Laikā, kad Latvija bauda nepieredzētu labvēlību starptautiskajos finanšu tirgos, par prioritāti kļuvusi valsts iekšējā parāda īpatsvara palielināšana. Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un ekonomikas eksperti atzīst – ir pamats cerēt, ka, refinansējot ekonomiskās recesijas laikā uzņemtās parādsaistības pret Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK), valsts parāda apkalpošanas izmaksas varētu pat sarukt, nevis pieaugt.
Lai arī lielai daļai sabiedrības vēl arvien ir pamats būt neapmierinātai ar valsts ekonomiskās attīstības kursu, šobrīd iezīmējušās arī atsevišķas gaišās puses. Proti, nemitīgā jostu savilkšana Latviju padarījusi par savdabīgu paraugskolēnu, kam starptautiskajos finanšu tirgos nauda tiek aizdota ļoti labprāt, turklāt ievērojami izdevīgāk, nekā iespējams aizņemties grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm.
Piemēram, 31. oktobrī notikušajā desmit gadu obligāciju izsolē valstij līdzekļus izdevies piesaistīt ar 3,2% likmi gadā. Šajā pašā dienā Spānijas desmit gadu obligāciju ienesīgums otrreizējā vērtspapīru tirgū sasniedza 5,64%. Savukārt 5. decembrī Latvija veiksmīgi emitēja septiņu gadu obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,75 % gadā. To ienesīgums ir 2,889%, kas ir vēsturiski zemākā vērtspapīru likme, kopš Latvija veic publiskus aizņēmumus starptautiskajos tirgos.
«Šī emisija apliecina, ka patlaban finanšu tirgū mēs varam aizņemties lētāk nekā starptautiskās programmas ietvaros. EK aizdevumam, kas tika saņemts vairākos pārskaitījumos, vidējais atmaksas termiņš ir septiņi gadi. Šī EK aizdevuma vidējā svērtā likme ir aptuveni 3,15 %. Šobrīd septiņu gadu aizņēmuma dolāros likme ir 2, 889 %, bet, ņemot vērā valūtas mijmaiņas darījumus, kas noslēgti, lai mazinātu valūtas kursa svārstību riskus, efektīvā likme eiro izteiksmē ir vēl zemāka – tuvu pie 2,5 %,» skaidro K. Āboliņš.
Īstermiņa parādzīmju ienesīguma likmes ir vēl zemākas, piemēram, 14. novembra izsolē viena gada valsts parāda vērtspapīri investoriem tika pārdoti ar 0,65% vērtu ienesīgumu. Tomēr ne vienmēr tā ir bijis un labi ekonomiskie rādītāji automātiski nenozīmē to, ka naudu iespējams piesaistīt lēti. Vēl pirms nepilniem sešiem gadiem, ekonomikas ziedu laikos, proti, 2007. gadā viena gada obligāciju likmes bija 8–10 reizes augstākas nekā patlaban. Turklāt arī gara termiņa obligāciju ienesīguma likmes daudz neatšķīrās no īstermiņa aizņēmuma vērtspapīriem noteiktā ienesīguma. Piemēram, 2007. gada 14. marta izsolē valsts aizņēmuma vērtspapīru ar dzēšanas termiņu nākamā gada janvārī vidēji svērtā aizņēmuma likme sasniedza 5,11%, savukārt šā paša gada augustā pārdoto desmit gadu obligāciju ienesīgums bija 5,65%.