Ja pērn ogu bija maz un ogu uzpircēji pie kastēm vairāk garlaikojās, tad šogad par melleņu trūkumu nevar sūdzēties, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Gulbeniete Anita Jansiņa, kuru Dzirkstele pirms pusdienlaika sastapa mežā, lasot mellenes, stāsta, ka ogu šogad pietiekot. Mellenes peļņas nolūkos viņa šogad lasa jau trešo dienu. Tikko ierodoties mežā, kad enerģijas un spēka ir vairāk, pusotras divu stundu laikā izdodas pielasīt pilnu spaini ar ogām. Otrdien uz mežu viņa brauca pat divas reizes. «Ja ogo šādi - atpūšoties, pusdienlaikā paguļot, tad var izturēt arī divreiz dienā braukt uz mežu. Otrdien, divatā lasot ogas, nopelnījām 66 eiro. Cena pagaidām nav liela – par kilogramu melleņu maksā 1,15 eiro. Pirms dažām dienām, kad cena bija vēl zemāka, divatā ogojot nopelnījām 37 eiro,» stāsta A.Jansiņa.

Šoreiz portāls db.lv ciemojas Apes novada Gaujienas pagasta lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumā Very Berry, lai apskatītu, kā tiek izgatavotas ogu sulas.

Šajā gadā raža laba – ir ļoti daudz ogu, stāsta Very Berry mārketinga vadītāja Ilze Sauškina. Viņa min, ka mellenes bijušas lielos apjomos un arī dzērveņu raža solās būt laba, arī avenes bijušas daudz, viņa piebilst. Prognozējams, ka šogad kopējā nolasītā melleņu raža būs aptuveni 20 tonnu.

Daļu ogu uzņēmums audzē pats, bet daļu – iepērk. Netālu no ražotnes esošajā purvā aug gan dzērvenes, gan brūklenes, gan mellenes, gan dārza mellenes. Uzņēmums patlaban audzē piecu veidu ogas, taču ar esošajiem apjomiem nepietiek, tādēļ tās iepērk no visas Latvijas. Šim brīdim ideāli būtu aptuveni 30 lasītāju, taču derētu vēl vairāk, saka D. Sauškina. Daļa – 5 vai 6 cilvēki – ir patstāvīgi lasītāji, kas regulāri lasa ogas ražotnei, bet pārējie ierodas uz sezonas darbu – tie ir, piemēram, skolotāji, jaunieši, studenti vai citi, kas vasarā vēlas nopelnīt papildus naudiņu. Pie purva uzņēmums izvietojis dzīvojamās kabīnes, kur var apmesties 20 cilvēki.

Melleņu uzpirkšanas cena jau ir pakāpusies līdz vienam eiro par kilogramu. Tiem, kuri vēlas nopelnīt, tas jau ir pietiekami vilinoši. Ogotāji un uzpircēji vairojas kā sēnes pēc lietus, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Lielākoties cilvēki ogo peļņas nolūkā. Taču ir arī tādi, kas mellenes vāc tikai paši savam patēriņam. Tie, kuriem ir svarīga peļņa, laikrakstam stāstījuši, ka daudzi ogot uz mežu brauc pirms darba. Jau ar ceturtajiem rīta gaiļiem ir mežā, savāc ogas, nodod un pulksten 9.00 ir darbā. Citi ogot brauc pēc darbdienas beigām un vāc ogas tik ilgi, kamēr tās mežā spēj saredzēt. Tieši šā iemesla dēļ ogotāji pie uzpircēju punktiem drūzmējas līdz pat tumsai.

Uzpircēji savstarpēji uzmanot cits citu, sekojot tam, kā notiek cenu izmaiņas, lai laikus varētu reaģēt. Dzirkstele bijusi lieciniece tam, kā mežmalā uzpircējs tvarsta ogotājus un piesola maksāt vairāk, lai tikai cilvēki mellenes nodotu viņa punktā. No meža veltēm pašlaik aktīvi tiek vāktas un nodotas tieši mellenes. Gaileņu cena ir kārdinoša, taču sēņu mežā vēl ir maz.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie zīmola Drawies radītājas Ievas Pastares, kura izveidojusi alfabēta krītiņus un krītiņus augļu un dārzeņu formās.

«Drawies» krītiņi ir radušies pēc īpašnieces diplomdarbu idejas, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju 2015. gadā. «Studiju laikā sadarbojos ar Strazdumuižas internātvidusskolu, ar neredzīgiem bērniņiem. Tad mans uzstādījums bija tāds, lai ar krītiņu palīdzību arī šie bērni saprastu krāsas. Šos krītiņus izmanto arī bērni ar autismu un daltonismu. Krītiņus iegādājas arī privātie bērnudārzi,» stāsta I. Pastare.

«Pašlaik «Drawies» ir pārmaiņu procesā. Ļoti aktīvi tiek domāts par krītiņu materiāliem, jo iepriekš augļu un dārzeņu krītiņi bija no māla, bet tagad būs no ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, un tas eksportā ir milzīgs pluss. Līdz ar pāreju uz ģipsi, ražošanas process būs efektīvāks un draudzīgāks eksporta tirgum,» stāsta I. Pastare. Tomāts un mellenes tiks izņemti no ražošanas. Mellenes tāpēc, ka ir pārāk mazas un bērni tās var ielikt mutē, degunā. Savukārt, tomātu bērni dažkārt neatpazīst, viņiem šķiet, ka tas ir persiks vai ābols. Šobrīd lielāks pieprasījums ir pēc augļu un dārzeņu krītiņiem, jo krāsainie burti tirgū ir salīdzinoši nesen, kopš Ziemassvētkiem. Taču Ieva uzskata, ka tiem ir liels potenciāls. Šobrīd burtiem ir pieejams arī angļu un zviedru alfabēts, jo individuālie pasūtījumi tiek saņemti arī ārpus Latvijas, piemēram, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas.

Cenšoties attīstīt eksporta tirgus, reizē ar ekonomikas ministru vizītē uz Ķīnu dodas Latvijas uzņēmēju delegācija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākot no bungu un rotu ražotājiem, beidzot ar lieliem loģistikas uzņēmumiem – tik dažādu uzņēmējdarbības spektru aptver Latvijas biznesa delegācija, kas reizē ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu šonedēļ dodas vizītē uz Ķīnu. Vizīte ilgs vairāk nekā nedēļu un tās ietvaros paredzēts apmeklēt četras stratēģiski svarīgas pilsētas – Pekinu, Ningbo, Xiamenu un Šanhaju.

Vizīti organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tās vadītājs Andris Ozols Dienas Biznesam uzsver, ka nevienam vairs nav jāskaidro, cik svarīgs tirdzniecības partneris Latvijai ir Ķīna.

Ķīnā viens no visvairāk pārdotajiem Latvijas produktiem, kuru tirdzniecības apjomi mērāmi miljonos eiro, ir meža mellenes. Turklāt to pārdošana strauji pieaug. 2005. gadā mellenes tika pārdotas nepilnu 125 000 eiro apmērā, bet pērn šī summa pārsniedza 5,2 miljonus eiro.

Lai gan šorīt neilgi pēc saullēkta daudzviet Latvijā, īpaši Vidzemē, fiksēta zema gaisa temperatūra, bet vietumis bijušas arī salnas, tas nav kaitējis ziedošajiem ogulājiem, turklāt šogad varētu būt gaidāma izcila ogu raža, atzina Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte.

«Mellenes un arī dzērvenes zied ļoti skaisti, vienos ziedos, tā ka būs izcila raža. Zied arī tās šķirnes, kas iepriekšējos gados bija pavājas. Ja tā turpināsies, domājam, ka no viena hektāra novāksim trīs četras tonnas melleņu, kas ir ļoti labs rādītājs,» sacīja Rudzāte.

Viņa arī norādīja - lai gan visi audzētāji nav apzināti, izskatoties, ka aizvadītās salnas postījumus nav nodarījušas.

«Vismaz pagaidām neviens no audzētājiem nav teicis, ka ir problēmas. Ābeles ir noziedējušas, dārza avenes vēl nav ziedos, ja nu vienīgi agrās zemenes ir skartas. Tomēr audzētāji laikus parūpējas par stādu apsegšanu un citiem pasākumiem, tādēļ nopietni kaitējumi nevarētu būt,» sacīja uzņēmēja.

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Apvienojoties trim ģimenēm, bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai.

Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

“Klasiskais stāsts par to, ka lietas pašas atnāk. Vasarās mēdzu braukt pa veco zvejnieku ceļu, kas ved no Vaides līdz Mazirbei. Braucu garām šim īpašumam, un man šķita, ka, ja tas nonāk pārdošanā, tad tā nu gan ir forša vieta, kurā varētu kaut ko darīt. 2021. gada janvārī man zvanīja Edgars un teica, ka Pitraga īpašums ir tirdzniecībā, devāmies tikties ar īpašnieku un uzreiz arī sarunājām,” atceras U. Iltners.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Sofijas laivu dibinātājs Turaids Šēfers. «Sofijas laivas ir Šēferu ģimenes uzņēmums, dibināts 2004.gadā Liepājā un kopš tā laika piedāvā cilvēkiem pavadīt saturīgu atpūtu Kurzemes ūdeņos,» norāda Turaids.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr paticis komunicēt ar cilvēkiem, un tūrisma nozare ir tā vieta, kur šo untumu var samērā viegli realizēt. Satiekot cilvēkus, ik reiz gūsti sev jaunas un interesantas atziņas. Tā kā izklaidēt cilvēkus nemaz nav tik vienkāršs arods, ir liels gandarījums, kad iepriecināt citus izdodas. Tam ir atgriezeniskā saite, un tas padara paša dzīvi saistošāku un daudzveidīgāku.

Finanšu ministrija rosina samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku - dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa arī piebilda, ja triju gadu laikā noteiktie rādītāji netiks sasniegti, tad būtu tikai loģiski Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem atcelt šo samazināto PVN likmi.Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Valdība šodien apstiprinājusi importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības preču sarakstu.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums attieksies uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevarēs importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

Veikalos ELVI pieaug Latvijā audzētu dārzeņu, ogu un zaļumu īpatsvars. Pēc laika plauktos nonāks arī Latvijā audzēti arbūzi.

«Šobrīd veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā jau 32% ir Latvijā audzēti labumi, kas ir dažādas šķirnes tomāti, garie gurķi, baltie redīsi, kabači, Ķīnas kāposti, zemenes, rabarberi, dažādu šķirņu salāti, zaļie lociņi, baziliks un piparmētra podiņos,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. «Jūlijā pašmāju dārzu labumu skaits noteikti pieaugs, veidojot vairāk nekā 50% no kopējā piedāvājuma.»

ELVI sadarbojas ar vairākām saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c. «Ar dažām zemnieku saimniecībām ir izveidojušās jau stabilas un ilggadējas biznesa attiecības, tomēr vienmēr esam atvērti arī jaunai sadarbībai ar pašmāju ražotājiem un lauksaimniekiem,» atzīmē L.Vārtukapteine.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi, savukārt no Baltkrievijas pārtikas produktus un barību importēja 36 uzņēmumi, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Robežkontroles punktos pārtikas un barības sūtījumiem no Krievijas kā galamērķis minēti 63 Latvijas uzņēmumi, bet sūtījumiem no Baltkrievijas - 39 Latvijas uzņēmumi.

Salīdzinot ar 2022.gadu kopumā, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 55%, norāda dienestā.

Vaicāti par uzņēmumiem, kas Latvijā ieveduši pārtikas produktus un barību no minētajām valstīm, dienestā tos neatklāja.

PVD dati arī rāda, ka šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā kopumā ievestas 891 776 tonnas pārtikas produktu un barības no Krievijas, kā arī 311 896 tonnas no Baltkrievijas. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,204 miljonu tonnu apmērā.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad deviņos mēnešos Latvijā ieveda 40 uzņēmumi, bet no Baltkrievijas - 29 uzņēmumi, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Salīdzinot ar 2023.gada deviņiem mēnešiem, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas, samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 48%, norāda dienestā.

PVD dati arī rāda, ka šogad deviņos mēnešos Latvijā kopumā ievesta 824 491 tonna pārtikas produktu un barības no Krievijas, kas ir par 41% mazāk nekā 2023.gadā, kā arī 330 370 tonnas no Baltkrievijas, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā pērn. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,267 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 21% mazāk nekā gadu iepriekš.

No Krievijas Latvijā visvairāk šogad pirmajā pusgadā ievestas pārtikas rūpniecības atliekas, atkritumi un gatavā lopbarība. No Eiropas Savienībā (ES) kopumā 612 585 ievestajām tonnām Latvija kā galamērķis bija norādīta 610 353 tonnām minēto produktu, kamēr cita ES valsts - 2232 tonnām.

Sākot ar šo nedēļu, veikalos ELVI tirgo Latvijā audzētās krūmmellenes un avenes. Pašmāju lielogu mellenes audzē zemnieku saimniecība Dālderi.

Pārdošanā ir arī avenes, kuras tirgotājs iepērk no Z/S Unkšas, informēja SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Jūlijā veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā 39% ir Latvijā audzēta produkcija. «Latvijā audzētu labumu piedāvājums ir sezonāls. Arī vēsie laikapstākļi, kādi tie ir šovasar, var ietekmēt ražu. Tomēr iespēju robežās cenšamies piedāvāt vietējus dārzeņus, ogas, zaļumus un augļus,» skaidro L.Vārtukapteine.

ELVI sadarbojas ar vairākām zemnieku saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c.

ELVI ir franšīze, kas vieno 53 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus.

#Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

«Redzam, ka tomātu apgrozījums vienībās pēdējo nedēļu laikā audzis par 35 %. Apjoms būtu vēl lielāks, bet vietējo tomātu ražas apjomi ir būtiski samazinājušies salīdzinājumā pret pagājušo gadu. Tāpat kopš janvāra sākuma būtiski audzis pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem produktiem, piemēram, bio āboli pārdotajās vienībās realizēti par 48 % vairāk, bet bio ogas – par 52 % vairāk. Bioloģiskajām precēm ziemā ir pietiekami liela cena un PVN samazināšana ir jūtama,» intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Pēdējos desmit gados krūmmelleņu platības Latvijā pieckāršojušās, tām paredz labu potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krūmmelleņu platības jau sasniegušas teju 300 ha, un tas ir piecas reizes vairāk nekā 2008. gadā, kad tās audzēja 54 ha platībā. Visvairāk krūmmellenes audzē Jelgavas, Alūksnes, Lielvārdes, Kocēnu, Apes un Ogres novados. Pēdējos gados zemnieki aktīvi pievēršas to audzēšanai, taču ir jārēķinās, ka tas prasa nopietnas investīcijas.

Rentabla oga

Apes novada Gaujienas pagastā jau vairāk nekā 20 gadus aktīvi saimnieko Gundega Sauškina (SIA Very Berry), audzējot lielogu dzērvenes, krūmmellenes, zemenes un citas ogas. «Mēs joprojām mācāmies, arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte mācās kopā ar mums, un situācija ar ražību lēnām uzlabojas,» teic uzņēmēja. Taču joprojām ir daudz nezināmo – gan augsnes sastāvs, gan mainīgie laikapstākļi, kas ir viens no lielākajiem riskiem lauksaimniecībā.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs otrdien, 20.oktobrī, tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Huanu Junu, kurš iepazīšanās vizītē apmeklēja Zemkopības ministriju (ZM).

Amatpersonas pārrunāja līdzšinējo abu valstu sadarbību un sprieda par iespējām veicināt turpmākās sadarbības iespējas, tostarp tirdzniecībā ar pārtiku un meža nozares produkciju. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pateicās Ķīnas vēstniecībai par atbalstu pārtikas produktu sertifikātu saskaņošanā un lūdza atbalstīt arī gaļas sertifikāta saskaņošanu. Vēl joprojām nav informācijas par gaļas produkcijas sertificēšanas rezultātiem, kaut sertificēšanas process sācies jau pirms pusotra gada. Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Huans Juns solīja, ka Ķīnas vēstniecība palīdzēs noskaidrot, kādā statusā sertificēšanas process atrodas patlaban, informē ZM.

Telpās, kur kopš 1911.gada līdz pat 2009.gadam darbojās viens no vecākajiem Latvijas uzņēmumiem Juglas manufaktūra, tagad ierīkots lāzera peintbola jeb lazertag laukums vairāk kā 2 600 m2 platībā.

«Mūsu uzņēmums piedāvā piedzīvot pieredzi, ko atcerēsies ilgi. Lāzertags, peintbols un airsoft (mīkstā pneimatika) rada atmiņas, ko atceries vēl pēc ilga laika. To var piedzīvot kopā ar saviem draugiem, ģimeni, kolēģiem, klasesbiedriem, » biznesa portālam db.lv saka SIA «GunsnLasers» īpašnieks Ernests Šēns.

Uzņēmums izveidots nejauši. Pirms tam kopā ar draugiem visdažādākajos veidos sācis mācīties pelnīt naudu. Piemēram, Centrāltirgū pārdevis mellenes, Kalnciema kvartālā sklandraušus, Māmiņu dienā un sieviešu dienā piegādājis ziedus.«Sanāca, ka nopirkām astoņus peintbola ieroču komplektus, sākām tos piedāvāt cilvēkiem un viņiem tas iepatikās. Bizness aizsākās diezgan labi. 2013.gadā nonācām līdz peintbolam. Turpinājām strādāt un attīstījāmies, tad paralēli iegādājāmies arī lazertag un airsoft,» biznesa pirmsākumus atceras E.Šēns. Šobrīd uzņēmumam ir aptuveni 200 peintbola ieroči un 80 lazertag ieroči.

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu, kas parāda, kam pieder Latvijas Top 30 restorāni (skatīt raksta galerijā!).

Laikraksts arī vēsta, ka Latvijas pavāru vairāku gadu aicinājums ēst maksimāli dabiskus un vietējas izcelsmes produktus ir sadzirdēts. «Vēl pirms dažiem gadiem varējām pat nemēģināt ēdienkartē iekļaut mežacūkas sautējumu – vienkārši neviens kaut ko tādu neēda. Tagad, kad cilvēkiem pastāsta, ka piedāvājumā ir mežacūka, kas ir mežā ēdusi ozolzīles, lapas, sliekas un mellenes, nevis siltumnīcās audzētās krūmmellenes, attieksme ir pavisam cita. Savukārt gadījumos, kad produkts tomēr ir dažādās saimniecībās audzēts, svarīgi, lai runa būtu par bioloģiskajām saimniecībām,» saka restorāna Tam labam būs augt (SIA 32. maijs) šefpavārs un līdzīpašnieks Ēriks Dreibants. Viņš atzīst – cilvēks ir kļuvis zinošāks, produkta izcelsmei ir arvien lielāka loma. .

SEB banka piešķīrusi Latvijas lielākajam savvaļas ogu un sēņu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumam Pharmeko Lettland finansējumu ilgtermiņa investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī faktoringam kopumā 2 miljonu eiro apmērā.

Ilgtermiņa aizdevums tiks ieguldīts jaunas ražošanas ēkas būvniecībā Madonā ar mērķi paplašināt uzņēmuma ražošanas apjomus. Jaunā ražošanas ēka paredzēta sēņu iepirkšanas un pārstrādes apjomu audzēšanai, un tajā tiks ierīkotas arī papildus saldētavas telpas. Šis projekts uzņēmumam ļaus arī uzlabot efektivitāti, samazinot produkcijas uzglabāšanas, saldēšanas un transportēšanas izmaksas. Projekta īstenošanai piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu atbalsts 40% apmērā no tā kopējām izmaksām.

Pharmeko Lettland valdes loceklis Alesandro Monesi (Alessandro Monesi): «Mēs esam pateicīgi SEB bankai par atbalstu mūsu uzņēmuma mērķu īstenošanā, jo tas ļaus uzņēmumam attīstīt jaunas tirgus nišas, radīt jaunas darba vietas un straujāk kāpināt apgrozījumu.»

Valdība otrdien, 24.maijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, un arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem, informē ZM.

Noteikumos precizētas normas, kas aktuālas marķētās dīzeļdegvielas ar samazināto akcīzes nodokļa likmi piešķiršanai lauksaimniekiem 2016./2017.saimnieciskajā gadā.

Noteikumi noteic, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt marķēto dīzeļdegvielu, ja ir nodrošināti minimālie ieņēmumi no lauksaimnieciskās vai akvakultūras produkcijas ražošanas.

Turpmāk minimālos ieņēmumus par papildus deklarētām zemes platībām rēķinās, ņemot vērā pēdējo vienotā platību maksājumu deklarēšanās periodu, nevis iepriekšējā gadā deklarēto zemes platību, kā tas bija līdz šim.

Prasību par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas nepiemēros jauniem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kuri reģistrējušies laikā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 1.jūnijam. Tas nepieciešams tādēļ, lai minimālie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras ražošanas netiktu pieprasīti arī tiem pretendentiem, kas iepriekš reģistrējuši citu darbības veidu, bet laikā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 1.jūnijam Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējuši darbības veidu - lauksaimniecība.