Plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzēja "Creamfinance Latvia" provizoriskais neto apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 7,7 miljonus eiro, kas ir par 23% vairāk, salīdzinot ar 2018. gadu.

Savukārt izsniegto summu apmērs sasniedzis 22,3 miljonus eiro. "Lai arī 2019. gada pirmajā pusgadā nebanku kredītdevēju sektorā bija vērojams jauno aizdevumu summu kopējā apjoma samazinājums, "Creamfinance Latvia" klientu paradumi pēdējā gada laikā nav ievērojami mainījušies, kas ir ļāvis saglabāt uzņēmuma izaugsmi un palielināt tā administrēto kredītportfeli. Pieņemtie grozījumi vislielāko ietekmi atstājuši tieši uz īstermiņa aizdevumiem ar apmaksas termiņu līdz 30 dienām. Kopumā var sacīt, ka šāds pakalpojums tirgū vairs nav pieejams," norāda Kaspars Dzirneklis, "Creamfinance Latvia" vadītājs.

Viņš stāsta, ka 2019. gadā pieņemtās likumdošanas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, t.sk. ikgadējās valsts nodevas būtiska palielināšana, uzņēmumu nostāda situācijā, kad tam ir jāizvērtē, vai piešķirt aizdevumu atsevišķām patērētāju grupām ir rentabli, tādējādi ierobežojot pakalpojuma pieejamību. Arī pieņemtie reklamēšanas ierobežojumi ierobežo pietiekamas informācijas sniegšanu patērētājam. Tiek samazināta iespēja potenciālo mērķauditoriju informēt par uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem, to veidiem un dažādību, tādējādi apgrūtinot patērētāja pareizas izvēles veikšanu.

"Creamfinance" ieceļ jaunu grupas vadītāju ar mērķi paplašināt savu darbību vidēja riska produktu segmentā un pārsniegt 100 miljonu eiro ieņēmumu slieksni.

Jaunais "Creamfinance" vadītājs Patriks Koeks (Patrick Koeck) jauno amatu ieņem no 15. janvāra un ir izvirzījis mērķi – neraugoties uz komplicēto normatīvo regulējumu, panākt biznesa pieaugumu par aptuveni 20% gadā un divu gadu laikā ilgtspējīgi palielināt ieņēmumus virs 100 miljoniem eiro gadā.

"Nav viegli vienmēr atrasties soli priekšā mainīgajam regulējumam. Arī uzņēmējdarbības īstenošana vienlaikus gan Eiropas Savienībā, gan Latīņamerikas valstīs prasa daudz pūļu. Manuprāt, pašreizējā izaugsmes posmā uzņēmumam ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēties uz iekšējiem procesiem un nodrošināt, ka visos mūsu tirgos tiek pakāpeniski ieviesti visi "Creamfinance" piedāvātie produkti," teic P. Koeks.

Patērētāju finansiālo pakalpojumu uzņēmums Creamfinance, kas Latvijā zināms ar zīmoliem CreditOn un LadyLoan, atvēris biroju Spānijā

Pašreizējais uzņēmuma birojs atrodas Pamplonā un uzņēmums tur darbojas ar zīmoliem Contante un Creditosi. Kompānija nākamā mēneša laikā cer atvērt biroju arī Barselonā. Šāda paplašināšanās paver iespējas ietekmēt vienu no lielākajiem tirgiem visā Eiropā, norāda Matīss Ansviesulis, Creamfinance ģenerāldirektors un līdzdibinātājs. Šobrīd uzņēmums atrodas septiņās valstīs – Latvijā, Čehijā, Polijā, Gruzijā, Dānijā, Meksikā un Spānijā, savukārt tā tehniskais birojs atrodas Austrijā.

Creamfinance Spānijas daļas izpilddirektors Huans Isava (Juan Isava) uzskata, ka uzņēmums būs nopietns konkurents jau pašlaik Spānijas tirgū esošajām kompānijām. Spānijas jaunākās paaudzes viedoklis par bankām esot diezgan negatīvs, un tās pārstāvji biežāk izvēlas to alternatīvas, ja ir šāda iespēja. Viņš stāsta, ka lielākā daļa jauniešu ir izglītoti, enerģiski cilvēki, kuri stingri iestājas pret visu ar korupciju saistīto. «Jaunatne uzskata, ka spāņu bankas ir novecojušas un korumpētas, kas savukārt paver iespējas mums,» norāda H. Isava.

CreamFinance, starptautiskais finanšu pakalpojumu sniedzējs, mainījis savu nosaukumu un kļuvis par AvaFin. Izmaiņu galvenais mērķis ir veidot starptautiski atpazīstamu zīmolu, turpinot aktīvu darbību zem viena vārda visos piecos grupas uzņēmumos – Latvijā, Polijā, Čehijā, Meksikā un Spānijā.

2022. gada 5. oktobrī CreamFinance Holding mainīja savu nosaukumu uz AvaFin Holding LTD. 8.decembrī tam sekoja SIA CreamFinance Latvia, kļūstot par Avafin Latvia SIA. Plānots, ka tuvākajos pāris gados nosaukumu mainīs arī pārējie grupas uzņēmumi, un turpmāk zīmoli darbosies ar vienotu nosaukumu – AvaFin.

Zīmola maiņa kā nākamais attīstības solis

Līdz ar zīmola maiņu un starptautisko darbību apvienošanu tiek uzsākts jauns posms uzņēmuma attīstībā. AvaFin kļūs pieejamāks un atpazīstamāks starptautiskā vidē.

Kaspars Dzirneklis, AvaFin Latvia valdes loceklis: “Kā starptautisks uzņēmums mēs apzināmies, cik svarīgi ir pielāgoties mainīgajai videi, lai spētu darboties un konkurēt globālā mērogā. Uzlabojam procesus un veicam vizuālas izmaiņas zīmolā, bet no juridiskā viedokļa mūsu saistības paliek spēkā. Klienti un partneri būtiskas izmaiņas neizjutīs.”

Nesen pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) būtiski mainīs nebanku aizdevēju tirgu, taču vienlaicīgi radīs jaunas iespējas tirgum, tiesa, konkurēt par klientiem būs grūtāk.

To intervijā DB atzīst Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha, uzsverot, ka uzņēmums nākotnē plāno vairāk koncentrēties uz ilgāka termiņa produktiem, cenšoties piedāvāt katram klienta dzīves posmam atbilstošu finansējumu.

Fragments no intervijas

Cik pakalpojumu veidus uzņēmums patlaban piedāvā un kāds ir kopējais izsniegto aizdevumu apjoms?

Creamfinance dibināts 2012. gadā kā latviešu uzņēmums, un aizvien lielākā daļa akcionāru ir latvieši. Mums patlaban darbojas uzņēmumi astoņās valstīs, kurās tiek nodarbināti ap 400 cilvēku. Kompānijas galvenais darbības virziens ir patēriņa kredīti, taču kopumā piedāvājam četrus aizdevuma veidus – īstermiņa aizdevumu līdz 30 dienām ar summu līdz 700 eiro, kredītlīniju līdz diviem gadiem apjomā līdz 2000 eiro un patēriņa kredītu līdz 4000 eiro līdz diviem gadiem lielāku pirkumu iegādei, turklāt no šā gada jūnija kompānija sākusi piedāvāt arī jaunu produktu zem zīmola Creamcredit labākas riska klases klientiem līdz 10 tūkstošiem eiro ar īpaši zemu procentu likmi. Šo gadu laikā, kopš darbojamies Latvijā, pie mums vērsušies gandrīz 200 tūkstoši cilvēku, no kuriem aptuveni pusei kredīts ir izsniegts. Kopējais aizdevumu skaits sasniedz gandrīz pusmiljonu.

Creamfinance Latvia viedoklis par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā saistībā ar nebanku aizdevēju darbības ierobežošanu ir nemainīgs – mēs tos neatbalstām, jo uzskatām, ka tā ir mākslīga iejaukšanās nozarē, kuru atsevišķi politiķi izmanto kā aģitācijas instrumentu priekšvēlēšanu laikā, db.lv komentē Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha.

Ja grozījumi stāsies spēkā, tad tie ietekmēs gan nozares darbu, gan arī patērētājus, viņa prognozē. Mazākie uzņēmumi, kuri piedāvā tikai īstermiņa aizdevumus, būs spiesti pārtraukt savu darbību Latvijā.

Tas skaidrojams ar to, ka tik drastiski samazinot procentu likmes, viņu ieņēmumi nespēs nosegt izdevumus, kas tiek ieguldīti klientu apkalpošanas veikšanā, tai skaitā kredītriska novērtēšanā. Savukārt lielākiem nebanku aizdevējiem nāksies mainīt savu uzņēmējdarbības modeli, pārveidojot esošos vai radot tādus jaunus pakalpojumus, kas būs pielāgoti jaunajiem tirgus regulējumiem.

«Prognozējams, ka samazināsies konkurence un izveidosies kaut kas līdzīgs pāris uzņēmumu monopolam. Tāpat cilvēki pārorientēsies uz lielākiem aizdevumiem ar garākiem atmaksas termiņiem. Šādu tendenci jau tagad apliecina arī pieaugošā iedzīvotāju interese par mūsu jauno patēriņa kredīta platformu Creamcredit.lv, interesi par kuru aptuveni mēneša laikā izrādījuši vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku,» uzsver L. Treiliha.

Tirgū var parādīties vairāk nelegālo aizdevēju.

2019. gadā nebanku aizdevumu tirgus attīstību lielākoties ietekmēs 2018. gadā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie varētu pamatīgi mainīt pakalpojumu veidu, likt daļai kompāniju pārtraukt darbību Latvijas tirgū, prognozē tirgus dalībnieki. Ņemot vērā, ka īstermiņa pakalpojumus, aizdodot mazas summas, vairs nebūs izdevīgi sniegt, patērētājam, kam būs nepieciešams aizdevums, visdrīzāk, būs jāaizņemas vairāk, paredz aizdevēji.

2018. gads nebanku aizdevēju sektorā aizvadīts asu diskusiju zīmē, kas noslēdzās ar apstiprinātiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka likmju un reklāmas ierobežojumus, sākot no 2019. gada jūlija. Nebanku aizdevēji norāda, ka pēc 1. jūlija pakalpojumi ievērojami mainīsies.

Pagājušajā nedēļā kopstrādes telpās Teikums tika aizvadīts jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup pusfināls, kura laikā 20 izvēlētie dalībnieki klātesošajiem prezentēja savas inovatīvās biznesa idejas.

Žūrijas pārstāvji noteica piecus spēcīgākos pretendentus, kuri rudenī turpinās cīņu nacionālajā finālā. Starptautiskais konkurss Latvijā tiek organizēts jau sesto reizi, un tā uzvarētājs iegūs iespēju doties uz lielo finālu, kas novembrī norisināsies Kopenhāgenā Global Entrepreneurship Week nedēļas ietvaros.

Par šī gada daudzsološākajiem uzņēmumiem tika atzīti CastPrint, CheeksUp, Safe & Stable, Gamechanger Audio un BlindArt, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Inovatīvo 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint piedāvā progresīvu pieeju lūzumu ārstēšanai; virtuālā bērnu spēle CheeksUp paaugstina produktivitāti logopēdiskajā terapijā, automatizējot skaņas atkārtošanos un izmantojot artikulēšanas uzdevumus; mūzikas inženieru kompānija Gamechanger Audio ražo inovatīvus elektroniskos mūzikas izstrādājumus; sociālais uzņēmums BlindArt izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, savukārt studentu radītais zīmols Safe & Stable piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos Baltijā 2018. gadā ir 99,03 eiro.

"2018. un 2019. gadā Baltija ir apsteigusi Ziemeļvalstis jaunuzņēmumu investīcijās, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja. Viņa atsaucas uz tikko publicēto Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu, ko veicis "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Pagājušā gada apskatā apkopotie dati liecināja, ka tikai Igaunija atsevišķi varēja sacensties ar Skandināviju, bet šā gada pētījums rāda, ka Baltijā vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos 2018. gadā sasniegušas 99,03 eiro. Turpretī Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē un Dānijā – tie ir 85,08 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu Ansviesuli, kurš stāsta, cik forši aizņemties «ātros kredītus». Tas pats cilvēks, kurš ļoti apvainojies uz mani par rakstu «Latvijas avīzē» ar nosaukumu «Valsts pienākums ir aizsargāt vājāko», ka uzrakstījis atbildes rakstu «Visus besī ātrie kredīti». No tā uzzināju, ka esmu dezinformators. Tikai nevarēju saprast, par ko cilvēks tā uzvilcies - vai viņam kādu meiteni aizvīlis, vai kā citādi nepatīku vai arī vienkārši patiesība kož acīs.

Sāksim ar pārmetumiem, ka valsts lielākā problēma ir «ātrie kredīti», kas padarīts par kādas partijas vēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu. Nezinu, kur autors radis šādu domu, vismaz manā rakstā nekas tāds nav minēts. Bez tam manā skatījumā vislielākā problēma valstī ir ceļu stāvoklis, jo pat valsts amatpersonas atzīst, ka gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Par eksportspējīgas un nodokļus maksājošas nozares iznīdēšanu. Lai Matīss Ansviesulis pats parēķina, cik daudz PVN nesamaksā «ātro kredītu» atkarībā nonākušie aizņēmēji, cik lieli ieņēmumi iet garām maizes ražotājiem, piena pārstādes komersantiem vai gaļas izstrādājumu ražotājiem; arī šie uzņēmumi maksā nodokļus.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un populārs temats. Lai gan pašas bankas ir vienas no lielākajiem ieguldītājiem modernos tehnoloģiju risinājumos, tipiski ar Fintech apzīmē nebanku uzņēmumus, piemēram, alternatīvā finansējuma vai norēķinu sniedzējus. Tādējādi starp Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ierindo, piemēram, Mintos (savstarpējo aizdevumu platforma), Nordigen (bankas kontu analīze), Capitalia (uzņēmumu finansēšana), Mobily (elektroniski norēķini), un Creamfinance (patērētāju finansēšana), savukārt Latvijā plaši izmantots starptautisks Fintech uzņēmums noteikti būtu minams Revulot (maksājumu kartes).

Bieži vien banku piedāvātie un uz tehnoloģijām bāzētie pakalpojumi nebūt neatpaliek no Fintech uzņēmumu demonstrētā. Par piemēru var minēt, piemēram, Swedbank budžeta un izmaksu plānotāju, SEB automātisko krājkasi vai Citadeles mobilo aplikāciju. Tomēr tipiski banku piedāvātie rīki ir ģeogrāfiski ierobežoti uz savu klientu auditoriju vietējā tirgū. Pretstatā klasiski Fintech jau no sākuma domā un darbojas starptautiski.

Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir jauni un veidoti ar mērķi piedāvāt vienu specifisku finanšu pakalpojumu. Rezultātā tie nav apgrūtināti ar sistēmām, filiālēm, regulējumiem un procedūrām, kas ir bankām. Jā, arī bankas mainās un ir spiestas mainīties līdzi videi, bet mainīt sistēmu noteikti ir grūtāk, nekā izveidot mūsdienīgu struktūru no jauna.

Latvijas jaunuzņēmumi pērn piesaistījuši 62 miljonus eiro, lielāko daļu no tiem piesaistījušas finanšu tehnoloģiju kompānijas Bitfurry un Creamfinance, katra vairāk nekā 20 miljonus eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2017. gadā jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 40% vairāk investīciju nekā 2016. gadā, un kopumā var redzēt, ka apjoms aug ar katru gadu. Interesanti, ka pērn tas ir pieaudzis, taču darījumu skaits ir līdzīgs. Tas norāda, ka uzņēmumi ir auguši un individuāli spēj piesaistīt jau lielākas investīcijas nākamajos raundos – ir bijuši salīdzinoši vairāk vēlīnas stadijas sēklas un A līmeņa investīciju raundi. Līdz ar to redzam, ka startup, kas iepriekš bijuši agrīnā stadijā, tagad ir attīstījušies un piesaista jau nākamā līmeņa investīcijas, kas kopumā norāda, ka ekosistēma aug un attīstās. Vairāk nekā 90% no investīcijām 2017. gadā ir piesaistītas no ārvalstu investoriem, un tikai neliela daļa no vietējiem investoriem, kas skaidrojams ar ES fondu finansējuma pārrāvumu 2017. gadā,» saka Egita Poļanska, Latvijas Startup asociācijas Startin.LV vadītāja.

Līdz ar aizvadītajā nedēļā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) darbību, iespējams, pārtrauks vairākas nebanku aizdevēju kompānijas un valstij garām aizies iepriekš šo kompāniju maksātie nodokļi. Šo kļūdu vēl ir iespēja labot Valsts prezidentam, atgriežot grozījumus otrreizējai izskatīšanai.

Priekšvēlēšanu populisma rezultātā pieņemot lēmumus, aizvadītajā nedēļā Saeimā tika apstiprināti grozījumi PTAL, kas paredz drastiskus ierobežojumus patēriņa kreditēšanas jomai. Nozarē strādājošie uzņēmumi atzīst – ja pārējos grozījumus vēl kaut cik var ieviest, tad likmes ierobežojums līdz 0,07% dienā pieliek punktu nozares tālākai attīstībai un daudzu uzņēmumu darbībai. Arī Ekonomikas ministrija (EM) pauž viedokli, ka šis likmes ierobežojums ir pārlieku liels. Ņemot vērā, ka grozījumi atbalstīti Saeimas galīgajā lasījumā, izšķirošais vārds vēl ir Valsts prezidentam, kurš var vai nu tos izsludināt, vai arī atgriezt otrreizējai izskatīšanai, uz ko cer nebanku nozarē strādājošie uzņēmumi.

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs.

Piektdien, 20. aprīlī, kodeksam pievienojās un to parakstīja nebanku kreditēšanas nozares tirgus līderi – AS «4finance», SIA «Creamfinance Latvia», kā arī SIA «ExpressCredit».

Labas prakses kodeksu izstrādāja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam, kas paredz profesionālajām biedrībām tiesības izstrādāt nozares kodeksu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai. Parakstot kodeksu, tas kļūst saistošs uzņēmumiem, kas pievienojušies kodeksam.

«Aicinām arī citus nozares uzņēmumus, tai skaitā tos, kuri nav asociācijas biedri, pievienoties šim kodeksam, lai nodrošinātu godīgu komercpraksi, vērtējot klientu maksātspēju,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Priekšvēlēšanu laikā nevajadzētu pieņemt sasteigtus lēmumus nebanku aizdevēju ierobežošanai, uzsver nozares pārstāvji.

Finanšu ministrijas (FM) rosinātie nebanku aizdevēju nozares ierobežojumi izkropļos finanšu tirgu, jo vienu nozares dalībnieku darbība tiks mākslīgi ierobežota, bet citu spēlētāju (banku) pozīcijas tendenciozi uzlabotas, komentējot FM lēmumu ierobežot nebanku kredītdevēju maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu, norāda nozares pārstāvji.

FM ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. FM ar tiem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. Aizdevēji uzsver, ka nedrīkst tik sasteigti virzīt nozīmīgus grozījumus likumā, kas ierobežo konkrētu finanšu segmentu, turklāt šobrīd FM risināmas daudz nopietnākas problēmas saistībā ar banku sektoru, nevis bez nopietnas analīzes jāierobežo viens sektors.

Šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši vismaz 34,9 miljonus eiro, liecina Latvijas startup asociācijas Startin.LV apkopotā informācija.

Asociācijas projektu vadītāja Elīze Rubesa piebilst, ka gads vēl nav beidzies un, iespējams, dati vēl var mainīties.

Vienu no šā gada publiski zināmajām lielākajām investīcijām – piecus miljonus eiro – piesaistīja tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma «Mintos». Turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt IBAN kontus un saņemt debetkartes. IBAN konts dos iespēju platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši «Mintos» kontā, savukārt debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos. Kopš uzņēmuma darbības sākuma platformā finansēti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā, padarot «Mintos» par lielāko šāda veida aizdevumu tirgu pasaulē.