Plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzēja "Creamfinance Latvia" provizoriskais neto apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 7,7 miljonus eiro, kas ir par 23% vairāk, salīdzinot ar 2018. gadu.

Savukārt izsniegto summu apmērs sasniedzis 22,3 miljonus eiro. "Lai arī 2019. gada pirmajā pusgadā nebanku kredītdevēju sektorā bija vērojams jauno aizdevumu summu kopējā apjoma samazinājums, "Creamfinance Latvia" klientu paradumi pēdējā gada laikā nav ievērojami mainījušies, kas ir ļāvis saglabāt uzņēmuma izaugsmi un palielināt tā administrēto kredītportfeli. Pieņemtie grozījumi vislielāko ietekmi atstājuši tieši uz īstermiņa aizdevumiem ar apmaksas termiņu līdz 30 dienām. Kopumā var sacīt, ka šāds pakalpojums tirgū vairs nav pieejams," norāda Kaspars Dzirneklis, "Creamfinance Latvia" vadītājs.

Viņš stāsta, ka 2019. gadā pieņemtās likumdošanas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, t.sk. ikgadējās valsts nodevas būtiska palielināšana, uzņēmumu nostāda situācijā, kad tam ir jāizvērtē, vai piešķirt aizdevumu atsevišķām patērētāju grupām ir rentabli, tādējādi ierobežojot pakalpojuma pieejamību. Arī pieņemtie reklamēšanas ierobežojumi ierobežo pietiekamas informācijas sniegšanu patērētājam. Tiek samazināta iespēja potenciālo mērķauditoriju informēt par uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem, to veidiem un dažādību, tādējādi apgrūtinot patērētāja pareizas izvēles veikšanu.

"Creamfinance" ieceļ jaunu grupas vadītāju ar mērķi paplašināt savu darbību vidēja riska produktu segmentā un pārsniegt 100 miljonu eiro ieņēmumu slieksni.

Jaunais "Creamfinance" vadītājs Patriks Koeks (Patrick Koeck) jauno amatu ieņem no 15. janvāra un ir izvirzījis mērķi – neraugoties uz komplicēto normatīvo regulējumu, panākt biznesa pieaugumu par aptuveni 20% gadā un divu gadu laikā ilgtspējīgi palielināt ieņēmumus virs 100 miljoniem eiro gadā.

"Nav viegli vienmēr atrasties soli priekšā mainīgajam regulējumam. Arī uzņēmējdarbības īstenošana vienlaikus gan Eiropas Savienībā, gan Latīņamerikas valstīs prasa daudz pūļu. Manuprāt, pašreizējā izaugsmes posmā uzņēmumam ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēties uz iekšējiem procesiem un nodrošināt, ka visos mūsu tirgos tiek pakāpeniski ieviesti visi "Creamfinance" piedāvātie produkti," teic P. Koeks.

Plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzēja Creamfinance Latvia klientiem piešķirto summu apmērs 2016. gadā sasniedza 14,2 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 30% vairāk, nekā gadu iepriekš

Creamfinance Latvia plašāk Latvijā zināms ar zīmoliem CreditOn un LadyLoan. Kompānijas 2016. gada apgrozījums palicis aptuveni tādā pašā līmenī, kā 2015. gadā, un bija 2,72 miljoni eiro. Saistībā ar investīcijām jaunu produktu attīstībā un tirgus daļas palielināšanas aktivitātēm, 2016. gads tika pabeigts ar jau iepriekš paredzamiem zaudējumiem 332 tūkstošu eiro apmērā. Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha stāsta, ka kopš 2016. gada Creamfinance Latvia kā savu prioritāti ir uzstādījusi risku izvērtēšanas kvalitāti, kā rezultātā ir veiktas vērā ņemamas investīcijas risku izvērtēšanas sistēmās, kā arī komandas attīstībā – jaunu darbinieku pieņemšanā un apmācīšanā.

Plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzējs Creamfinance saņēmis 21 miljona eiro B raunda investīciju no Dienvidāfrikas bankas Capitec Bank Holdings Limited

Finansējums tiks ieguldīts, lai sekmētu Creamfinance starptautisko izaugsmi un pilna produktu portfeļa ieviešanu esošajos tirgos. Saistībā ar investīciju Creamfinance valdē būs divi pārstāvji no Capitec. «Mūs pārliecināja Creamfinance orientācija uz viedajiem datiem un biznesa modelis, kas ļauj kompānijai jaunos tirgos ieiet ātri, efektīvi un ar nelieliem ieguldījumiem vietējā infrastruktūrā,» norāda Gerrie Fourie, Capitec vadītājs.

«Mēs esam priecīgi par šo investīciju, kas palīdzēs mums augt straujāk. Šis ieguldījums iezīmē jaunu sākumu finanšu tehnoloģiju un banku sadarbībā,» saka Matīss Ansviesulis, Creamfinance līdzdibinātājs un vadītājs. Viņš arī norāda, ka investīcija ļaus kompānijai attīstīties straujāk un palīdzēs sasniegt tās mērķi padarīt finansējumu pieejamāku.

Creamfinance Latvijā 2017. gadā sagaida 35% apgrozījuma izaugsmi un tas varētu sasniegt 3,7 miljonus eiro; kopējais Creamfinance izsniegto aizdevumu apjoms Latvijā šogad ir audzis par 14%.

«2017. gads ir bijis aizņemts, produktīvs un veiksmīgs. Paralēli diviem stabiliem produktiem – kredītlīnija un īstermiņa aizdevums – stabilu daļu Creamfinance portfelī ir aizņēmis arī patēriņa kredīts. Šā gada laikā tirgus pieprasījums mainījās no īstermiņa uz ilgtermiņa aizdevumiem, t.i., kredītlīniju un patēriņa kredītu un tie šobrīd veido līdz pat 55% no visiem aizdevumiem. Šī tendence liecina, ka, plānojot savu personīgo budžetu, klienti ir diezgan atbildīgi,» spriež Līga Treiliha, Creamfinance Latvia izpilddirektore.

Creamfinance Latvijā strādā ar diviem zīmoliem – CreditOn un LadyLoan. Pēdējā gada laikā bijusi nozīmīga izaugsme LadyLoan zīmolam. «Saskaņā ar Civitta veikto aptauju mūsu jaunā produkta LadyLoan atpazīstamība sasniegusi 34%. Vienlaikus CreditOn zīmola, kas tirgū ir ilgāk, atpazīstamība ir 40%. Jaunais zīmols ir ieguvis sabiedrības uzmanību saistībā ar unikālu mārketinga kampaņu, kas bija vērsta uz sieviešu pašapziņu un kurā piedalījās Latvijas slavenības,» teic L. Treiliha.

Turpmāk aizdevumu izsniedzējs Creamfinance Mintos platformā izvietos īstermiņa nenodrošinātos patēriņa kredītus, kas izsniegti Dānijā. Vidēji viens kredīts, ko Creamfinance izvietos Mintos platformā, būs no 50 eiro līdz 1000 eiro ar atmaksas termiņu no 5 dienām līdz 30 dienām.

Pieslēgt jaunus tirgus Mintos platformai pamudināja investoru augošais pieprasījums pēc Creamfinance kredītiem, uzsver Creamfinance finanšu plānošanas vadītājs Georgijs Ustinovs.

Paredzams, ka vidējā neto gada atdeve investoriem būs līdz 11%.

«Esam priecīgi par veiksmīgo sadarbību ar Creamfinance, ko apliecina spēcīgais investoru pieprasījums pēc Creamfinance kredītiem. Kopš sadarbības uzsākšanas caur Mintos platformu kopumā nofinansēti Creamfinance kredīti jau vairāk nekā 22 miljonu EUR apjomā. Investējot Creamfinance Dānijā izsniegtajos kredītos, investori iegūs vēl plašāku ģeogrāfisko diversifikāciju,» norāda savstarpējo aizdevumu platformas Mintos Kredītdevēju attiecību vadītājs Jānis Praņēvičs.

Patērētāju finansiālo pakalpojumu uzņēmums Creamfinance, kas Latvijā zināms ar zīmoliem CreditOn un LadyLoan, atvēris biroju Spānijā

Pašreizējais uzņēmuma birojs atrodas Pamplonā un uzņēmums tur darbojas ar zīmoliem Contante un Creditosi. Kompānija nākamā mēneša laikā cer atvērt biroju arī Barselonā. Šāda paplašināšanās paver iespējas ietekmēt vienu no lielākajiem tirgiem visā Eiropā, norāda Matīss Ansviesulis, Creamfinance ģenerāldirektors un līdzdibinātājs. Šobrīd uzņēmums atrodas septiņās valstīs – Latvijā, Čehijā, Polijā, Gruzijā, Dānijā, Meksikā un Spānijā, savukārt tā tehniskais birojs atrodas Austrijā.

Creamfinance Spānijas daļas izpilddirektors Huans Isava (Juan Isava) uzskata, ka uzņēmums būs nopietns konkurents jau pašlaik Spānijas tirgū esošajām kompānijām. Spānijas jaunākās paaudzes viedoklis par bankām esot diezgan negatīvs, un tās pārstāvji biežāk izvēlas to alternatīvas, ja ir šāda iespēja. Viņš stāsta, ka lielākā daļa jauniešu ir izglītoti, enerģiski cilvēki, kuri stingri iestājas pret visu ar korupciju saistīto. «Jaunatne uzskata, ka spāņu bankas ir novecojušas un korumpētas, kas savukārt paver iespējas mums,» norāda H. Isava.

Eiropas plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzējs Creamfinance no šīs nedēļas oficiāli ir paplašinājis savu darbību Latīņamerikā, uzsākot darbu Meksikā

Creamfinance līdzdibinātājs un izpilddirektors Matīss Ansviesulis uzskata, ka paplašināšanās citā kontinentā sniedz jaunas iespējas. «Darba uzsākšana Meksikā iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu uzņēmuma attīstībā, jo mēs ieejam vienā no lielākajiem, visstraujāk augošajiem un daudzsološākajiem tirgiem. Degam nepacietībā iepazīt tirgus specifiku un esam gatavi sniegt ātru un uzticamu pakalpojumu saskaņā ar mūsu iespējām,» viņš teic.

Creamfinance izpilddirektors Meksikā Francisko De Vega (Francisco De Vega) norāda, ka Meksika ir ļoti atšķirīga valsts no tām, kur kompānija līdz šim ir darbojusies un viņš iespēju būt daļai no šīs starpkontinentālās paplašināšanās uzskata par lielisku pieredzi. «Meksikā ir plašs patērētāju tirgus ar augstu potenciālu nozīmīgai biznesa ietekmei. Ir skaidrs, ka vajadzība pēc ātriem un uzticamiem personīgo finanšu pakalpojumiem ir liela, un ceram aizpildīt nišu, piedāvājot gudru pakalpojumu. Creamfinance jau ir guvis panākumus starptautiskā mērogā, tāpēc, balstoties uz to, paplašinām savu darbību,» viņš norāda.

Vienojoties par sadarbību ar nebanku kredītdevēju Creamfinance, savstarpējo aizdevumu platforma Mintos investoriem piedāvās ieguldīt arī īstermiņa nenodrošinātos kredītos, kas izsniegti Gruzijā, informē Mintos.

Creamfinance platformā izvietos kredītus līdz 600 eiro ar atmaksas termiņu līdz vienam mēnesim. Investoriem neto gada atdeve tiek prognozēta līdz 14% apmērā. Turklāt vienošanās ar Creamfinance paredz atpakaļ pirkuma garantiju. Tas nozīmē, ja kredīts tiek kavēts ilgāk par 60 dienām, Creamfinance no investora to atpirks atpakaļ.

«Lemjot par pievienošanos Mintos platformai, viens no galvenajiem argumentiem bija finansējuma avotu diversifikācija. Lielāko daļu kredītu finansējam no savas bilances, tomēr daļu pārdodam arī citiem investoriem,» uzsver Creamfinance vadītājs Matīss Ansviesulis.

Mintos ir savstarpējo aizdevumu platforma, kas saved kopā investorus un aizņēmējus, nebanku kredītdevējiem piedāvājot izmantot savstarpējo aizdevumu modeli papildu finansējuma piesaistei. Mintos platformai ir pievienojušies arī auto nebanku kredītdevējs Mogo un mazā un vidējā biznesa finansētājs Capitalia. Šobrīd platformā ir reģistrējušies vairāk nekā 2500 investori no 30 pasaules valstīm. Platformā pieejamos kredītos astoņu mēnešu laikā investori ir ieguldījuši vairāk nekā 4,7 miljonus eiro.

CreamFinance, starptautiskais finanšu pakalpojumu sniedzējs, mainījis savu nosaukumu un kļuvis par AvaFin. Izmaiņu galvenais mērķis ir veidot starptautiski atpazīstamu zīmolu, turpinot aktīvu darbību zem viena vārda visos piecos grupas uzņēmumos – Latvijā, Polijā, Čehijā, Meksikā un Spānijā.

2022. gada 5. oktobrī CreamFinance Holding mainīja savu nosaukumu uz AvaFin Holding LTD. 8.decembrī tam sekoja SIA CreamFinance Latvia, kļūstot par Avafin Latvia SIA. Plānots, ka tuvākajos pāris gados nosaukumu mainīs arī pārējie grupas uzņēmumi, un turpmāk zīmoli darbosies ar vienotu nosaukumu – AvaFin.

Zīmola maiņa kā nākamais attīstības solis

Līdz ar zīmola maiņu un starptautisko darbību apvienošanu tiek uzsākts jauns posms uzņēmuma attīstībā. AvaFin kļūs pieejamāks un atpazīstamāks starptautiskā vidē.

Kaspars Dzirneklis, AvaFin Latvia valdes loceklis: “Kā starptautisks uzņēmums mēs apzināmies, cik svarīgi ir pielāgoties mainīgajai videi, lai spētu darboties un konkurēt globālā mērogā. Uzlabojam procesus un veicam vizuālas izmaiņas zīmolā, bet no juridiskā viedokļa mūsu saistības paliek spēkā. Klienti un partneri būtiskas izmaiņas neizjutīs.”

Patērētāju finanšu pakalpojumu sniedzējs Creamfinance, kas Latvijā pārstāv zīmolus CreditOn un LadyLoan, šodien oficiāli paziņojis par darbības uzsākšanu Dānijā. Paredzēts, ka biroja atvēršana varētu notikt tuvāko divu nedēļu laikā.

Paralēli uzņēmums gatavojas tālākai darbības paplašināšanai Dienvidamerikā.

«Mēs esam ļoti priecīgi, ka varam paplašināt savu darbības reģionu un sasniegt vēl lielāku auditoriju. Redzot, kā pēdējo gadu laikā palielinās pieprasījums pēc patērētāju kredītiem Skandināvijā, darbības uzsākšana ziemeļvalstu reģionā un, konkrētāk, Dānijā, bija loģisks nākamais solis,» skaidro Matīss Ansviesulis, Creamfinance līdzdibinātājs un izpilddirektors.

Jaunais Creamfinance birojs atradīsies Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā.

Patērētāju finanšu pakalpojumu uzņēmums Creamfinance ir dibināts 2012. gadā Latvijā un šobrīd darbojas sešās valstīs.

Šobrīd plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzējam Creamfinance ir septiņi biroji dažādās valstīs – Latvijā, Polijā, Čehijā, Gruzijā, Dānijā, Austrijā un Meksikā

Creamfinance ir dibināts 2012. gadā Latvijā.

Princips, kā izvēlēties nākamo valsti, kur attīstīt biznesu, esot vienkāršs – atrašanās vieta tiek izvēlēta atkarībā no tā, kur pieejami talanti. Piemēram, kompānijas IT birojs ir Austrijā, riska departaments Latvijā, bet mārketinga nodaļa – Čehijā. Papildu tam tiek veikta tirgus izpēte, atklāj Creamfinance sabiedrisko attiecību vadītāja Viktorija Gorčakovaite (Viktorija Gorčakovaitė).

Iekārtojot biroju, mērķis ir veidot zaļu un videi draudzīgu vidi, kas stimulētu darbinieku enerģiju. Piemēram, veidojot Rīgas biroja interjeru, dizainera uzdevms bija likt uzsvaru uz zaļo un eko dizainu, brīvu plānojumu un uzmundrinošām krāsām. «Tā kā mūsu kompānija uzsver atbildību pret vidi un cenšas būt pēc iespējas efektīvāka resursu izmantošanā, mēs vēlējāmies to iekļaut arī biroja vidē. Tāpēc mums ir atgādinošas uzlīmes par ūdens taupīšanu, šķirošanas konteineri papīram, plastmasai un stiklam, tāpat mēs drukāšanai izmanojam otrreiz pārstrādātu papīru. Mums birojā ir arī daudz ziedu un mini kociņu, kas dod svaigumu,» stāsta V. Gorčakovaite. Biroja dizainā ir daudz atvērtu telpu, lai cilvēki varētu pļāpāt, apmainīties ar idejām un iedvesmot cits citu ikdienas darbā. Lai arī uzņēmums sevi vairs neuzskata par startup, tas saglabā šo sajūtu – birojs un darbinieki ir jauni un enerģiski, un arī birojs to atspoguļo.

Īstermiņa aizdevēja SIA Creamfinance, kas strādā ar zīmolu CreditOn, konsultatīvās padomes sastāvā darbosies jauns padomes loceklis - britu finanšu speciālists Simons Jun-Farmbrafs ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi finanšu jomā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šobrīd viņš sadarbojas ar Royal Society, vienu no pasaulē vecākajām zinātnes biedrībām, un ir galvenais finanšu nodaļas vadītājs SGDA, kas publicē globālā fiksētā ienākuma tirgus obligāciju atskaišu datus. Kā bijušajam Boston Consulting Group partnerim un Stratēģiskajam direktoram uzņēmumā AS Prudential viņam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze finanšu pakalpojumu jomā, ieskaitot ievērojamu pieredzi biznesa stratēģijas izveidē. Simons ir arī līdzdibinātājs kompānijai Fenchurch Advisory Partners, kas ir viens no vadošajiem korporatīvo finanšu konsultāciju uzņēmumiem.

Simons Juns-Farmbrafs ir ieguvis maģistra grādu matemātikā Kembridžas universitātē, kā arī studējis Hārvarda universitātē kā Kenedija stipendiāts.

Žurnāls Inc. publicējis Eiropā straujāk augošo uzņēmumu sarakstu Inc. 5000 Europe. Sarakstā iekļuvis arī 161 Latvijas uzņēmums.

Sarakstā tiek iekļauti privātie uzņēmumi ar straujāk augošajiem ieņēmumiem trīs gadu periodā.

Otrajā vietā šajā sarakstā iekļauts Latvijas uzņēmums Creamfinance - patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā CreditOn.lv un Ladyloan.lv. Šobrīd Creamfinance darbojas sešās valstīs un nodarbina 200 darbiniekus.

2015. gadā kompānija ir palielinājusi ieņēmumus divas reizes, sasniedzot 25 miljonus eiro. 2016. gada aprīlī Creamfinance plāno uzsākt darbību Dānijā, tādejādi atverot sev pieeju Skandināvijas tirgum. Vienlaicīgi uzņēmums veic izpētes darbus Dienvidamerikas valstīs un plāno paplašināt IT komandu DACH reģionā.

Nesen pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) būtiski mainīs nebanku aizdevēju tirgu, taču vienlaicīgi radīs jaunas iespējas tirgum, tiesa, konkurēt par klientiem būs grūtāk.

To intervijā DB atzīst Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha, uzsverot, ka uzņēmums nākotnē plāno vairāk koncentrēties uz ilgāka termiņa produktiem, cenšoties piedāvāt katram klienta dzīves posmam atbilstošu finansējumu.

Fragments no intervijas

Cik pakalpojumu veidus uzņēmums patlaban piedāvā un kāds ir kopējais izsniegto aizdevumu apjoms?

Creamfinance dibināts 2012. gadā kā latviešu uzņēmums, un aizvien lielākā daļa akcionāru ir latvieši. Mums patlaban darbojas uzņēmumi astoņās valstīs, kurās tiek nodarbināti ap 400 cilvēku. Kompānijas galvenais darbības virziens ir patēriņa kredīti, taču kopumā piedāvājam četrus aizdevuma veidus – īstermiņa aizdevumu līdz 30 dienām ar summu līdz 700 eiro, kredītlīniju līdz diviem gadiem apjomā līdz 2000 eiro un patēriņa kredītu līdz 4000 eiro līdz diviem gadiem lielāku pirkumu iegādei, turklāt no šā gada jūnija kompānija sākusi piedāvāt arī jaunu produktu zem zīmola Creamcredit labākas riska klases klientiem līdz 10 tūkstošiem eiro ar īpaši zemu procentu likmi. Šo gadu laikā, kopš darbojamies Latvijā, pie mums vērsušies gandrīz 200 tūkstoši cilvēku, no kuriem aptuveni pusei kredīts ir izsniegts. Kopējais aizdevumu skaits sasniedz gandrīz pusmiljonu.

Aizvadīts lielākais konkurss Baltijā startup uzņēmumiem, kas attīsta produktus finanšu tehnoloģiju (FinTech) jomā Rietumu Fintech Challenge 2017.

Sacensības Rīgā notika jau trešo gadu pēc kārtas. Par šī gada konkursa uzvarētāju kļuva Latvijas startup uzņēmums Toneboard, kas saņēma konkursa galveno balvu - 5000 eiro no Rietumu Bankas un bezmaksas biļeti uz London FinTech Week 2017 no Lielbritānijas Starptautiskā tirdzniecības departamenta.

«Bija interesanta diena. Satikām daudz mentoru no dažādām vidēm, kas ir saistītas ar finanšu industriju – juristi, investori, startup dibinātāji. Mēs ieguvām gan vērtīgus kontaktus, gan kritiku. Kopumā esam ļoti apmierināti. Šis ir pirmais nopietnais konkurss, kurā mēs piedalāmies, un mums ir prieks uzvarēt. Protams, biznesa panākumus mēra nevis uzvarās konkursos, bet sociāli vērtīga biznesa uzbūvēšanā. Tāpēc pašlaik mēs ļoti aktīvi strādājam pie sistēmas komercializācijas, pilnveidojam to. Plānojam pabeigt pilotprojektu un sagatavot produktu tirgum, lai to piedāvātu klientiem jau nākamā pusgada laikā,» saka Toneboard uzņēmuma līdzdibinātajs un vadītājs Mārtiņš Vaivars. Toneboard ir balss izvērtēšanas rīks, kas analizē cilvēka runas veidu, palīdzot finanšu iestādēm izvērtēt potenciālā klienta spēju atdot kredītu.

Finanšu sektors šobrīd mainās straujāk kā jebkad agrāk, tā attīstība un stabilitāte kā viens no galvenajiem valsts labklājības rādītājiem vienmēr ir bijis nozares pārstāvju diskusiju centrā. To spēcīgi nosaka ne tikai valsts iekšējie un ārējie ekonomiskie procesi, bet arī ģeopolitiskā situācija Eiropas kontekstā. Sektora virzienu nepārtraukti maina arī sabiedrības pieprasījums pēc stabiliem un drošiem finanšu pakalpojumiem, kas jau ir kļuvusi par prioritāti daudziem nozares spēlētājiem.

Tiešraide:

LAIKS UN VIETA

2017. gada 8. maijs, no plkst 8.30 līdz plkst. 17.15

Radisson Blu Latvija Hotel, Elizabetes iela 55, Rīga

Foruma moderators – Mārtiņš Daugulis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

Darba valoda - latviešu/angļu.

Programma

8.30 – 9.00

Reģistrēšanās

9.00 – 9.05

Foruma atklāšana

Līva Melbārzde, laikraksta “Dienas Bizness” galvenā redaktore

Eiropas finanšu aktualitātes + Q&A

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas Priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību

9.30 – 9.50

Moderna finanšu sektora pamats – inovācijas + Q&A

Creamfinance Latvia viedoklis par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā saistībā ar nebanku aizdevēju darbības ierobežošanu ir nemainīgs – mēs tos neatbalstām, jo uzskatām, ka tā ir mākslīga iejaukšanās nozarē, kuru atsevišķi politiķi izmanto kā aģitācijas instrumentu priekšvēlēšanu laikā, db.lv komentē Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha.

Ja grozījumi stāsies spēkā, tad tie ietekmēs gan nozares darbu, gan arī patērētājus, viņa prognozē. Mazākie uzņēmumi, kuri piedāvā tikai īstermiņa aizdevumus, būs spiesti pārtraukt savu darbību Latvijā.

Tas skaidrojams ar to, ka tik drastiski samazinot procentu likmes, viņu ieņēmumi nespēs nosegt izdevumus, kas tiek ieguldīti klientu apkalpošanas veikšanā, tai skaitā kredītriska novērtēšanā. Savukārt lielākiem nebanku aizdevējiem nāksies mainīt savu uzņēmējdarbības modeli, pārveidojot esošos vai radot tādus jaunus pakalpojumus, kas būs pielāgoti jaunajiem tirgus regulējumiem.

«Prognozējams, ka samazināsies konkurence un izveidosies kaut kas līdzīgs pāris uzņēmumu monopolam. Tāpat cilvēki pārorientēsies uz lielākiem aizdevumiem ar garākiem atmaksas termiņiem. Šādu tendenci jau tagad apliecina arī pieaugošā iedzīvotāju interese par mūsu jauno patēriņa kredīta platformu Creamcredit.lv, interesi par kuru aptuveni mēneša laikā izrādījuši vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku,» uzsver L. Treiliha.

Finanšu ministrijā patlaban top jaunais finanšu sektora attīstības plāns, un šajā kontekstā notiek arī diskusijas par alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju lomu un vietu.

Viens no virzieniem, par ko tiek diskutēts finanšu sektora attīstības plāna kontekstā, ir tā saucamā smilšukaste, kur varētu veidoties inovatīvi uzņēmumi un kur jau sākumstadijā, diskutējot ar uzraugu, tiktu testēts konkrētais produkts, intervijā pastāstīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Viņš pauda cerību, ka Latvijā valsts politika būs atbalstoša «fintech» nozarei un pēc trim, pieciem gadiem ar lepnumu varēsim redzēt, ka Latvijā izveidojušies spēcīgi fintech uzņēmumi, kuri savus pakalpojumus eksportē un ir zināmi Eiropā.

«Globāli raugoties, tendences ir viennozīmīgas. Ārpusbanku finanšu pakalpojumi ieņem arvien lielāku lomu finanšu sektorā. Pēc trim, pieciem gadiem to īpatsvars būs vēl lielāks. Jau pašlaik jebkurš bankas pakalpojums saņemams kādā fintech uzņēmumā, kura darbība koncentrēta uz konkrēto produktu, kas ir kvalitatīvāks, lētāks un patērētājiem izdevīgāks. Informācijas tehnoloģiju laikmetā cilvēki arvien vairāk pieprasa un izmanto uz tehnoloģijām bāzētus pakalpojumus,» sacīja Āboltiņš.

Pagājušajā nedēļā kopstrādes telpās Teikums tika aizvadīts jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup pusfināls, kura laikā 20 izvēlētie dalībnieki klātesošajiem prezentēja savas inovatīvās biznesa idejas.

Žūrijas pārstāvji noteica piecus spēcīgākos pretendentus, kuri rudenī turpinās cīņu nacionālajā finālā. Starptautiskais konkurss Latvijā tiek organizēts jau sesto reizi, un tā uzvarētājs iegūs iespēju doties uz lielo finālu, kas novembrī norisināsies Kopenhāgenā Global Entrepreneurship Week nedēļas ietvaros.

Par šī gada daudzsološākajiem uzņēmumiem tika atzīti CastPrint, CheeksUp, Safe & Stable, Gamechanger Audio un BlindArt, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Inovatīvo 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint piedāvā progresīvu pieeju lūzumu ārstēšanai; virtuālā bērnu spēle CheeksUp paaugstina produktivitāti logopēdiskajā terapijā, automatizējot skaņas atkārtošanos un izmantojot artikulēšanas uzdevumus; mūzikas inženieru kompānija Gamechanger Audio ražo inovatīvus elektroniskos mūzikas izstrādājumus; sociālais uzņēmums BlindArt izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, savukārt studentu radītais zīmols Safe & Stable piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos Baltijā 2018. gadā ir 99,03 eiro.

"2018. un 2019. gadā Baltija ir apsteigusi Ziemeļvalstis jaunuzņēmumu investīcijās, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja. Viņa atsaucas uz tikko publicēto Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu, ko veicis "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Pagājušā gada apskatā apkopotie dati liecināja, ka tikai Igaunija atsevišķi varēja sacensties ar Skandināviju, bet šā gada pētījums rāda, ka Baltijā vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos 2018. gadā sasniegušas 99,03 eiro. Turpretī Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē un Dānijā – tie ir 85,08 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu Ansviesuli, kurš stāsta, cik forši aizņemties «ātros kredītus». Tas pats cilvēks, kurš ļoti apvainojies uz mani par rakstu «Latvijas avīzē» ar nosaukumu «Valsts pienākums ir aizsargāt vājāko», ka uzrakstījis atbildes rakstu «Visus besī ātrie kredīti». No tā uzzināju, ka esmu dezinformators. Tikai nevarēju saprast, par ko cilvēks tā uzvilcies - vai viņam kādu meiteni aizvīlis, vai kā citādi nepatīku vai arī vienkārši patiesība kož acīs.

Sāksim ar pārmetumiem, ka valsts lielākā problēma ir «ātrie kredīti», kas padarīts par kādas partijas vēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu. Nezinu, kur autors radis šādu domu, vismaz manā rakstā nekas tāds nav minēts. Bez tam manā skatījumā vislielākā problēma valstī ir ceļu stāvoklis, jo pat valsts amatpersonas atzīst, ka gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Par eksportspējīgas un nodokļus maksājošas nozares iznīdēšanu. Lai Matīss Ansviesulis pats parēķina, cik daudz PVN nesamaksā «ātro kredītu» atkarībā nonākušie aizņēmēji, cik lieli ieņēmumi iet garām maizes ražotājiem, piena pārstādes komersantiem vai gaļas izstrādājumu ražotājiem; arī šie uzņēmumi maksā nodokļus.

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos un Lietuvas krājaizdevu sabiedrība Mano Unija ir vienojušās par kopīgu sadarbību - no 5. janvāra investīcijām Mintos platformā ir pieejami biznesa kredīti, kas izsniegti Mano Unija biedriem Viļņā un tās apkārtnē, informē uzņēmumā.

«Mazā un vidējā biznesa finansēšanai caur Mintos platformu dažu mēnešu laikā veiktas investīcijas jau gandrīz viena miljona eiro apmērā. Mēs esam gandarīti par uzsākto sadarbību ar Mano Unija, jo tā dos iespēju vēl vairāk atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus Lietuvā,» uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

«Krājaizdevu sabiedrību darbības modelis savā būtībā ir gandrīz pielīdzināms banku darbībai, tomēr šeit ir daudz lielāka indivīda līdzdarbošanās reģiona tautsaimniecības attīstībai,» uzsver Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Mano Unija platformā izvietos biznesa kredītus, kas nodrošināti gan ar nekustamā īpašuma ķīlu, gan ar īpašnieka sniegtu personīgu garantiju. Viena kredīta summa būs intervālā no 10 000 līdz 100 000 eiro. Savukārt atmaksas termiņš būs no 6 mēnešiem līdz pat 5 gadiem. Investīcijām pieejamie kredīti būs ļoti zema riska. Paredzams, ka to neto gada atdeve vidēji būs 9%.

Latvijas jaunuzņēmumi pērn piesaistījuši 62 miljonus eiro, lielāko daļu no tiem piesaistījušas finanšu tehnoloģiju kompānijas Bitfurry un Creamfinance, katra vairāk nekā 20 miljonus eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2017. gadā jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 40% vairāk investīciju nekā 2016. gadā, un kopumā var redzēt, ka apjoms aug ar katru gadu. Interesanti, ka pērn tas ir pieaudzis, taču darījumu skaits ir līdzīgs. Tas norāda, ka uzņēmumi ir auguši un individuāli spēj piesaistīt jau lielākas investīcijas nākamajos raundos – ir bijuši salīdzinoši vairāk vēlīnas stadijas sēklas un A līmeņa investīciju raundi. Līdz ar to redzam, ka startup, kas iepriekš bijuši agrīnā stadijā, tagad ir attīstījušies un piesaista jau nākamā līmeņa investīcijas, kas kopumā norāda, ka ekosistēma aug un attīstās. Vairāk nekā 90% no investīcijām 2017. gadā ir piesaistītas no ārvalstu investoriem, un tikai neliela daļa no vietējiem investoriem, kas skaidrojams ar ES fondu finansējuma pārrāvumu 2017. gadā,» saka Egita Poļanska, Latvijas Startup asociācijas Startin.LV vadītāja.