Būve

Gada laikā samazinājušies būvniecības apjomi

Elīna Pankovska,15.11.2010

Jaunākais izdevums

Salīdzinot gan šā gada deviņu mēnešu būvniecības produkcijas apjomus, gan šā gada trešā ceturkšņa rādītājus ar attiecīgajiem periodiem pērn, redzams, ka būvniecības apjomi ir kritušies.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada janvāri - septembri, būvniecības produkcijas apjomi salīdzināmajās cenās samazinājušies par 28,5%. Tai skaitā ēku būvniecības apjomi kritušies par 30,3%, inženierbūvju būvniecība – par 271%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bet šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada trešo ceturksni, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 13,1%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms sarucis par 13,2%, inženierbūvju - par 13,1%.

Savukārt salīdzinot šā gada trešo ceturksni ar otro ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms palielinājies par 15,1%. Ēku būvniecības apjoms – par 15,9%, inženierbūvju – par 9,7%.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu samazinājums šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija administratīvo ēku un vietējo cauruļvadu un kabeļu līniju būvniecībā – attiecīgi par 68,9% un 66,3%. Savukārt būvniecības apjomi pieauguši mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā –par 92% un 33,1%.

Trešajā ceturksnī būvvaldes izsniegušas 541 būvatļauju viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 112,5 tūkst.m². Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 76 būvatļaujas ar kopējo platību 153 tūkst.m2.

Jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai izsniegtas 361 būvatļauja ar kopējo platību 78.8 tūkst.m2 un 50 būvatļaujas jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību119,3 tūkst.m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Būvniecības nozarei nākamo trīs gadu laikā ir potenciāls ik gadu augt par 10%

LETA,18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien Būvniecības nedēļas 2017 atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas "Pwc" veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam, secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanās no ekonomiskās nestabilitātes.

Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. "Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Gan ES, gan eirozonā būvniecības apjomi palielinājušies

Gunta Kursiša,18.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības apjomi 17 eirozonas valstīs un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kopumā pērnā gada nogalē ir palielinājušies gan gada, gan mēneša griezumā, liecina Eurostat dati.

2011. gada novembrī, salīdzinot ar tā paša gada iepriekšējo mēnesi, būvniecības apjomi ES dalībvalstīs ir palielinājušies par 0,4%, bet vienotās valūtas bloka valstīs – par 0,8%. Oktobrī, salīdzinot ar tā paša gada iepriekšējo mēnesi, būvniecības apjomi eirozonā samazinājās par 1,4%, bet ES valstīs – par 0,9%.

Gada griezumā pērnā gada novembrī būvniecības apjomi eirozonā ir piauguši par 0,2%, bet ES – par 0,7%.

Salīdzinot ar 2010. gada novembri, pērnā gada nogalē lielākais būvniecības apjomu kāpums ir bijis vērojams Rumānijā (+16,9%), Polijā (+14,7%) un Vācijā (+9,9%). Savukārt visdramatiskākais būvniecības apjomu samazinājums bija Portugālē (-12,2%), Bulgārijā 9-10,2%) un Slovēnijā (-10,0%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

EM: Būvniecības nozarē arī turpmāk sagaidāma mērena izaugsme

Žanete Hāka,13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā būvniecības nozarē arī turpmāk sagaidāma mērena izaugsme, prognozē Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākais referents Edmunds Gergelevičs.

Būvniecības nozares attīstību lielā mērā ietekmēs arī ES fondu līdzekļu pieejamība, viņš piebilst.

Lai gan 2014.gadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga, jau 2014.gada otrajā pusē būvniecības izaugsmes tempi palēninājās un arī 2015.gada pirmajā pusē būvniecības nozares izaugsme bija vāja. Savukārt 3.ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 4,9% pret iepriekšējo gadu. Kopumā šī gada trīs ceturkšņos būvniecības apjomi pieauga par 1,1%, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu.

3.ceturksnī visstraujāk pieauga inženierbūvju būvniecības apjomi, kas nodrošināja lielāko devumu būvniecības apjomu pieaugumā. Kopumā inženierbūvju būvniecības apjomi 3.ceturksnī bija par 15,3% lielāki nekā 2014.gada attiecīgajā periodā. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2013.gada beigām. Vislielākais devums inženierbūvju kategorijā bija šoseju, ielu un ceļu būvniecības pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecība kritusi gandrīz par ceturtdaļu

Mārtiņš Apinis,15.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, būvniecības produkcijas apjomi salīdzināmajās cenās samazinājušies par 23,6%. Tajā skaitā ēku būvniecības apjomi kritušies par 24.9%, inženierbūvju būvniecības – par 22,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Aizvadītajā gadā būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 757,5 milj. latu, tajā skaitā 4.ceturksnī – 228,9 miljoni latu.

2010. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada 3. ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjomi samazinājušies par 5,5%. Tajā skaitā ēku būvniecības apjomi sarukuši par 6,6%, bet inženierbūvju apjomi palielinājušies par 1,5%.

2010.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 4. ceturksni, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjomi samazinājušies par 9,6%. Tajā skaitā ēku būvniecības apjomi - par 6,1%, inženierbūvju - par 11,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere,07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets š.g. 23. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Lapiņa kandidatūru pārcelšanai Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieka amatā.

“Esmu pārliecināts, ka līdz ar jauna CSP vadītāja stāšanos amatā būtiski mainīsies arī CSP darbs. Uzskatu, ka pārvaldei ir jākļūst vairāk uz servisu orientētai, biznesam draudzīgai, kā arī jāturpina nodrošināt maksimāli plašu datu klāstu par visām nozarēm un reģioniem. Bez efektīvas datu pieejas un analīzes nav iespējama dzīves realitātē balstīta valsts pārvalde un politikas plānošana,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Raimondam Lapiņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības veicināšanā, starptautiskās sadarbības veidošanā, pārmaiņu vadībā un finanšu plānošanā un vadībā, t.sk. nozares politikas un stratēģijas īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Atklāts jauns būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs

Db.lv,23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare nākamajos gados augs, bet, visticamāk, šī izaugsme nebūs strauja un nepārsniegs 5% gadā, prognozēja Nozare.lv rīkotās būvnieku diskusijas dalībnieki.

Patlaban galvenais izaugsmes virzītājs ir daži lielie infrastruktūras projekti, bet lielākie pasūtītāji ir valsts un pašvaldības. Straujāku izaugsmi kavē privāto investoru pasūtījumu trūkums, kā arī neskaidrība par Eiropas Savienības (ES) pieejamo finansējumu dažādiem projektiem pēc 2014.gada.

«Nav skaidrs, kas notiks 2014.gada 1.janvārī, kad sāksies nākamā plānošanas perioda ES fondu līdzekļu apguve. Būvniecība nav tā nozare, kas būtu iekļauta prioritāro nozaru sarakstā, un tā ir pakārtota citām nozarēm. Bez būvniecības jau neiztiks, bet, kādi būs apjomi – grūti prognozēt,» sacīja SIA Arčers direktora padomnieks Imants Akmentiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - Arčers valdes locekle: Būvniecības nozarē tik tiešām ir grūti laiki

Lelde Petrāne,08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāpiekrīt Māra Saukāna teiktajam – būvniecības nozarē tik tiešām ir grūti laiki, kas turpināsies vismaz vēl gadu. Līdz ar pārrāvumu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē ir ievērojami samazinājies būvniecības apjoms, konkurence kļūst arvien sīvāka, joprojām strādājam pēc zemākās cenas principa, bet tirgus sakārtošana arvien kavējas,» biznesa portālam db.lv sacīja SIA Arčers valdes locekle Maija Baltgalve.

«Turklāt situāciju negatīvi joprojām ietekmē arī hroniski nerisinātās un iepriekšējos gados ignorētās problēmas likumdošanā, kas regulē publiskos iepirkumus, konkurenci, kvalitātes prasības, uzraudzību un citus nozarei būtiskus faktorus. Viss liecina par to, ka lielākajai daļai būvniecības uzņēmumu šogad būs ievērojami sliktāki finanšu rādītāji nekā gadu iepriekš,» viņa skaidroja.

«Taču brīdī, kad beidzot sāksim apgūt iekavēto ES fondu finansējumu, novājinātā Latvijas būvniecības nozare saskarsies ar kritisku kvalificēta darbaspēka trūkumu, ievērojamu izmaksu pieaugumu un saspringtu darba grafiku, lai paspētu iekļauties finansējuma apguves termiņos. Tās būs sekas pārraudzības trūkumam, par ko nozare brīdināja jau pirms iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda beigām,» uzsver SIA Arčers valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Traģēdija Zolitūdē: Būvuzņēmējs Pauniņš notiesājošam spriedumam gatavs

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli DB,23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmējs Ainārs Pauniņš notiesājošam spriedumam esot gatavs. Intervijā uzņēmējs, kura vārds šobrīd bieži tiek piesaukts gan saistībā ar Maxima traģēdiju, gan uguns postījumiem Rīgas pilī, stāsta par Latvijas būvniecības tirgus īpatnībām, vājajiem posmiem un arī problēmu iemesliem.

Kā ir mainījusies jūsu dzīve kopš Zolitūdes traģēdijas?

Tas, kas notika Zolitūdē, bija briesmīgi. Es to pārdzīvoju divas trīs reizes vairāk nekā daudzi citi. Traģēdija ir skārusi arī manus ģimenes locekļus un tuviniekus. Es jūtu milzīgu morālo līdzatbildību par to, kas ir noticis, jo nekas tāds nedrīkstēja notikt. Tas nedrīkst atkārtoties. Mēģinām noskaidrot cēloņus notikušajam, tāpēc esam piesaistījuši gan vietējos, gan britu ekspertus, kas dod savus slēdzienus. Sadarbojamies arī ar tiesībsargājošajām institūcijām. Kopš Zolitūdes traģēdijas veicam dubultu drošības kontroli būvniecības objektos. Tas nozīmē, ka objektā būvniecības laikā būvuzraugs izvērtē visas konstrukcijas, dodot slēdzienu par to nestspēju un citām īpašībām saskaņā ar projektu. Šādu pašu pārbaudi veicam, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības apjomi Eiropā gada laikā sarukuši par 6,9%

Gunta Kursiša,18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības produkcija 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs maijā gada griezumā samazinājusies par 6,9%, savukārt eirozonas valstīs vērojams vēl būtiskāks būvniecības produkcijas samazinājums 8,4% apmērā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, šā gada maijā būvniecības apjomi ES pieauguši par 1,6%, bet eirozonā – par 0,1%.

Latvijai, tāpat kā Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Kiprai, Lietuvai un Maltai, Eurostat nav jāiesniedz ikmēneša dati par būvniecības produkcijas izmaiņām, tādēļ par šīm ES dalībvalstīm nav informācijas.

Lielākais būvniecības produkcijas kritums ES gada griezumā reģistrēts Spānijā (-24,8%), Slovēnijā (-23,7%), Portugālē (-16,4%), bet lielākā būvniecības izaugsme, salīdzinot šā un pērnā gada maiju, notikusi Rumānijā (+21,1%), Polijā (+6,5%) un Vācijā (+2,2%).

Salīdzinot ar aprīli, maijā lielākais būvniecības apjomu pieaugums ticis novērots Lielbritānijā (+6,3%), Rumānijā (+5,0%) un Portugālē (+3,6%), bet ievērojamākā lejupslīde – Slovēnijā (-17,5%), Ungārijā (-4,1%) un Spānijā (-3,3%). Kopumā mēneša laikā būvniecības produkcija palielinājusies astoņās ES valstīs, bet samazinājusies sešās valstīs, par kurām Eurostat pieejami dati. Čehijā būvniecības produkcijas apjoms saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē 2015.gadu varētu raksturot kā turpinājumu pārejas periodam, kas aizsākās gadu iepriekš un saistīts ar ES fondu jaunā budžeta plānošanas cikla līdzekļu apguves uzsākšanu, kā arī nozares dalībnieku apņemšanos veikt nepieciešamos mājas darbus nozares sakārtošanai kvalitātēs, drošības un uzraudzības jomā, uzskata Nordea Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Latvijā Jānis Zagorskis.

Būvniecības izaugsmes temps aizvadītajā gadā būtiski samazinājās, atsevišķos segmentos uzrādot ievērojamu kritumu. Jaunākie pieejamie, 2015.gada deviņu mēnešu dati, uzrāda vairs tikai 1% pieaugumu pret attiecīgo periodu gadu iepriekš, tai skaitā, inženierbūvju būvniecības apjoms pieauga par 9,6%, ēku būvniecības samazinājās par 6,4%.

«Būvniecības nozares dati ieskicē nozares sabremzēšanās tendences un ir signāls sagaidāmajiem izaicinājumiem 2016.gadā. Papildus piesardzību nākotnes prognozēm vieš fakts, ka 2015.gadā ir pabeigti un nodoti ekspluatācijā virkne lielu publisko būvniecības objektu – ostu un dzelzceļa infrastruktūrā, ceļu būvniecībā, ēku būvniecībā un šo projektu apjomi nozares datos nākotnē vairs neparādīsies. To vietā jaunu, apjomos līdzvērtīgu objektu pasūtījumu skaits ir ievērojami samazinājies, kur viens no būtiskākajiem iemesliem ir publisko pasūtītāju kavēšanās ar ES fondu atbalsta projektu laicīgu sagatavošanu. Rezultātā projektu īstenošana un pieejamo fondu ieplūšanas nozarē atliekas uz vēlākiem periodiem. Jau šobrīd redzams, ka virkne 2015.gadā un 2016.gadā plānotu projektu īstenošana ir pārcelta uz 2016.gada otro pusi un 2017.gadu,» uzskata Nordea eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Datus par nodarbinātību var pakārt uz nagliņas

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors,25.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn apsīcis piecus gadus vērojamais darba ņēmēju skaita nelielais ikgadējais pieaugums

Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par darba ņēmējiem, nākas sparīgi kasīt pakausi. CSP šonedēļ nāca klajā ar prieka vēsti, ka 2015. gadā Latvijā bija nodarbināts 896,1 tūkstotis iedzīvotāju, kas ir par 11,4 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Pavisam citas toņkārtas dziesmu dzied VID, tā apkopotie dati pat ir pretēji CSP izplatītajiem. Dienests apkopojis tikai un vienīgi informāciju par nodokļus maksājošajiem darba ņēmējiem, kas sausi, bet, jādomā, reāli rāda nodarbinātības ainu.

Tā pēc VID ziņām Latvijā pērn decembrī bija 785,5 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir par «nieka» 114,6 tūkstošiem mazāk, nekā gada nogalē saskaitījusi CSP. Uz brīdi noliekot malā CSP apsekojuma rezultātus un pievēršoties VID apkopotajai statistikai, redzams, ka 2014. gada pēdējā mēnesī darba ņēmēju skaits bija 789,1 tūkstotis. Tātad VID informācija raida brīdinājumu, ka darba ņēmēju pulks gada laikā samazinājies par 3661 cilvēku (nevis pieaudzis par 11,4 tūkstošiem, kā apgalvo CSP). Samazinājums pret iepriekšējo gadu bijis katrā no aizvadītā gada mēnešiem, janvārī tas sasniedza pat 6667 nodarbinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CSP pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu

LETA,19.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

CSP uzsāk tautas mikroskaitīšanu

Dienas Bizness,02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 2. septembrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks tautas mikroskaitīšanu, kuras mērķis ir noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika atspoguļo iedzīvotāju skaitu Latvijā, republikas nozīmes pilsētās un novados, informē CSP.

CSP atlasījusi 15 tūkstošus mājokļu Latvijā, un 2015. gada tautas mikroskaitīšanā noskaidros, cik pastāvīgo iedzīvotāju dzīvo šajos mājokļos. Aptaujā piedalās to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015. gada tautas mikroskaitīšanā.

No 2. septembra līdz 15. septembrim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu elektroniski CSP vietnē https://eintervija.csb.gov.lv. Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski, līdz 15. decembrim CSP intervētājs aptaujās mājokļa iedzīvotājus telefonintervijā vai klātienē.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijas teritorijā tika saskaitīts 2 070 371 iedzīvotājs. Pēdējo četru gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 88,5 tūkstošiem. Tikai 9 no 110 novadiem iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kritums ir Latgales reģionā (par 7,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 384,4 milj. eiro.

Būvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums nedzīvojamo ēku būvniecībā par 17 % un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1 %, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, ievērojams būvniecības produkcijas pieaugums nedzīvojamo ēku grupā bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kam būvniecības apjomi palielinājās 2 reizes, kā arī skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkām - par 65,7 %. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā par 55,1 %, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – par 24,5 %.

CSP norāda, ka dzīvojamo māju būvniecības apjoma kritumu ietekmēja triju vai vairāku dzīvokļu māju būvniecības samazinājums par 19,7 %, bet pieaugums bija viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 6,4 % un 7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez darbinieku piesaistes būvniecība izaicinājumus nepārvarēs

Db.lv,23.11.2022

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatrisinot problēmas ar darbinieku piesaisti, būvniecība nozare izaicinājumus nepārvarēs, norāda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš atzīst, ka patlaban liela optimisma par situāciju nozarē nav, lai gan būvniecība Latvijā joprojām turpinās. Pirmkārt, tādēļ, ka būvniecības izmaksu kāpumam beigas joprojām nav redzamas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni kopējais būvniecības izmaksu līmenis ir palielinājies par piektdaļu (20,7%), tostarp būvmateriālu cenas - par 27%.

Tas nozīmē, ka būvniecības apjomi tuvākajos gados kritīsies un projektu realizācijas termiņi kļūs daudz garāki, jo pasūtītāji, īpaši publiskajā - valsts un pašvaldības - sektorā visu milzīgo sadārdzinājumu kompensēt nespēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības apjomi ES augustā pieauguši par 0,6%, eirozonā – par 2,5%

Gunta Kursiša,19.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar pērnā gada augustu, šī gada pēdējā vasaras mēnesī būvniecības apjomi eirozonā pieauguši par 0,6%, bet visās ES valstīs - par 2,5%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Būvniecības apjomi 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir palikuši nemainīgi, taču eirozonā celtniecības nozarē vērojama 0,2% izaugsme.

Savukārt jūlijā būvniecības apjomi eirozonā palielinājās par 1,8%, savukārt ES – par 0,9%.

No visām 27 ES dalībvalstīm būvniecības apjomi augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauguši piecās valstīs, samazinājušies septiņās valstīs un palikuši nemainīgi vienā valstī – Čehijā. Augstākais celtniecības apjomu pieaugums bijis Portugālē (+7,6%), Francijā (+3,2%) un Ungārijā (+1,5%), savukārt krasākais samazinājums bija vērojams Slovēnijā (-6,6%), Rumānijā (-4,5%) un Slovākijā (-2,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Būvniecības attīstība sekmējusi īpašumu apdrošināšanu

Lelde Petrāne,25.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, pēc ilgstošas stagnācijas būvniecība Latvijā ir atdzīvojusies, un, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, šā gada pirmajos sešos mēnešos tā uzrāda jau 25% pieaugumu, kļūstot par visstraujāk augošo nozari. Izaugsme ietekmējusi arī apdrošinātājus - apdrošinātāja Balta (RSA Grupa) 2012.gada pirmajā pusē no jauna noslēgto darījumu skaits īpašumu apdrošināšanā pieaudzis par 5%.

Vērtējot būvniecības tālākās attīstības perspektīvas, tās būtu jāvērtē līdzšinējo tendenču kontekstā, akcentē apdrošinātājs. Finanšu krīzes iespaidā līdz ar ekonomiskās struktūras izmaiņām arī būvniecības nozare pārorientējās uz augošajām un ar eksportu saistītajām industrijām, tādēļ palielinājās administratīvo un rūpnieciskās ražošanas ēku, noliktavu celtniecības apjomi. Kā jau lielais vairums nozaru, arī būvniecība iepriekšējos gados piedzīvoja dramatisku samazinājumu, un saskaņā ar CSP datiem šī gada pirmā pusgada apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki, nekā tie bija 2008.gadā (-47%). Vislielāko samazinājumu piedzīvoja tieši jaunu objektu būvniecība (-61%), nevis remontdarbi (-18%), kas norāda uz lielāku aktivitāti otrreizējā nekustamo īpašumu tirgū, norāda Balta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ekonomikas ministrija: būvniecības nozare kļuvusi par visstraujāk augošo nozari valstī

Lelde Petrāne,29.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare, kas iepriekšējos gados finanšu krīzes iespaidā piedzīvoja ievērojamu kritumu, šobrīd ir veiksmīgi atguvusies un būtiski kāpinājusi savu konkurētspēju, kļūstot par visstraujāk augošo nozari valstī. Būvspeciālistu un būvkomersantu augstā konkurētspēja ir nodrošinājusi iespēju nozares komersantiem pārorientēties uz ārējiem tirgiem un ievērojami palielināt būvniecības eksportu.

Par to informē Ekonomikas ministrija.

2011. gadā IKP pieaugums būvniecībā pret iepriekšējo gadu veidoja 12,4 %. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas piesardzīgākajām prognozēm 2012. gadā būvniecības nozares kopējā izaugsme varētu veidot 14,3 %. Savukārt nākamajā gadā nozares īpatsvara pieaugums varētu veidot 8,3 %, bet turpmāk līdz 2016. gadam – vidēji 4,0 - 6,8 % ik gadu.

Būvniecības nozares izaugsme atspoguļojoties arī jaunu būvkomersantu darbības uzsākšanā – 2012.gadā līdz 31.jūlijam reģistrēti 615 jauni būvkomersanti, kas par 13,5 % pārsniedz 2011.gada attiecīgā perioda datus.

Būvkomersantu reģistrā reģistrēts 10 000.būvkomersants - sabiedrība ar ierobežotu atbildību SAVS meistars, kas savas darbības uzsākšanu reģistrējusi 2012.gada 30.jūlijā. SIA SAVS meistars ir neliels Stopiņu novada komersants, kas nodarbosies ar ēku būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 91.5 milj. latu, kas ir par 15.1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, šā gada pirmajos trijos mēnešos būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15%, tostarp ēku būvniecības apjoms sarucis par 13%, inženierbūvju būvniecības apjoms – par 19.4%. Būvniecības rezultātus būtiski ietekmējuši nelabvēlīgie laika apstākļi ziemā, it sevišķi inženierbūvju (ceļi, tilti. u.c.) būvniecībā.

Dati nav iepriecinoši, arī aplūkojot šā gada un pagājušā gada pirmā ceturkšņa rādītājus. Būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15.1%, tostarp ēku būvniecības apjoms – par 15.5%, inženierbūvju – par 14.7%. Lielākais kritumu bijis administratīvo ēku, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecībā – attiecīgi par 73.5% un 57.2%. Savukārt būvniecības apjomi pieauguši dzīvojamo ēku, ārstniecības vai aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – attiecīgi par 82.1% un 35.3%.

Komentāri

Pievienot komentāru