties, tostarp šodien vai rīt, lai pārskatītu pašreizējo situāciju.

Trešdien Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms tika palielināts par 1,1 miljardu eiro - līdz 84,1 miljardam eiro, bet piektdien tas atkārtoti tika paaugstināts vēl par 1,8 miljardiem eiro.

Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.

Saskaņā ar grafiku, par kuru vienojušies eirozonas valstu vadītāji, trešdien Grieķija iesniegs oficiālu lūgumu par aizdevumu uz diviem gadiem, ko jau trešdienas rītā paredzētajā telefonkonferencē apspriedīs eirogrupas finanšu ministri.

Savukārt līdz ceturtdienai Atēnām jāiesniedz jau precīzs un detalizēts reformu plāns, kas ļautu tām saņemt jaunu palīdzības finansējumu un nepieļautu banku sektora sabrukumu, pēc otrdien notikušā eirozonas ārkārtas samita pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja Grieķijas iesniegto reformu plānu apstiprinās Eiropas Komisija (EK), Starptautiskai Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB), sestdien atkal pulcēsies eirogrupas finanšu ministri, lai lemtu, vai rekomendēt sarunu uzsākšanu par jaunu ierobežotu palīdzības programmu.

Ja vien pašreizējie finanšu satricinājumi pasaulē neizvērtīsies jaunā krīzē, ir pamats cerībām, ka kritums Grieķijas tautsaimniecībā sevi ir izsmēlis

Neraugoties uz to, ka vēl pirms pusgada bija pamats bažām, ka Grieķijas finanšu likstas būs par pamatu jaunām problēmām visas Eiropas monetārās savienības ietvaros, patlaban pavīd neliela cerība uz uzlabojumiem. Par to zināmā mērā varētu liecināt aģentūras Standard & Poor’s veiktais valsts kredītreitinga paaugstinājums par vienu pakāpi.

Tiesa tas nenozīmē, ka Egejas jūras rietumu piekrastes valstij naudu var aizdot bez jebkādas saspringšanas. Paaugstinājums nozīmē vien to, ka Grieķijas finanšu stāvoklis vairs nav tāds, lai šīs valsts emitētajiem vērtspapīriem tiktu piešķirts tā dēvētais «atkritumu» jeb «junk» statuss. Kredītreitinga izmaiņas, iespējams, var uzskatīt par subjektīvu skatījumu, taču to pašu nevar teikt par datiem, kuri tiek aprēķināti pēc kādas konkrētas metodoloģijas, un arī šajā ziņā Grieķijas sakarā var runāt par uzlabojumiem.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s par sešām pakāpēm paaugstinājusi parādu krīzes nomocītajai Grieķijai piešķirto reitingu. Aģentūra norāda, ka tās lēmums atspoguļo Eiropas paveikto Grieķijas situācijas uzlabošanā.

Grieķijas reitings paaugstināts no «selektīvās maksātnespējas» līdz B- līmenim, vienlaikus tam noteikta stabila nākotnes perspektīva. S&P noteiktais kredītreitings Grieķijai ir augstākais kopš 2011. gada jūnija.

«[Piešķirtā] stabila nākotnes perspektīva atspoguļo mūsu uzskatu, ka eirozonas dalībvalstis ir cieši apņēmušās atbalstīt Grieķijas dalību Eiropas monetārajā savienībā un, ka valsts valdība stingri ievēro fiskālās un strukturālās reformas, neskatoties uz daudzajiem ekonomiskajiem un politiskajiem izaicinājumiem,» teikts S&P paziņojumā. Aģentūra arī slavējusi Grieķijas paveikto tēriņu samazināšanas jomā.

Parādu nomocītās Grieķijas parlaments, neskatoties uz valstī notikušajiem vardarbīgajiem protestiem, atbalstījis 13,5 miljardus eiro vērtu taupības pasākumu kopumu, kuru ietvaros paredzēts nodokļu kāpums un pensiju samazināšana, ieviešanu.

Otrdien Grieķijā sākās vispārējs arodbiedrību streiks, kurš trešdien pārauga vardarbībā. Atēnās demonstranti policiju apmētāja ar Molotova kokteiļiem, bet likumsargi atbildēja ar asaru gāzi, trokšņa granātām un ūdensmetējiem. Demonstrācijās pret jaunajiem taupības pasākumiem kopumā Grieķijā piedalījās ap 80 tūkstošiem cilvēku un valsts arodbiedrības pasākumu bija nodēvējušas par «visu streiku māti».

Papildus taupības pasākumus atbalstījuši 153 no 300 Grieķijas parlamenta deputātiem, un tas bija nepieciešams, lai Grieķija saņemtu turpmākus starptautiskā aizdevuma maksājumus 31,5 miljardu eiro apmērā, bez kuriem valstij drīzumā varētu beigties nauda.

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Pieaudzis risks, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas pēc tam, kad reģiona finanšu ministri paziņojuši, ka vairs netiks runāts par finansiālo atbalstu, kamēr vien Grieķijas valdība nepieprasīs esošās programmas termiņa pagarināšanu, raksta Bloomberg.

«Netiks rīkota tikšanās, kurā mums būs jāklausās, kā darbojas pasaule,» sacījis Austrijas finanšu ministrs Hanss Jorgs Šellings, piebilstot, ka tikšanās notiks tikai tad, kad būs vēstule, pieprasījums un nosacījumi būs apstiprināti.

Tomēr Grieķijai atlicis pavisam maz laika, jo pašreizējās palīdzības programmas termiņš beidzas februārī. Ja netiks panākta vienošanās, līdz marta beigām Grieķijai varētu beigties nauda, liekot jaunajam premjerministram Aleksim Cipram lauzt solījumu vēlētājiem beigt taupības programmu vai ieviest jaunu Grieķijas valūtu.

Austrijas kanclers Verners Feimans sacījis, ka dažas amatpersonas ir par zemu novērtējušas risku Grieķijai pamest valūtu reģionu un tam būtu nepieredzētas sekas. Savukārt Smith & Williamson Investment Management eksperts Robins Maršals minējis, ka Grieķijas lēmums pamest eirozonu ir visticamākā iespēja. Commerzbank analītiķi eirozonas sadalīšanās iespējas risku paaugstinājuši līdz 50%, salīdzinot ar 25% pirms nedēļas.

Grieķiju pārņēmušas demonstrācijas un sadursmes ar drošības spēkiem pēc tam, kad galēji labēji noskaņotie nogalināja kādu kreiso aktīvistu. Slepkavība tiek saistīta ar Grieķijas partiju Zelta rītausma, kas ir ievēlēta arī parādu krīzes mocītās valsts parlamentā.

Vairākās Grieķijas pilsētās policija iesaistījusies sadursmēs ar demonstrantiem, kas protestējuši pret notikušo slepkavību. Policijai nereti nācies pielietot arī asaru gāzi. Lielākās demonstrācijas notikušas pie Zelta rītausmas birojiem Krētā, Salonikos un Patrā. Tāpat izcēlušās sadursmes starp kreisi un labēji noskaņotiem Grieķijas iedzīvotājiem. Sasprindzinājumam starp Grieķijas sabiedrības kreisajiem un labējiem ir vairāku gadu desmitu ilga vēsture.

Aizdomās par notikušo slepkavību tiek turēts kāds 45 gadus vecs Zelta rītausmas atbalstītājs. Viņš sadūris Grieķijā plaši pazīstamu antifašistiski noskaņotu sabiedrisku darbinieku Pavlosu Fisasu (Pavlos Fyssas), kas no gūtajiem ievainojumiem miris.

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vēlas panākt, lai eirozonas valstu valdības mīkstinātu aizdevuma nosacījumus Grieķijai, atsaucoties uz anonīmu fonda amatpersonu, vēsta laikraksts Wall Street Journal.

SVF pārstāvji uzskata, ka Grieķijas parāda līmenis jāsamazina līdz «ilgtspējīgam» līmenim, pirms valstij tiks piešķirta turpmāka finanšu palīdzība. Tas būtu paveicams, ja Atēnu aizdevēji norakstītu daļu no Grieķijas parādiem. Taču šādam solim nikni pretojas tādas eiroznas valstis, kā, piemēram, Vācija, kas Grieķijai jau aizdevusi 127 miljardus eiro un uzsver, ka parādu krīzes nomocītajai valstij nevajadzētu cerēt uz turpmāku piekāpšanos.

SVF līdz 2020. gadam vēlas panākt situāciju, kurā Grieķijas parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) sasniedz 100%, kas ir ievērojami zemāk nekā 120%, par kuriem Atēnas un aizdevēji vienojās gada sākumā. Saskaņā ar vienu no fonda izvirzītajiem priekšlikumiem Grieķijas aizdevēji - Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas valstis – varētu norakstīt Atēnu parādus 30% apmērā.

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

Parādu krīzes nomāktā Grieķija par vienu dienu pagarinās savu obligāciju atpirkšanas programmu, lai saņemtu papildus piedāvājumus no parādzīmju īpašniekiem.

Obligāciju atpirkšanas programma ir viens no Grieķijas starptautiskā aizdevuma priekšnoteikumiem. Saskaņā ar jauno termiņu, investoriem līdz rītdienas pēcpusdienai būs jāiesniedz savu obligāciju atpirkšanas piedāvājumi.

Novembra beigās Grieķija ar saviem starptautiskajiem kreditoriem panāca vienošanos, kuras ietvaros Atēnām jāatpērk savas vecās parādzīmes, kuru vērtība finansiālajos tirgos ir samazinājusies. Tāpat tiks samazinātas Grieķijas parādzīmju procentu likmes.

Atēnas iecerējušas atpirkt obligācijas ar kopējo nominālvērtību 30 miljardu eiro apmērā. Grieķijas varasiestādes pavēstījušas, ka jau saņēmušas parādzīmju piedāvājumus tuvu minētajai summai.