Populārais apģērbu un mājas preču tirgotājs H&M izsludinājis produkta atsaukšanu drošības apsvērumu dēļ, liecina paziņojumi medijos. Tā ir bojāta josta, kas pārdošanā bijusi kopā ar legingiem meitenēm.

Kā informē tirgotājs, preces cena bijusi 12,95 eiro (9,10 lati). Produkta apraksts liecina, ka pārdota plastmasas josta ar bantīti un metāla komponentiem. Bijušas dažādas krāsu kombinācijas.

H&M atsauc jostu, kas pārdošanā bija kopā ar meiteņu legingiem - 92. un 98. izm. Klienti tiek aicināti nekavējoties izņemt jostu un pārtraukt to lietot. Mazumtirgotājs aicina klientus atgriezt jostu kopā ar legingiem jebkurā no H&M veikaliem, lai saņemtu pilnu atlīdzību.

Metāla komponenti, kas satur jostu kopā, varot sadalīties mazos gabaliņos. Mazās detaļas ir zināmas kā paaugstinātas aizrīšanās risks bērniem zem 3 gadu vecuma.

Saistībā ar koronavīrusa "Covid-19" izplatību Latvijā, arī beziepakojuma veikali novērojuši klientu pieplūdumu, atklāj Db.lv aptaujātie tirgotāji.

"Zeroveikalā" panika neesot novērojama. Tirgotājs pieturas pie Ministru kabineta rīkojuma norādēm un rekomendācijām, piemēram, mazgā rokas, dienas gaitā aktīvi dezinficē virsmas, durvju rokturus, plauktus. Patlaban veikalā ir novērojams, ka liela daļa klientu izvēlas iegādāties vairāk sausās pārtikas.

Līdzīga situācija ir beziepakojuma veikalā "Ieber.lv" Cēsīs, kurā tiek veikti papildus dezinfekcijas darbi, kā arī veidoti nelieli krājumi, jo ir novērojams klientu pieplūdums. Šobrīd pieprasītākie produkti ir dezinfekcijas līdzekļi, šķidrās ziepes, šampūnziepes un bakaleja.

Pēdējās trīs dienas klientu pieaugums novērojams arī beziepakojuma veikalā "Zemes draugs". Visvairāk iegādājas pārtiku, sadzīves higiēnas preces un dezinfekcijas līdzekļus. Līdzīgi kā citur uzņēmums ievēro papildus higiēnas pasākumus - nepārtraukti dezinficē veikala telpas, durvju rokturus, metāla lāpstiņas, standziņas utt. No rītiem darbiniekiem tiek mērīta temperatūra.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" (ASLANLI), kas ietilpst "Epas Group", iesniedzis piedāvājumu SIA "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "Liepājas Metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu.

Plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3 - 5 gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums plānots 500 līdz 600 miljonu eiro apmērā, strādājot ar pilnu jaudu.

Ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt sākotnēji līdz 300 000-600 000 tonnu pirmajā gadā un turpmāk vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.

ASLANLI ir gatavi sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, sadarboties ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem un sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis SIA Vides pakalpojumi un SIA MRTL, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 27,1 miljons latu un tās ņēmēja bijusi Nordea Bank Finland.

Tāpat pagājušajā nedēļā 26,5 miljonu vērtu komercķīlu reģistrējis uzņēmums New Europe Real Estate LTA, bet kā parādnieks norādīts būvniecības projektu izstrādātājs SIA Mežaparks SPV. Ķīlas ņēmēja bijusi SEB banka.

16,2 miljonu vērtu komercķīlu reģistrējis metāla izstrādājumu vairumtirgotājs SIA Sigmen un tās ņēmēja bijusi Swedbank. Uzņēmums Sigmen arī devis komercķīlu AS UniCredit Bank 11,13 miljonu latu apmērā.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 6,02 miljonu latu apmērā reģistrējusi Liepājas SEZ AS Liepājas Osta LM, tās ņēmēja bijusi Nordea Bank. Savukārt SEB banka ņēmusi 6,009 miljonu vērtu komercķīlu, kuras devējs bijis New Europe Real Estate LTD, bet parādnieks – nekustamā īpašuma tirgotājs SIA Ungura nami.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis telekomunikāciju uzņēmums SIA Izzi kopā ar nekustamā īpašuma uzņēmumu SIA MV Hotels un Vadimu Muhinu, kā parādnieku reģistrējot SIA Vaļņu 49, liecina Uzņēmumu Reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 8,8 miljoni latu, un ķīlu ņēmusi AS ABLV Bank.

Komercķīlu 4,9 miljonu latu apmērā reģistrējusi Aktsiaselts Mangelbert Agro, kā parādnieku norādot OU Deleesia. Ķīlu ņēmusi AS Rietumu banka.

Savukārt ķīlu 4,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis nekustamā īpašuma tirgotājs SIA Rītausmas Steel Constructions, kā parādnieku reģistrējot metāla konstrukciju ražotāju SIA Vikom Industry.

Tāpat aizvadītajā nedēļā 2,8 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis konsultāciju un nekustamā īpašuma tirdzniecības SIA R.evolution Energy, kā parādnieku norādot SIA Swallow Residence. Ķīlu ņēmusi dažādās nozarēs strādājošā SIA T-Development. Šis uzņēmums ņēmis arī 2,3 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko devis uzņēmums SIA R.evolution Energy.

Topošajā Maxima XX lielveikalā Biķernieku iela 121 tērauda nesošo konstrukciju savienojumu vietās izmantotas neatbilstošas skrūves un uzgriežņi, kas var būtiski ietekmēt būves stabilitāti, šodien žurnālistus informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktores vietniece Svetlana Mjakuškina norādīja, ka nesošajām konstrukcijām paredzētajām skrūvēm ir jābūt marķējumam SB, kā arī atbilstošam skrūvju stiprības rādītājam, taču šajā objektā izmantotajām skrūvēm nav šāda marķējuma.

Pārbaudes laikā būvlaukumā šīm skrūvēm arī nebija pieejama ražotāja deklarācija, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu ir vienīgais likumīgais dokuments, kas apliecina būvmateriāla atbilstību prasībām.

«Mums uzrādīja piegādātāja atbilstības deklarāciju. Veicām pārbaudi pie piegādātāja, taču nekādu informāciju par šo skrūvju ražotāju nesaņēmām. Šīs skrūves nav izmantojamas tērauda nesošo konstrukciju stiprināšanai,» uzsvēra Mjakuškina.

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un tirgotājiem uzstādījis pirmos divus depozīta sistēmas āra kioskus, kuros iedzīvotāji varēs nodot tukšos depozīta iepakojumus, sākot no 2022. gada 1. februāra.

Pirmie kioski uzstādīti “Maxima” XX veikala teritorijā Mārupē un Ķekavā, kur šobrīd norit jaunā “Rimi” veikala būvniecība.

Kopumā Latvijā paredzēts uzstādīt līdz 200 āra kioskus, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā.

Āra kioski kalpos par ērtu galapunktu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās tiek patērēts liels iepakoto dzērienu apjoms, kas attiecīgi pieprasa ērtu piekļuvi ar automašīnu, kā arī iespēju nodot tukšos iepakojumus ārpus tirdzniecības telpām, lai neveidotos rindas. Kiosku izveide tāpat nodrošinās efektīvu risinājumu apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas – tādējādi vairāki tirgotāji varēs saviem pircējiem nodrošināt vienu kopīgu depozīta pieņemšanas punktu.

Šodien, 1.februārī Latvijā darbību sāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, kur par katru iegādāto dzērienu depozīta iepakojumā iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīta maksa 10 centu apmērā, kuru pēc iepakojuma nodošanas to varēs saņemt atpakaļ.

Depozīta sistēmas ieviesējs SIA "Depozīta iepakojuma operators" skaidro, ka no 1. februāra tukšos depozīta iepakojumus varēs nodot 1350 depozīta punktos visā Latvijā. 736 depozīta punkti būs automatizēti, un tajos depozīta iepakojumu varēs nodot taromātos. Depozīta sistēmas darbības sākumā plānoti arī 614 manuālie pieņemšanas punkti, kuros iepakojumu pieņems veikala pārdevējs. Būtiski, ka depozīta punktu skaits 2022. gadā turpinās palielināties – jau šobrīd uzstādīti 836 taromāti, no kuriem 736 ir darba gatavībā. Februāra laikā plānots uzstādīt vēl 130 taromātus, bet līdz 1. maijam papildus 70 taromātus, tādējādi kopējam taromātu skaitam pārsniedzot 1000.

Mobilo tālruņu, planšetdatoru, un tālruņu aksesuāru tirgotājs Evelatus laidis klajā pirmo pēc pašu projekta izstrādāto viedtālruni Evelatus Classic, kas aprīkots ar vienu no jaunākajiem astoņkodolu nano procesoriem, Android 4.4.2 operētājsistēmu, kā arī izceļas ar elegantu un modernu dizainu, informē uzņēmumā.

Tālruņa Evelatus metāla apmale izstrādāta no izturīga aviācijas alumīnija ar nano pārklājumu. Tālruņa aizmugurējais panelis izgatavots no plastmasas ar matētu virsmu. Tālrunis neslīd no rokām, turklāt uz tā nav redzami pirkstu nospiedumi. Lai gan tālrunis ir diezgan plāns, tas kabatā neliecas. Tam ir 5 collu ekrāns. Augstā izšķirtspēja un dinamiskā kontrasta attiecība sniedz iespēju visus objektus saskatīt skaidri. Sabalansētais akumulators dinamiskā režīmā darbojas diennakti (24 h).

Tālrunis ir aprīkots ar vienu no jaunākajiem astoņkodolu nano procesoriem, Android 4.4.2 operētājsistēmu, kā arī ar Gudro žestu tehnoloģiju, kas ļauj, divreiz pieskaroties ekrānam, ieslēgt aparātu, pat neņemot to rokās, kā arī iedarbināt citas funkcijas. Tālruņa augšējā daļā iebūvēts Led indikators, kas ar gaismas signālu atgādina par neievērotu zvanu vai īsziņu.

Pagājušajā nedēļā Saldus novada uzņēmums a/s Kurzemes degviela reģistrējis 38,9 milj. Ls komercķīlu, kuras ņēmējs ir Gibraltārā reģistrēta kompānija Red Star Enterprises Limited, liecina Uzņēmuma reģistra informācija.

A/s Kurzemes degviela darbības veidi ir degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība; naftas pārstrādes produktu ražošana; degvielas, rūdas, metāla un rūpniecisko ķīmikāliju vielu vairumtirdzniecības starpnieku darbība un uzglabāšana un noliktavu saimniecība. Uzņēmums dibināts 1994. gadā, un tā juridiskā adrese ir Saldus pagasta Torņi.

Tāpat pagājušajā nedēļā apjomīgu – 21,3 milj. Ls – ķīlu reģistrējusi SIA Baltic Trade Network, kuras parādnieks ir būvmateriālu tirgotājs UAB Sanitex, Bendra Lietuvos-Jav imone. Ķīlas devējs ir a/s UniCredit Bank.

Izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīkla palīdzību, vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumu sākuši sadarbību ar ārvalstu partneriem

Tā DB norāda Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (EEN) Latvijā koordinatore Inga Valdmane. Tas nozīmē, ka EEN kolēģi ir palīdzējuši sameklēt potenciālus partnerus, palīdzējuši sarunās un veicinājuši sadarbības uzsākšanu.

Viens no veiksmīgi realizētajiem nesen notikušajiem projektiem ir Latgales reģiona uzņēmēju tirdzniecības misija uz Tamperi, kura tika organizēta sadarbībā ar Somijas EEN kolēģiem. Misijā piedalījās 15 uzņēmēji no Latvijas, kuri tikās ar 17 somu biznesa pārstāvjiem. Seši uzņēmumi jau noslēguši vienošanās par sadarbību ar Somijas uzņēmumiem, turklāt misija notikusi tikai aprīlī.

Vēsturiski Kuldīga nekad nav bijusi attīstīta rūpniecības pilsēta. Tur bija sērkociņu fabrika Vulkāns, kas bankrotēja 2002. gadā, taču tādas rūpniecības zonas kā, piemēram, Līvānos tur nekad nav bijis un, visticamāk, nebūs, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Kokapstrādes firmas, no kurām lielākā daļa nav pilsētas, bet novada teritorijā, šūšanas uzņēmumi, apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kas rēķinās ar tūristu plūsmu - tās ir darbavietas, no kurām Kuldīga barojas šobrīd, norāda laikraksts.

«Izstādē Balttour paņemtā vizītkarte aizved mani pie zemnieku saimniecības Smilškalni īpašnieka Alvila Elkšņa. Viņš apvienojis Bulduru tehnikumā iegūtās zināšanas dārzkopībā ar filologa izglītību – devies uz bibliotēku un senos rakstos atradis vīna recepti, ko pielāgojis mūsdienu iespējām. Tā nu bijušās lauktehnikas ēkas vienā telpā metāla mucās rūgst aveņu, smiltsērkšķu un kazeņu vīns. Sezonā pie ogu novākšanas darbs ir 30 cilvēkiem, bet pie vīna pildīšanas – diviem,» stāsta Dienas žurnālists Atis Rozentāls.

Latvijas uzņēmuma Evelatus miniatūro tālruni var paņemt līdzi, ja kabatā nepietiek vietas viedtelefonam

Pagājušās desmitgades pirmajā pusē mobilo telefonu evolūcija bija uzņēmusi kursu uz pēc iespējas mazāku izmēru. Jo mazāks tālrunis bija kabatā, jo respektablāks šķita tā nēsātājs. Ražotāji šajā «bruņošanās sacensībā» aizdzīvojās līdz diezgan absurdiem izmēriem – tik niecīgiem, ka dažos Nokia un Siemens modeļos ciparnīcas pogas varēja nospiest vien ar mazāko pirkstu vai pat bija jāņem talkā pildspalvas gals.

Nez, kur šī virzība būtu aizvedusi, ja vien lielāku lomu neiegūtu krāsains ekrāns, kas drīz vien kļuva skārienjutīgs, aizsākot pilnīgi pretēju tendenci. Kad jau šķita, ka sīkie telefoni ir zuduši nebūtībā uz mūžiem, vietējais mobilo telefonu izplatītājs Evelatus šoruden prezentēja savu jaunāko modeli Mini, kas modina atmiņā pusotru desmitgadi tālu pagātni. Tirgotājs to pozicionē kā lētu izvēli bērniem vai kā džinsu bikšu mazajā sānu kabatā ieliekamu rezerves ierīci viedtelefonu īpašniekiem. Taču vai tādam vispār ir vieta mūsdienu cilvēka ikdienā?

Ik gadu ASV notiek automašīnu sacensības Demolition Derby. Atšķirībā no ierastajām braucamrīku ātrumsacīkstēm, kurās piedalās labi koptas un pamatīgi uzlabotas automašīnas, Demolition Derby spēkus mēro «vāģu grausti» jeb avārijās pamatīgi cietuši, sarūsējuši un novecojuši automobiļi.

Reuters fotogrāfs Maiks Segars (Mike Segar) iemūžinājis šā gada «metāllūžņu auto» sacensības fotogrāfijās. Viņš raksturo Demolition Derby kā īsti amerikānisku pasākumu un norāda, ka bērnībā pats ar ģimeni nav izlaidis nevienas automašīnu vraku sacensības. M. Segars skaidro, ka šajās sacensībās uzvar tas automobilis, kurš «izdzīvo» jeb tas, kurš pēdējais vēl aizvien kustas uz priekšu.

Sacīkstes, kuru galvenais mērķis ir iznīcināt automašīnas, pirmo reizi dokumentētas pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās, un to rīkotājs bija ņujorkietis Lerijs Mendelsons (Larry Mendelsohn). Tāpat piecdesmitajos gados kāds automašīnu tirgotājs, saukts par Trako Džimu (Crazy Jim) rīkoja automašīnu demolēšanas sacensības, lai reklamētu savu biznesu. Līdzīgi pasākumi pagājušā gadsimta vidū norisinājās vairākās ASV pilsētās.