Šā gada 25. septembrī norisinājās Gazele 2013 apbalvošanas ceremonija, kuras ietvaros par Latvijas Gazeli atzīts finanšu pakalpojumu sniedzējs AS 4finance. Par straujāko darbinieku skaita pieaugumu uzteikts SIA Placis un godināti straujāk augošie uzņēmumi arī Latvijas reģionos. Topa rezultāti liecina, ka Gazeļu skaits jau trešo gadu Latvijā turpina pieaugt.

Šogad Gazeles statueti un titulu Latvijas Gazele ieguva AS 4finance. Šis finanšu nozares uzņēmums piedzīvojis vislielāko izrāvienu kopš 2010. gada, apgrozījumu audzējot 67 reizes un piecu gadu laikā uzsākot darbu kopumā 13 valstīs, trijos kontinentos. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedzis 24,7 miljonus latu.

«Šis ir novērtējums visai 4finance grupai un ikvienam tās darbiniekam. Šobrīd visās darbības valstīs mums uzticas jau vairāk nekā viens miljons klientu. Gan šis skaitlis, gan arī pats apbalvojums ir tiešs indikators tam, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj eksportēt arī finanšu pakalpojumus un inovatīvus IT risinājumus. Vienlaikus šis apbalvojums liecina, ka 4finance grupas sniegtie finanšu pakalpojumi ir būtiski lielam skaitam cilvēku un ir tiešām sabiedriski nozīmīgi. Vēlos uzsvērt, ka 4finance grupa arī turpmāk ir apņēmusies saviem klientiem sniegt vislabāko iespējamo servisu un kvalitatīvākos pakalpojumus, kā arī mērķtiecīgi turpināt attīstīt savu darbību eksporta tirgos,» uzsver Toms Jurjevs, 4finance izpilddirektors.

Pēc krīzes gadiem turpinājis pieaugt strauji augošo uzņēmumu – gazeļu – skaits.

Iepriekšējos gados gazeļu skaits bija ievērojami sarucis, piemēram, 2009. gadā kopējais gazeļu kritērijiem atbilstošo uzņēmumu skaits bija 241, 2010. gadā – 285 uzņēmumi, savukārt 2011. gadā – tie jau ir 440 uzņēmumi. Tradicionāli visplašāk gazeļu sarakstā pārstāvēti Rīgas un Rīgas reģiona uzņēmumi (no 440 uzņēmumiem – 232). Tomēr šogad gazeļu topā liels ir arī Vidzemes reģionu pārstāvošo uzņēmumu skaits – 90 uzņēmumi. Pagājušā gada gazeļu sarakstā Kurzemes reģions ierindojas otrajā vietā, bet šogad tas ieņem trešo vietu. Savukārt ceturtajā vietā ar 41 pārstāvēto uzņēmumu ierindojas Latgales reģions, kas pērn bija pēdējā, piektajā vietā. Vismazāk šogad gazeļu topā iekļuvuši uzņēmumi no Zemgales reģiona. Jāatzīmē, ka Dienas Bizness sadarbībā ar ilggadējo sadarbības partneri Lursoft IT, publicē pirmos 250 strauji augošos uzņēmumus, bet vērtēta tiek visu strauji augošos uzņēmumu kopa.

Gatavojot 2014. gada Gazeļu sarakstu, varam secināt, ka šo uzņēmumu izaugsme bijusi tik strauja, ka krituši vairāki iepriekšējo 5–7 gadu rekordi

Straujāk augošo uzņēmumu saraksta 100. pozīcijā 2014. gadā varēja iekļūt, ja uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados (vērtējot 2012. pret 2014. gadu) bija pārsniedzis 557%. Iepriekšējā topā (2011. pret 2013. gadu) šis rādītājs bija ievērojami zemāks – 426%.

Tāpat par savstarpējās konkurences sīvumu liecina cits rādītājs – 2011. gadā Gazeļu vidū bija 22 uzņēmumi, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējo trīs gadu periodā pārsniedza 1000%, 2012. gadā tādu bija jau 32, 2013. gadā – 25, savukārt 2014. gadā šādu sniegumu uzrādīja rekordliels uzņēmumu skaits – 46.

Ja aizvadītajos trīs gados Gazeļu topā līderpozīcijas ieņēma tirdzniecības nozare, tad šoreiz pārliecinoši pirmajā vietā ierindojas būvniecības jomas uzņēmumi. Apkopotie dati rāda, ka topā iekļuvušie dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmumi 2014. gadā nodarbinājuši kopumā 1208 strādājošos, apgrozījuši 109,95 miljonus eiro (vidēji 1,92 milj. eiro katrs) un nopelnījuši 6,06 milj. eiro (vid. 141,64 tūkst. eiro katrs). To vidējā rentabilitāte 2014. gadā veidojusi 7,13%, kas ir par 77% augstāka, nekā Gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais rādītājs.

Latvijas straujāk augošie uzņēmumi aptvēruši aizvien jaunas nozares un ienesuši Gazeļu topā svaigas vēsmas; joprojām uzņēmumi izvietojušies galvenokārt reģionu lielākajās pilsētās, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes reģiona Gazeļu rindas šoreiz viskuplāk ir papildinājuši uzņēmumi, kuri tieši vai netieši ir saistīti ar kokapstrādi. Tādu uzņēmumu ir gandrīz puse, savukārt pārējās Gazeles ir savākušās no diezgan raiba pulka. Piemēram, ir pārstāvētas tādas jomas kā mazumtirdzniecība, piena lopkopība, būvniecība un citas. Nevar neminēt arī, ka četras sabiedrības, tostarp arī otrais veiksmīgākais uzņēmums SIA Kodama, kas nodarbojas ar kokapstrādes darbagaldu un instrumentu vairumtirdzniecību, nāk no Valmieras, savukārt pārējās izkaisītas pa citiem reģiona novadiem. Kopumā topā ir tikai 11 Gazeles, kas ir mazāk nekā citos reģionos.

Gatavojot 2014. gada Gazeļu sarakstu, varam secināt, ka šo uzņēmumu izaugsme bijusi tik strauja, ka krituši vairāki iepriekšējo 5–7 gadu rekordi

Straujāk augošo uzņēmumu saraksta 100. pozīcijā 2014. gadā varēja iekļūt, ja uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados (vērtējot 2012. pret 2014. gadu) bija pārsniedzis 557%. Iepriekšējā topā (2011. pret 2013. gadu) šis rādītājs bija ievērojami zemāks – 426%.

Tāpat par savstarpējās konkurences sīvumu liecina cits rādītājs – 2011. gadā Gazeļu vidū bija 22 uzņēmumi, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējo trīs gadu periodā pārsniedza 1000%, 2012. gadā tādu bija jau 32, 2013. gadā – 25, savukārt 2014. gadā šādu sniegumu uzrādīja rekordliels uzņēmumu skaits – 46.

Ja aizvadītajos trīs gados Gazeļu topā līderpozīcijas ieņēma tirdzniecības nozare, tad šoreiz pārliecinoši pirmajā vietā ierindojas būvniecības jomas uzņēmumi. Apkopotie dati rāda, ka topā iekļuvušie dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmumi 2014. gadā nodarbinājuši kopumā 1208 strādājošos, apgrozījuši 109,95 miljonus eiro (vidēji 1,92 milj. eiro katrs) un nopelnījuši 6,06 milj. eiro (vid. 141,64 tūkst. eiro katrs). To vidējā rentabilitāte 2014. gadā veidojusi 7,13%, kas ir par 77% augstāka, nekā Gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais rādītājs.

2012 .gada 25. septembrī Spilves lidostas Aviācijas muzejā plkst. 16.00 ar svinīgu apbalvošanas ceremoniju un žurnāla Gazele atklāšanu tiks godināti tie Latvijas uzņēmumi, kas pēdējos trīs gadus uzrāda dinamiskus izaugsmes rādītājus. Strauji augošo uzņēmumu skaits Latvijā arī šogad ir palielinājies, liecina laikraksta Dienas bizness un informācijas tehnoloģiju izstrādes un informācijas pakalpojumu sniedzēja Lursoft IT pētījums.

Gazele 2012 apbalvošanas ceremonijas devīze ir Panākumi ceļ spārnos! Pasākuma apmeklētāji tiks aicināti doties simboliskā lidojumā virs Latgales, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Rīgas ar nolaišanos katrā reģionā un strauji augošo uzņēmumu godināšanu. Noslēgumā tiks prezentēts jaunākais žurnāls Gazele, kas pie laikraksta Dienas Bizness abonentiem nonāks 26.septembrī un būs nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās.

Tāpat kā 2011.gadā, arī šogad Latvijā vērojamas ekonomiskās izaugsmes tendences, jo strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu skaits ir palielinājies. Gada pārskati apliecina, ka atsevišķi Latvijas uzņēmumi apgrozījumu palielinājuši pat vairāk nekā 50 reižu. 2012.gada līderos ir izvirzījusies tirdzniecības nozare.

«Nebūtu arī slikti, ja valsts institūcijas, sapņojot par valsts uzņēmumu vadītājiem ar nevainojamu reputāciju, paralēli pievērstos taisnīgai viņu atalgojuma noteikšanai. Citādi sanāk tā, ka valsts tautsaimniecībai visnozīmīgāko uzņēmumu vadītāji, kas valsts budžetam turklāt vēl nodrošina vislielākās dividendes, algā saņem būtiski mazāk kā tāda valsts uzņēmuma vadītāji, kuru vadītie uzņēmumi valsts naudu tikai tērē. Un, ja šāda valsts stutēta uzņēmuma vadītājs izrādās ārzemnieks, tad viņa alga nereti vispār zaudē jebkādu sakabi ar Latvijas realitāti. Tas liecina vien par to, ka pēc vairāk nekā 20 neatkarības gadiem joprojām dzīvojam klišejās – ja ārzemnieks, tātad automātiski labāks par vietējiem,» DB viedoklī raksta Līva Melbārzde.

Straujāk augošo uzņēmumu darbības efektivitāte šogad ir ievērojami samazinājusies - vidējais rentabilitātes rādītājs sasniedz 6,1%. Arī vidējais strādājošo skaits šajos uzņēmumos sarucis līdz 22 darbiniekiem, liecina Gazeļu tops, ko veido Lursoft un laikraksts Dienas Bizness. Tomēr vēl arvien netrūkst uzņēmumu, kas var lepoties ar strauju izaugsmi, ko apliecvina arī ikgadējā veiksmīgāko Gazeļu godināšanas ceremonija.

Bankas Citadele pārdošanas cena var izrādīties līdzvērtīga vai pat mazāka par bankas galvenās ēkas būvniecībā savulaik veiktajām investīcijām.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā!

Straujāk augošie uzņēmumi – izteikti eksportētāji; uzrāviens piebremzējis

Jau 14. gadu laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar SIA Lursoft apbalvo Latvijas visstraujāk augošos uzņēmumus jeb t. s. gazeles. Gazeļu tops parāda to, ka tās spēj mobilizēties un izrauties, ar laiku iekļūstot arī Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, norādīja Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad gan gazeļu skrējiena temps palēninājies. Vērtēti tika uzņēmumu 2011.–2013. gada finanšu rādītāji. To, vai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, komersanti spēs uzturēt tikpat strauju pieauguma tempu, varēs redzēt nākamgad, taču uzņēmējiem nevajag krist panikā, jāizvirza augsti mērķi un jāmeklē jauni izaicinājumi, novēlēja D. Kiopa. DB arvien vairāk kļūs par uzņēmēju interešu aizstāvības laikrakstu, sacīja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots, apņemoties biežāk atspoguļot problēmas, ar kurām saskaras komersanti Latvijā, jo tieši uzņēmējdarbība ir tā, kā rezultātā tiek maksāti nodokļi, no kuriem veidojas valsts budžets.

Princips «mazāk ir vairāk» darbojas arī reklāmas industrijā, īstenojot zīmola aktivizēšanas pasākumus

«Veiksmes formula, lai noturētos spēcīgāko zīmolu aktivizācijas aģentūru trijniekā, ir spēja piedāvāt tādus risinājumus, kas cenas un izpildījuma ziņā klientam šķiet adekvāti. Tas ir laikmetīgs, radošs, «garšīgs» reklāmas pasākums, kas pasūtītājam patīk. Turklāt ir svarīgi ievērot principu – jo mazāk, jo labāk, reklāmas aktivitātei ir jābūt tik vienkāršai un skaidri saprotamai, lai tā spēj aizraut un ieinteresēt cilvēku piecās sekundēs,» skaidro SIA Abnormal līdzīpašnieks un radošais direktors Raimonds Platacis.

Zīmola aktivizēšanas jeb BTL (Below-the-Line Marketing) reklāmas aģentūra SIA Abnormal kāpinājusi apgrozījumu no 202 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 577 tūkst. eiro 2016. gadā. Šajā gadā uzņēmums prognozē sasniegt 600 tūkst. eiro slieksni. Šāds uzņēmuma izaugsmes temps tam ir ļāvis iekļūt laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Līdz ar Latvijas tipogrāfiju spēju attīstīties un konkurēt ar rietumu kolēģiem, bizness sokas arī poligrāfijas materiālu vairumtirgotājiem

Poligrāfijas materiālu un foto preču vairumtirgotājs SIA Poligrāfijas apgāds (PolAp) šogad cer sasniegt pirmskrīzes līmeni – apgrozījumu 18 miljonus eiro gadā. «Mērenais apgrozījuma kāpināšanas temps bija apzināts solis. Pēckrīzes gados lielāku vērību pievērsu peļņas rādītāju uzlabošanai. Neesam jau sportisti, kas dzenas pēc rekordiem, kaut arī ieguvums jeb peļņa ir pa nullēm,» atzīst SIA Poligrāfijas apgāds PolAp valdes loceklis Juris Lapa. Uzņēmums pērn ierindojies 90. vietā DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā, kurā iekļauti tie uzņēmumi, kuriem pēdējos piecos gados izdevies palielināt apgrozījumu.

SIA YIT Celtniecība biznesu koncentrē dzīvojamo māju būvniecībā Rīgā; mērķis – pārdot 250 līdz 300 dzīvokļu gadā. Uzņēmuma apgrozījuma kāpums nodrošinājis YIT Celtniecība vietu DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu - sarakstā.

«Esam veiksmīgi pārvarējuši krīzi un straujos tempos attīstāmies. Krīzē uz pusi samazinājām darbinieku skaitu, – beidzās lieli inženiertīklu projekti, bet jauni nesākās. Bija panīkums arī dzīvojamo māju attīstības segmentā,» atceras YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. Kompānijas balsts ir mātes uzņēmums YIT Construction Ltd, kas ir lielākais nozares uzņēmums Somijā ar simt gadu pieredzi biznesā. Ekonomikas lejupslīdes gados tas investēja darbinieku apmācībās, jaunu IT risinājumu un attīstības projektu sagatavošanā. Brīdī, kad ekonomika uzrādīja pirmās atveseļošanās pazīmes, YIT Celtniecība bijusi gatava jaunām iespējām, startējot nišās, kur iepriekš aktīvi darbojušies citi attīstītāji.

SIA DO Studio izaugsmes gadi ir ciešā saķerē ar aktīvo būvniecības posmu Jūrmalā

SIA DO Studio kāpinājusi apgrozījumu no 197 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 790 tūkst. eiro 2016. gadā, un tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Bizness un SIA Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Gazeļu gados DO Studio bizness pārsvarā bija orientēts uz Jūrmalu, uzņēmums strādāja pie viesnīcu projektiem, tā klientu vidū bija daudzi nopietni nekustamā īpašuma attīstītāji, kas būvēja kaut ko vērienīgāku par privātmājām. «Līdz ar to arī rādītāji bija tik labi. Mēs bijām uz viena viļņa ar Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus augšupeju, taču pēdējā gadā situācija ir ievērojami mainījusies, 2017. gadā prognozēju apgrozījuma kritumu līdz 500 tūkst. eiro. Tiesa, ar visu to, ka Jūrmalā būvniecībai klājas grūti, mums ir, ko darīt, jo jāpabeidz iesāktie projekti. Lai gan šogad Gazele vairs neesam, paēduši esam,» teic SIA DO Studio arhitekts, īpašnieks Didzis Krūmiņš.

SIA Baltijas jahtu serviss risks sākt tirgot jahtas atmaksājas

SIA Baltijas jahtu serviss periodā no 2014. līdz 2017. gadam piedzīvojusi gan izrāvienu, gan kritumu. Tomēr tā ir iekļuvusi Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Šo gadu prognozējam pabeigt ar 550 tūkst. eiro lielu apgrozījumu, kaļam plānus nākamajiem uzņēmuma attīstības posmiem. Šajā jomā nekādi puikas–iesācēji vairs neesam, ar mums rēķinās. 2016. gadā uzņēmuma tirgus daļa bija 11%. Gazeļu gadu apgrozījuma kāpums skaidrojams ar faktu, ka šajā periodā kļuvām par triju lielu ražotāju oficiālajiem dīleriem, tostarp ir Hanse Yahts – sākām piedāvāt tā ražotās jahtas. Līdz tam tirgū bijām pazīstami kā piederumu un ekipējuma tirgotāji,» stāsta SIA Baltijas jahtu serviss valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Valters Romans. Ar savu biznesa partneri, latviešu izcelsmes zviedru Kārli Straubergu pirms aptuveni 20 gadiem viņš iepazinās Zviedrijā. Abu aizraušanās bija burāšana, un sarunu gaitā abi secināja, ka šajā ziņā Latvijā ir brīva niša un varētu sākt kopīgu biznesu. Kārlis uz Latviju pārcēlās 2000. gadā un kopā ar Valteru ķērās pie biznesa idejas realizēšanas, tomēr abi paralēli visus šos gadus attīsta vēl citus uzņēmumus – Kārlis – tirdzniecības, bet Valters – transporta jomā. Uzņēmēji atzīst, ka pirmos astoņus gadus Baltijas jahtu serviss viņiem drīzāk bijis hobijs, kas tika uzturēts no paralēlajiem biznesiem. Šobrīd tā vairs nevar apgalvot.

Straujāk augošo uzņēmumu, ko Dienas Bizness dēvē par Gazelēm, skaits palielinājies salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Turklāt labāki ir arī uzņēmumu finanšu rādītāji - pieaudzis gan vidējais uzņēmuma neto apgrozījums, gan peļņa, tomēr visnegatīvāk vērtējams strādājošo skaita samazinājums. Pagājušajā gadā Gazeļu skaits ievērojami saruka, kas bija likumsakarīgi izskaidrojams ar krīzes ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi valstī kopumā. Savukārt 2010. gada uzņēmumu finanšu rādītāji parāda, ka tautsaimniecība pakāpeniski atveseļojas. Pērn Latvijā tika fiksētas 109 Gazeles un nekavējoties ierakstītas Sarkanajā grāmatā, to skaita samazinājums sasniedza dramatiskus apmērus, salīdzinājumam jāmin 2007. gads, kad mūsu valstī lekni ganījās gandrīz divi tūkstoši Gazeļu.

Konkurence sabiedrisko attiecību nozarē ik gadu saasinās, katrs uzņēmums cenšas piedāvāt klientiem arvien plašāku pakalpojumu klāstu

Rezultātā savā starpā konkurē arī tie, kas iepriekš darbojās pilnīgi atšķirīgās jomās, to DB norāda sabiedrisko attiecību aģentūras SIA OPR (tirgū darbojas ar zīmolu Ogilvy), dibinātāja Maija Prozoroviča. SIA OPR apgrozījums pēdējos četros gados ir trīskāršojies, 2018. gadā sasniedzot 650,2 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Apgrozījuma un peļņas kāpumu SIA OPR plāno arī šogad.

Sākuši no nulles – M. Prozoroviča bijusi viena, bez komandas un klientiem, viņa atklāj, uzsverot, ka teju piecos gados, kopš aģentūras dibināšanas, uzņēmums ir strauji audzis un attīstījies. «Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam SIA OPR apgrozījums palielinājies par 437 tūkstošiem eiro, kas ir ļoti straujš lēciens. Izaugsmi lielā mērā veicināja pašu ambīcijas, kā arī vēlēšanās augt un sevi pierādīt, kā rezultātā esam izveidojuši veiksmīgu sadarbību gan ar klientiem, gan dažādu nozaru ekspertiem Baltijā un Eiropā. Mūsu prioritāte – mērķtiecīgi strādājam gan pie jaunu klientu piesaistes, gan attiecību stiprināšanas ar esošajiem. Tajā pašā laikā jāteic, ka attīstāmies ne tikai mēs, bet arī viss tirgus kopumā, kas nāk par labu, jo augam līdz ar tirgu,» pauž uzņēmuma dibinātāja, atzīmējot, ka 2018. gads nozarei ir bijis īpaši veiksmīgs, jo piedzīvoti dažādi būtiski notikumi, to vidū Latvijas valsts simtgade, vēlēšanas, kā arī citi.

Spēja klientiem piedāvāt gan radošas idejas, gan sasniegt stratēģijā balstītus biznesa rezultātus ir ļāvusi reklāmas aģentūrai AS RCL, kas Latvijā strādā ar nosaukumu TBWA/Latvija, strauji augt.

Laikā no 2015. līdz 2017. gadam stratēģiskās zīmolu aģentūras AS RCL neto apgrozījums palielinājās par 692%, bet rentabilitāte – par vairāk nekā 12%, tas ļāva uzņēmumam iekļūt DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Izaugsmi sabiedrības valdes loceklis Oskars Lakšēvics skaidro ar investīcijām datos un mērķauditorijas fokusa maiņu. «Daudziem reklāmas aģentūras darbs asociējas ar amerikāņu seriālu Mad Men. Šobrīd aģentūras darbinieki vairāk ir tādi Math Men (matemātiķi), kuri strādā ar datiem. Priekšstats, ka cilvēki sapulcējas pie kafijas krūzes, kūpina cigaretes un domā radošas idejas, ir maldīgs,» viņš teic.

Labā roka

Mūsdienās ražotāju lielākais izaicinājums ir panākt, lai viņu radītais produkts kļūst atpazīstams un nonāk lielveikalu plauktos.

To DB norāda siera uzkodu ražošanas uzņēmuma Top Food vadītājs Sandijs Urtāns. SIA Top Food apgrozījums pēdējos gados teju četrkāršojies, pērn sasniedzot 1,7 miljonus eiro, kas nodrošinājis uzņēmumam vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. Apgrozījuma kāpumu SIA Top Food plāno arī šogad.

Smags darbs

Savu darbību uzņēmums sāka 2014. gada maijā, šogad tas svin piecu gadu jubileju. S. Urtāns atzīmē, ka straujo attīstību veicināja ne tikai īstā produkta izvēle, bet arī vēlme tirgū ienest kaut ko jaunu. «Ne Latvijā, ne Eiropā tolaik nebija un arī joprojām nav līdzīgu uzņēmumu, kas piedāvā šāda veida produktus. Tas ir smags darbs, jo visu dara cilvēki, tāpēc tiešu konkurentu šajā tirgus nišā mums joprojām nav. Lielajiem uzņēmējiem šāds bizness neinteresē, jo viņi ražošanas procesu vēlas arvien vairāk automatizēt, savukārt mazie komersanti šādu modeli vienkārši nespēj finansiāli «pavilkt». Mēs tam visam esam kaut kur pa vidu – līdzekļu pietiek un no roku darba mēs nebaidāmies,» skaidro uzņēmuma vadītājs, nenoliedzot, ka ikdienā nākas sastapties arī ar vairākiem faktoriem, kas bremzē attīstību, piemēram, profesionāļu trūkumu un cilvēku neizglītotību.

«Zilonis ir jāēd lēnām, tādēļ dodam priekšroku sabalansētam uzņēmuma izaugsmes tempam»

Tā DB saka alternatīvā telekomunikāciju uzņēmuma SIA XOtel valdes loceklis Dmitrijs Korotkihs. Uzņēmumam ir trīs biroji – Latvijā, Čehijā un Ukrainā. Tas ir kāpinājis apgrozījumu no 16,7 milj. eiro 2011. gadā līdz 43,2 milj. 2014. gadā, kas ļāvis šo uzņēmumu iekļaut Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Kopš 2012. gada XOtel ieņem 5. vietu starp Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem, tas ir iekļuvis arī Dienas Bizness veidotajā TOP 500 sarakstā. XOtel reputāciju ir apstiprinājušas kredīta aģentūras D&B, COFACE un BaltRisk. «Uzņēmuma izaugsmi visvienkāršāk ir novērtēt ar konkrētiem apgrozījuma datiem. Tie, protams, nevēsta par visiem tiem šķēršļiem, kurus uzņēmumam nākas pārvarēt savā ceļā, tomēr tie integrētā veidā atspoguļo ikkatra mūsu komandas locekļa veikumu,» uzsver D. Korotkihs. Pēdējos piecos gados par galveno attīstību bremzējošo faktoru, lai cik tas nešķistu dīvaini, kļuvusi tehnoloģiju attīstība. Pasaule arvien vairāk attālinās no «balss», pārejot uz «cipariem». Cilvēki mazāk zvana, aizvien biežāk dod priekšroku saziņai, izmantojot interneta ziņojumapmaiņas rīkus. «Visi droši vien jau zina, ka ķīnieši, apzīmējot vārdu «krīze», lieto divus hieroglifus – «briesmas» un «iespēja». Mēs īstajā brīdī spējām pamanīt tendences un izmantot tās savā labā. Tā parādījās drošs ziņojumapmaiņas rīks SafeUM,» viņš stāsta. Uzņēmuma radīto produktu klāstā ir arī starptautiskā viesabonēšanas SIM karte SafeUM, kas sniedz bezmaksas ienākošos zvanus 158 valstīs, kā arī mobilā lietojumprogramma XOliday, kas palīdz ceļotājiem nepazīstamā valstī. Savukārt viesnīcu īpašniekiem, pārvaldniekiem paredzēta programmatūras sistēma XOtelier, kas ļauj palielināt to ieņēmumus no papildu pakalpojumu pārdošanas, paaugstināt viesnīcas klientu apmierinātību un lojalitāti.

Interjera salons Krassky desmit gados strauji audzis, tagad fokusējas uz jaunākajām, īpaši izmeklētām un ilglaicīgām lietām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ik gadus esam likuši klāt kādu preču grupu. Pašlaik mums ir pilns klāsts, kas nepieciešams mājas vai biroja interjeram,» stāsta interjera salona Krassky līdzīpašnieks Aigars Zelmenis. Tas, viņaprāt, salonu padara par samērā unikālu spēlētāju pašmāju tirgū, jo «portfelis, ar ko strādājam, ir plašs un arī Eiropā nav daudz salonu, kas var ar tādu lepoties.» Uzņēmuma apgrozījums no 2009. gada līdz 2013. gadam ir četrkāršojies, bet 2014. gadā to ir izdevies palielināt līdz 4,7 miljoniem eiro. SIA Krassky iekļauts Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā.

Pilns spektrs

DPD Latvija vidēji gadā piegādā ap miljons sūtījumu; to apjoma kāpumu pēdējos četros gados stimulē e-komercijas attīstība Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

DPD Latvija apgrozījums no 6,39 milj. eiro 2010. gadā ir pieaudzis līdz 9,83 milj. eiro 2013. gadā. Tā kā uzņēmums pieder Francijas grupas La Poste meitas uzņēmumam Geopost, kura rezultāti vēl nav publiskoti, arī Latvijas kompānijas dati netiek atklāti. Šogad uzņēmuma apgrozījums varētu pieaugt par 10%, prognozē DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis. Izaugsmes temps vairs nav tik straujš kā iepriekš, un tas ir saistīts nevis ar pieaugošo konkurenci, bet ar ekonomikas attīstību valstī kopumā. Uzņēmumam ir 16 gadu pieredze kurjerpasta biznesā Latvijā, kurš balstās uz sūtījumu piegādi «no durvīm līdz durvīm». Savulaik uzņēmuma izaugsmi sekmējusi Latvijas iestāšanās ES, vēl viens nozīmīgs grūdiens ir e-komercijas attīstība. Apgrozījuma kāpums pēdējos gados ir nodrošinājis uzņēmumam vietu DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Šogad DPD Latvija veicis zīmola maiņu; turpmāk tas uzņēmumu grupas DPD group ietvaros darbosies ar vienotu zīmolu DPD.

Autoriepu tirdzniecībā konkurence ir asa, taču arī jauni spēlētāji spēj strauji augt.

SIA Autoriepu nams darbību sācis 2010. gadā, trijos gados tā apgrozījums uzrādījis pakāpenisku un vērā ņemamu kāpumu. Tas ļāvis uzņēmumam DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā ierindoties 37. vietā.

Attīstības pamatā ir bijis aktīvs, mērķtiecīgs darbu, koncentrējot spēkus gan vietējā, gan ārvalstu tirgu. «Sākot biznesu, mūsu stratēģija bija algot nevis divus darbiniekus, kas meklētu un piesaistītu klientus, bet uzreiz – sešus. Tas atmaksājās, nodrošinot klientiem individuālu pieeju – nevis klients atnāca, bet gan, piemēram, Igors nopirka riepas un aizgāja laimīgs. Konkurence šajā nozarē ir sīva, tādēļ personīga attieksme pret klientiem ir nepieciešamība,» stāsta SIA Autoriepu nams direktors Oskars Krampāns. Komandas komplektēšana neesot bijis viegls uzdevums, jo potenciālo darbinieku prasības pēc atalgojuma apmēra ne vienmēr bijušas adekvātas konkrēta kandidāta reālajām prasmēm. «Man svarīgi, lai darbiniekiem būtu degsme strādāt, pārējo var iemācīties,» saka O. Krampāns.

Pieprasījums no ražošanas uzņēmumu puses pēc biznesa vadības sistēmas ieviešanas pieaug, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

«Strādājam ar ražošanas, tirdzniecības un mežisztrādes uzņēmumiem, kā arī kredītiestādēm. Tas ir izaicinājums panākt, lai uzņēmums optimizācijas rezultātā kļūtu konkurētspējīgāks tirgū,» stāsta biznesa vadības sistēmu ieviesēja SIA Aletio valdes loceklis Artūrs Agadžanovs.

Biznesa vadības sistēmas ieviešana neesot tikai IT risinājuma instalēšana. Vispirms tiekot veikta rūpīga uzņēmuma analīze. «Tas ir ilgstošs izpētes process, kur runājām ne tikai par IT lietām, bet par mērķiem, kurus uzņēmums vēlas sasniegt,» stāsta SIA Aletio valdes loceklis Andris Stramkals. IT biznesa vadības sistēmas palīdz uzņēmumiem automatizēt un vadīt procesus. No pašām vienkāršākajām lietām, piemēram, rēķinu izrakstīšanas, noliktavu uzskaites sistēmas ievešanas, līdz sarežģītākiem biznesa procesiem – ražošanas automatizācijai un tās apsekošanai, cenas politikas noteikšanai, darbinieku uzskaitei, kā arī algu aprēķiniem, kas balstīti uz ražošanas vai pārdošanas rādītājiem. Tā ir sistēma, kas ļauj uzņēmumam šos procesus apkopot, vadīt tos un analizēt.

Tūrismam – gan ienākošajam, gan izejošajam – ir lielas attīstības perspektīvas, SIA Baltijas ceļojumu grupa tuvākajos gados sagaida vēl straujāku izaugsmi

Tā DB saka SIA Baltijas ceļojumu grupa valdes priekšsēdētājs Vlads Korjagins, norādot, ka Baltijas reģions vēl tikai sāk attīstīties.

Viņš uzsver, ka Latvijai valstiskā līmenī būtu nepieciešams izstrādāt un īstenot politiku, kā piesaistīt ārvalstu biznesa tūristus. Latvijā tūristi vidēji dienā tērē 75 eiro, bet Eiropā biznesa tūristi – aptuveni 500 eiro. Pavisam Eiropā gada laikā notiek vairāk nekā divi tūkstoši dažādu starptautisku konferenču un kongresu. Tā kā tūrismam Latvijā ir sezonāls raksturs, pārējā laikā ir jāmeklē iespējas Latvijā organizēt starptautiskus pasākumus. «Tūrisms ir nozare, kas, īstenojot pareizu politiku, var sekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību,» uzsver V.Korjagins. SIA Baltijas ceļojumu grupa šī gada pirmajā pusgadā bija Latvijas prezidentūras ES padomē oficiālā aģentūra, kas palīdzēja organizēt vairāk nekā 20 tūkstošu viesu uzņemšanu un izmitināšanu. Rudenī uzņēmums rīkos Baltijas Neiroloģijas kongresu Balcone 15 un Baltijas galvassāpju konferenci.

Arī lielam kuģim ir jābūt mobilam un jāspēj nepieciešamības gadījumā veikli pagriezties, tam jāreaģē uz notikumiem

Tāda ir Tieto Latvia valdes priekšsēdētāja Elmāra Gengera pārliecība. SIA Tieto Latvia ir viens no ietekmīgākajiem informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem Baltijā, kurš specializējas dažādu informācijas sistēmu izveidē, nodrošinot pilna cikla pakalpojumu sniegšanu. SIA Tieto Latvia spējusi palielināt apgrozījumu no 31 milj. eiro 2011. gadā līdz 39 milj. eiro 2014. gadā, un tas kompānijai ļāvis iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«Sniedzot profesionālus IT pakalpojumus, ir svarīgi, ka izaugsme ir mērena, nevis strauja. Ja apgrozījums augtu strauji, tad atbilstoši izaugsmes tempam būtu jāpalielina arī komanda, kuras kvalitatīvai apmācībai nepieciešams laiks. Mūsu nozarē svarīgākais aktīvs ir darbinieku intelektuālais pienesums. Vienota uzņēmuma kultūra, salāgoti procesi, augstražīgas, saliedētas un savstarpēji papildinošas komandas – tā ir panākumu atslēga,» ir pārliecināts E. Gengers.

Specializējoties lauksaimniecības objektu būvniecībā, nemitīgi jāmācās, jākrāj pieredze un zināšanas lauksaimniecībā

Tā atzīst SIA P.M.G. valdes loceklis Gundars Spalis. «Pirms desmit gadiem Latvijā daudzi vēlējās būvēt, bet nebija uzraudzības un vadības resursa. Radās ideja izveidot uzņēmumu, kas nodarbotos ar projektu vadību, pasūtītāja interešu pārstāvēšanu, būvvadību. Pirmos piecus gadus mūsu darbības lauks bija privātie un valsts attīstības un būvuzraudzības projekti – to bija daudz,» norāda SIA P.M.G. valdes priekšsēdētājs Nils Treijs. Līdz ar krīzes gadiem mainījies arī tirgus. Uzņēmēji esot sapratuši, ka, saglabājot iepriekšējos darbības virzienus, jāsāk darboties arī būvniecības ģenerāluzņēmēja jomā. Uzkrātās zināšanas bijis ieguvums. «Sakoncentrējām intelektuālo potenciālu, lai būvniecības jomā sāktu specializēties lauksaimniecības, rūpniecības objektu, kā arī biogāzes un koģenerācijas staciju projektēšanā un celtniecībā,» stāsta G. Spalis. Darbības virzienu paplašināšana ļāvusi pārdzīvot ekonomiskās krīzes gadus, kā arī audzēt apgrozījumu. DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā SIA P.M.G. ierindojusies 14. vietā.