Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Krimas pussalā notiekošajā referendumā par pievienošanos Krievijai piedalījās ne vairāk kā 30% balsstiesīgo, no kuriem par pievienošanos lielvalstij nobalsoja nedaudz vairāk nekā puse (50 – 60%) iedzīvotāju, liecina vietnē president-sovet.ru, kas pārstāv Krievijas Cilvēktiesību padomi, publicētā informācija.

Tiesa gan, informācija bija pieejama viena dažas stundas, un vēlāk no vietnes pazuda. Ukrainas mediji gan paguvuši uzņemt publicētās informācijas ekrānšāviņus, tos varat aplūkot zemāk rakstā.

Krievijas Cilvēktiesību padomes apkopotā informācija par iedzīvotāju aktivitāti un balsojumu Krimas reģionā liecina, ka faktiski par pievienošanos Krievijai balsojuši vien 15% no visiem Krimas iedzīvotājiem.

Saskaņā ar Kremļa oficiāli pausto informāciju Ukrainai piederošajā pussalā referendumā par Krimas pievienošanu Krievijai balsoja 96,77% iedzīvotāju. Šādus rezultātus izziņoja referenduma rīkošanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs. Tāpat tika apgalvots, ka referendumā piedalījās 1,27 miljoni cilvēku, kas ir 83% no visiem Krimas balsstiesīgajiem. Tikmēr par Krimas pussalu kā Ukrainas daļu nobalsojuši esot vien 2,5% cilvēku. Referendums Krimas pussalā notika marta vidū, un 18. martā V. Putins parakstīja dokumentus par Ukrainas daļas aneksiju. To, kā aizritēja referendums Krimā, skatiet galerijā augstāk!

Trīs simti militārās uniformās ģērbušies bruņoti vīrieši patrulē Krimas reģiona Sevastopoles lidostā, ziņo Ukrainas medijs UNIAN.

Piektdienas rītā vīrieši, kas bruņojušies ar šautenēm, gāja iekšā un ārā no lidostas kontroles torņa, ziņo Reuters.

Aculiecinieki ziņu aģentūrai Interfax stāstīja, ka piektdienas rītā redzējuši Sevastopoles lidostā ierodamies aptuveni 50 vīriešus ar Krievijas jūras flotes karogiem.

Lidosta patlaban ir slēgta.

Šādas aktivitātes Krimas reģiona galvaspilsētas lidostā vērojamas vienu dienu pēc tam, kad nezināmi bruņoti vīri ieņēma Krimas reģionālā parlamenta un valdības ēkas, to jumtos izkarot Krievijas federācijas karogus. Iepriekšējās dienās Krimas pussalā valdīja saspīlējums, un tūkstošiem Krimas krievu un Krimas tatāru un citu pussalas iedzīvotāju izgāja ielās. Pirmie pauda viedokli par Krimas atdalīšanos no Ukrainas un referenduma rīkošanu šajā sakarā, savukārt otrie iestājās par Krimas teritoriālo vienotību. Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdien parlaments, kura deputāti tomēr tika ielaisti vienā no zālēm, vienojās virzīt jautājumu par referenduma rīkošanu. Referendums par reģiona autonomijas paplašināšanu gaidāms 25. maijā.

Kopš politiskās nestabilitātes izveidošanās Krimas pussalā Čistenkojas rajonā tika manīti vairāki Krievijas Melnās jūras flotes bruņutransportieri. Ziņu aģentūra Reuters piedāvā aplūkot Krievijas Melnās jūras floti (Черноморский Флот), kas iemūžināta fotogrāfijās gan šogad, gan iepriekšējos gados.

Db.lv jau rakstīja, ka saskaņā ar oficiālo informāciju nesen izvietotie Krievijas Melnās jūras flotes bruņutransportieri netālu no Ukrainas robežas tur atrodas, lai palielinātu Krievijas Melnās jūras flotes objektu apsardzi. Zināms, ka kopumā, kā iemeslu minot militārās sagatavotības mācības, Krievija izvietojusi 150 tūkstošus karavīru. Lai arī Rietumi pauduši savas bažas par Krievijas militāro vienību klātbūtni Ukrainas tuvumā, Ukrainas jaunais premjerministrs Arsenijs Jaceņuks lūdza citu valstu militārajiem spēkiem neiejaukties Krimas krīzes risināšanā. Viņš uzsvēra, ka Ukraina ir spējīga rast politisku risinājumu problēmai, ziņo BBC.

«Prokrieviskie aktīvisti» iekļuvuši Ukrainas jūras kara bāzē Krimas reģiona pilsētā Sevastopolē, ziņo BBC.

Uz Ukrainas jūras kara bāzes ēkām un Ukrainas jūras flotes galvenās mītnes nama mastā pacelti Krievijas Federācijas karogi.

Šāds solis sperts vienu dienu pēc tam, kad Maskavā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs parakstīja dokumentu par Krimas pussalas pievienošanu Krievijas teritorijai. Tas noticis dažas dienas pēc Krimā rīkotā «referenduma» par Ukrainai piederošās pussalas pievienošanu Krievijai. Rietumvalstis, tostarp arī Latvija, par leģitīmiem nav atzinušas nedz referendumu, nedz pussalas pievienošanu Krievijas Federācijai.

Saasinoties situācijai Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, aktivizējušies dažādi prokrieviski noskaņotie grupējumi Latvijā. Piemēram, Facebook grupa Krievi Latvijā (Русские в Латвии) izsludinājusi parakstu vākšanu par Latvijas pievienošanos Krievijai.

Ziņojuma autori norāda, ka pēc pievienošanās Krievijai «attiecīgi celtos alga, pensija, pabalsti». Tajā arī minēts – ja Latvija pievienosies Krievijai, visiem Latvijas iedzīvotājiem pavērsies «milzīgas attīstības iespējas – lielākas nekā tās ir tagad Eiropas Savienībā». Jāatzīst, ka radikāli noskaņotajai Facebook grupai gan nav daudz sekotāju – to skaits nav sasniedzis 500. Vietnē Avaaz, kur tiek vākti paraksti, par šo iniciatīvu no desmit tūkstošiem nobalsojuši vairāk nekā 800 cilvēku

Tāpat Ukrainas krīzes kontekstā aktivizējusies partija Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL). Pirmdien partijas pārstāvji rīkos piketu Krimas atbalstam, «lai solidarizētos ar Krimas tautu» un pie reizes pieprasītu «garantijas krievu valodai no Sevastopoles līdz Rīgai», liecina partijas mājas lapā publicētais paziņojums. Partija savā mājaslapā skaidro, ka Krimā pieaudzis vardarbības risks no radikāļiem, kas aktivizējušies Kijevā. «Lai izdzīvotu, saglabātu savu cieņu un aizstāvētu savas intereses, Krimas tauta ņēmusi iniciatīvu savās rokās, un mēs to atbalstām. Prasām Eiropas Savienību izmantot tās ietekmi, lai nodrošinātu Krimas iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos un savu interešu aizstāvēšanu,» teikts PCTVL paziņojumā.

Ukrainas Doņeckas apgabala pilsētā Slovjanskā naktī uz pirmdienu atsākušās kaujas starp promaskaviskajiem separātistiem un Ukrainas drošības spēkiem, ziņo separātistu pārstāvji.

Slovjanskas apkaimē Ukrainas karavīriem palīgā nosūtīti papildspēki, Krievijas medjam Interfax paziņojuši separātistu pārstāvji.

Jāatgādina, ka kontroli Slovjanskā prokrieviski noskaņotie separātisti ir pārņēmuši kopš aprīļa vidus.

Tikmēr Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins esot paziņojis, ka pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem esot sācies «īsts terors», ziņo Korrespondent. Tāpat, runājot par Otrā pasaules kara beigām, Krievijas līderis pavēstīja, ka nav pieļaujama «vēstures falsificēšana» un «fašistu heroizēšana». «Otrā pasaules kara rezultātu revīzija ir nepieļaujama. Sekas būs ārkārtīgi bīstamas. To apliecina šodienas traģiskie notikumi Ukrainā, neonacistisko spēku plosīšanās, kas ir izvēsuši īstu teroru pret mierīgajiem iedzīvotājiem,» paziņoja V. Putins.

Krimā patlaban notiek informācijas karš, bet Ukraina jau ir zaudējusi pat iespējas tajā piedalīties, televīzijas "Piektā kanāla" ēterā sacīja Ukrainas Augstākās radas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Valērija Lutkovska.

«Tiek pārkāptas tiesības uz informācijas brīvību, tiesības uz brīvu savu uzskatu paušanu. Turklāt mums ir jāsaprot, ka Krimā līdzās visām militārajām aktivitātēm, kas tur notiek, notiek arī briesmīgs informācijas karš, kuru Ukraina vēl nesen zaudēja, bet tagad Ukrainu no tā vienkārši ir aizvākta,» viņa sacīja.

Krimas iedzīvotājiem šobrīd nav objektīvas informācijas par centrālās varas darbībām, norādīja Lutkovska. Šāda informācija būtu «apvienojošs faktors un visu Krimas iedzīvotāju tiesību ievērošanas garantija».

Informāciju iespējams izplatīt tikai ar Melnās jūras Teleradio uzņēmuma un Krimas tatāru raidorganizācijas ATR starpniecību, sacīja Lutkovska.

Krievija pavēstījusi, ka tās militārie spēki paliks Krimas pussalā, lai aizstāvētu savu pilsoņu intereses, tik ilgi, kamēr situācija Ukrainā «normalizēsies», ziņo BBC.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievijas armija Ukrainā aizstāv cilvēktiesības no «ultranacionālistu draudiem».

Neņemot vērā Rietumvalstu iebildumus, Krievijas militāristi de facto pārņēmuši kontroli Ukrainas Krimas pussalā, vēsta BBC.

Tūkstošiem Krievijas armijas karavīru atrodas reģionā, un tiek ziņots par militāriem kuģiem netālu no robežas. Pie prāmju pārceltuves Krima-Kaukāzs (Крым-Кавказ), kas savieno pussalu ar Krasnodaras apgabalu Krievijā sarodas arvien vairāk bruņutehnikas, informē Ukrainas robežsardze.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Aģentūra Reuters publicējusi fotogaleriju, kurā apkopoti iespaidi no Ukrainas Krimas pussalas - vasaras brīvdienu galamērķa, kas tagad varētu tikt pievienots Krievijai.

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos. Tajā atrodas Krimas Autonomā Republika, kas ir vienīgā Ukrainas autonomā republika, kā arī valsts nozīmes pilsēta Sevastopole un daļa Hersonas apgabala (Arabata strēles ziemeļdaļa), liecina ieraksts Vikipēdijā.

Krimas Augstākās radas lēmums par reģiona un Sevastopoles pilsētas neatkarību ir antikonstitucionāls, nelikumīgs un juridiski mazvērtīgs, teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojumā, ziņo LETA. Ministrija ar pauž kategorisku protestu par Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, kurā Deklarācija par Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas neatkarību atzīta par likumīgu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Separātisti, kas aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā sarīkoja «referendumu», paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuru Kijeva vaino nekārtību organizēšanā Ukrainas austrumos, pagaidām referenduma rezultātus nekomentē, ziņo Ukrainas mediji.

Par šādiem rezultātiem naktī no 11. uz 12. maiju Krievijas medijam Itar-Tass paziņoja «Centrālās vēlēšanu komisijas koordinators» Boriss Ļitvinovs. Viņš arī apgalvoja, ka pirmie rezultāti liecina – pret Doņeckas reģiona neatkarību nobalsojuši 10,19 % referenduma dalībnieku, savukārt 0,74% balsu esot atzītas par nederīgām.

Referenduma rezultāti tika paziņoti vien dažas stundas pēc tā beigām.

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē, kur vēl pirms dažām dienām izcēlās asiņaina kauja starp separātistiem un Ukrainas pretterorisma operācijas karavīriem, uz balsošanas iecirkņiem veidojās garas rindas, novēroja BBC. Tāpat medijs novēroja, ka kāda sieviete uz balsošanas urnām devās vismaz divas reizes. Savukārt kāds Ukrainas vienotības virzienā noskaņots skolotājs medijam esot atzinis, ka viņu draudēts nogalināt gadījumā, ja skola atteiksies nodrošināt telpas referendumam.

Krievijas G8 partneri nosodījuši Maskavas militārās darbības Ukrainā, kā arī paziņojuši, ka aptur gatavošanos jūnijā Sočos gaidāmajam G8 samitam, vēsta BBC.

G7 jeb pasaules industriāli attīstītākās valstis – Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Lielbritānija un ASV – pavēstījušas, ka vienojušās par nosodījumu «skaidriem Krievijas Federācijas īstenotiem Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumiem».

«Mēs esam lēmuši apturēt mūsu dalību aktivitātēs, kas saistītas ar gatavošanos G8 samitam, kas gaidāms jūnijā Sočos,» teikts G7 valstu paziņojumā.

Tāpat šo valstu finanšu ministri pauduši apņēmību «nodrošināt Ukrainai stipru finansiālu atbalstu».

«Starptautiskās valūtas fonds (SFV) ir institūcija, kas ir vislabāk sagatavota, lai palīdzētu Ukrainai pārvarēt tās ekonomiskos izaicinājumus ar padomu un finansēm,» teikts paziņojumā.

Maskavā, pie Aizsardzības ministrijas ēkas, otrdien protestos pulcējās vairāki simti cilvēku. Aktīvisti pauda nosodījumu Krievijas militāro spēku iebrukumam Krimas pussalā Ukrainā, ziņo pasaules mediji.

Aktīvistu lozungi bija «Pret putiniskās Krievijas agresiju Ukrainā!», «Pret Krimas okupāciju!», «Pret valsts ievilkšanu pašnāvnieciskā karā!», «Mieru pasaulei!», «Rokas nost no Ukrainas!» un «Karaspēku ārā no Krimas!».

Kā novēroja AFP, aktīvisti pie Aizsardzības ministrijai blakus esošās baznīcas gaisā palaida vairākus baltus baložus.

Kopumā otrdienas vakarā speciālā polciijas vienība OMON aizturēja 30 aktīvistus.

Šī nav pirmā protesta akcija, kas notika Krievijā pret iebrukumu Krimas pussalā. Aizvadītās nedēļas svētdienā Maskavā policija aizturēja vairāk nekā 360 cilvēkus, bet Pēterburgā - vairāk nekā 30 aktīvistus. Youtube ievietotie aculiecinieku video rāda, ka likumsargi aizturēja arī cilvēkus, kas stāvēja ar plakātu rokās, savukārt kādai klusu stāvošai sirmgalvei šāds plakāts tika atņemts.

Svētdien notikušajā «referendumā» par Krimas pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši 96,6% reģiona iedzīvotāju, paziņojis «referenduma» organizēšanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs (Михаил Малышев), ziņo Ukrainas mediji.

Pēc viņa paustā pašlaik ir aplūkoti 100% vēlēšanu protokolu, neskaitot Sevastapolē veiktos balsojumus.

Par pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši vairāk nekā 1,27 miljoni cilvēku, pauda M. Mališevs.

16. martā notikušo «tā saucamo referendumu» Ukrainā Rietumvalstis, tostarp Latvija, nav atzinušas par leģitīmu. «Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība,» teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Trešdien vakarā pēc plkst.19 Krievijas anektētajā Krimas pussalā no Kerčas šauruma puses masveidā sāka ierasties Krievijas karavīri un bruņutehnika.

Krievijas karaspēka vienības ar prāmjiem tiek nogādātas Kerčā un Feodosijā, vēsta Ukrainas telekanāls Hromadske, atsaucoties uz saviem avotiem.

Šo informāciju apstiprinājis Ukrainas parlamenta deputāts Oleksandrs Brigiņecs.

«No plkst.19 pēc Kijevas laika Kerčas pārcelšanās vietā notiek masveidīga Krievijas karaspēka un tehnikas pārsviešana. Šo informāciju apstiprinājuši gan organizācijas Ukrainska prava, gan Ukrainas Neatkarīgās arodbiedrības aktīvisti. Nebūšu pārsteigts, ja jau pēc nedēļas šī tehnika būs starp Krimas un Hersonas apgabalu,» tviterī ierakstījis deputāts.

Aizvadītās nedēļas nogalē desmitiem tūkstošu cilvēku Ukrainā izgājuši ielās. Daļa no cilvēkiem pauda atbalstu Krievijas politikai, daļa – pauda pretēju viedokli. Maskava aizvien turpina stiprināt savas militārās pozīcijas Krimas pussalā, vēsta BBC.

Starp abu pušu protestētājiem izcēlās sadursmes, un, kā vēsta BBC žurnālists Bens Brauns (Ben Brown), Sevastopolē notikušajās aktivitātēs tika piekauti vairāki protestētāji, kas iestājās par Ukrainas teritoriālo vienotību un apsargāja dzejnieka Tarasa Ševčenko 200 gadu jubilejai veltītā mītiņa dalībniekus. Kaušļi esot bijuši prokrieviski noskaņotie aktīvisti. T. Ševčenko 200. dzimšanas dienā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, kā arī Krimas pussalas pilsētās Simferopolē un Sevastopolē notika patriotiski mītiņi.

Savukārt informācija sociālajos tīklos vēsta, ka nedēļas nogalē tika nolaupītas trīs protestētājas, kas iestājās pret Krievijas militāro spēku ievešanu Ukrainā.

Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji tiksies Briselē, lai diskutētu par tālākām sankcijām pret Krieviju. Šāds solis seko pēc tam, kad Krievijas militārie spēki ieņēma divas Ukrainas jūras kara flotes bāzes, tostarp arī Ukrainas flotes galveno bāzi, vēsta BBC.

Tikmēr tūkstošiem ukraiņu karavīru un jūrnieku ir iesprostoti Krimas pussalas militārajās bāzēs, jo tās ielenkuši bruņoti «prokrieviskie spēki».

Rietumvalstu līderi nosodījuši Krievijas aktivitātes Krimā. Jau vēstīts, ka aizvadītajā svētdienā Krimā ar Krievijas atbalstu tika rīkots Rietumvalstīs par neliģitīmu atzīts referendums. Drīz pēc tam, šīs nedēļas otrdienā, svinīgā ceremonijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs parakstīja dokumentu, kurš paredz Krimas pussalas pievienošanu Krievijas Federācijas sastāvam.

Gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam tiks nodrošināta drošība Krievijas Federācijas teritorijā, medijam Itar Tass apstiprinājis kāds Krievijas varas iestāžu pārstāvis. Tikmēr Krimas reģionālais parlaments grasās rīkot referendumu par nošķiršanos no Ukrainas.

«Saskaņā ar to, ka prezidents V. Janukovičs vērsās pie Krievijas varasiestādēm ar lūgumu viņu personīgi aizsargāt, paziņoju, ka šis lūgums ir izpildīts Krievijas Federācijas teritorijā,» medijam pavēstīja avots.

Jau ziņots, ka V. Janukovičs Ukrainā ir apsūdzēts masu slepkavībās un izsludināts meklēšanā. Tikmēr viņš Maskavā vērsies ar lūgumu nodrošināt viņa drošību pret «ekstrēmistu darbībām». Tāpat savā paziņojumā V. Janukovičs norādīja, ka aizvien uzskata sevi par Ukrainas vadītāju.

Krievijas armijas spēki savā kontrolē pārņēmuši Krimas flotes bāzi Feodosijā. Tas ir jau trešais šāda veida uzbrukums pēdējo 48 stundu laikā, Ukrainas amatpersonas atzina BBC.

Krievijas militāristi uzbrukuši bāzei Feodosijā no divām pusēm. Uzbrukumā tika izmantoti bruņutransportieri un apdullinošas granātas. Krievu armijnieki ielenkuši ukraiņus un sasējuši virsnieku rokas.

Krievija pašlaik ir pārņēmusi savā kontrolē lielāko daļu Ukrainas militāro bāžu Krimas pussalā, ko Krievija pasludinājusi par savu teritoriju. Bāze Feodosijā bija viena no pēdējām, ko vēl aizvien kontrolēja Kijeva. Divās citās militārajās bāzēs Krievijas spēki iebruka aizvadītās nedēļas piektdienā.

Krievija kopš februāra beigām ir okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par Krimas aneksiju. Aizvadītās nedēļas trešdienā «prokrieviskie aktīvisti» iekļuvuši Ukrainas jūras kara bāzē Krimas reģiona pilsētā Sevastopolē. Uz Ukrainas jūras kara bāzes ēkām un Ukrainas jūras flotes galvenās mītnes nama mastā pacelti Krievijas Federācijas karogi.

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Hersonā nogāzto elektrības stabu dēļ Krievijas anektētā pussala palikusi bez elektroenerģijas; Kijeva palīgā nesteidzas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No Ukrainas teritorijas Krimā ienākošo elektrolīniju nesošos stabus ir uzspridzinājušas personas, ko Krievijas pusē (piemēram, laikraksts Kommersant) dēvē par radikāļiem, un iznākumā visa pussala ir palikusi bez elektrības. Sevišķi ticamu un operatīvu alternatīvu nav, un oficiālā Kijeva, kas krievu interpretācijā «politisku iemeslu dēļ nav gatava konfliktēt ar radikāļiem», energopiegādes tīkla atjaunošanai klāt nav ķērusies.

Sociālajos tīklos tūdaļ pat parādījās daudzveidīgi joki par tēmu «Krievijas prezidents ar svecēm», un, spriežot pēc visa, Krimas iedzīvotājiem neko prātīgāku pārskatāmā nākotnē ieteikt arī nevar. Krimas varas iestādes ziņo, ka termoelektrocentrāļu dīzeļģeneratori maksimāli spēj nodrošināt pussalu ar trešdaļu ikdienā nepieciešamās energojaudas, un Krievijas Federācijas atbildīgajām instancēm ticama un drīza situācijas risinājuma acīmredzami nav, ko atzīst arī Krievijas mediji.

Pirmo reizi kopš Krievijas armija ienāca Ukrainai piederošajā Krimas pussalā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās ar savu Ukrainas kolēģi Andriju Deščuciju, vēsta BBC.

S. Lavrova un A. Deščucija tikšanās notika pirmdien Hāgā, kur norisinājās G7 valstu pārstāvju tikšanās, kas tika veltīta kodoldrošības jautājumiem.

Krievijas ārlietu ministrs pauda, ka Krievija ir gatava dialogam, kurā tiktu ņemtas vērā visu Ukrainas iedzīvotāju intereses.

S. Lavrovs pauda arī, ka Krieviju nav satraukusi valsts izslēgšana no Lielā astotnieka jeb G8 – pasaules industriāli attīstītāko valstu foruma, norādot, ka notikušajā Krievija nesaredz «lielu traģēdiju».

«Ja mūsu rietumu partneri uzskata, ka šis formāts ir sevi izsmēlis, lai tā būtu. Mēs necenšamies pie tā turēties,» pauda S. Lavrovs.