Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Topošā biznesa centra New Hanza apkaimē Rīgas klusajā centrā durvis vēris apgaismojuma projektēšanas un tirdzniecības uzņēmuma SIA Lumenu Centrs salons, piedāvājot klātienē aplūkot un izbaudīt mūsdienīga apgaismojuma sniegtās iespējas un efektus.

Uzskatāmai mūsdienu tehnoloģiju un iespēju demonstrēšanai salonā izveidota pieredzes istaba, kas ļauj iepazīt jaunākās tendences apgaismojuma pasaulē un izmēģināt dažādus gaismas veidus, efektus, to funkciju vadību. Salonā pasūtāmi un iegādājami arī slavenu dizaineru apgaismes ķermeņi, mēbeles un interjera priekšmeti.

Salonam izvēlētās telpas vēsturiskā namā Ausekļa ielā 5 uzņēmums iegādājies un rekonstruējis, vēloties demonstrēt minimālistisku objektu un modernu mēbeļu apvienojumu klasiskā interjerā. Vietas izvēlei noteicošais bijis atrašanās vieta klusajā Rīgas centrā, vēsturiska ēka un lieli skatlogi, kā arī daudzi apkaimē esošie un topošie objekti, ērta sasniedzamība ar auto, velo vai kājām. “Esam viens no retajiem uzņēmumiem konkurentu vidū, kas salona telpas ir iegādājies īpašumā. Mūsu līdzšinējā pieredze ļauj būt pietiekami pārliecinātiem par sevi, ko apliecina patstāvīgais pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un ilggadējā sadarbība ar Eiropā vadošiem ražotājiem un vietējiem sadarbības partneriem. Tāpēc nolēmām investēt prāvus līdzekļus šī īpašuma iegādē un salona izveidē. Ar jauno lokāciju vēlamies piesaistīt vēl vairāk privātos klientus, ne tikai dominējošo projektu izstrādi uzņēmumiem un valsts objektiem. Ar katru gadu realizējam aizvien vairāk lielākus privātos objektus, taču vēlamies vēl vairāk attīstīt vidējā segmenta projektus - daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, privātmājas, fasādes – to visu darām, veidojot bezmaksas aprēķinus, apgaismojuma vizualizācijas, dokumentāciju metu konkursiem” stāsta SIA Lumenu Centra valdes loceklis Tomass Martinsons.

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.

Šobrīd situācija pasaulē ir neskaidra un grūti prognozējama. No vienas puses, degvielas cenu pieaugums mudina domāt par alternatīviem pārvienošanās līdzekļiem un pie vairākiem piegādātājiem rindā pēc elektroskūteriem jāgaida vairākus mēnešus. Tas ļauj cerēt, ka sapnis par ekoloģiskāku vidi kļūst tuvāks.

No otras puses ikvienas inovācijas prasa papildus investīcijas un, iespējams, notikumu attīstība pasaulē daudzus uzņēmumus nostādīs izvēles priekšā – ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos vai saglabāt darbinieku algas? Uzņēmējiem šis laiks viennozīmīgi būs izaicinošs, tāpēc pretimnākšana no valsts un pašvaldību puses būs ļoti svarīga.

Nedrīkstam domāt īstermiņā Ilgtspējīga ekonomika nav tāls nākotnes plāns, tā ir šodienas realitāte, neraugoties uz nozari, tāpēc katrā uzņēmumā jābūt rīcības plānam, kā pāriet uz aprites ekonomikas risinājumiem. Agri vai vēlu, bet šādai pārejai būs jānotiek gan lielos, gan mazos uzņēmumos. Turklāt, jāapzinās, ka ilgtspēja ne vienmēr nozīmē tikai sarežģītus tehnoloģiskos risinājumus vai milzīgas investīcijas, piemēram, tekstila pārstrādes rūpnīcās. Stāsts ir arī par sabiedrības izglītošanu, izpratnes veicināšanu un darba stila maiņu. Mēs nedrīkstam domāt kategorijās “es dzīvoju tagad un man un manu bērnu mūžam ar šo planētu pietiks”.

Satiksmes ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nosūtījusi noteikumu projektu, kurā noteiktas prasības ceļu malās izvietotajiem reklāmas un informācijas objektiem.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt objektu pieļaujamo gaismas spožumu, lai novērstu satiksmes bīstamību, ko rada gaismu izstarojošie reklāmas un informācijas objekti, tostarp digitālie ekrāni, kas izvietoti ceļu malās.

“Satiksmes drošības uzlabošana ir mūsu kopīgs mērķis, kas risināms pilnveidojot tiesisko regulējumu un vienlaikus autovadītājiem kļūstot atbildīgākiem. Ministrijas ekspertu izstrādātie noteikumi dos iespēju samazināt dažādu gaismas objektu, galvenokārt reklāmu, kas atrodas pie ceļiem, negatīvo ietekmi uz satiksmes drošību, apgrūtinot autovadītāju koncentrēšanos uz braukšanu. Vienlaikus jaunie noteikumi uzlabos iedzīvotāju, kas dzīvo ceļu tuvumā labbūtību, novēršot gaismas piesārņojumu vidē,” norāda ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Energoresursu cenu kāpums ir skāris ikvienu – gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Ja par savu rēķinu apmaksu un taupības pasākumiem mājās katrs ir atbildīgs pats, darba vide ir kopīga atbildība. Ilgtspējīgi risinājumi un paradumi ikdienā var palīdzēt būtiski samazināt vienu no lielākajām uzņēmumu izmaksu pozīcijām – rēķinu par patērēto elektrību.

Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar taupību darba vietā, kur vairums cilvēku pavada lielāko dienas daļu, tāpēc ir jānodrošina komfortabla darba vide, kas nekaitē veselībai.

Energoresursu taupīšana darba vietā var tieši ietekmēt tavu nākotnes labklājību

Nav noslēpums, ka dzīvojam laikā, kad visiem nākas savilkt jostas, par ko liecina arvien vairāk tukšu skatlogu pilsētu ielās. Tukši skatlogi nozīmē arī cilvēkus, kas palikuši bez darba. Šobrīd ir svarīgi apzināties, ka ikviens no mums ar saviem paradumiem tieši ietekmē sava darba devēja nākotni. Neskatoties uz to, ka Sabiedrisko pakalpojumu tirgus komisijas (SPRK) pārskats par Baltijas elektroenerģijas tirgu 2022. gadā liecina, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir sarucis par 3,75%, elektroenerģijas cenas būtiski pieauga un joprojām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība kur un kā tērējam energoresursu.

Laiks, kad ekonomika ir atkarīga no sala, un mūsu vērtību skalas augšgalā atgriežas brīvība.

Šī gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā.

Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par “zudušu laiku”, – galvenokārt dēļ iespējām, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības. Kovids kvalitatīvi jaunā līmenī pacēla mūsu spēju cīnīties ar pandēmijām, kā arī lika pārvērtēt valstu attieksmi pret veselības aprūpi, pieprasīja mūs plaši un strauji ieviest digitālus risinājumus pakalpojumiem un mainīja darba ikdienu. Krievijas agresija ir stiprinājusi Eiropas un NATO partneru vienotību, karš lika pārvērtēt brīvības un demokrātijas nozīmi, kā arī – pamatīgi izmainīja valstu attieksmi pret savu enerģētisko drošību. Lai arī šīs ir bijušas (un aizvien ir) baismīgi dārgas mācības, tomēr nebūtu pareizi šo laiku “norakstīt” kā zaudētu.

Ar straujiem soļiem tuvojas svētku laiks, kad viedtālruņa kamera ir īpaši noderīgs rīks skaisto mirkļu un sajūtu iemūžināšanai. Gan tumšo laiku rotājošās gaismas virtenes, gan cilvēki kustībā ir iemūžināšanas vērti, taču mainīgie gaismas apstākļi visnotaļ ietekmē viedtālruņa kameras sniegumu. Lai šosezon katrs uzņemtais attēls būtu ievērības cienīgs, Huawei tehnoloģiju eksperts ir apkopojis noderīgākās viedtālruņa kameras funkcijas.

Tumsa vairs nav šķērslis

Nereti nepietiekams gaismas daudzums ir primārais iemesls, kāpēc gala rezultātā uzņemtais attēls ir graudains vai izplūdis. Tāpēc mūsdienu tehnoloģiju izstrādātāji īpaši pievērš uzmanību viedtālruņa kameras iespējām naktī vai ierobežota apgaismojuma apstākļos, lai spontānos iedvesmas brīžos fotografēšanas aprīkojums atbalstītu kvalitatīvu attēlu uzņemšanu.

“Pateicoties galvenās kameras jaudīgajai gaismas jutībai un XD Fusion Pro algoritmam, Huawei Mate 50 Pro 50 MP Ultra Aperture kamera uzņem par 24 % vairāk gaismas nekā tā priekšgājēji. Kamera spēj uzņemt asas un detalizētas fotogrāfijas, mērot aukstās un siltās krāsas un gaišo un tumšo laukumu attiecību. Turklāt fotografēšanas laikā nakts režīms ļauj jau priekšskatījumā labāk saskatīt fotografējamo objektu, padarot to gaišāku un skaidrāku,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Mazā iedzīvotāju skaita un ierobežoto resursu dēļ Baltijas uzņēmēji nekad nespēs dominēt masu ražošanā un konkurēt ar pasaules lielākajām ekonomikām. Tomēr, apzinoties stiprās puses un atrodot savu nišu, mums ir iespēja iekarot un nostiprināt unikālu vietu arī globālā mērogā.

Dziļā saikne ar dabu, kas raksturīga šim reģionam, ļauj izvirzīties līderpozīcijās tieši ilgtspējas, tostarp zaļo inovāciju, jomā. Turklāt, būdami salīdzinoši mazi, esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmīgumu – īpašībām, kas ir ļoti svarīgas, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses.

Jāizmanto reģionālais potenciāls

Raugoties no patērētāju viedokļa, šobrīd interese par visu, kas ir zaļš un ilgtspējīgs, viennozīmīgi pieaug, un to īpaši var redzēt jaunāko paaudžu ikdienas izvēlēs. Vienlaikus jāatzīst, ka Baltijas iedzīvotāju dzīves līmenis mudina prioritizēt vērtību, ko var iegūt par konkrētu cenu, un iespēja iegādāties ilgtspējīgas preces vai pakalpojumus zināmā mērā aizvien ir privilēģija. Runājot par Baltijas reģiona konkurētspējas priekšrocībām, nereti novārtā tiek atstāti vietējie risinājumi. Ilgtspējas pamatā ir ietekmes uz vidi samazināšana, un, iegādājoties vietējos produktus – neatkarīgi no tā, vai tie iegūti no tuvējām saimniecībām vai vairākkārt pārstrādātiem materiāliem, – ne vien ievērojami samazinām transporta radītās emisijas, bet arī palīdzam mūsu maciņiem.

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Publiskā sektora iepirkumos, tostarp kritiski svarīgu IT infrastruktūru un programmatūru izstrādē, noteicošais aspekts nereti ir tieši cena. Bieži tiek meklēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums vai arī cena ir noteicošais faktors vērtējumā, dodot priekšroku lētākajam risinājumam, tomēr lētākais ne vienmēr ir labākais un izdevīgākais ilgtermiņā.

Lai sekmētu tādu IT sistēmu izstrādi, kas patiešām kalpo gala lietotāju vajadzībām, turklāt, ir pielāgojamas tehnoloģiju attīstībai, vienlīdz svarīgi aspekti ir arī izstrādātāja pieredze, atsauksmes, piedāvātais tehnoloģiskais risinājums un ilgtspēja. Tieši ilgtspēja kļūst par aizvien svarīgāku iepirkumu komponenti, domājot ne tikai par IT risinājumu ietekmi uz vidi, bet arī par iespējām attiecīgo sistēmu izmantot ilgtermiņā, netērējot lielus budžeta līdzekļus par uzturēšanu un pilnveidošanu. Zaļās komponentes iekļaušana infrastruktūras un programmatūras izstrādes iepirkumos kļūst arvien izplatītāka gan publiskajā, gan privātajā sektorā visā pasaulē. Šīs prakses mērķis ir samazināt izstrādes un ekspluatācijas ietekmi uz vidi, veicinot energoefektivitāti, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un ilgtspējīgu resursu pārvaldību.

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Pēc divu gadu pandēmijas stingrajiem ierobežojumiem, kas vienlaikus gan smagi skāra mazumtirdzniecības nozari, gan mudināja to spert lielus soļus tirdzniecības organizācijas pārmaiņu virzienā, no 26. februāra līdz 2. martam Diseldorfas izstāžu centrā klātienē pulcēsies pasaules mazumtirdzniecības nozares pārstāvji uz savas nozares galveno pasākumu - pasaulē vadošo tirdzniecības aprīkojuma un organizācijas izstādi EuroShop. Šā gada izstāde būs par ieguvumiem, ko nesusi krīze, proti, par nozares digitalizāciju un ar to saistītajām inovācijām, jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, resursu taupīšanu un ilgtspēju, fizisko un digitālo tirdzniecības procesu apvienošanu, viedajiem veikaliem un iepirkšanās centriem nākotnes pilsētās.

Piecas dienas, no svētdienas līdz ceturtdienai, Diseldorfas izstāžu centrā nozares profesionāļu fokuss būs vērsts uz iepirkšanās procesu, uz klientu ērtībām un pārdevēju reaģēšanu uz izmainītajiem iepirkšanās paradumiem, uz jaunu vajadzību apmierināšanu un tirdzniecības procesa optimizāciju.

Izstādē piedalīsies 1700 dalībnieku no 56 valstīm un sagaidāmi 94 000 apmeklētāju no vairāk nekā 142 valstīm. 16 halles un vairāk nekā 100 000 m2 ekspozīcijas laukuma.

Latviju šā gada izstādē pārstāvēs seši uzņēmumi: Baltic Exposervice SIA 1/B31, FTLV SIA 17/D56, Groglass SIA 16/B21, SAF Tehnika AS 15/B14, IBSC SIA 5/F42 un Sulapro SIA 14/E19.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.