Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atzinis, ka nav spējis pilnībā apzināties Grieķijas starptautiskā aizdevuma noteikumu sekas uz valsts ekonomiku.

Fonds atzinis, ka pieļāvis kļūdas, analizējot situāciju Grieķijā, pārvērtējot parādu krīzes māktās valsts ekonomikas izaugsmes perspektīvas un baidoties no «finanšu infekcijas» izplatīšanās uz citām valstīm. «Pārskatot to, ko mēs visu laiku esam darījuši, var secināt, ka ir lietas, kuras būtu varējis paveikt citādāk,» atzinis SVF Grieķijas misijas vadītājs Pols Tomsens.

SVF speciālistiem savulaik bijušas šaubas par Grieķijas spējām apkalpot savu parādu, tomēr fonds nolēmis piedalīties Grieķijas glābšanā. Lai to izdarītu, nepieciešams, lai izpildītos četri kritēriji, un viens no tiem nosaka, ka jābūt lielai iespējai, ka attiecīgās valsts parāds vidējā termiņā ir ilgtspējīgs.

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Kipra joprojām, pat pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas, saskaras ar būtiskiem riskiem savai ekonomikai, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), vienlaikus prognozējot, ka valsti var piemeklēt dziļāka recesija nekā iepriekš ticis prognozēts.

SVF uzskata, ka krīzes negatīvais iespaids Kiprā varētu būt pat vēl lielāks nekā patlaban tiek prognozēts. Fonds uzskata, ka ekonomiskā izaugsme valstī ir «neskaidra», bet ekonomiskā lejupslīde var izraisīt bankrotu, nekustamā īpašuma cenu un bezdarba spirāli. Šādā gadījumā Kipru var piemeklēt dziļāka un smagāka recesija nekā ticis prognozēts.

Fonds arī paudis bažas, ka uzticības krīze Kiprai varētu samazināt ārvalstu investīcijas valstī, kas turpinātu graut tās banku sistēmu. Saskaņā ar SVF aplēsēm, Kipras iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 9%, bet nākamgad – par 4%. Savukārt bezdarba līmenis 2014. gadā sasniegšot 17%. Tautsaimniecības rādītāji Kiprā varot samazināties arī spēcīgāk.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Grieķija kļuvusi par pirmo attīstīto valsti, kas šķirsies no šī statusa, pavēstījusi aģentūra MSCI, kas veido valstu attīstības reitingu.

Parādu krīzes nomocītās valsts ekonomika nespējot pildīt kritērijus, kurus noteikusi MSCI. Aģentūra norādījusi uz Grieķijas ekonomikas stagnāciju, apjomīgo parādu slogu, apgrūtinājumiem, kas saistīti ar kapitāla piesaisti, kā arī ar valsts vērtspapīru tirgu, kas kopš 2007. gada zaudējis 83% savas vērtības. Oficiāli Grieķijai attīstības valsts statuss tiks piešķirts novembrī, norāda Wall Street Journal.

Līdz 2001. gadam MSCI Grieķijai bija noteikusi attīstības valsts statusu, tomēr pēc tam, kad valsts ieviesa eiro, aģentūra patlaban parādu krīzes nomocītajai valstij piešķīra attīstītas valsts statusu.

Aģentūra MSCI sākot no 1987. gada reitingus nosaka 79 valstīm. Tās tiek iedalītas balstoties uz to ekonomiku izmēru, tirgus pieejamību, kapitāla plūsmu un likumdošanas ietvaru. Par attīstītām valstīm MSCI nosaka tādas, kurām ir plašs vērtspapīru tirgus un pastāv maz šķēršļu ārvalstu kapitāla piesaistei.

Latvijas eksportam klājas visnotaļ labi. Arī tuvākā laika prognozes par pieprasījumu ārējos tirgos ir visumā apmierinošas, lai gan skaidrs, ka izaugsme bremzēsies un ir zināmi riski. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā strādāt un eksportēt gudrāk.

Tās ir vien pāris atziņas no DB gada nozīmīgākās konferences Biznesa prognozes 2019 sadaļas, kas bija veltīta mūsu valsts eksportspējai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, eksporta vērtība šajā gadā (oktobra dati) ir vairāk nekā viens miljards eiro. Galvenie eksporta virzītājspēki šogad ir lauksaimniecības preces un pārtika, koksne, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces.

Lai arī eksports ir būtisks priekšnoteikums izaugsmei, jo Latvija sava mazā tirgus dēļ nevar balstīties tikai uz iekšējo patēriņu, tomēr ar to ir saistīti vairāki riski. Vispirms jau tā ir atkarība no pieprasījuma svārstībām ārējos tirgos, kas ietekmē produkta cenu, tāpat eksportā uz trešajām valstīm pastāv valūtas svārstību riski. Līdztekus jāmin politiskie riski, piemēram, saspringtās attiecības ar Krieviju, tarifu karš starp Ķīnu un ASV, protekcionisma tendences pasaulē.

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Uzbekistāna otrdien devalvējusi savu nacionālo valūtu sumu gandrīz par pusi nolūkā likvidēt valūtas melno tirgu un veicināt ārvalstu investīciju piesaisti.

Oficiālā kursa noteikšanu pēc tirgus principiem paredz prezidenta Šavkata Mirzijojeva pagājušajā nedēļā parakstītais dekrēts.

Pēc Uzbekistānas centrālās bankas pirmdienas oficiālā kursa, viens ASV dolārs bija līdzvērtīgs 4210 sumiem, bet jau otrdien viena dolāra dolāra vērtība oficiāli ir 8100 sumi - vairāk nekā 7700 sumi melnajā tirgū.

No otrdienas uzņēmumi un iedzīvotāji ārvalstu valūtu par oficiālo kursu var iegādāties neierobežotā daudzumā. Līdz šim par oficiālo kursu ārvalstu valūtu varēja iegādāties tikai ļoti ierobežots uzņēmumu un personu loks, pārējiem, kam bija nepieciešama ārvalstu valūta, tā bija jāpērk nelegāli melnajā tirgū.

Iepriekšējā valūtas maiņas kontroles sistēma «bija radījusi neefektīvu privilēģiju sistēmu atsevišķām nozarēm un uzņēmumiem», teikts Mirzijojeva dekrētā. Tika uzskatīts, ka valūtas maiņas melno tirgu kontrolē un no tā iedzīvojas augsta ranga amatpersonas.

Globālās ekonomikas atveseļošanās uzlabojas un paātrinās, kas nozīmē, ka izaugsme šogad būs straujāka par iepriekš prognozēto, otrdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Fonds prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,5%, nevis 3,4%, kā tika lēsts janvārī.

Tādējādi globālās ekonomikas izaugsmes prognozi SVF paaugstinājis pirmo reizi pēdējos divos gados.

Fonds arī prognozē, ka nākamgad pasaules ekonomika pieaugs par 3,6%, bet līdz 2022.gadam izaugsmes temps paātrināsies līdz 3,8%.

Vienlaikus gan SVF norāda uz vairākiem riskiem, kas varētu apdraudēt šīs prognozes. Starp tiem ir finanšu sistēmas regulējošo noteikumu atvieglošana, protekcionisma ieviešana un imigrācijas ierobežošana, kas ir ASV prezidenta Donalda Trampa politikas programmas pamatā.

SVF prognozē, ka ASV ekonomika šogad palielināsies par 2,3% un 2,5% nākamgad, fondam saglabājot nemainīgas janvārī publiskotās aplēses. Fonds uzskata, ka nodokļu samazinājumi un citi ekonomikas stimulēšanas pasākumi, ko varētu ieviest Tramps, palielinās fiskālo deficītu un veicinās inflāciju, pieprasot valsts centrālajai bankai īstenot straujākus bāzes procentu likmes paaugstinājumus.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) no CCC līdz SD (selektīva maksātnespēja) samazinājusi parādu krīzes skartās Kipras kredītreitingu.

«Mēs samazinājām Kiprai piešķirto kredītreitingu līdz selektīvai maksātnespējai pēc tam, kad valdība pavēstīja, ka veiks obligāciju apmaiņu. Mūsuprāt, obligāciju apmaiņa groza attiecīgo parādsaistību noteikumus un ir tas, ko mēs, saskaņā ar kritērijiem, uzskatām par krīzes apmaiņu,» izplatītajā paziņojumā norāda S&P.

S&P norāda, ka paredzētā darījuma ietvaros vairāk nekā 50% Kipras parādzīmju tiks nomainītas ar citām obligācijām, kurām ir garāks atmaksas termiņš, bet lielākā daļā šajā programmā iesaistīto ir valsts komercbankas.

Reitingu aģentūras ekonomisti norāda, ka varētu paaugstināt Kipras reitingu, ja vien obligāciju apmaiņas process norisināsies veiksmīgi un kā iecerēts.

Valsts, no budžeta līdzekļiem samaksājot AS Liepājas metalurgs vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit S.p.A., šo naudu nav zaudējusi, bet gan ieguldījusi un no šī ieguldījuma var gūt peļņu, uzskata bijušais finanšu ministrs un biedrības Latvijas attīstībai vadītājs Einars Repše.

«Valsts patlaban būtībā ir pārkreditējusi Liepājas metalurgu, un uzņēmums tagad ir parādā nevis ārzemju bankai, bet valstij. Šī nauda nav zaudēta - valstij tagad ir jāpārņem uzņēmums, jāsaved tas kārtībā un jāpārdod kādam investoram. Tādā veidā modernizācijā ieguldītie līdzekļi nav uzskatāmi par zaudētiem, ar to valsts vēl var nopelnīt,» sacīja Repše.

Viņš norādīja, ka patlaban valstij ir laba izdevība iegūt savā īpašumā uzņēmumu par galvotā kredīta cenu, jo bankrota gadījumā uzņēmumi ir lēti iegūstami.

«Tas arī būtu jādara. Metalurģijas nozare Eiropā un pasaulē, neapšaubāmi, atkopsies, un Liepājas metalurga produkcija atkal būs nepieciešama,» piebilda Repše.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Kipras prezidents Niks Anastasiads paziņojis, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem, lūdzot papildus finansējumu parādu krīzes skartās valsts glābšanai no maksātnespējas. Tikmēr ne Eiropas Savienība (ES), ne arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Kiprai papildus finansējumu neplānojot piešķirt, paziņojušas amatpersonas.

^{[Papildināts viss teksts]}

Prezidents esot jau runājis ar Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu, kā arī plānojot rakstīt vēstuli EK priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam, vēsta AFP.

«Vēstule Barrozu un Van Rompeja kungiem, ņemot vērā sarežģīto laika posmu, kurš mums jāpārvar, kā arī stingros pasākumus, kas mums noteikti, atspoguļos vajadzību pēc ES politikas izmaiņām attiecībā pret Kipru, piešķirot papildus palīdzību,» norādījis N. Anastasiads.

Lūgts konkretizēt, kas ticis pārrunāts ar O. Rēnu, Kipras prezidents skaidrojis, ka galvenais iemesls šādam kontaktam bijis saistīts ar finanšu krīzes satricinātās salas centieniem panākt labāko risinājumu esošajos apstākļos.

Vācija atlikusi lēmuma pieņemšanu par kārtējā starptautiskās palīdzības maksājuma piešķiršanu Grieķijai, jo valsts nav izpildījusi visus nepieciešamos priekšnoteikumus.

Lēmuma pieņemšana atlikta līdz nākamās nedēļas sākumam. «Troikas (Grieķijas starptautiskie aizdevēji) provizoriskās aplēses liecina, ka galvenie priekšnoteikumi ir izpildīti, tomēr joprojām jāpaveic atsevišķi darbi,» pavēstījis Vācijas Finanšu ministrijas pārstāvis Hanss Joahims Narzinskis.

Vācijas parlamenta budžeta komisijai, lai atbalstītu starptautiskās palīdzības maksājuma 2,5 miljardu eiro piešķiršanu Grieķijai, nepieciešams redzēt valsts apņemšanos izpildīt visus nosacījumus, tāpēc lēmuma pieņemšana atlikta līdz nākamajai nedēļai, skaidrojusi Berlīne, vēsta Reuters.

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Aizņemšanās vajadzība nākamajos gados ir gana liela, jo ir jāaizņemas ne tikai, lai pārfinansētu eiroobligācijas, bet arī lai finansētu budžeta deficītu un aizdevumus pašvaldībām. Kopējie plānotie aizņemšanās apjomi nākamos četrus gadus ir vismaz trīs miljardi eiro ik gadu. Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kāds budžeta deficīts beigās tiks apstiprināts, kā pildīsies nodokļu ieņēmumi," teica Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka šo naudu ir plānots piesaistīt ar dažādiem instrumentiem, bet galvenokārt tās būs obligāciju emisijas starptautiskajos finanšu tirgos eiro vai ASV dolāros, līdzīgi, kā Valsts kase to darīja šogad.

Nākamais instruments, ko Valsts kase izmantos, būs obligāciju izsoles jeb tā saucamie papildu laidieni iepriekš emitētajām obligācijām ar primāro dīleru starpniecību jeb piecām bankām Latvijā, kā arī Austrijas "Erste Bank".

Reaģējot uz Krievijas rubļa vērtības samazināšanos un bažījoties par to, ka varētu tikt devalvēts Baltkrievijas rublis, Baltkrievijas iedzīvotāji pēdējās dienās aktīvi uzpērk ārvalstu valūtu.

Tādēļ Baltkrievijas centrālā banka noteikusi 30% nodokli ārvalstu valūtas pirkšanas darījumiem gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Centrālā banka norādījusi, ka nodoklis būs spēkā uz laiku.

Centrālā banka arī noteikusi, ka visiem eksportētajiem puse no to ienākumiem vietējā valūtā ir jākonvertē Baltkrievijas rubļos. Lai mazinātu ārvalstu valūtas uzpirkšanu, paaugstinātas procentu likmes, piektdien norādīts Baltkrievijas centrālās bankas paziņojumā.

Baltkrievija jau 2011.gadā piedzīvoja nopietnu ekonomikas krīzi ar valūtas devalvāciju un strauji augošu inflāciju.

Baltkrievijas rubļa vērtība piektdienas rītā bija par 8% mazāka nekā dienu iepriekš.

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Ķīnas apjomīgās parādsaistības turpina palielināties, bīstami paaugstinot riskus attiecībā uz valsts ekonomikas izaugsmes strauju palēnināšanos, otrdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), aicinot Pekinu paātrināt strukturālo reformu īstenošanu.

SVF, kas vairākkārt brīdinājis Ķīnu par tās parādsaistību palielināšanos, norāda, ka pasaulē otrajai lielākajai ekonomikai nepieciešams nodrošināt ilgstpējīgu izaugsmi.

Lai arī Ķīnas ekonomikas vidēja termiņa izaugsmes prognozes ir uzlabojušās, tas skaidrojams ar privāto un sabiedrisko parādsaistību turpmāku kāpumu, tādējādi palielināti riski vidējam termiņam, uzsver fonds.

SVF saglabājis Ķīnas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam 6,7% apmērā, taču fonds brīdina, ka valsts parādsaistības var pieaugt no aptuveni 235% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pērn līdz vairāk nekā 290% no IKP 2022.gadā.

Tāpat fonds aicina Ķīnu paātrināt reformu īstenošanu, lai veicinātu patēriņa pieaugumu.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) aicinājis Franciju, Eiropas otro lielāko ekonomiku, palēnināt fiskālās konsolidācijas tempu, lai tādējādi veicinātu tautsaimniecības trauslo atveseļošanos.

SVF uzslavējis Francijas sasniegto un norādījis, ka Parīzei izdevies ievērojams sabiedrisko finanšu konsolidācijas progress, tomēr vienlaikus arī aicinājusi samazināt konsolidācijas tempus, lai tādējādi atbalstītu izaugsmi. Pretējā gadījumā Francija riskē likvidēt ekonomikā notiekošo nelielo izaugsmi.

Fonds prognozē, ka Francijas ekonomika šogad varētu samazināties par 0,2%, gadu noslēdzot ar recesiju, bet nākamgad pieaugt par 0,8%. Savukārt gadu vēlāk – 2015. gadā – Francijas ekonomika varētu palielināties par 1,5%.

Institūcija norādījusi, ka Francijai jāturpina valsts izdevumu samazināšana, taču tajā pašā laikā Parīzei nav ieteicams palielināt nodokļus, kas jau tāpat ir vieni no augstākajiem pasaulē.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis nākamā gada pasaules ekonomikas prognozes, skaidrojot to ar lēnāku izaugsmi Ķīnā, Indijā, Brazīlijā un citās attīstības valstīs.

SVF uzskata, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 2,9%, bet nākamajā gadā – par 3,6%. Iepriekš fonds prognozēja, ka šogad globālā ekonomika piedzīvos izaugsmi par 3,2%, bet nākamajā gadā – par 3,8%.

Fonds atzīst, ka ekonomiskā izaugsme daudzviet pasaulē ir palēninājusies. SVF galvenais ekonomists Olivers Blanšards arī brīdinājis, ka pasauli varētu piemeklēt ievērojami finanšu satricinājumi, ja ASV tuvākajās dienās nepalielinās aizņemšanās limitu – tā sauktos parādu griestus, lai izvairītos no maksātnespējas. Tāpat ASV jau astoto dienu turpinās daļēja valdības darba apturēšana.

Eirozonas bankām nepieciešams fundamentālas biznesa modeļu izmaiņas, paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds, norādot, ka aizdevēji aizvien, sešus gadus pēc finanšu krīzes nav atlētu pozīcijā, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos.

Kā raksta Financial Times, ikgadējā Pasaules finansiālās stabilitātes ziņojumā fonds norāda, ka bankām vienotās valūtas reģionā ir jāpalielina dažu aizdevumu izmaksas. SVF brīdina, ka zemās likmes eirozonā nav atbilstošas, lai balstītu tādu risku uzņemšanos, kas ļautu veicināt ekonomikas izaugsmi.

SVF norāda, ka, kamēr pasaulei bija nepieciešamas zemas likmes, lai atbalstītu izaugsmi, zemās aizņemšanās izmaksas riskē veidot tālāku nesabalansētību. Bankas, īpaši eirozonā ir kļuvušas pārlietu drošas tā saucamai normālai dzīvei, taču nav pietiekami spēcīgas, lai būtu atlēti, kas var pamatīgi atbalstīt ekonomikas atveseļošanos.

Grieķijas bezdarba līmenis šā gada jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 25,1%, savukārt bezdarba līmenis jaunu cilvēki vidū bija 54,2%, liecina jaunākie oficiālie dati.

Jūlijā Grieķijā bez darba bija 1,26 miljoni cilvēku, un aprēķināts, ka pēdējā gada laikā ik dienas darbu zaudēja aptuveni tūkstotis grieķu, citējot Grieķijas Statistikas institūcijas datus, vēsta BBC. Salīdzinājumam, 2008. gada jūlijā Grieķijā bija reģistrēti 364 tūkstoši bezdarbnieku.

Paredzams, ka ieviešot taupības pasākumus un turpinoties krīzei, bezdarba līmenis nākamajos gados pieaugs.

2010. gada aprīlī, kad Grieķija saņēma pirmo aizdevumu un tika uzsāka taupības pasākumu ieviešana, bezdarba līmenis Grieķijā bija vien 11,8% apmērā, norāda BBC. Jau rakstīts, ka taupības režīms Grieķijā pasliktinājis šīs valsts ekonomisko situāciju – tā atzinis Starptautiskais Finanšu institūts (IIF), kas apvieno pasaules bankas un apdrošinātājus. Tāpat jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds, izvērtējot pašreizējo situāciju Īrijā, atklājis, ka ir kļūdījies par izmaksu cirpšanas un nodokļu paaugstināšanas politiku – negatīvā taupības pasākumu ietekme uz ekonomiku bijusi daudz lielāka, nekā fonds tika rēķinājis iepriekš.