Finanšu krīzes dēļ naftas kompāniju investīcijas ir nepietiekamas, kas rada jūtamu starpību starp pieprasījumu un piedāvājumu. Tas nevar neattiekties uz gāzes cenu.
Viņš ir pārliecināts, ka līdz 2012. gadam gāzes cena sasniegs jaunus vēsturiskos maksimumus. Krievijas koncerna vadītājs gan atzīst, ka Eiropas patērētājiem sakarā ar naftas cenu kritumu, 2009. gada pirmajā pusē pavīd cerības arī uz gāzes cenas samazinājumu, tiesa gan, šī tendence nebūšot ilgstoša. Kā intervijā piebilst Millers, efektu no naftas cenas krituma gāzes cenas sajūtot ar 6-9 mēnešu nobīdi. "Tāpēc mēs 2008. gadā sagaidām rekordieņēmumus," piebilst viņš. Tas, pēc Gazprom šefa teiktā, ļaus kompānijai ne vien par ceturtdaļi samazināt parāda apjomu, bet arī turpināt attīstības stratēģiju.
A. Millers intervijā arī nosaucis par nepamatotiem apvainojumus, ka Krievija it kā izmantojot gāzi kā politisko ieroci. Millers norāda, ka Gazprom eksportē gāzi uz Eiropu ne jau pirmo gadu un ne reizi neesot pārkāpis līguma nosacījumus.
Runājot par to, ka Gazprom likšot visiem saviem patērētājiem norēķināties par gāzi pēc pasaules cenām, A. Millers piebildis, ka cenas nosaka īpaša formula, kas iestrādāta ilgtermiņa līgumos un kura saistīta ar naftas cenām. "Un mūsu attiecības ar valstīm, kas savulaik bijušas PSRS, tiek pakāpeniski veidotas pēc šī modeļa. Tādējādi visi šie it kā politiskie motīvi paši par sevi izzudīs," teicis Gazprom vadītājs.