Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Francijas telekomunikāciju uzņēmumā France Telecom pēdējo divu nedēļu laikā notikušas divas pašnāvības – no dzīves šķīrās 30 gadus veca sieviete stāvoklī un 54 gadus vecs vīrietis, vēsta thelocal.fr.

Jau vēstīts, ka laikā no 2008. līdz 2009. gadam pašnāvības uzņēmumā France Telecom veikuši 35 Francijas iedzīvotāji, bet pēdējā gada laikā veiktas vēl četras pašnāvības.

Zināms, ka 54 gadus vecais vīrietis tajā pašā laikā bijis šķiršanās procesā ar savu sievu. Neviens no mirušajiem nav atstājis pēcnāves vēstules.

Patlaban uzņēmums izmeklē notikušā apstākļus.

«Divas pašnāvības divu nedēļu laikā rada bažas. Ilgu laiku nebija ziņu par šādiem traģiskiem notikumiem,» vietējam laikrakstam pauda arodbiedrības pārstāvis, uzsverot, ka «patlaban nav pietiekami daudz informācijas, lai veiktu secinājumus par pašnāvību cēloņiem».

Francijas varasiestādes izmeklēšanas ietvaros par interneta vietni, kas piedāvāja ārzonas banku kontus, kādai Latvijas bankai un tās pārstāvim Parīzē izvirzījušas apsūdzības par līdzdalību krāpniecībā ar nodokļiem, ceturtdien aģentūrai AFP pavēstīja avots tiesībsargājošās iestādēs.

Trešdien apsūdzības izvirzītas arī septiņiem cilvēkiem, kas strādāja vietnes France Offshore labā.

Avots neatklāja Latvijas bankas nosaukumu.

Vietne France Offshore sevi raksturo kā juristu un grāmatvežu tīklu, kas palīdz izveidot ārzonas kompānijas un banku kontus.

Francijas varasiestādes izmeklēšanu par vietnes darbību veic kopš 2011.gada jūlija.

France Offshore mājaslapā ievietots videosižets par to, kā Rīgu apmeklē uzņēmuma vadītājs Nadavs Bensusāns. Viņš ierodas Rietumu bankā, kur tiekas ar viceprezidentu Ruslanu Stecjuku. Sižetā intervēts arī toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Spriežot pēc kadros redzamā laikraksta Dienas Bizness numura, France Offshore vadītāja vizīte noritējusi 2011.gada februārī.

Tiks izmeklēta Francijas uzņēmuma France Telecom bijušo vadītāju saistība ar daudzajām uzņēmumā notikušajām pašnāvībām, vēsta thelocal.fr.

Bijušais Telecom vadītājs Didjērs Lombārs (Didier Lombard) vadīja kompāniju laikā no 2005. līdz 2010. gadam. Viņš atkāpās no amata pēc 35 pašnāvībām, kas notika laikā no 2008. līdz 2009. gadam.

D. Lombārs pārraudzīja uzņēmuma pārstrukturēšanu, kuras ietvaros laikā no 2006. līdz 2008. gadam bija paredzēts atlaist 22 tūkst. darbinieku, bet aptuveni desmit tūkst. darbinieku nācās mainīt amata pienākumus.

Arodbiedrība SUD, kas iesniedz sūdzību par pašnāvībām 2009. gadā, atzinīgi novērtējusi ziņas par notiekošo izmeklēšanu.

«Tā ir pirmā reize Francijas vēsturē, kad tiek izmeklēta bijušā uzņēmuma vadītāja atbildība morālos un institucionālos pārkāpumos,» paziņojumā norādījusi arodbiedrība.

Trešdien norit velomaratona Tour de France sestais posms, un paredzēts, ka velotūri, kas šogad notiek simto reizi un kurā sacenšas sportisti no 33 valstīm, kopumā klātienē vēros apmēram 15 miljoni skatītāju.

Kopumā Francijas vērienīgākajā velotūrē šogad pārstāvēti 33 valstu riteņbraucēji. Visvairāk dalībnieku ir no Francijas – 42, Spānijas – 27 un Nīderlandes – 18. Kuplā skaitā pārstāvēta arī Beļģija un Austrālija (no katras valsts pa 12 velobraucējiem), kā arī Vācija, no kuras Tour de France piedalās desmit sportisti. Tāpat velotūrē piedalās seši Lielbritānijas un seši ASV riteņbraucēji, četri Kazahstānas sportisti, bet Norvēģiju, Baltkrieviju, Poliju, Dāniju, Šveici, Kanādu un Krieviju pārstāv trīs velobraucēji, Slovēniju, Luksemburgu, Portugāli, Īriju, Kolumbiju – pa diviem braucējiem no katras valsts, bet no Japānas, Zviedrijas, Brazīlijas, Čehijas, Kostarikas, Igaunijas, Dienvidāfrikas, Lietuvas un Uzbekistānas – viens sportists.

Rietumu banka nav saņēmusi apsūdzības vai pretenzijas no Francijas varasiestādēm un kompetentām institūcijām saistībā ar Francijā notiekošo izmeklēšanu par krāpšanos ar nodokļiem attiecībā uz uzņēmumu France Offshore, pavēstījuši Rietumu bankas pārstāvji.

Jau rakstīts, ka Francijas varasiestādes izmeklēšanas ietvaros par interneta vietni, kas piedāvāja ārzonas banku kontus, kādai Latvijas bankai un tās pārstāvim Parīzē, izvirzījušas apsūdzības par līdzdalību krāpniecībā ar nodokļiem. Trešdien apsūdzības izvirzītas arī septiņiem cilvēkiem, kas strādāja vietnes France Offshore labā. Savukārt France Offshore mājaslapā ievietots videosižets par to, kā Rīgu apmeklē uzņēmuma vadītājs Nadavs Bensusāns. Viņš ierodas Rietumu bankā, kur tiekas ar viceprezidentu Ruslanu Stecjuku. Sižetā intervēts arī toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars. Spriežot pēc kadros redzamā laikraksta Dienas Bizness numura, France Offshore vadītāja vizīte noritējusi 2011. gada februārī.

Francijas nacionālā aviokompānija Air France otrdien paziņoja, ka darbinieku kopš februāra rīkotie streiki lidsabiedrībai izmaksās 170 miljonus eiro.

«Ietekme uz Air France pamatdarbības peļņu, ko radījuši kopumā septiņas dienas ilgušie streiki no 22.februāra līdz 11.aprīlim, tiek lēsta 170 miljonu eiro apmērā,» norāda aviosabiedrība.

Sagaidāms, ka streiki turpināsies arī otrdien un trešdien. Air France vēsta, ka otrdien atcelts tiks katrs ceturtais reiss.

Lidsabiedrības darbinieki jau rīkojuši streikus 22.februārī, 23.martā, 30.martā, 3.aprīlī un 8.aprīli, kā arī plāno streikot 17., 18., 23. un 24.aprīlī.

Air France darbinieki pieprasa atalgojuma palielināšanu par 6%. Arodbiedrības norādījušas, ka lidsabiedrībai 2017.gadā bijuši labi rezultāti, tāpēc labumu vajadzētu gūt arī darbiniekiem.

Savukārt Air France vadība uzstāj, ka pieaugošas konkurences apstākļos nevar atļauties maksāt augstākas algas.

Francijas lidsabiedrība Air France trešdien paziņoja, ka pagājušajā mēnesī pilotu rīkotais divu nedēļu streiks kompānijai izmaksājis aptuveni 500 miljonus eiro.

Ņemot vērā streika laikā zaudētos ienākumus un ietekmi, ko radīs neapmierināto pasažieru lēmums turpmāk neizvēlēties aviokompānijas pakalpojumus, šim gadam radītais trieciens veido 500 miljonus eiro, norāda Air France.

«Mums nepieciešamas vēl dažas dienas, lai pilnībā pabeigtu mūsu aplēses. Taču mēs domājam, ka uz trešo ceturksni radītā ietekme veidos 320-350 miljonus eiro,» vēsta lidsabiedrība.

Vienlaikus Air France brīdina, ka radītā ietekme būs jūtama gan šā gada pēdējā ceturksnī, gan nākamā gada pirmajā pusē, aviokompānijai cenšoties atgūt tās reputāciju.

«Mēs panācām nelielu ietaupījumu, piemēram, ar aviācijas degvielu, jo lidmašīnas neizlidoja,» norāda Air France. «No otras puses, mums bija papildu izdevumi - pasažieru izmitināšana, kompensācijas vai biļešu pirkšana no mūsu konkurentiem daļai mūsu pasažieru, un ne vienmēr mēs ieguvām labāko cenu.»

Lidsabiedrība Air France trešo dienu pēc kārtas piedzīvo gaisa kuģu apkalpes streikus – lielākā daļa lidmašīnu veic lidojumus pilnā apmērā, tomēr daļa lidmašīnu var uzņemt vien simts pasažieru, vēsa thelocal.fr.

Gaisa kuģu apkalpe protestē pret darba apstākļiem - streika laikā daudzas Air France lidmašīnas uzņem vien ierobežotu skaitu pasažieru, lai apkalpes skaits atbilstu lidojuma drošības prasībām. Rezultātā daļa lidotgribētāju netiek uzņemti lidmašīnās, un tās paceļas gaisā tikai ar 50% vietu aizpildījumu.

Viens no diskusiju tematiem starp aviopārvadātāju Air France un tā darbinieku pārstāvjiem, ir Air France plāns samazināt gaisa kuģa apkalpes locekļu skaitu garākos pārlidojumos.

Air France sākuši streikot laikā, kas Francijā ir diezgan noslogots – Francijas skolēniem ir brīvlaiks un otrdien ir brīvdiena visā valstī, un daudz strādājošie ir brīvdienās arī pirmdien.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM otrdien negaidīti paziņoja, ka tās vadītājs Aleksandrs de Žuņjaks atkāpies no amata, lai stātos Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) direktora amatā.

Žuņjaks pērn palīdzēja Air France-KLM pirmo reizi kopš 2008.gada atgriezties pie peļņas, taču vadītāja amatā pavadītos četrus gadus iezīmējušas arī saspīlētas attiecības ar pilotiem.

Aviokompānija norādīja, ka aizvietotāju Žuņjakam cer atrast, vēlākais, līdz 1.augustam.

Žuņjaks Air France vadītāja amatā stājās 2011.gadā, bet gadu vēlāk kļuva par Air France-KLM priekšsēdētāju.

Air France-KLM pērn strādāja ar 118 miljonu eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 225 miljonu eiro zaudējumiem 2014.gadā.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājis izdevumu kritums un jo sevišķi zemās degvielas cenas.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air sāks sadarboties ar franču Air France.

Air France un Estonian Air sadarbības lidojumi sāksies šā gada 16. jūlijā, un Igaunijas lidsabiedrība veiks lidojumus pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās.

«Sadarbības dibināšana ar vienu no pasaules lielākajām lidsabiedrībām ir nozīmīgs solis Estonian Air darbības attīstībā un saskan ar lidsabiedrības stratēģiju,» paziņojumā norāda Estonian Air pārstāvis Rauno Parrass (Rauno Parras).

Air France savukārt pauž, ka noslēgtā sadarbība aviokompānijai pavērs attīstības iespējas «Estonian Air tirgū».

Vienvirziena biļetes cena maršrutā Parīze-Tallina maksās sākot no 82,9 eiro (ieskaitot nodokļus), bet no Tallinas uz Parīzi – sākot no 59,9 eiro (ieskaitot nodokļus), pērkot Estonian Air mājas lapā.

Rīgā darbu sākusi pirmā park&ride autostāvvieta.

(Papildināts viss teksts.)

Šodien Ulbrokas ielā tika atklāts pirmais stāvparks jeb P&R autostāvvieta Rīgā. Tā sauktā park&ride sistēma paredz, ka Rīgas viesi un tās iedzīvotāji savas automašīnas varēs novietot apsargājamā autostāvvietā un tālāk doties ar sabiedrisko transportu.

«Šis ir tikai pirmais solis. Ir plānots, ka līdzīga autostāvvieta tiks izbūvēta pie tirdzniecības centra Dole. Mūsu mērķis, ieviešot park&ride stāvparkus, ir mazināt sastrēgumus pilsētā un sabiedrisko transportu padarīt par prioritāru,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Stāvparka izmantošana būs bez maksas, ja sabiedriskajā transportā ar e- talonu dienas laikā tiks veiktas vismaz divas braucienu reģistrācijas.

Negodīgi darbinieki ir vienmēr bijuši. Vēlme uz sava darba devēja rēķina iegūt vieglus papildus līdzekļus ir īpaši izteikta ekonomiskās krīzes laikā. Ko darīt un kā rīkoties, ja esat konstatējuši, ka darbinieks rīkojas prettiesiski? . Esmu pārliecināts, ka vairums apgalvos, ka šādā gadījumā, darba devējam ir tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu un atlaist negodīgo darbinieku. Vairums gadījumu šāds risinājums ir piemērojams. Problēmas rodas tad, ja šis darbinieks ir arodbiedrības biedrs.

Saskaņā ar Darba likuma 110.panta pirmo daļu, darba devējam ir aizliegts arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas uzteikt darba līgumu. Turklāt, arodbiedrībai atbilde ir jāsniedz 7 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža. Līdz ar to, problēma rodas, kā rīkoties šo 7 dienu laikā un arī gadījumā, ja arodbiedrība nepiekrīt darbinieka atlaišanai, bet nevar pieļaut, ka darbinieks turpina strādāt sev ierastajā veidā.

Saskaņā ar Darba likuma 58.pantu, darba devējs var atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Atstādināšanas institūta mērķis ir no vienas puses noteiktā termiņā pārliecināties par to, vai darba devēja aizdomas par darbinieka iespējamu pārkāpumu apstiprinās un, no otras puses, nepieļaut darbinieka, iespējams, prettiesisko darbību turpināšanu un novērst zaudējumus, kas var rasties šo darbību rezultātā. Ja darba devējs ir ieguvis pierādījumus, kas apstiprina darba devēja aizdomas par darbinieka pārkāpumu, darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas likumā noteiktā kārtībā.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zvanu centra iepirkums rada aizdomas par spēli «vienos vārtos».

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iepirkumā par informācijas tālruņa darbības nodrošināšanu par uzvarētāju ar 16,8 tūkst. Ls vērtu līgumcenu, atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, ir atzīts Lattelecom. Kopumā iepirkumā bez Lattelecom piedāvājumu 13,2 tūkst. Ls apmērā bija iesniedzis Transcom Worldwide Latvia.

Iepirkumā piedalīties gribēja arī CSC Telecom, taču izvirzīto augsto prasību dēļ uzņēmums piedāvājumu neiesniedza. Šī nav vienīgā reize, kad uzņēmumam jācīnās par dalību valsts iepirkumos, jo bieži vien nolikuma prasības ir izvirzītas pārmērīgi augstas, kuras var izpildīt tikai viens tirgus dalībnieks, DB atzīmēja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, piebilstot, ka attiecīgais PMLP iepirkums izcēlās ar īpašu nekaunību. Proti, PMLP iepirkuma specifikācijā bija definējis konkrētu PMLP informatīvo tālruni 8300, kurš iepirkuma izsludināšanas brīdī PMLP mājas lapā, pēc CSC Telecom rīcībā esošās informācijas, nebija uzrādīts.

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Kā pierāda nesen veiktais pētījums par iedzīvotāju zvanīšanas paradumiem, 23% zvanītāju, ja neizdodas uzreiz sazvanīt nepieciešamo iestādi vai uzņēmumu un tur neceļ klausuli, un automātiskais atbildētājs saka, ka būs jāgaida savienojums, vai telefonā skan gaidīšanas signāls, norāda, ka sāk dusmoties jau mazāk nekā pēc 30 gaidīšanas sekundēm. Savukārt jau gandrīz puse – 46% – zvanītāju būs neapmierināti pēc pirmās gaidīšanas minūtes. Tāpat aptauja liecina, ka vairāk nekā puse zvanītāju vairāk par 2 reizēm vienam uzņēmumam nezvanīs. Pēc otrā neatbildētā zvana tiks zvanīts konkurentam.

CSC Telecom secinājums – modernām telekomunikācijām ir būtiska ietekme uz iestāžu un uzņēmumu reputāciju. Tām valsts un pašvaldības iestādēm, kas savas telekomunikācijas ir atstājušas novārtā, tas nozīmē neapmierinātu iedzīvotāju klātienes apmeklējumus un rindas, savukārt privātuzņēmumiem – zaudētus klientus un līdz ar to arī ieņēmumus.

Ja runājam par telekomunikāciju izmaksu optimizāciju, pirmajā brīdī varbūt liekas, ka neko vairāk uzlabot nav iespējams un arī būtiska izmaksu samazināšana nav iespējama, ja nu vienīgi uz sakaru kvalitātes rēķina. Tomēr šāds priekšstats ir maldīgs. Kā liecina CSC Telecom – viena no vadošajiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem Latvijā – pieredze, ar jauno pakalpojumu Cloud PBX uzņēmumu izdevumus par telekomunikācijām ir iespējams samazināt no 20% līdz pat 70%, turklāt būtiski uzlabojot telekomunikāciju funkcionalitāti, sasniedzamību un līdz ar to arī zvanītāju apmierinātību, kas ir ļoti svarīgs faktors.

«Ir gadījumi, kad piemērotais sods tiek anulēts. Katra pretenzija un situācija tiek izvērtēta individuāli un lēmums pieņemts, ņemot vērā konkrētos apstākļus,» tā uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi, kad piemērotais sods par autostāvvietas neatļautu izmantošanu pārrunu rezultātā ticis atcelts un cik šādi gadījumi ir, biznesa portālam db.lv atbildēja SIA EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

Viņš neatklāj konkrētus skaitļus par to, cik sodi un par kādu kopējo summu šogad piemēroti, bet atzīmē, ka soda kvītis pirmajā pusgadā piemērotas aptuveni 1,2% no kopējā klientu skaita. «Novērojams, ka piemēroto sodu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir aptuveni vienā līmenī. Diemžēl cilvēki nepievērš uzmanību ceļa zīmēm un autostāvvietas lietošanas noteikumiem, kas ir izvietoti pie katras autostāvvietas iebrauktuves, nepievērš atbilstošu uzmanību arī funkcionālajām un informatīvajām norādēm – kas bieži vien ir lielā skaitā izvietotas autostāvvietas teritorijā,».

Neskaidrību gadījumos nereti klienti jautā pēc padoma, zvanot uz informatīvo tālruni. M. Meisītis pieļauj, ka tas varētu būt iemesls saņemto pretenziju skaita samazinājumam salīdzinājumā ar 2016. gadu. Lielākajā daļā gadījumu klients neesot pievērsis uzmanību autostāvvietā izvietotajām ceļa un informatīvajām zīmēm. Biežākais no iemesliem, ko klienti piemin pretenzijās, ir «es tikai uz 5 minūtēm», tomēr, pārbaudot situāciju, tās nekad neesot bijušas piecas minūtes, ko klients pavadījis autostāvvietā.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija "Air France-KLM" otrdien paziņoja, ka pievienojusies investīciju konsorcijam, lai iegādātos gandrīz 20% akciju Skandināvijas valstu lidsabiedrībā SAS.

Konsorcijs kopā ar Dānijas valsti SAS investēs 1,175 miljardus ASV dolāru, "Air France-KLM" ieguldot 144,5 miljonus dolāru, lai iegādātos 19,9% akciju.

Vēl konsorcijā ir ASV investīciju kompānija "Castlelake", kam piederēs 32% akciju, un Dānijas investīciju kompānija "Lind Invest", kam piederēs 8,6% akciju.

Akcionāru vidū vairs nebūs Zviedrijas, bet Norvēģija jau agrāk pārdeva savas akcijas.

Turklāt SAS plāno aiziet no Kopenhāgenas, Stokholmas un Oslo biržām.

SAS pērn jūlijā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, aviokompānijai izmantojot šo iespēju, jo tā šajā valstī veic uzņēmējdarbību.

Vienlaikus aviosabiedrība īsteno vērienīgu izmaksu samazināšanas plānu.

Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien nosodīja streikojošo darbinieku vardarbīgos protestus pret aviokompānijas Air France-KLM vadību, norādot, ka tie apdraud Francijas tēlu.

«Sociālais dialogs ir svarīgs un, kad to pārtrauc vardarbība un nesaskaņas iegūst nepieņemamu veidolu, tas var radīt sekas uz valsts tēlu un pievilcību,» uzsver Olands.

Air France-KLM personāldaļas vadītājam Ksavjē Brosetam tika norauts krekls un viņam nācās pārrāpties nožogojumam, lai nokļūtu drošībā, kad vairāki simti streikojošu aviokompānijas darbinieku pirmdien iebrāzās valdes sanāksmē, protestējot pret plāniem likvidēt 2900 darba vietas.

Savukārt Pjēram Plisonjē, kurš ir atbildīgs par garo distanču lidojumiem, sadursmē ar darbiniekiem tika saplēsts krekls un žakete.

Kompānija Air France-KLM piektdien paziņojusi, ka sadalījusi apjomīgu pasūtījumu, kas ietver 50 tālsatiksmes lidmašīnas, starp Eiropas Airbus un ASV konkurentu Boeing, ziņo thelocal.fr.

Darījuma vērtība ir 11,3 miljardi ASV dolāru.

Francijas - Nīderlandes aviolīnija pasūtīs 25 Airbus A350-900 un 25 Boeing 787-9 Dreamliner ar iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, lai atjaunotu tās floti ar degvielas ziņā ekonomiskākiem un vieglākiem modeļiem.

Pasūtījums Francijā piesaistījis milzīgu uzmanību. Daži politiķi iepriekš izdarījuši spiedienu uz Air France-KLM pirkt lidmašīnas no Airbus, kam ir ražotne Tulūzā, nevis no Boeing.

Lidmašīnas aizstās Air France A340 un KLM Boeing MD-11 floti.

Darījums, kuru paredzēts noslēgt līdz gada beigām, ietver arī iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, palielinot kopējo iegādāto lidmašīnu skaitu līdz 110 un darījuma vērtību - līdz 26,96 miljardiem ASV dolāru.

Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

Francijas mobilo sakaru operators Orange, publicējot darba sludinājumu, mazinājis slepenību ap kompānijas Apple jauno iPhone 5. ASV kompānija gan esot liegusi saviem partneriem atsaukties uz šo produktu pirms tā septembrī paredzētās laišanas tirgū, vēsta thelocal.fr.

Orange, kas pieder France Telecom, ir Apple oficiālais partneris Francijā.

Ar šī īpašā darba sludinājuma palīdzību Orange meklē inženieri, kura darbs būtu saistīts ar piektās paaudzes tālruni.

Sludinājums pieejams internetā, France Telecom Orange cilvēkresursu mājas lapā kopš ceturtdienas. Tajā teikts, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir definīcija - cik vien precīza iespējama - kāda ietekme tādam tālrunim kā iPhone 5 būs uz interneta lietošanu klientu vidū.

Piektās paaudzes iPhone, kura oficiālais nosaukums vēl nav paziņots, saskaņā ar baumām tiks laists klajā septembrī, un neilgi pēc tam būs pieejams veikalos.

France Telecom bijušais vadītājs un seši citi bijušie vadošie darbinieki stājušies tiesas priekšā Parīzē. Viņiem izvirzīta apsūdzība morāla spiediena izdarīšanā, kā rezultātā darbinieki izdarījuši pašnāvības, ziņo BBC.

Didjērs Lombārs un viņa kolēģi noliedz, ka striktie pārstrukturēšanas pasākumi būtu vainojami darbinieku novešanā līdz pašnāvībām.

Kompānija, kas tagad pārdēvēta par Orange, tiesājas saistībā ar tādu pašu apsūdzību.

Laika posmā starp 2008. un 2009. gadu dzīvības sev atņēmuši trīsdesmit pieci darbinieki. Daži bija atstājuši pirmsnāves vēstules, savos lēmumos vainojot France Telecom un kompānijas vadītājus.

Tajā laikā tikko privatizētajā kompānijā norisinājās lielas pārmaiņas. D. Lombārs centās likvidēt 22 tūkstošus darbavietu un pārkvalificēt vismaz 10 tūkstošus darbinieku.

«Es viņus dabūšu prom tādā vai citādā veidā, caur logu vai durvīm,» 2007. gadā sacījis D. Lombārs. Viņš piekrīt, ka kompānijas pārstrukturēšana satraukusi darbiniekus, bet noraida, ka tā novedusi darbiniekus līdz pašnāvībām.

Šis uzdevums ir bijis aktuāls jau sen, un augsta servisa līmeņa nodrošināšana ir viens no izaugsmes dzinuļiem. Apmierināts klients ir laimīgs klients, un laimīgs klients ir lojāls klients! Jo vairāk lojālu klientu, jo lielāka stabilitāte un ienākumu garantija.

Būtu vērts aizdomāties, vai iegūt klientu lojalitāti bija vieglāk pirms digitālo komunikācijas kanālu rašanās vai tagad.

Senās Romas impērijas laikā, 1. gadsimtā p. m. ē., Mongoļu Impērijā 13. gadsimtā, Čingishana valdīšanas laikā, vai pirmā Krievijas cara Ivana Bargā laikā, pēc 1547. gada, šie valdnieki vai tiem tuvu stāvošas personas būtu klienti, un, visticamāk, slikta servisa gadījumā piegādātājs varētu zaudēt pat dzīvību… Otras iespējas nebija!

Mēs dzīvojam daudz labākos laikos: zaudējam klientu lojalitāti, un viņi maina pakalpojuma sniedzēju. Neapmierinātākie sūdzas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, veido melnā PR kampaņu sociālajos tīklos vai zvana uz raidījumu „Bez tabu”. Ar ko tas beidzas? Ar zaudētu klientu? Nē! Ar daudziem zaudētiem klientiem, jo darbojas likumsakarība: labu ziņu viens cilvēks pastāsta tālāk trijiem saviem paziņām, bet sliktu ziņu — vismaz 12 (!) paziņām. Ja rēķināmies, ka mūsdienās liels palīgs informācijas izplatīšanā ir sociālie tīkli un katrs no tiem 12 pastāstīs nākamajiem 12, un katrs nākamais darīs to pašu, tad slikto ziņu dažu stundu vai dienu laikā uzzinās, minimums, desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Kā ir labāk? Palikt bez galvas vai dzīvot ar kaunu?