Pakalpojumi

FlyMeAway lēnām apgūst Horvātijas tirgu

Anda Asere,19.07.2018

Jaunākais izdevums

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

J. Sedlenieks novērojis pamatīgas atšķirības starp Latviju un Horvātiju. «Latvijā šķiet pašsaprotami pirkt internetā un maksāt ar karti, bet tādā Dienvideiropas valstī kā Horvātija tas tā nav. Esam aizsteigušies pa priekšu laikam, jo norēķinu iespējas, ko piedāvājam mēs, vietējie tūroperatori nepiedāvā, un ir skaidrs, kāpēc viņi to nedara –horvāti vēl baidās pirkt internetā. Mēs esam pieņēmuši darbā papildu cilvēku, kurš visu laiku runā pa telefonu un skaidro klientiem, kā samaksāt par ceļojumu internetā. Tāpat cilvēki nāk uz biroju maksāt skaidrā naudā. Atšķirības ir jūtamas,» viņš teic.

Tāpat atšķirība ir tajā, cik laicīgi cilvēki plāno atvaļinājumu. Latvieši ceļojumus plāno labu brīdi iepriekš, horvāti – pēdējā mirklī, taču lidmašīnas tāpat ir pilnas. Piemēram, Latvijas ceļotāji jau ir rezervējuši ceļojumus novembra brīvdienām, bet Horvātijā piesakās tikai pirmie pasažieri. Taču J. Sedlenieks par to nesatraucas.

«Esmu priecīgs, ka mēs šajā piedzīvojumā Horvātijā esam kopā ar Latvijas pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, lidojumus lielākoties veic «Smartlinx Airlines», bet IT uzņēmums «Efumo» uzprogrammēja mūsu mājaslapu un rezervēšanas sistēmu,» stāsta J. Sedlenieks.

DB jau rakstīja, ka brīvdienu ceļojumu tūrisma uzņēmums «FlyMeAway» pērn atvēra filiāli Horvātijas pilsētā Zagrebā. «Mūsu biznesa modelis strādā vietās, kur cilvēkiem nav plašu iespēju lidot garo brīvdienu ceļojumos vai īsajos atvaļinājumos ar tiešajiem reisiem, jo ir mazs piedāvājums. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba ir tāda vieta. Horvātijā visi lido uz Dubrovniku, Rijeku, Splitu – piekrasti, kuru vasarā apkalpo zemo cenu aviokompānijas. Taču trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju dzīvo Zagrebā un uz ziemeļaustrumiem no tās. Piemēram, ja cilvēks maija brīvdienās grib aizlidot no Zagrebas uz Lisabonu, viņš ir spiests lidot caur Frankfurti, Romu vai braukt ar mašīnu uz Venēcijas lidostu, kas atrodas 300 km attālumā,» iepriekš norādīja J. Sedlenieks. Jau toreiz viņš minēja, ka Horvātija no Latvijas tūrisma ziņā atpaliek par pieciem gadiem.

2017. gadā SIA «Baltic Ad Hoc» apgrozījums bija 1,83 miljoni eiro. Šogad uzņēmums plāno sasniegt līdzīgu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Coffee Pixels trīskāršo ražošanas apjomus no 15 līdz 50 tūkstošiem kafijas tāfelīšu mēnesī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Coffee Pixels izveidojuši brāļi Andris un Gundars Vaitekūni un viņu brālēns Raivis Vaitekūns. DB rakstīja, ka kafijas biznesā viņi ir jau sen un pirms astoņiem gadiem izveidoja kafejnīcu Miit. Tagad tā ir pārdota un viņi pilnībā pievērsušies kafijas tāfelīšu biznesam. Lai to attīstītu plašāk, viņiem pievienojies Jurģis Sedlenieks, kam pieder tūrisma kompānija FlyMeAway.

Vaicāts, kā ir ģimenes biznesā ielaist vēl kādu, Raivis teic, ka plecu pie pleca var aizbraukt uz kempingu un sēdēt ap ugunskuru, bet biznesā ir vajadzīgas vēl citas kompetences. «Jurģim ir kompetences, kādu mūsu grupējumā nebija. Visticamāk, augot uzņēmumam, būs vēl citas prasmes un zināšanas, ko vajadzēs pievienot mūsu komandas kodolam. Tas ir normāls izaugsmes process,» viņš norāda. Jurģis teic, ka var ieguldīt dzīvojamā kvartāla būvniecībā Tallinā, nopirkt mašīnu vai investēt kādā citā projektā, bet viņš gribējis ieguldīt Latvijas ražošanas uzņēmumā, turklāt nozarē, ar ko viņam iepriekš nav bijusi darīšana. «Šis ir inovatīvs produkts, kam es redzu globālu potenciālu,» saka Jurģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB,24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Lasi žurnāla "DienasBizness" 24. marta numurā:

  • viedokļi - COVID19 un situācija tirgū
  • aktuāli - kā COVID19 ietekmi mazinās Baltijas valstu valdības
  • pētījums - kā valdības atbalsta uzņēmējus pasaulē
  • tēma - kino industrija Latvijā un pasaulē. Pieredzē dalās producents un režisors Andrejs Ēķis, EGO MEDIA valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris un amerikāņu producentu Džefs Mousts (Jeff Most)
  • atkritumu apsaimniekošana - Getliņi EKO gatavojas nākamajam attīstības posmam
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi
  • intervija - Ieva Plaude, "Lawrence Asset Management" izpilddirektore
  • darba vide - uzņēmumi domā ārpus ierastajiem rāmjiem un ieteikumi attālinātam darbam

Īpaša sadaļa veltīta tūrismam:

  • vīrusa cirtiens tūrisma nozarei
  • intervija - Uldis Alksnis, JekabaCelojumi valdes priekšsēdētājs
  • uzņēmēja Oļega Fiļa mūža projekts - Nurmuižas Pils atjaunošana
  • FlyMeAway dibinātājs Jurģis Sedlenieks un viņa SPA projekts Pāvilostā
  • neparasti brīvdienu maršruti un brīva laika pavadīšanas iespējas
  • ieraugi Latviju no jauna
  • pieredzes stāsti no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Purvu bridēji, Eži, Hiking in Latvia
  • dzīvesstils - Katrīna Caune, Ase Model Management līdzdibinātāja; Māris Upenieks, Kā tur ir bloga autors; Andrejs Zavadskis, fotogrāfs.

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdamkafijas tāfelīšu «Coffee Pixels» ražotājs SIA «Solid Coffee» saņēmis 200 tūkstošus eiro lielu investīciju, kā arī uzņēmuma valdē iekļāvusi beļģu uzņēmēju, ekonomikas profesoru Gunteru Pauli.

G Pauli Latvijā iepriekš sadarbojies ar Koksnes ķīmijas institūtu un pasaulē ir zināms kā atjaunojamās ekonomikas aizstāvis.

Investīcijas uzņēmums izmantos, lai atvieglotu izejvielu piegādes ķēdi, iepērkot augstas kvalitātes kafiju un kafijas ķiršus tieši no kafijas audzētājiem. Nauda tiks ieguldīta arī produkta uzlabošanā, pienu aizstājot ar augu pienu, un cukuru ar veselīgāko mūkuaugļa (grosvenorijas) saldinātāju, kā arī zīmola nostiprināšanā mērķa tirgos.

Īsas un pārskatāmas piegādes ķēdes ir arī G. Pauli «zilās ekonomikas» pamatā. Šī biznesa filozofija balstās tajā, ka līdzīgi kā dzīvās dabas barības ķēde, arī ekonomika var būt reizē izdevīga un neradīt atkritumus. Ēdamkafijas tāfelītes tiek ražotas, izmantojot vērtīgu kafijas ražošanas procesa blakusproduktu - kafijas ķirsi, sniedzot iespēju patērētājiem uzņemt kofeīnu veselīgākā un ekonomiskākā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA,16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Horvātija pievienojas eirozonai un Šengenas zonai

LETA--AFP,02.01.2023

Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vien dažas dienas pēc eiro ieviešanas Horvātijā novērojams patēriņa cenu kāpums, kas saniknojis iedzīvotājus, patērētāju aizsardzības organizācijas un valdību.

Ceturtajā dienā kopš eiro laišanas apgrozībā valstī ir plaša neapmierinātība ar jaunāko cenu kāpumu, kas šoreiz saistīts ar pāreju uz eiro. Valdība to nodēvējusi par ļaunprātību un negodīgu peļņas gūšanu.

Horvātija 1.janvārī kļuva par divdesmito eirozonas dalībvalsti.

Daudzi valsts iedzīvotāji ziņoja, ka mazumtirgotāji un pakalpojumu sniedzēji palielinājuši cenas, neskatoties uz iepriekš izteiktajiem valdības un centrālās bankas solījumiem, ka pēc eiro ieviešanas cenas netiks "noapaļotas" uz augšu.

Horvātijas ekonomikas ministrs Davors Filipovičs aicināja uz steidzamu tikšanos lielāko mazumtirdzniecības tīklu pārstāvjus, lai pārrunātu cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti par ceļazīmi uz Olimpiādi cīnīsies ar Gruziju, Filipīnām, Brazīliju, Melnkalni un Kamerūnu

LETA,28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Horvātija atver robežu desmit ES valstu pilsoņiem, tostarp Latvijas

LETA--AFP,29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātija ceturtdien atvērusi robežu bez kādiem ierobežojumiem desmit Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem, tostarp Latvijas, Adrijas piekrastes valstij šādi atbalstot vitāli svarīgo tūrisma sektoru, kas cietis koronavīrusa pandēmijā.

"Pagaidu aizliegums robežas šķērsošanai attiecībā uz tūrismu" ir atcelts, ministru kabineta sēdē sacīja premjerministrs Andrejs Plenkovičs.

Šis solis attiecas uz desmit ES valstīm, kurās bijuši līdzīgi panākumi centienos apturēt vīrusa uzliesmojumu.

Šīs valstis ir Austrija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Vācija.

Valstī ar 4,2 miljoniem iedzīvotāju ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits sasniedzis aptuveni 100, bet ar koronavīrusu kopumā inficējušies nedaudz vairāk par 2000 cilvēku.

Horvātija jau šomēnes atvēra robežas ES pilsoņiem, kas valstī ieradās biznesa nolūkā, kā arī tiem, kam valstī ir nekustamais īpašums vai laiva, vai arī viņiem valstī ir apstiprināta rezervācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijām pakļautās Krievijas valsts kontrolētās bankas "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe" ir bankrota priekšā, jo noguldītāji no grupas bankām pastiprināti izņem naudu, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums.

Tajā teikts, ka "Sberbank Europe", kuras galvenā mīne atrodas Austrijā, un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "piedzīvojušas būtisku noguldījumu aizplūšanu, ko izraisījusi ģeopolitiskās spriedzes ietekme uz to reputāciju".

Pēc ECB vērtējuma, 'Sberbank Europe" un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "nespēj vai, iespējams, nespēs pildīt savas saistības, ņemot vērā to likviditātes situācijas pasliktināšanos".

"Sberbank Europe" ir arī meitasbankas Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Serbijā un Ungārijā, taču uz tām neattiecas ECB tiešā uzraudzība.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ceturtdien noteica sankicijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valdība paplašinājusi "nedraudzīgo valstu" sarakstu, teikts paziņojumā Krievijas valdība tīmekļa vietnē.

Sarakstā iekļautas Grieķija, Dānija, Slovēnija, Horvātija un Slovākija.

Tagad uz šīm valstīm tiks attiecināti ierobežojumi attiecībā uz personāla pieņemšanu darbā diplomātiskajās misijās un konsulārajās iestādēs "līdz pat pilnīgam aizliegumam pieņemt darbā vēstniecībās, konsulātos un valsts struktūru pārstāvniecībās darbiniekus no personu vidus, kas atrodas Krievijas teritorijā", teikts paziņojumā.

Attiecībā uz Grieķiju noteikts 34 cilvēku ierobežojums, ar kuriem diplomātiskās misijas un konsulārās iestādes var noslēgt darba līgumus. Dānijai šīs skaits ir 20, bet Slovākijai - 16. Slovēnija un Horvātija nevarēs pieņemt darbā darbiniekus savās diplomātiskajās misijās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Horvātija atklāj tiltu uz Dubrovnikas reģionu, kas ļaus apiet Bosniju

LETA--AFP,26.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātija otrdien atklājusi tiltu, kas savieno Adrijas piekrastes dienvidu reģionu, arī Dubrovniku, ar valsts pārējo daļu, šādi nodrošinot, ka transportam vairs nevajadzēs šķērsot Bosnijas teritorijas šauro piekrastes joslu.

"Šī tilta svarīgums ir milzīgs, un tas nav tikai emocionāls, jo tiek savienota Horvātijas teritorija, bet arī attiecībā uz tūrismu un ekonomiku kopumā," šomēnes sacīja satiksmes ministrs Olegs Butkovičs.

Līdz ar Peļešacas tilta atklāšanu beigsies laiks, kad braucējiem uz Bosnijas robežas nācās gaidīt vairākas stundas.

Tilta būvniecība bija viens no Horvātijas lielākajiem infrastruktūras projektiem, kopš tā 1991.gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.

Pēc Dienvidslāvijas izjukšanās to veidojušu sešu republiku robežas kļuva par starpvalstu robežām.

Bosnija saglabāja piekļuvi Adrijas jūrai ar Neumas koridoru, kas no pārējās Horvātijas nošķir Dalmācijas dienvidus ar 90 000 iedzīvotāju un Dubrovnikas pilsētu, kas ir nozīmīgs Horvātijas tūrisma centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīm piedzīvojot jauno Covid-19 gadījumu skaita kritumu, pašizolācija Latvijā turpmāk nav jāievēro arī ieceļotājiem no Matlas un Spānijas, liecina piektdien apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šajās valstīs kopš 29.maija 14 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nokrities zem noteiktās 15 gadījumu robežas.

14 dienu pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā joprojām jāievēro ieceļotājiem no kopumā piecām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kuru vidū ir Īrija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija un Zviedrija.

Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 26 ES un EEZ valstīm, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā

Db.lv,15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA,19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" līdz augusta beigām plāno no Rīgas nodrošināt lidojumus uz 49 galamērķiem, pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.

Viņa norādīja, ka "airBaltic" pašreiz veic tiešos lidojumus no Rīgas uz dažādiem Eiropas biznesa tranzītmezgliem un turpina atsākt lidojumus uz tādiem populāriem atpūtas galamērķiem kā Dubrovnika, Rijeka un Splita Horvātijā, Barselona Spānijā, Nica Francijā, Larnaka Kiprā, Roma, Katānija un Milāna Itālijā, kā arī citiem. Papildus tam "airBaltic" piedāvā dažādus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

"airBaltic" plāno, ka līdz augusta beigām lidojumus no Rīgas veiks uz 49 galamērķiem, bet no Tallinas un Viļņas uz 10 galamērķiem no katras pilsētas. Briede skaidroja, ka "airBaltic" cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām, sekojot līdzi situācijai, kā arī ir elastīga, lai vajadzības gadījumā pielāgotu lidojumu grafiku. Lidsabiedrība aicina pasažierus pirms ceļojuma pārbaudīt ceļojuma noteikumus un lidostu ierobežojumus oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kāpums decembrī bijis straujāks nekā ES vidēji

LETA,14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pērn decembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 5,5%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» trešdien publiskotie dati par 25 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Rumānijā (+13,5%), kurai seko Slovēnija (+12,2%), Zviedrija (+8,5%), Čehija (8%), Polija (+7,7), Lietuva (+7,6%) un Igaunija (+7,1%).

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Horvātijā (-2,5%), Luksemburgā (-2,3%), Čehijā (-2,2%), Slovākijā (-1%) un Maltā (-0,3%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kāpums decembrī reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet sešās valstīs fiksēts samazinājums. Lielākais rūpniecības izlaides kāpums salīdzinājumā ar 2016.gada decembri reģistrēts Rumānijā (+3,8%), Īrijā (+3%), Slovēnijā (+2,7%), Igaunijā (+2,5%). Savukārt lielākais kritums reģistrēts Slovākijā (-2,7%), Lietuvā (-2,6%) un Čehijā (-1,5%). Latvijā rūpnieciskā ražošana pieaugusi par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā komercnovietnē Zviedrijā, Monsteras reģionā, kurā tiek audzētas aptuveni 1.3 miljoni dējējvistu, konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Uzliesmojuma dēļ Zviedrijas kompetentā iestāde veic slimības apkarošanas pasākumus, tostarp mājputnu likvidēšanu.

Janvāra sākumā augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta arī Lietuvā. PVD atkāroti aicina Latvijas mājputnu turētājus izvērtēt iespēju nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturoties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.

Lai pasargātu mājputnus no dažādām saslimšanām, ikdienā ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, mājputnu barošanu un dzirdināšanu organizējot mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī nedrīkst pieļaut nepiederošu personu piekļūšanu mājputnu turēšanās vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada pirmajos trīs mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī-martā mūsu valstī reģistrēja 4185 jaunus vieglos automobiļus, kas bija par 3% vairāk nekā 2017.gada pirmajos trīs mēnešos.

ES vidēji janvārī-martā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada griezumā pieauga par 0,7%.

No 30 Eiropas valstīm, par kurām datus apkopo ACEA, lielākais jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums janvārī-martā gada izteiksmē bijis Ungārijā (+29,8%), Rumānijā (+28,6%), Horvātijā (+28,4%), Grieķijā (+26,9%), Bulgārijā (+26,2%), Lietuvā (+17,3%) un Igaunijā (+15,5%).

Jaunu vieglo auto reģistrācijas kritums janvārī-martā reģistrēts deviņās valstīs, straujāko samazinājumu fiksējot Lielbritānijā (-12,4%), Norvēģijā (-11,6%) un Īrijā (-5,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs šodien sāk darboties "Covid" sertifikāts, liecina informācija Eiropas Komisijas (EK) tīmekļvietnē.

No 27 bloka dalībvalstīm visas ir gatavas pieslēgties ES digitālā "Covid" sertifikāta vārtejai, tomēr atsevišķas ES dalībvalstis ieviesīs sertifikātu noteiktajā pārejas laikā, kas norisināsies turpmākajās sešās nedēļās.

ES digitālais "Covid" sertifikāts no šodienas darbosies tādās valstīs kā Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Spānija.

EK tīmekļvietnē skaidrots, ka ES digitālais "Covid" sertifikāts ir digitāls pierādījums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, vai ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu, vai ir atveseļojusies no Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn bijis trešais lielākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» publicētie dati.

Saskaņā ar tiem pērn mūsu valstī dzīvojošo skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, sarucis par 8,1. Vislielākais kritums bijis Lietuvā, kur iedzīvotāju skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, samazinājies par 13,8, un Horvātijā, kur iedzīvotāju skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, sarucis par par 11,8.

Vēl iedzīvotāju skaita samazinājums pērn reģistrēts Bulgārijā (-7,3 uz 1000 iedzīvotājiem), Rumānijā (-6,2), Grieķijā (-2,7), Ungārijā (-2), Portugālē (-1,8) un Itālijā (-1,7).

Emigrē zemā atalgojuma dēļ

Kopumā iedzīvotāju skaita kritums pērn reģistrēts deviņās ES dalībvalstīs, bet 19 bloka zemēs tas pieaudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automobiļu vēstures platformas carVertical veiktais odometra rādījumu sagrozīšanas pētījums, kura pamatā bija gandrīz 900 000 auto vēstures pārbaužu rezultāti 2021.gadā, ļāvis secināt, ka nobraukuma sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā.

Vairāk nekā 24% auto, kas pārbaudīti ar carVertical šajā valstī, ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Šis skaitlis liecina, ka katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā saņem automašīnu, kuru ir viltojuši noziedznieki. Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Katrai piektajai lietotajai automašīnai, jeb gandrīz 20% pārbaudīto automašīnu Rumānijā bija problēmas ar nobraukumu.

Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži - Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva - attiecīgi ceturtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Starptautiskā attīstības finanšu korporācija (DFC) un Trīs jūru iniciatīvas (TJI) Investīciju fonds ir panākuši vienošanos, kas būs pamatā līgumam, ar ko ASV apņemas sniegt fondam finansējumu līdz 300 miljoniem ASV dolāru, aģentūru LETA informēja DFC pārstāvji.

Ar finansējumu paredzēts atbalstīt ieguldījumus enerģētikā un infrastruktūrā, kas uzlabo energoapgādes drošību, veicināt enerģijas dažādošanu un uzlabot savienojamību trīs jūru reģionā.

Pirms investīcijām ir drošības sajūta 

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums...

DFC ir ASV attīstības finanšu institūcija, un tās investīciju portfelis ir vairāk nekā 37 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ieguldīti dažādos pasaules reģionos, liekot uzsvaru uz mazāk attīstītām valstīm. DFC sadarbojas ar investoriem, lai izvietotu kapitālu dažādās nozarēs, tostarp kritiskajā infrastruktūrā.

Tiek paredzēts, ka DFC finansējuma sniegšana varētu tikt noslēgta šī gada laikā.

DFC izpilddirektors Skots Neitans skaidro, ka finanšu korporācijas ieguldījums veicinās energoapgādes drošību un stāsies pretī Krievijas agresijai Eiropā. Viņa ieskatā, sadarbība starp DFC un TJI veicinās iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un attīstību visā reģionā.

Sarunā ar aģentūru LETA Neitans norāda, ka tas, cik liela daļa no šī finansējuma nonāks konkrētās TJI dalībvalstīs, ir iniciatīvas vadības pārziņā, tādēļ patlaban nav iespējams noteikt, piemēram, cik lielu finansējumu varētu saņemt arī Latvija. Tāpat Neitans arī neizslēdza iespēju turpmākai finansējuma sniegšanai TJI, tomēr patlaban konkrētu summu vai termiņus, kādā finansējumu varētu sniegt, viņš nenosauca.

Vienlaikus DFC vadītājs norāda, ka korporācija būtu gatava arī atbalstīt investīcijas konkrēti Baltijas reģionā, atsevišķi no TJI, skaidrojot, ka DFC ir gatavi sniegt palīdzību atbalstam enerģētikas vai enerģētikas infrastruktūras projektiem. Konkrētas nozares paredz ierobežojumi, ko DFC nosaka ASV kongresa pusē.

Neitans uzsver, ka DFC pārsvarā sniedz palīdzību mazāk attīstītām valstīm, tomēr ir iespējamas arī investīcijas tādos reģionos kā Latvija, kas ir ar augstu ienākumu līmeni.

Viņš atzīmē, ka iespēju rašanai no DFC puses ļoti svarīgi ir tādi pasākumi kā TJI samits, kas šogad notiek Rīgā. "Tas ir bizness, tev ir nepieciešamas tāda veida tīklošanās iespējas, lai atrastu iespējas," skaidro DFC izpilddirektors.

Kā ziņots, Rīgā šodien un rīt notiek TJI samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus.

TJI dalībvalstis ir Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

Samitu un biznesa forumu apmeklē arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru