2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien Būvniecības nedēļas 2017 atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas "Pwc" veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam, secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanās no ekonomiskās nestabilitātes.

Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. "Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams," sacīja ministrs.

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 384,4 milj. eiro.

Būvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums nedzīvojamo ēku būvniecībā par 17 % un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1 %, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, ievērojams būvniecības produkcijas pieaugums nedzīvojamo ēku grupā bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kam būvniecības apjomi palielinājās 2 reizes, kā arī skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkām - par 65,7 %. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā par 55,1 %, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – par 24,5 %.

CSP norāda, ka dzīvojamo māju būvniecības apjoma kritumu ietekmēja triju vai vairāku dzīvokļu māju būvniecības samazinājums par 19,7 %, bet pieaugums bija viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 6,4 % un 7 %.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 500,5 milj. eiro.

Ēku būvniecībā bija kritums par 8,5 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecībā par 23,4 %, nedzīvojamo ēku – par 3,6 %. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 3,9 % un to ietekmēja autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjoma samazinājums par 12,2 %, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 9 %.

Savukārt pieaugums bija ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 59 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā par 6,5 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,9 %, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 3,2 %, un inženierbūvju būvniecības apjoms - par 8,0 %.

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Būvniecības nozare nākamajos gados augs, bet, visticamāk, šī izaugsme nebūs strauja un nepārsniegs 5% gadā, prognozēja Nozare.lv rīkotās būvnieku diskusijas dalībnieki.

Patlaban galvenais izaugsmes virzītājs ir daži lielie infrastruktūras projekti, bet lielākie pasūtītāji ir valsts un pašvaldības. Straujāku izaugsmi kavē privāto investoru pasūtījumu trūkums, kā arī neskaidrība par Eiropas Savienības (ES) pieejamo finansējumu dažādiem projektiem pēc 2014.gada.

«Nav skaidrs, kas notiks 2014.gada 1.janvārī, kad sāksies nākamā plānošanas perioda ES fondu līdzekļu apguve. Būvniecība nav tā nozare, kas būtu iekļauta prioritāro nozaru sarakstā, un tā ir pakārtota citām nozarēm. Bez būvniecības jau neiztiks, bet, kādi būs apjomi – grūti prognozēt,» sacīja SIA Arčers direktora padomnieks Imants Akmentiņš.

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 585,7 miljoni eiro.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, dzīvojamo māju būvniecības apjoms palielinājās par 2,3%. Nedzīvojamo ēku grupā pieaugums bija viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā – par 76,4%, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – par 27,8%, kā arī biroju ēku būvniecībā – par 10,7%. Savukārt kritums bija skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēku būvniecībā – par 46,5% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā – par 20,3%.

Inženierbūvju produkcija pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 15,3%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā pieaugums par 27,0%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 14,9%. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās tiltu un tuneļu būvniecībā par 46,8%, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,7%.

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Kopumā būvniecības nozarē arī turpmāk sagaidāma mērena izaugsme, prognozē Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākais referents Edmunds Gergelevičs.

Būvniecības nozares attīstību lielā mērā ietekmēs arī ES fondu līdzekļu pieejamība, viņš piebilst.

Lai gan 2014.gadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga, jau 2014.gada otrajā pusē būvniecības izaugsmes tempi palēninājās un arī 2015.gada pirmajā pusē būvniecības nozares izaugsme bija vāja. Savukārt 3.ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 4,9% pret iepriekšējo gadu. Kopumā šī gada trīs ceturkšņos būvniecības apjomi pieauga par 1,1%, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu.

3.ceturksnī visstraujāk pieauga inženierbūvju būvniecības apjomi, kas nodrošināja lielāko devumu būvniecības apjomu pieaugumā. Kopumā inženierbūvju būvniecības apjomi 3.ceturksnī bija par 15,3% lielāki nekā 2014.gada attiecīgajā periodā. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2013.gada beigām. Vislielākais devums inženierbūvju kategorijā bija šoseju, ielu un ceļu būvniecības pieaugumam.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Tā Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Šā gada 1.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 91.5 milj. latu, kas ir par 15.1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, šā gada pirmajos trijos mēnešos būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15%, tostarp ēku būvniecības apjoms sarucis par 13%, inženierbūvju būvniecības apjoms – par 19.4%. Būvniecības rezultātus būtiski ietekmējuši nelabvēlīgie laika apstākļi ziemā, it sevišķi inženierbūvju (ceļi, tilti. u.c.) būvniecībā.

Dati nav iepriecinoši, arī aplūkojot šā gada un pagājušā gada pirmā ceturkšņa rādītājus. Būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15.1%, tostarp ēku būvniecības apjoms – par 15.5%, inženierbūvju – par 14.7%. Lielākais kritumu bijis administratīvo ēku, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecībā – attiecīgi par 73.5% un 57.2%. Savukārt būvniecības apjomi pieauguši dzīvojamo ēku, ārstniecības vai aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – attiecīgi par 82.1% un 35.3%.

Salīdzinot gan šā gada deviņu mēnešu būvniecības produkcijas apjomus, gan šā gada trešā ceturkšņa rādītājus ar attiecīgajiem periodiem pērn, redzams, ka būvniecības apjomi ir kritušies.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada janvāri - septembri, būvniecības produkcijas apjomi salīdzināmajās cenās samazinājušies par 28,5%. Tai skaitā ēku būvniecības apjomi kritušies par 30,3%, inženierbūvju būvniecība – par 271%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bet šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada trešo ceturksni, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 13,1%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms sarucis par 13,2%, inženierbūvju - par 13,1%.

Savukārt salīdzinot šā gada trešo ceturksni ar otro ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms palielinājies par 15,1%. Ēku būvniecības apjoms – par 15,9%, inženierbūvju – par 9,7%.

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās – 5,4 miljardi eiro.

Šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 0,8 % pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem un par 2,1 % pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem.

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 7,2 %. Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 11 %, pārtikas produktu ražošana – par 1 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 19 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – par 8 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 26 %, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana – par 13 %.

Būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji. Dati par būvniecības produkcijas apjoma dinamiku 2019.gadā liecina, ka šajā gadā attīstības tempi ir palēninājušies un 1.pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2018.gada 1.pusgadu, informē Ekonomikas ministrija.

Ja šā gada 1.ceturksnī nozare auga par 7,4% salīdzinājumā ar 2018.gada atbilstošo ceturksni, tad pieaugums 2.ceturksnī veido tikai 1%. To var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Līdztekus nozares attīstību ierobežo lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas.

2019.gada 2.ceturkšņa nelielo pieaugumu nodrošināja tikai ēku būvniecības apjomu attīstība. Šajā periodā specializētie būvdarbi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada. Savukārt dati par inženierbūvniecību uzrāda samazinājumu, kas turpinās jau vairākus ceturkšņus.

Būvniecības produkcija 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs maijā gada griezumā samazinājusies par 6,9%, savukārt eirozonas valstīs vērojams vēl būtiskāks būvniecības produkcijas samazinājums 8,4% apmērā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, šā gada maijā būvniecības apjomi ES pieauguši par 1,6%, bet eirozonā – par 0,1%.

Latvijai, tāpat kā Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Kiprai, Lietuvai un Maltai, Eurostat nav jāiesniedz ikmēneša dati par būvniecības produkcijas izmaiņām, tādēļ par šīm ES dalībvalstīm nav informācijas.

Lielākais būvniecības produkcijas kritums ES gada griezumā reģistrēts Spānijā (-24,8%), Slovēnijā (-23,7%), Portugālē (-16,4%), bet lielākā būvniecības izaugsme, salīdzinot šā un pērnā gada maiju, notikusi Rumānijā (+21,1%), Polijā (+6,5%) un Vācijā (+2,2%).

Salīdzinot ar aprīli, maijā lielākais būvniecības apjomu pieaugums ticis novērots Lielbritānijā (+6,3%), Rumānijā (+5,0%) un Portugālē (+3,6%), bet ievērojamākā lejupslīde – Slovēnijā (-17,5%), Ungārijā (-4,1%) un Spānijā (-3,3%). Kopumā mēneša laikā būvniecības produkcija palielinājusies astoņās ES valstīs, bet samazinājusies sešās valstīs, par kurām Eurostat pieejami dati. Čehijā būvniecības produkcijas apjoms saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī.