Kinoteātru apmeklētība Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir ļoti zema; joprojām kino visbiežāk skatās jaunieši, kas nosaka arī populārākās filmas un pieprasījumu, intervijā aģentūrai BNS stāstījis filmu izplatītāja un Parex Plaza operatora Forum Cinemas valdes loceklis Atis Amoliņš.
Iezīmējot vidējo kinoskatītāju patlaban Latvijā, viņš norādījis, ka visaktīvākie kinoteātru apmeklētāji gan Latvijā, gan citās valstīs joprojām ir jaunieši vecumā no apmēram 13 līdz 22 gadiem. Līdz ar to arī populārākās filmas ir jauniešu auditorijai domātās.
«Tas tā vienmēr ir bijis, tā arī būs, un tā ir arī tendence, ko redzam visur citur, » atzinis A. Amoliņš, piebilstot: «Kad es studēju vai mācījos skolā, es gāju ļoti daudz uz kino, īstenībā gandrīz katru nedēļu. Bet jo tu paliec vecāks, jo tev ir vairāk lietu, ko darīt, tu esi aizņemts, un automātiski tas [kino apmeklējumu] skaits samazinās. Tas ir objektīvi. »
Runājot par situāciju Latvijā un krīzes ietekmi uz kino biznesu, viņš minējis, ka industrijā pērn, salīdzinot ar 2008.gadu, bijis 16% kritums. Tas saistāms tieši ar krīzi, jo nekur citur Eiropā, izņemot vēl Turciju un Somiju, kur «mīnusi bija pavisam mazi», šāda situācija nav vērojama.
«Bet Latvijā skaidrs - tā bija krīze. Pievienotās vērtības nodoklis kinobiļetēm vairāk nekā četras reizes tika pacelts - lūk, arī rezultāts. Tomēr arī labajos gados kino apmeklēšanas tendencēs nekādi čempioni mēs nebijām,» uzsvēris A. Amoliņš, sakot, ka Rīgā cilvēks gadā uz kino aiziet vidēji divas reizes, kas ir biežāk nekā citur Latvijā. Bet, piemēram, Īrijā iedzīvotāji kinoteātri gadā apmeklē vidēji astoņas reizes.
«Ja parēķina, ka viens kino apmeklējums prasa apmēram četras stundas, tas nozīmē, ka astoņas stundas gadā cilvēki ziedo šim pasākumam. Tas ir.. Es pat negribu teikt ļoti maz, tas ir vienkārši nekas,» uzskata kino industrijas pārstāvis.
Ņemot vērā zemo apmeklējuma līmeni, Latvijā izplatītāji neriskē piedāvāt filmas, kuru auditorija varētu nebūt mērāma vairākos tūkstošos. Tādēļ līdz skatītāju skaita palielinājumam Latvijā, visticamāk, arī turpmāk nevarēs noskatīties, piemēram, visus Oskara balvas pretendentus.
«Neviens neriskēs maksāt milzīgas garantijas procentiem, lai ievestu filmu, kurā, piemēram, ir nominēts otrā plāna aktieris, bet kuru noskatīsies 900 cilvēku. Vidējā biļetes cena ir aptuveni divi lati.. Turklāt 50% aiziet kinoteātriem, izplatītājam paliek puse no tā. Ar to viss ir izteikts,» klāstījis A. Amoliņš, piebilstot: «Patiesībā, ja filmai nav potenciāla ievākt vairāk par 5000 skatītāju, projekts ir mīnusā. Ja jūs atvedat piecus projektus gadā, no kuriem trīs ir mīnusā, jūs aiztaisāt firmu ciet un ejat bankrotā - tik vienkārši tas ir.»
Tomēr šā gada prognozes neesot pesimistiskas. «Es ceru, ka mēs to bedri esam sasnieguši, ka krituma vairs nebūs, process ir stabilizējies un būs pagājušā gada līmenis,» viņš atzinis, piebilstot - lai arī pērn kinoteātrim Parex Plaza bijis kritums gan skatītāju, gan apgrozījuma ziņā, gads vienalga noslēgts ar «pozitīviem cipariem».