Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

"Fitch" starp būtiskākajiem faktoriem, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tajā pašā laikā Latvijas mazā ekonomika, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kārtējo maksājumu konta deficīts un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uzreiz par trim atzīmēm samazinājusi Spānijas kredītreitingu, vēsta pasaules mediji.

Spānijas kredītreitings samazināts no A līmeņa līdz BBB līmenim, un retingam noteikta negatīva nākotnes prognoze, vēsta Reuters.

Fitch piešķīrusi Spānijai zemāko kredītreitingu no trim nozīmīgākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām. Patlaban Fitch vērtējumā Spānijas reitings atrodas vien divas pakāpes no «miskastes» statusa, kurā nonākot, paredzams, ka daudz investori pamestu Spānijā esošos īpašumus.

«Negatīvas nākotnes prognozes Spānijas reitingam sasaucas ar riskiem par situācijas pasliktināšanos eirozonā kopumā, ko īpaši apdraud krīze Grieķijā,» norādīts aģentūras paziņojumā par Spānijas reitinga samazināšanu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi Latvijas nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu.

Aģentūra apstiprinājusi arī kredītreitingu ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas ieguldījumiem attiecīgi BBB- un BBB, savukārt īstermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem - F3. Valsts kopējais kredītreitings ir noteikts BBB+, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Fitch pārstāvis Mikele Napolitano norādījis, ka Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma samazinājums līdz stabilam atspoguļo ārējās izaugsmes un finanšu vides straujo pasliktināšanos - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eirozonas dalībvalstīs negatīvi ietekmēs eksportu.

«Diemžēl negatīvie notikumi eiro zonā ir ietekmējuši arī Latvijas izredzes paaugstināt kredītreitingu tuvākajā laikā. Taču ļoti būtiski, ka Latvijas kredītreitings tiek saglabāts investīciju kategorijas līmenī, ņemot vērā Latvijas paveikto, lai līdzsvarotu valsts ekonomiku,» komentē finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija ir maksātnespējīga un jau martā nespēs pildīt obligāciju maksājumus, bet tās parādu nastas restrukturizāciju Fitch uzskatīs par bankrotu, pavēstījis reitingu aģentūras pārstāvis.

«Tas drīzumā notiks. Grieķija ir maksātnespējīga un tāpēc tā bankrotēs,» aģentūrai Reuters sacīja Fitch Suverēno un Starpvalstu grupas Eiropā, Tuvajos austrumos un Āfrikā vadītājs Edvards Parkers. «Tam nevajadzētu izraisīt pārsteigumu,» piebilda reitingu aģentūras pārstāvis.

E. Parkers arī uzsvēra, ka Fitch par bankrotu uzskatīs arī labprātīgu privāto investoru vienošanos par Grieķijas parādu daļēju norakstīšanu. «Mēs esam ilgu laiku teikuši, ka uzskatīsim šādu rīcību par maksātnespēju. Tas ir skaidrs bankrots, vienalga kādā veidā viņi to mēģina pasniegt,» norādīja Fitch pārstāvis.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Ekonomiskās krīzes nomāktajai Grieķijai būs nepieciešama jauna starptautiskā aizdevuma programma, atzinis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Ministrs kļuvis par vienu no pirmajām šāda ranga amatpersonām, kas atzinusi, ka Grieķijai būs nepieciešams jau trešais aizdevums. Vācijas kanclere Angela Merkele savukārt nesen pavēstījusi, ka vēl ir pāragri, runāt par papildu starptautisko palīdzību Grieķijai. V. Šeible gan nav atklājis detaļas par to, cik liels varētu būt aizdevums.

Valda viedoklis, ka Grieķijai nepieciešamā summa būs ievērojami mazāka, nekā jau piešķirtais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Savienības aizdevums 240 miljardu eiro apmērā. Jūlijā SVF aplēsa, ka Grieķijai būs nepieciešama papildus nauda aptuveni 11 miljardu eiro apmērā.

Fitch Ratings (Fitch) ir paaugstinājusi Eleving Group ilgtermiņa emitenta saistību izpildes reitingu (IDR) no “B-” uz “B” ar stabilu perspektīvu. Tāpat Grupas augstākās prioritātes nodrošināto parādu reitings paaugstināts uz “B” ar atmaksas reitingu “RR4”.

Kā norādīts Fitch ziņojumā, galvenie reitinga paaugstināšanas faktori bija Grupas pēdējo 24 mēnešu finanšu rezultāti, kompānijas sekmīgā darbība parāda struktūras diversifikācijā un kapitāla pieejamība. Atzinīgi novērtēta arī kompānijas biznesa modeļa stabilitāte svārstīgos ekonomiskajos apstākļos.

Fitch uzskata, ka Eleving Group progress korporatīvās pārvaldības jomā un iniciatīvas, kas vērstas uz gatavošanos iespējamam pirmreizējam akciju publiskajam piedāvājumam, par kuru tika ziņots 2024. gada aprīlī, ir pozitīvi vērtējamas, jo tās varētu vēl vairāk nostiprināt kreditoru tiesības. Eleving Group jau ir izveidojusi starptautisku uzraudzības padomi un tuvāko nedēļu laikā plāno publicēt dividenžu politiku. Fitch uzskata, ka tas papildina iepriekšējos pasākumus, kas ieviesti, kotējot obligācijas Frankfurtē un Rīgā.

Reitingu aģentūra Fitch samazinājusi Latvijas budžeta deficīta aplēses un palielinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi, norādot, ka Latvija turpina «pārsniegt uz to liktās cerības».

Fitch paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu augt par 3,5%, lai arī iepriekš aģentūra lēsa, ka Latvijas IKP augs par 2,5%, raksta Bloomberg.

Latvijas budžeta deficīts šogad varētu veidot 2% no IKP, savukārt iepriekš tika paredzēts budžeta deficīts 2,5% apmērā no IKP. Fitch paredz, ka līdz 2014. gadam valsts budžeta deficīts samazināsies līdz 0,8% no IKP.

Latvijā 2012. gadā palielinājušies fiskālie nodrošinājumi, un to veicināja augstāki par prognozētajiem nodokļu ienākumi, zemāki procentu un sociālo pabalstu maksājumi, norāda Fitch.

Tajā pašā laikā aģentūra prognozē preču eksporta kritumu 20% apmērā, ko ietekmēs vājais ārējais pieprasījums.

Pastāv «vērā ņemama» iespēja, ka Itālijas kredītreitings šomēnes tiks samazināts, pavēstījis reitingu aģentūras Fitch vadītājs.

Fitch vadītājs Deivids Railijs (David Riley) kā iesmeslu minējis to, ka Itālijai trūkst plāna, kā pārvarēt parādu krīzi un valsts lielos parādus.

Jau pagājušajā mēnesī Fitch brīdināja, ka varētu tikt samazināts gan Itālijas A+, gan citu eirozonas valstu kredītreitings. Iespējams, ka reitings varētu tikt samazināts arī Spānijai, Beļģijai, Īrijai, Slovēnijai un Kiprai.

Cits reitingu aģentūras Fitch pārstāvis norādīja, ka viņš neparedz Francijas reitinga samazinājumu 2012. gadā. Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Fitch Francijas AAA kredītreitinga nākotnes izredzes ir samazinājis no stabilām uz negatīvām. Tas nozīmē – pastāv iespēja, ka valsts kredītreitngs varētu tikt samazināts tuvāko 12- 18 mēnešu laikā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Piektdien, 12. aprīlī, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch paziņoja par Latvijas kredītreitinga apstiprināšanu esošajā A- līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch informē, ka Latvijas kredītreitingu A- līmenī uztur sekmīgi īstenotā valsts finanšu un institucionālā pārvaldība, kā arī stabilais politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē zemo vispārējās valdības parāda līmeni, kas ir viens no zemākajiem līdzīga kredītreitinga valstu vidū, kā arī nelielo budžeta deficītu. Ekonomikas izaugsme 2018. gadā bijusi 4,8 %, un sagaidāms, ka tuvākajos gados tā saglabāsies vidēji 3,1 % apmērā. Fitch prognozē, ka mērenāka ekonomikas izaugsme un algu pieaugums tuvāko divu gadu laikā atvieglos ietekmi uz darba tirgu, samazinot ekonomikas pārkaršanas risku.

Brazīlija nav atbalstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lēmumu par finanšu palīdzības maksājuma piešķiršanu parādu māktajai Grieķijai, atklājis Brazīlijas pārstāvis SVF valdē, kurš arī atturējies no plānotā maksājuma apstiprināšanas.

Paulo Nogeiras Batista paziņojums izskanējis vienlaikus ar SVF atzinumu, ka Grieķijai būs nepieciešami papildus 10,9 miljardi eiro. «Pēdējo laiku notikumi Grieķijā apstiprina mūsu lielākās bažas,» sacījis Paulo Batista.

«Grieķijas reformu programmas ieviešana ir bijusi neapmierinoša gandrīz visās jomās, bet valsts parāda ilgtspējas un ekonomikas izaugsmes tempu aplēses ir pārāk optimistiskas,» Brazīlijas pārstāvja IMF sacīto citē Euobserver.

«Bezgalīgā ekonomiskā depresija un augstais bezdarba līmenis novedis pie politiskām nesaskaņām. Vienlaikus vispārējā pārliecība, ka smagais taupības režīms situāciju padara tikai sliktāku un nav atmaksājies, iznīcinājusi jebkuru sabiedrības atbalstu reformu programmai,» pauda P. Batista.

Nākamajā gadā Grieķijas problēmas netiks atrisinātas un nāksies izstrādāt jaunus pasākumus, lai palīdzētu ekonomiskās krīzes māktajai valstij, atzinis Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms.

Tādējādi Eirogrupas vadītājs kļuvis par kārtējo augsto eirozonas amatpersonu, kas publiski atzinusi, ka ar esošo starptautiskā aizdevuma programmu Grieķijai nepietiks un, iespējams, Atēnām nāksies piešķirt jaunu aizdevumu.

Sarunā ar laikrakstu Het Financieele Dagblad J. Dijselblūms norādīja, ka «Grieķijas problēmas 2014. gadā netiks atrisinātas un būs jānotiek kaut kam vēl». Vienlaikus Eirogrupas vadītājs uzsvēra, ka jebkuras palīdzības veids un izmērs būs atkarīgs no Grieķijas veikto reformu progresa.

Iespēju, ka Grieķijai būs nepieciešams jau trešais starptautiskais aizdevums, atzinis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible. Vācijas ministrs jau iepriekš brīdinājis gan Vācijas parlamentu, gan masu medijus, ka Eiropas nodokļu maksātājiem vajadzēs Grieķijai aizdot papildus naudu. Runas par gaidāmo trešo starptautiskās palīdzības programmu Grieķijai Vācijā līdz šim bijušas visai pieklusinātas, jo Berlīne vēlas izvairīties no nepopulāru tēmu pārspriešanas pirms septembrī gaidāmajām vēlēšanām.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pazeminājusi Grieķijai piešķirto reitingu no CC līdz «selektīvai maksātnespējai». Tādējādi šī valsts kļuvusi par pirmo eirozonas dalībnieci, kurai piešķirts šāds reitings.

S&P «ir samazinājusi [Grieķijas] CC ilgtermiņa un C īstermiņa kredītreitingus līdz SD (selektīva maksātnespēja),» norādīja reitingu aģentūra, vēsta AFP.

Aģentūra skaidro, ka reitings samazināts ņemot vērā Grieķijas vienošanos ar parāda vērtspapīru īpašniekiem par tā norakstīšanu. S&P norādīja, ka, Grieķijas parāda restrukturizācijas procesam beidzoties, aģentūra pārskatīs valsts reitingu no jauna un, iespējams, to paaugstinās līdz CCC. Tiek prognozēts, ka līdzīgi rīkosies arī citas reitingu aģentūras, ieskaitot Moody’s Investors Service un Fitch Ratings.

Grieķijas valdība norāda, ka šāds solis bija gaidīts un tas neietekmēs banku nozari. «Šim reitingam nav nekādas ietekmes uz Grieķijas banku sistēmu,» uzsvēra valsts finanšu ministrija.

Pēc vienošanās panākšanas par Atēnu parādu restrukturizācijas, Grieķijai ir dota «jauna iespēja», lai mēģinātu atjaunot grūtībās nonākušo ekonomiku, sarunā ar CNBC pavēstījis valsts finanšu ministrs Evangels Venizels.

Piektdien starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s Investors Service un Fitch pavēstīja, ka uzskata Grieķiju par bankrotējušu. Fitch Grieķijai piešķirto reitingu samazināja līdz «ierobežotai maksātnespējai», savu lēmumu skaidrojot ar valsts parāda restrukturizāciju, kuras ietvaros grieķu parādu kalni samazināsies par vairāk nekā 100 miljardiem eiro.

Tomēr Grieķijas finanšu ministrs uzsvēra, ka parādsaistību norakstīšana ir valsts iekšējā lieta, kas skar bankas un finanšu subjektus. «Tas nav tik svarīgi kā reāla ekonomika,» klāstīja E. Venizels. «Tirgus ļoti labi zina, ka šis piedāvājums ir unikāls, kā arī ļoti labs un peļņu nesošs,» sacīja Grieķijas finanšu ministrs. Tāpat viņš noliedza izskanējušos pieņēmumus, ka Grieķijai vajadzēs trešo starptautiskā aizdevuma programmu.

Eirozona bloķējusi daļu summas no starptautiskā aizdevuma kārtējā maksājuma Grieķijai. Monetārās savienības līderi vienojušis par viena miljarda eiro aizturēšanu, līdz radīsies skaidrība par Grieķijas politisko nākotni.

Kopumā ceturtdien Grieķijai bija plānots piešķirt kārtējo maksājumu 5,2 miljardu eiro apmērā no 130 miljardu eiro lielā aizdevuma. Pēc eirozonas lēmuma Grieķija saņems tikai 4,2 miljardus eiro. Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisms (EFSF) arī norāda, ka Grieķijai maijā visa summa nebūs vajadzīga. Eiropas glābšanas fonds norāda, ka līdzīgi rīkojies arī iepriekš, kad Grieķijai maksājums neesot bijis vajadzīgs pilnībā.

Līdz šim Vācija, Somija un Luksemburga iebilda par pilnas summas izmaksu Grieķijai, līdz valstī netiks izveidota valdība. «Mums skaidri jāpasaka Grieķijas iedzīvotājiem, ka pašlaik situācija ir ļoti nopietna, ka neviena Eiropas Savienība nedos grieķiem naudu, kamēr tur nav funkcionējošas valdības,» iepriekš izteicās Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.

Nākamā gada sākumā finanšu krīzes nomocītajai Grieķijai vajadzēs papildu finansējumu no Eiropas partneriem, secinājusi Vācijas Centrālā banka.

Bankas iekšējās lietošanas dokumentā, kurš nonācis laikraksta Der Spiegel rīcībā, teikts, ka nākamgad Eiropas valstis noteikti vienosies par jaunu starptautiskā atbalsta programmu Grieķijai. Vācijas Centrālās bankas eksperti arī secinājuši, ka ievērojami pieauguši riski, kas ir saistīti ar esošo aizdevuma programmu Grieķijai, bet kārtējā maksājuma kārtas piešķiršana Atēnām jūnijā bijusi politiski motivēta.

Izskanējušās ziņas nav komentējusi ne Vācijas Centrālā banka, ne arī valsts Finanšu ministrija. Analītiķi tikmēr norāda, ka izskanējušās ziņas par Grieķijai nepieciešamo finansējumu, palielinās spiedienu uz kancleri Angelu Merkeli, kas, kā uzskata Vācijas opozīcija, pirms septembrī paredzētajām vēlēšanām nevēlas atklāt Atēnu glābšanas apmērus.

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Grieķijai nevajadzēja ļaut iestāties eirozonā 2001. gadā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus kritizējot bijušā kanclera Gerharda Šrēdera «nepareizos» lēmumus, kā vienus no eirozonas krīzes «sākuma punktiem».

«Kanclers Šrēders akceptēja Grieķijas iestāšanos un vājināja Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktu. Abi lēmumi bija būtiski nepareizi un kalpoja kā sākumpunkts šī brīža nepatikšanām,» uzstājoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā, sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka vēlas redzēt spēcīgu eirozonu, kuras sasniegšanai tādās valstīs kā Grieķija nepieciešams veikt nopietnas reformas. «[Vienota eirozona] ir dārgums un svētība un mēs nevaram iedomāties, ka kāds to apšauba. Eiro ir vairāk nekā valūta – šī iemesla dēļ mēs esam izrādījuši solidaritāti, bet solidaritāte vienmēr ir saistīta ar reformu veikšanas atbildību valstīs, kas to saņem,» sacījusi A. Merkele.