Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Liela daļa jauno uzņēmēju, amatnieku un dizaineru pirmo reizi sabiedrībai sevi parāda tirdziņos.

Prasības, lai iepatiktos tirdziņu rīkotājiem, ir visai vienkāršas – jāatbilst konkrētā tirgus standartiem un koncepcijai (ražots Latvijā, kvalitatīvs, atšķirīgs). Grūtāks uzdevums būs iepatikties pircējiem, kuri savu atzinību pauž ar naudas maka atvēršanu.

«Lai iepatiktos tirdziņu rīkotājiem, jāatbilst to standartiem,» apstiprina Una Meiberga, Kalnciema ielas tirdziņa kultūras programmas vadītāja. Kalnciema ielas tirdziņa gadījumā tie ir vietējās izcelsmes produkti ar uzticamu izcelsmi, no zaļi domājošiem zemniekiem.

Attiecībā uz amatniecības izstrādājumiem izvēle nereti ir diezgan subjektīva un atkarīga no organizatoru gaumes. Tie izvēlas ko jaunu un nebijušu, tāpat jābūt ticībai, ka būs pieprasījums. Svarīgs aspekts ir kvalitāte, norāda U. Meiberga.

Dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Milda KM novembra sākumā uz Azerbaidžānu nosūtījusi pirmo eksporta kravu.

Kopumā nosūtītas vairāk nekā 6000 majonēzes un 10 000 tomātu mērces, kas ir aptuveni 7 tonnas Mildas ražotu pārtikas produktu.

Kā informē uzņēmuma direktors Andris Brikšķis: «Azerbaidžānas tirgus ir ļoti vilinošs – liels, ar labu pirktspēju un garšas izjūtu, kas līdzīga mūsējai, tādējādi atvērts Latvijā ražotu pārtikas produktu importam. Lai atbalstītu produktu pārdošanas uzsākšanu jaunajā tirgū, piedalāmies LIAA rīkotajās Latvijas dienās Azerbaidžānā, kuru ietvaros Azerbaidžānā Baku centrālajās tirdzniecības vietās tiks tirgoti Latvijas ražotāju produkti, īpaši marķētos plauktos. Paralēli produktu tirdzniecībai mēneša ietvaros notiks virkne kultūras pasākumu.»

Septiņus mēnešus pēc eiro ieviešanas Latvijā nedaudz samazinājies apgrozībā esošo 1 eiro monētu ar Mildas attēlu skaits, liecina bankas Citadele veiktā monitoringa rezultāti.

Bankas dati rāda, ka aprīļa sākumā Mildas attēls rotāja 90% Latvijā apgrozībā esošo eiro monētu, savukārt jūlijā tas sarucis līdz 84%, informēja kredītiestādes pārstāve Baiba Ābelniece.

Monitorējot apgrozībā esošās 1 eiro monētas trīs Latvijas pilsētās, atklājies, ka 16% no 3000 monētām ir citu valstu. Visvairāk ārvalstu 1 eiro monētas Latvijā ieplūdušas no Vācijas, veidojot 4% no kopējā 1 eiro monētu skaita, no Itālijas - 3%, no Spānijas - 2%, Somijas - 2%. Mazāk monētu apgrozībā Latvijā bija no Igaunijas, Austrijas, Beļģijas, Grieķijas, Īrijas, Portugāles, Luksemburgas, Nīderlandes, Kipras un Slovākijas.

«Iespējams, ka tieši vasara ir laiks, kad notiek straujāka Latvijas un citu Eiropas valstu eiro samaisīšanās, jo ir vērojams ārzemju viesu pieplūdums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, lielākais tūristu pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojams no Polijas - 56%, Vācijas - 42% un Lielbritānijas - 27%, un tāpēc nereti mūsu naudasmakos nonāk tieši Vācijas eiro monētas,» komentē bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Mildas tirdziņš šogad plāno dubultot apgrozījumu, piesaistot ievērojamu apmeklētāju skaitu, kas līdz gada beigām varētu sasniegt trīs miljonus cilvēku.

To paredzēts īstenot ar jaunas mārketinga stratēģijas palīdzību un cenu atlaižu kampaņām, informē SIA Baltic Office partnere, Mildas tirdziņš biznesa attīstības pārstāve Ilze Lapiņa. Salīdzinot ar 2010.gadu, kad apgrozījums bija 127 000 latu, 2011.gadā plānots apgrozījumu dubultot, sasniedzot 260 000 latu.

Mildas tirdziņš Rīgā darbojas kopš 2010.gada. Gada laikā tajā iepirkušies aptuveni divi miljoni pircēju, savukārt dienas laikā tirdziņu apmeklē apmēram 5500 cilvēku.

Rīgas centrā ceturtdien būvlaukumā sagruvusi neapdzīvota piecstāvu ēka, un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas, taču informācija par cietušajiem nav, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Plkst.14.15 VUGD saņēma izsaukumu uz Satekles ielu, kur sagruva piecstāvu ēka. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka būvlaukumā sagruvusi ēka un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas.

Notikuma vietā izveidots operatīvais štābs, lai efektīvāk koordinētu konstrukciju pārmeklēšanas darbus. Notiek cilvēku evakuācija no blakus esošās ēkas un sagruvušo konstrukciju pārmeklēšana.

Tajā darbojas VUGD, AS "Latvijas gāze", pašvaldības policijas, Valsts policijas pārstāvji un būvdarbu vadītājs. Notikuma vietā strādā 34 glābēji ar sešām autocisternām, glābšanas automobili un autokāpnēm.

Aģentūra LETA novēroja, ka kvartāls ap notikuma vietu ir daļēji norobežots. Viena Dzirnavu ielas puse ir slēgta gājējiem, tāpat Dzirnavu ielas posms starp Satekles un Ernesta Birznieka-Upīša ielām ir slēgts satiksmei.

Izsludināts arhitektūras projekta idejas konkurss viesnīcas jaunbūvei divās kārtās Ernesta Birznieka-Upīša ielā 2 un Ernesta Birznieka-Upīša ielā 4, Rīgā, tagadējā Mildas tirdziņa vietā, liecina informācija Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā.

Konkursu izsludinājusi SIA Jumāras īpašums. Kopējais prēmiju fonds ir 5000 eiro. Darbu iesniegšanas termiņš ir 2015.gada 25.jūnijs.

Jumāras īpašums ir arī Mildas tirdziņa attīstītājs. Jumāras īpašums pieder Kiprā reģistrētajam uzņēmumam Perlroy Investments Limited, bet uzņēmuma valdes locekļi ir Viesturs Kuļikovskis un Raimonds Plāte. Līdz 2011.gadam uzņēmuma valdes loceklis bija arī Jizhaku Rubanenko.

Rubaneko ir SIA Hermelion Latvija 100% īpašnieks, savukārt Hermelion Latvija ir 100% īpašnieks SIA D.N.H., kam pieder Astor Hotel Riga, bet Pārdaugavā pie Vanšu tilta tiek būvēta pirmā Hilton viesnīca Latvijā.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Konservu un pārtikas piedevu ražotāja SIA Milda KM sākusi eksportu uz Austrāliju, turp nosūtot pirmās kravas ar pelēko ziņu konserviem, kā arī izvērš tirdzniecību Japānā, kur lielākais noiets ir Ukraiņu boršča zupai, aģentūru LETA informēja uzņēmuma tirgvedības vadītāja Elīna Cape.

Viņa atzina, ka pēc eksporta ierobežojumiem uz Krieviju un NVS valstīm uzņēmuma apgrozījums šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis par 5,7%, taču uzņēmums šo kritumu plāno kompensēt ar kāpumu citos tirgos.

«Esam atraduši sadarbības partnerus Austrālijā, turp jau ir aizsūtītas pirmās kravas ar Latvijas pelēkajiem zirņiem. Kopumā šogad lielākais eksporta pieaugums - 121% - ir Japānas tirgū, kur iecienīts Ukraiņu borščs. Tāpat ievērojams - 43% - kāpums bijis Lietuvas tirgū, arī Īrijas tirgū pieaugums ir par 2%. Patlaban meklējam arvien jaunus eksporta tirgus, kas nosegtu NVS valstu zaudējumus,» atzina uzņēmuma pārstāve.

Maize ir viens no latviešu virtuves pamatproduktiem, un konkurence šajā nozarē ir liela, taču līdzās lielražotājiem vieta atrodas arī mājražotāju piedāvājumam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arvien biežāk tirdziņos parādās mājražotāju alternatīvas klasiskajām kviešu un rudzu maizēm. Viens no jaunpienācējiem šajā nišā ir SIA ZeMaize, kas to piedāvā no pilngraudu kviešu un rudzu miltiem, auzu pārslām, papildina ar dažādām ogām un riekstiem. «Mūsu ģimenē maize ir teju vai katrā ēdienreizē, ēdam to daudz. Mans tētis vienmēr ir teicis, ka ēdienreize bez maizes nav maltīte. Man liekas, ka tā ir pamatu pamats, domāju, ka tā nekad nepazudīs no ēdienkartes,» saka Irina Pētersone, SIA ZeMaize līdzīpašniece. Turpretī viņas biznesa partnere Anitra Robeža neēd īpaši daudz maizes, bet viņai patīk to cept. «Nevarētu teikt, ka tā man būtu nepieciešama katrā ēdienreizē, taču man patīk mūsu atšķirīgā produkcija, piemēram, jaunā griķu maizīte, tāpat miežu maize ar cidonijām,» viņa teic.

Elektroniskajā izsolē pārdoti maksātnespējīgā augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA "Milda KM" piederoši divi funkcionāli saistīti nekustamie īpašumi, tostarp produkcijas ražotne Kocēnos, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē.

Izsoles uzvarētājs par lietu kopību nosolījis 320 195 eiro. Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena bija noteikta 561 953 eiro apmērā, tostarp funkcionāli saistīto nekustamo īpašumu izsoles sākumcena bija 147 000 eiro, ražošanas iekārtu un krājumu, tostarp ar beigušos derīguma termiņu kopējā sākumcena bija 389 200 eiro, bet preču zīmju izsoles sākumcena bija 25 753 eiro. Izsolē piedāvāja iegādāties "Milda KM" zemes un būvju īpašumu "Jaunliberti", Kocēnos.

Attiecīgais īpašums sastāv no pārtikas produktu ražotnes, kuras sastāvā ietilpst divstāvu administratīvā ēka 355,4 kvadrātmetru platībā, ražošanas ceha ēka - 1116,6 kvadrātmetru platībā, noliktava - 874,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 29,5 kvadrātmetru platībā, nojume - 126,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 12,1 kvadrātmetra platībā, noliktava - 415,6 kvadrātmetru platībā un garāža - 83,8 kvadrātmetru platībā.

Cilvēkiem patīk patriotiskas rotas, piemēram, ar Latvijas kontūriņu – jo īpaši svarīgas tās ir, esot svešumā, saka Agate Dombrovska, i/k Cita rota īpašniece.

«Cenšamies radīt oriģinālas latviešu rotas, kaut ko atšķirīgu nekā citur,» norāda A. Dombrovska. Cita rota piedāvājumā ir dažādas rotas gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī liela, adīta apaļā šalle ar Lielvārdes jostas rakstiem. Līdz šim vispopulārākā rota ir bijusi Meitene Latvija – Latvijas kontūra ķēdītē. «Latvijas kontūra ir unikāla – kāpēc to neizmantot?» spriež Agate.

Cita rota «piedzima» šī gada aprīlī, kad viņa bijusi pārdomās, ka jāsāk darīt kaut ko savu. Tiesa, sākotnējā Agates ideja bija organizēt pasākumus. Viņa bija ievērojusi, ka šī brīža aktualitāte ir latviskas rotas. «Ideja par rotām radās no vecā sudraba pieclatnieka. Ir redzēts, ka no tā izgriež Mildas kontūru, bet kāpēc jāsabojā monēta, ja to tāpat var nēsāt kā rotu? Kāpēc pieclatniekam jāstāv plauktiņā, ja to var nēsāt ap kaklu?» viņa prāto.

Lai arī saldumus Latvijā gatavo daudzi, mājražotāja Ilze Gotharde atrod savu nišu un piedāvā augļu un dārzeņu sukādes, trifeles un sīrupus

Ar sukāžu, trifeļu un sīrupu gatavošanu Ilze nodarbojas aptuveni gadu. Pirms tam viņa vēl vienu gadu «taustījās» un eksperimentēja ar receptēm. Kad Ilzes bērnam bija divarpus gadu, viņš sāka iet dārziņā. Iepriekš viņa ir strādājusi dažādus darbus birojā, bet juta, ka tas viņu nesaista. Tāpēc, tuvojoties laikam, kad atvasei jādodas uz bērnudārzu, radās bažas par to, ka atkal būs jāpievēršas darba meklēšanai un CV sūtīšanai. Aptuveni tajā pašā laikā viņa sāka gatavot sukādes. «Gatavoju cidoniju sīrupu un aizdomājos par sukādēm. Rakos pa internetu, meklēju informāciju, ko dara ar cidoniju biezumiem, kas paliek pāri, kad pagatavots sīrups. Uzgāju receptes, sākumā žāvēju plītiņā,» viņa atceras. Tādējādi Ilze nonāca līdz šai biznesa idejai. Drīz viņa piedalījās pirmajā tirdziņā un tā laika skatījumā pirmie rezultāti bija ļoti labi. «Tagad šķiet, ka ienākumi nebija lieli, bet tolaik tie likās ļoti labi. Biju priecīga. Drīz nāca rudens, Ziemassvētki un draugi un paziņas vēlējās iegādāties sukādes dāvaniņām, tāpēc bija tā, ka es tik spēju taisīt,» viņa saka.

Berlīnē pirmdien Ziemassvētku tirdziņā notikušajā uzbrukumā bojā gājušo skaits pieaudzis līdz vismaz 12, bet vēl 48 cilvēki ievainoti paziņojusi policija.

Pirmdienas vakarā Berlīnē kravas automašīna ietriekusies cilvēku pūlī Ziemassvētku tirdziņā.

Kravas automašīna uzbraukusi cilvēkiem Ziemassvētku tirdziņā Berlīnes rietumos un policija notikušo vērtē kā uzbrukumu.

Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs norādījis, ka ir daudzi iemesli uzskatīt notikušo par uzbrukumu.

Informācijas avots drošības dienestos atklāja aģentūrai DPA, ka pēc notikušā aizturētais vīrietis, domājams, februārī Vācijā kā patvēruma meklētājs ieradies no Afganistānas vai Pakistānas.

Viens aizdomās turamais uzbrucējs ir miris, bet vēl viens aizturēts, paziņoja policija.

«Aizturēts vīrietis, kurš acīmredzami vadīja kravas automašīnu,» aģentūrai AFP pavēstīja policijas pārstāvis, piebilstot, ka otrs transportlīdzeklī esošais cilvēks ir miris.

Rīgas domes būvētais Saktas puķu tirdziņa stiklotais ziedu paviljons izrādījusies tikai pagaidu būve, kas nozīmē, ka ēka, kas rīdziniekiem izmaksāja vairāk kā 700 000 latu, ir izmantojama ne ilgāk par 10 gadiem.

Normatīvi paredz, ka pēc tam tā jānojauc bez jebkādas kompensācijas, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Jau ziņots,, ka Saktas ziedu tirdziņa izmaksas uz kvadrātmetru pārspēj ne tikai restauratoru roku darbu Biržas ēkā, bet arī slavenu baņķieru privātmājas un vienu otru pasaules arhitektūras virsotni.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks, skaidrojot Saktas puķu tirdziņa būvniecības izmaksas, apgalvo, ka Rīgas dome puķu tirdziņa būvniecībā nav ieguldījusi ne santīma. Visus izdevumus sedzis uzņēmums Rīgas nami. Kā atgādina raidījums, tad Rīgas nami 100% pieder Rīgas domei.

Tikmēr Rīgas nami vaino Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tās prasību dēļ esot radies sadārdzinājums par 30%. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis raidījumam “Nekā Personīga” šādu versiju noliedza. Vienīgais viņu ieteikums bijis nelikt sākotnēji iecerēto spoži oranžo jumtu.

Tuvojas festivālu laiks, tāpēc biznesa portāls db.lv vēlējas noskaidrot, cik tirgotājiem un ēdinātājiem var izmaksāt piedalīšanās divu lielāko Latvijas mūzikas festivālu «Summer Sound» un «Positivus» tirdziņos.

Vasaras mūzikas un kultūras festivāla «Positivus» pārstāve portālu db.lv informēja, ka pasākuma organizatori katru gadu saņem daudz pieteikumu ar interesi tirgoties festivāla teritorijā, tomēr organizatori rūpīgi atlasot izvērtē katru pieteikumu un izvēlas tos, kas piestāv festivālam.

Vēl viens no kritērijiem ir tas, lai festivālā būtu pieejams iespējami plašs sortiments. Būtiska ir arī uzņēmēju reputācija, jo, kā paskaidro festivāla pārstāve, organizatoriem ir svarīgi, lai festivāla viesi saņemtu kvalitatīvu servisu.

«Positivus» festivālā uzņēmēji var pieteikties divās kategorijās - ēdināšanai un smukumlietu tirdziņā. Ēdināšanas zonas ir dažādas, kas nodrošina iespēju piedalīties kā lielam ēdinātājam, tā arī mājražotājam.

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Babītes novada pašvaldības dome apstiprinājusi Babītes novada pašvaldības budžetu 2017. gadam, kas pašvaldības pamatbudžetā paredz ieņēmumus 13 287 834 eiro un izdevumus 14 688 232 eiro apmērā, informē domes pārstāvji.

Izdevumi plānoti lielāki, jo no iepriekšējā gada ir izveidojies uzkrājums 1 623 374 eiro apmērā.

2017. gadā pašvaldības pamatbudžetā ieņēmumi no ienākuma nodokļa plānoti 11 682 971 eiro, kas ir par 678 746 eiro vairāk nekā 2016. gadā, no tiem 10 159 689 eiro – plānotie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet 1 523 282 eiro – no nekustamā īpašuma nodokļa. Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā šogad ir 2 106 024 eiro (par 40,3 % vairāk nekā pērn), un ir 20,73% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem.

Lai sākumskolas klašu izglītojamos nodrošinātu ar klašu telpām, 2017. gadā tiks uzsākts vērienīgs investīciju projekts - Babītes vidusskolas ēkas pārbūve, izbūvējot četru stāvu piebūvi ar kopējo platību 4000 kvadrātmetru. Šī projekta finansēšanai (aptuveni 3 500 000 eiro apmērā) paredzēts ņemt aizņēmumu Valsts kasē.

Saktas puķu tirdziņā sākta veco kiosku nojaukšana. Puķu tirgotāji jau otrdien pārcēlās uz pagaidu tirdzniecības vietām Tērbatas ielas sākumā, kur turpinās pārdot ziedus, kamēr tiks pabeigti jaunie ziedu paviljoni.

Ap vecajiem kioskiem tiek uzstādīts nožogojums, un šodien sākas būvdarbi, kurus plānots pabeigt četru mēnešu laikā līdz Latvijas neatkarības proklamēšanas svētkiem 18.novembrī. Savukārt tirgotāji visu vasaru puķes turpinās pārdot turpat līdzās Tērbatas ielas sākumā, kur uzstādītas pagaidu teltis ar caurspīdīgas plēves sienām.

SIA Rīgas nami konkursā par jauno ziedu paviljonu būvniecību uzvarēja SIA Skonto būve, kas tos piedāvāja uzbūvēt par aptuveni 700 000 latu. Rīgas namu valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs atzina, ka šādu kiosku būvniecībai tā ir liela summa, taču jāņem vērā, ka kioskiem tiks izbūvētas arī komunikācijas, kanalizācija, ziemā paviljoni būs apsildāmi, bet vasarā darbosies gaisa kondicionēšanas iekārtas.

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

«Jaunās Latvijas eiro monētas ir izcilas, un cilvēki pat viļas, negrib īsti pieņemt citu valstu eiro monētas Latvijā, viņi negrib atdot mūsu Mildas, ar «Dievs, svētī Latviju» uzrakstu,» tā finanšu ministrs Andris Vilks pauda Latvijas Radio, norādot, ka tik silta jauno eiro monētu pieņemšana esot kaut kas negaidīts.

Ir jābūt gataviem, ka Latvijas eiro monētas izzudīs, un Latvijas Bankai būs jānodrošina papildus šo monētu izlaišana, uzskata A. Vilks. «Es tiešām domāju, ka viņas izķers,» pauda A. Vilks.

Piemēram, Igaunijā apgrozībā ir 40-50% monētas ar īpašo, Igaunijai radīto aversu. Latvijā «Mildas eiro» īpatsvars varētu būt mazāks – 30 – 40% no kopējā apgrozībā esošo eiro monētu skaita. Lietuvai pievienojoties eiro, Latvijas monētu īpatsvars saruks vēl vairāk.

Otrdiena, 14. janvāris, ir pēdējā diena, kad par precēm un pakalpojumiem iespējams norēķināties ar latiem. No 15. janvāra tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās Latvijā norēķini tiks veikti tikai eiro valūtā. Sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas latus pret eiro joprojām var apmainīt visās komerciestādēs, bet neierobežotu laiku pēc eiro ieviešanas dienas - Latvijas Bankā. Cenu paralēlās atspoguļošanas periods noteikts 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas.

15. un 16.maijā Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē piedalījusies vēstniecību labdarības tirdziņā, ko organizē labdarības organizācija Bērni un ģimenes pāri robežām. Vēstniecība Latvijas stendā tirgojusi Latvijas uzņēmumu ziedoto produkciju – Latvijā ražotus saldumus, cepumus, žāvētus augļus, maizi, medu, alu, un skaistumkopšanas līdzekļus, ekoķemmes un rokām darinātus rotaļu lāčus, vēsta portāls baltic-ireland.ie.

Tirdziņa apmeklētājiem bijusi liela interese par Latvijas ražojumiem, stendu apmeklējuši vairāki simti pircēju. Visi ieņēmumi – 1060 mārciņas – nodoti labdarības organizācijai.

16. maijā Latvijas stendu apmeklējusi arī pasākuma patronese, britu karaliskās ģimenes locekle princese Aleksandra. Īsi aprunājusies ar vēstniecības pārstāvjiem un izteikusi atzinību par plašo produktu klāstu, princese Aleksandra iegādājusies Latvijas saldumus. Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais pasniedzis princesei īpaši viņai gatavotu Hugu rotaļu lāci.

Tirdziņš, kas notika jau 53. reizi, ir viens no lielākajiem labdarības tirdziņiem Apvienotajā Karalistē. Šogad tirdziņā ar saviem nacionālajiem produktiem piedalījās ap 70 vēstniecību. Bērni un ģimenes pāri robežām (Children and Families Across Borders) ir britu labdarības organizācija bērnu, kuri dažādu iemeslu dēļ ir nošķirti no ģimenēm, atbalstam.