Vērojama tendence ieguldīt radniecīgu kompāniju pārņemšanā un šāda veida biznesa izvēršanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Kopējās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā gada pirmajā ceturksnī ir pieaugušas par 449,82 milj. eiro pret pērnā gada nogali, liecina Latvijas Bankas dati. Eirozonas pienesums Latvijas biznesa jaudu pieaugumā ir 213,57 milj. eiro (skat. grafiku). Kopējo Eiropas rādītāju pasliktina negatīvā tendence pret iepriekšējo ceturksni investīcijām no ES ārpus eirozonas – tās ir 58,41 milj. eiro ar mīnuss zīmi. Tas galvenokārt noticis svārstību dēļ Latvijas lielākā ārvalstu investora – Zviedrijas – bilancē tieši saistībā ar turpinošos trekno gadu nekustamo īpašumu pārmērību pakāpenisku uzsūkšanos. Citos sektoros gan arī zviedri ir samērīgi rosīgi un turpina šeit ieguldīt. (DB 05.06.2015.) «Ir pozitīvi, ka kopējais investīciju skaits Latvijā palielinās. Pieņemu, ka tas lielā mērā ir noticis dažu lielāku pēdējā laika darījumu dēļ. Bankas Citadele pārdošana iekrita šajā periodā. Jādomā, ka arī Ukrainas investoram veiktā Liepājas metalurga pārdošana ir beigusies šajā ceturksnī,» DB komentē Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) priekšsēdētāja un PricewaterhouseCoopers valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Vērtības ķēdē
ES ekonomika kopumā, vēl jo vairāk arī Latvijas ekonomika, ir interesantā stadijā, kurā ģeopolitiskās situācijas dēļ notiek straujas pārmaiņas – ražotāji maina noieta tirgus, un sevišķi asa šī pārmaiņa ir tiem, kas agrāk koncentrējās uz Krieviju. Investoru interese ĀIP vērtējumā Latvijā kopumā paliek nemainīga – tā ir dažādā ziņā stabila un prognozējama politikas un arī politiskā situācija. «Tas, ka var paļauties uz valdības pieņemtajiem lēmumiem, ka tie tiks īstenoti, paliks spēkā vēl paredzamu laiku. Arī tas, ka var paļauties uz veikto investīciju aizsardzību un uz valsts tieslietu sistēmu – ja kaut kas notiek, tiesa godprātīgu biznesu pasargās,» turpina Z. Elksniņa-Zaščirinska. DB ir vairākkārt rakstījis par ārvalstu investoru un potenciālo ieguldītāju attieksmi pret krīzi saistībā ar konfliktu Ukrainā un Krievijas un Rietumu sankciju kariem, un tie ir pat pretrunīgi – sākot ar augstu riska vērtējumu un izvairīšanos no šī reģiona, kas gan raksturīgs Eiropas attālākiem reģioniem ar salīdzinoši mazu pieredzi Latvijā, un beidzot ar pavisam nelielām korekcijām biznesa plānos tiem investoriem, piemēram, no Skandināvijas, kas šeit jau strādā. Arī ĀIP vērtējumā konkrēti Krievijas faktora dēļ «interese var gan pieaugt, gan samazināties atkarībā no turpmākajiem soļiem». Tomēr kopumā «tirgū ir jūtama interese par Latvijas uzņēmumiem, un tā nav tikai no kāda noteikta reģiona rietumos vai austrumos,» atzina Z. Elksniņa-Zaščirinska.
Visu rakstu Ģeopolitikas spēlē pagaidām investīcijās vinnējam lasiet 8. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.
