Jaunā bibliotēkas ēka, saukta arī par Gaismas pili, ir viena no neparastākajām ēkām Rīgā. Neapšaubot arhitekta Gunāra Birkerta profesionalitāti, rodas jautājums – ko īsti projekta radītājs ar savu darbu gribējis pateikt, vēsta portāls nra.lv.
Palasot Nacionālās bibliotēkas ēkas idejas aprakstu, varot nedaudz apmulst. Saskaņā ar to Gaismas pils izskats stāsta par zaļiem laukiem un pļavām un daudzkrāsainām puķēm, par tumšiem priežu mežiem un baltām bērzu birztalām. Tāpat tā stāstot par lēni plūstošām, tumšām, sapņainām upēm, kuru plūdums ir tik lēns, ka reizumis šķiet, ka tās plūst atpakaļ. Tā stāsta par visur klātesošo folkloru, par cilvēku pārdzīvojumiem, kuri izteikti tautas dziesmās un teikās, par apņēmību, kura no tumšajiem ūdeņiem liks pacelties mirdzošai pilij. Tā stāsta par drošsirdīgiem jātniekiem, kuri jāj ledus kalnā, lai izglābtu princesi, izklāstīts rakstā.
Ja neskaitot līdzību ar ledus gabalu, kas tiešām esot izdevusies, tad esot jābūt apveltītam ar tiešām bagātu fantāziju, lai iepriekš pieminētās lietas saskatītu projektā. Toties saskatāms esot daudz kas cits. Kā teikts nra.lv publicētajā rakstā, neesot precīzas informācijas, vai Birkerts pats ir brīvmūrnieks, taču lielāko daļu savas karjeras bāzējies Mičiganas štatā, Detroitā, kas tiek uzskatīta par vienu no masonu citadelēm (tajā atrodas arī lielākais masonu templis pasaulē). Savā mūžā viņš labprāt pievērsies sakrālo celtņu būvniecībai, kas tiek uzskatīts par brīvmūrnieku izcelsmes avotu senatnē, un arī Gaismas pils, līdztekus latviešu pasakām, ļoti labi saskanot ar vienu no brīvmūrniecības idejām – gaismas nešanu ļautiņiem, kas nav svētīti brīvmūrnieku zinībās un kuriem patiesībā arī viss nav jāzina.
«Starp citu, ņemot vērā, ka brīvmūrniecība radusies celtnieku vidū un tās simboli saistīti ar arhitektūru, kopš seniem laikiem ložām piebiedrojušies daudzi arhitekti, un nereti viņi, radot savus darbus, ļāvušies fantāzijām. Piemēram, Klods Nikolā Ledū labprāt veidoja celtnes ar mistisku ievirzi, iekļaujot dažādus tajās dažādus slēptus, taču brīvmūrniekiem labi pamanāmus un saprotamus simbolus,» informē nra.lv publicētais raksts.