13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem sekotāju.

Visus izdevniecības darbiniekus, kuri pārvaldīja kontu, hakeri atvienoja no profila un sāka ievietot savus ierakstus, un nomainīja nosaukumu. Ilgas sarakstes rezultātā esam atguvuši kontu, taču savu profilu joprojām nevaram izmantot, jo “Facebook” atsakās atdot medijam atpakaļ nosaukumu db.lv. Ielūkojoties “Facebook” db.lv profilā, es joprojām strādāju uzņēmumā ar nesaprotamu nosaukumu.

“Facebook” norāda, ka nevar mums šobrīd palīdzēt un mainīt nosaukumu. Saka mums paldies par pacietību, nododot mūsu lietu nākamajiem izskatītājiem, bet mēs bezspēcīgi noraugāmies, kā tas ietekmē mūsu saziņu ar lasītājiem. Pareizāk būtu teikt, ka noved mūs pie nespējas sazināties ar saviem 26 tūkstošiem sekotāju. Pēc ignorēšanas no “Facebook” puses vērsāmies Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās un sākotnēji saņēmām atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču mūsu sūdzība par atteikumu ir sadzirdēta, un 20. novembrī saņēmām ziņu, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atceļams un atteikuma materiāls nosūtāms papildu pārbaudei.

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

ASV federālie un štatu regulatori trešdien iesnieguši prasības tiesā pret sociālo mediju milzi "Facebook", apsūdzot to ļaunprātīgā dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā un cenšoties panākt, lai "Facebook" pārdod platformas "Instagram" un "WhatsApp".

""Facebook" rīcība nolūkā nostiprināt un saglabāt savu monopolu liedz patērētājiem iespēju gūt labumu no konkurences," norāda ASV Federālās tirdzniecības komisijas (FTC) konkurences biroja direktors Īans Koners.

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu 

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem...

Atsevišķas prasības tiesā iesniegusi gan FTC, gan regulatori no 48 ASV štatiem un teritorijām.

Prasībās teikts, ka "Facebook" centies apspiest konkurenci, 2012.gadā iegādājoties platformu "Instagram" un 2014.gadā - "WhatsApp".

Pēc šīs regulatoru prasības gaidāma sīva cīņa tiesā, jo šīs platformas kļuvušas par aizvien svarīgāku "Facebook" biznesa modeļa elementu un tikušas integrētas tā tehnoloģijā.

Gan Facebook, gan valstij vienalga 

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem...

"Facebook" sola aizstāvēties un noraida tam izvirzītās apsūdzības.

FTC šogad paziņoja, ka pārskatīs piecu lielāko tehnoloģiju uzņēmumu "Amazon", "Apple", "Facebook", "Microsoft" un "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" - pēdējā desmitgadē īstenotos pārņemšanas darījumus, paverot durvis potenciālām pretmonopolu izmeklēšanām.

Latvijā 4.novembrī plānots atklāt "Facebook" apmācību platformu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem "Boost with Facebook", kurā bez maksas būs pieejami dažādi interaktīvi tiešsaistes apmācību materiāli, informē digitālās platformas pārstāvji.

Šajā vietnē būs atrodami vebināri par uzņēmumu klātbūtnes un atpazīstamības veicināšanu interneta vidē, radoša satura izveidi, kā arī dažādu Latvijas uzņēmumu efektīvas digitālo rīku lietošanas piemēri, lai palīdzētu uzņēmējiem atjaunot un stiprināt savu darbību pēc pandēmijas krīzes.

"Facebook" publiskās politikas vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Džeikobs Turovskis norāda, ka daudzi izaicinājumi, ar kuriem patlaban saskaras uzņēmēji, nepazudīs nekavējoties līdz ar pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanu. Tādēļ kompānija vēlas palīdzēt uzņēmējiem izmantot interneta un bezmaksas "Facebook" un "Instagram" rīku potenciālu.

"Boost with Facebook" platforma tiks ieviesta šodien ar tiešraides vebināru - bezmaksas "Facebook Live" digitālo rīku apmācības "darbnīcu", kuras laikā dalībnieki uzzinās, kā veicināt uzņēmumu klātbūtnes interneta vidē izaugsmi, kā palielināt piedāvājuma atpazīstamību, kā arī par citiem digitālā mārketinga jautājumiem.

Uzņēmuma "Facebook" vadītājs Marks Zakerbergs ceturtdien pavēstīja, ka uzņēmums tiek pārdēvēts un turpmāk tā nosaukums būs "Meta".

"Ar lepnumu varu paziņot, ka, sākot ar šo dienu, mūsu uzņēmums tagad ir "Meta". Mūsu misija paliek tā pati - arī turpmāk pulcēt kopā cilvēkus, mūsu lietotnes un to zīmoli - tie nemainās," sacīja Zakerbergs.

Arī pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas tam piederošās platformas "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp" saglabās līdzšinējos nosaukumus.

Skeptiķi gan norāda, ka nosaukuma maiņa ir mēģinājums mainīt tematu no skandāla ap nesen nopludinātajiem dokumentiem, kuros atklājies, ka uzņēmums "Facebook" ignorējis iekšējos ziņojumus un brīdinājumus par kaitējumu, ko tā sociālie tīkli nodara un vairo pasaulē.

Pēc atklāsmēm, kas lasāmas ""Facebook" dokumentos", daudzviet pasaulē sāktas likumdevēju un regulatoru izmeklēšanas.

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Maskavas tiesa atzinusi "Facebook", "WhatsApp" un "Instagram" māteskompāniju "Meta" par ekstrēmistisku organizāciju un aizliegusi visus tai piederošos sociālos tīklus.

Tiesas lēmums par "Instagram" un "Facebook" aizliegšanu Krievijā ir nekavējoties jāizpilda, teikts tiesas spriedumā. Tajā arī norādīts, ka "Meta" aizliegums Krievijā neattiecas uz "WhatsApp".

"Meta" aizliegums ir kārtējais solis Maskavas centienos stingrāk kontrolēt informāciju, kas Krievijas pilsoņiem pieejama par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pēc tam, kad Krievija 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā, Krievijas varasiestādes nobloķēja piekļuvi "Facebook" un "Instagram", kā arī tviterim.

"Meta" 10.martā paziņoja, ka sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem dažās valstīs būs atļauts aicināt uz vardarbību pret Krievijas armiju, kā arī vēlēt nāvi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vai Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko,

ASV galvaspilsētas Vašingtonas apgabaltiesa pirmdien noraidīja federālo un štatu regulatoru prasības, kurās sociālo mediju uzņēmums "Facebook" tika apsūdzēts ļaunprātīgā dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā un kuru nolūks bija panākt, lai "Facebook" pārdod platformas "Instagram" un "WhatsApp".

Atsevišķas prasības tiesā decembrī iesniedza ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC) un regulatori no 48 ASV štatiem un teritorijām.

Prasībās bija teikts, ka "Facebook" centies apspiest konkurenci, 2012.gadā iegādājoties platformu "Instagram" un 2014.gadā - "WhatsApp".

Tiesnesis Džeimss Bousbergs norādījis, ka FTC prasībā nav ietvets pietiekami daudz pierādījumu apgalvojumam, ka "Facebook" personīgo sociālo tīklu tirgū ir monopolstāvoklis.

Savukārt štatu prasību tienesis noraidījis tāpēc, ka kopš 2012.gada, kad "Facebook" iegādājās "Instagram", un kopš 2014. gada, kad tas nopirka "WhatsApp", ir pagājis pārāk ilgs laiks.

Abas platformas kļuvušas par svarīgiem "Facebook" biznesa elementiem un tikušas integrētas tā tehnoloģijā.

Miljoniem lietotāju visā pasaulē no pirmdienas vairāk nekā sešas stundas bija saskārušies ar sociālās saziņas vietņu "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp" darbības traucējumiem, bet tagad šī darbība ir daļēji atjaunota.

"Facebook" paziņoja, ka platformu darbība pārtrūkusi sakarā ar kompānijas veiktām nepareizām konfigurāciju izmaiņām maršrutētājos, kas koordinē tīkla datplūsmu starp tās datu centriem.

"Šiem tīkla datplūsmas traucējumiem bija kaskādes efekts uz veidu, kādā komunicē mūsu datu centri, apturot mūsu pakalpojumus," paziņoja "Facebook" viceprezidents infrastruktūras jautājumos Santošs Džanardans.

Visas trīs vietnes, kas pieder "Facebook", pirmdien ap plkst.19 pēc Latvijas laika tiešsaistē vairs nebija pieejamas.

Vairāk nekā sešas stundas pēc šo traucējumu sākuma tie vēl nebija pilnībā novērsti, tomēr atsevišķi lietotāji ziņoja, ka kādas no šīm vietnēm ir vismaz daļēji pieejamas.

Krievijas federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienests "Roskomnadzor" nolēmis Krievijas teritorijā bloķēt sociālos tīklus "Facebook" un "Twitter", pavēstīja dienests.

"2022.gada 4.martā pieņemts lēmums par piekļuves bloķēšanu tīklam "Facebook" Krievijas teritorijā," teikts "Roskomnadzor" paziņojumā attiecībā uz "Facebook".

Dienests paziņoja, ka kopš 2020.gada oktobra fiksēti 26 diskriminācijas gadījumi attiecībā pret Krievijas medijiem un informācijas resursiem.

Par tviteri "Roskomnadzor" paziņoja, ka pieeja tam ierobežota atbilstoši Ģenerālprokuratūras 24.februārī izteiktai prasībai.

Uzņēmums "Meta", kam pieder "Facebook", piektdien norādīja, ka "drīz miljoniem Krievijas iedzīvotāju atskārtīs, ka viņi ir nošķirti no pārbaudītas informācijas, viņiem ir liegta ikdienas iespēja sazināties ar ģimeni un draugiem, viņi ir spiesti klusēt".

Populārā saziņas lietotne "WhatsApp" lūgusi saviem lietotājiem apstiprināt jaunos privātuma politikas noteikumus, kas ļaus tai vairāk dalīties informācijā ar mātesuzņēmumu "Facebook", taču šīs izmaiņas lietotājus Eiropas Savienībā (ES) neskars.

Šo noteikumu atjauninājums jau izraisījis lietotāju asu kritiku visā pasaulē, jo bez šo noteikumu apstiprināšanas no 8.februāra viņiem tiks liegta "WhatsApp" izmantošana.

"WhatsApp" uzsver, ka Eiropas lietotāju dati netiks nodoti "Facebook" rīcībā, kad viņi piekritīs jaunajiem nosacījumiem.

"Izmaiņas lietošanas noteikumos un privātuma politikā nekādi neietekmē "WhatsApp" datu apmaiņas praksi Eiropas reģionā," britu laikraksts "Independent" citē "Whatsapp" oficiālo pārstāvi.

"Lai novērstu jebkādas šaubas, "WhatsApp" arī turpmāk nenodos Eiropas reģiona "WhatsApp" lietotāju datus "Facebook", lai "Facebook" varētu tos izmantot savu produktu un reklāmu uzlabošanai," viņš uzsvēra.

Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) pirmdien paziņoja, ka Eiropas Komisijā (EK) iesniegusi sūdzību par sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" mēģinājumiem noteikt izmaiņas saziņas lietotnes "WhatsApp" lietošanas noteikumos.

"Facebook" bija centies panākt, lai "WhatsApp" lietotāji akceptē jaunus lietošanas noteikumus, taču "Facebook" noliedz, ka tādējādi tas ļaus saziņas platformai vairāk dalīties personu datos ar savu mātesuzņēmumu.

Regulatori un privātuma aktīvisti nosodījuši šādu rīcību, un varasiestādes vairākās valstīs, tostarp Vācijā, ir noteikušas pagaidu aizliegumus.

Tikmēr BEUC norāda, ka apsūdz "Facebook" par negodīgu rīcību, liekot patērētājiem nodot šos datus un nespējot paskaidrot jaunās izmaiņas.

""WhatsApp" mēnešiem ilgi bombardējis lietotājus ar agresīviem un nemitīgiem paziņojumiem, lai liktu viņiem pieņemt jaunos lietošanas noteikumus un privātuma politiku," skaidro organizācija. "Viņi teikuši lietotājiem, ka viņu piekļuve aplikācijai tiks liegta, ja viņi nepieņems šos noteikumus. Taču patērētāji nezina, kam tieši viņi piekrīt."

Kamēr saziņas lietotnes Telegram un Signal jau sāk berzēt rokas par jaunu lietotāju pievienošanos sistēmai, konkurentu platformu WhatsApp un Facebook lietotāji vēl šaubīgi cenšas pieņemt lēmumu, vai migrēt uz citām platformām, vai palikt jau ierastajās.

Taču ziņa, ka WhatsApp atlika jauno privātuma politikas noteikumu ieviešanu, un klientu dati vēl vairāk nonāks mātes uzņēmuma Facebook rokās, atsevišķu lietotāju loku padarīja bažīgu. Lai arī šie atjauninājumi neattiecas uz Eiropas reģionu, kādam esošā ideoloģija šķiet nepieņemama.

Taču dziļākajā būtībā šie atjauninājumi nepieciešami mērķtiecīgām biznesa kompānijām, lai sniegtu lietotājiem, piemēram, pielāgotu Facebook reklāmu.

Protams, var diskutēt, kā tiek izmantoti uzkrātie lietotāju dati. Pat, ja tiek apgalvots, ka netiek glabāti sarakstes vai zvanu dati, lietotāji ir ļoti skeptiski uz šo, piemirstot, ka lietotne Google, uzkrāj daudz vairāk datu par mums. Jebkurā gadījumā ikviena no šīm lietotnēm uzkrāj mūsu personīgos datus – telefona numurus, e-pastus un citu informāciju savu biznesa ideju realizācijai.

Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā būs lielāka kontrole pār to, kā viņi aplūko saturu, otrdien paziņojusi šo tīklu māteskompānija "Meta".

"Meta" šādu soli spērusi, pielāgojoties jaunajiem Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, kas liks sociālo mediju gigantiem agresīvāk uzraudzīt saturu tiešsaistē, lai aizsargātu lietotājus, jo īpaši pret naida runu un dezinformāciju.

19 lielākajiem tirgus dalībniekiem, tai skaitā "Meta", "Amazon", "Apple", "Google", "Microsoft", "TikTok" un "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", no nākamās nedēļas būs jāievēro jaunie noteikumi, pretējā gadījumā tām draud lielas sodanaudas.

Pašreiz visa uzmanība pievērsta miljardierim Īlonam Maskam, kurš kopš tvitera iegādes bieži pēkšņi mainījis noteikumus par sociālajā tīklā atļauto valodu, un nereti viņa lēmumi bijuši tiešā pretrunā ar ES jaunajiem noteikumiem.

Krievija piemērojusi interneta gigantiem "Facebook", "Twitter" un "WhatsApp" naudassodus par Krievijas lietotāju datu neuzglabāšanu vietējos serveros, ceturtdien paziņoja valsts informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas uzraudzības dienests "Roskomnadzor".

Krievijas valdība cenšas pastiprināt kontroli pār tīmekļa Krievijas segmentu un veido tā dēvēto suverēno internetu. Valdība paziņojusi, ka ārvalstu tehnoloģiju uzņēmumiem Krievijas lietotāju dati ir jāglabā Krievijā.

Maskavas Taganskas rajona tiesa ceturtdien "Facebook" piemēroja 15 miljonu rubļu (173 000 eiro) naudassodu un "Twitter" 17 miljonu rubļu (196 000 eiro) naudassodu par atkārtotiem pārkāpumiem, bet "WhatsApp" par pirmreizēju pārkāpumu noteikta soda nauda četru miljonu rubļu (46 000 eiro) apmērā.

"Facebook" un "Twitter" pirmo reizi par šo pārkāpumu naudassodi tika piemēroti pagājušajā gadā, bet jūlijā līdzīgu sodu saņēma arī "Google".

Sociālā tīkla uzņēmums "Facebook" ir paziņojis, ka tas neinformēs 530 miljonus lietotāju par datu noplūdi no viņu kontiem.

Izdevums "Business Insider" pagājušonedēļ pavēstīja, ka vairāk nekā 530 miljonu "Facebook" lietotāju dati, tostarp tāda informācija kā tālruņa numurs un dzimšanas datums, ir nopludināta un padarīta brīvi pieejama kādā publiskā datubāzē.

Šie dati tika iegūti, izmantojot nepilnību "Facebook" kontaktu sinhronizācijas sistēmā. Tas notika pirms 2019.gada, bet dati tika padarīti publiski pieejami nesen.

Kompānija kādā bloga paziņojumā pavēstīja, ka šī nepilnība tika novērsta 2019.gada septembrī.

"Ir svarīgi saprast, ka ļaunprātīgi aktori ieguva šos datus nevis ar ielaušanos mūsu sistēmās, bet savācot tos no mūsu platformas pirms 2019.gada septembra," teikts šajā paziņojumā.

Ārkārtējās situācijas laikā matu griešana svaigā gaisā mežā ir atbalstāma, trešdien valdību un tās partneru veidojošā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē izteicās veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Sēdes laikā, pārrunājot epidemioloģisko situāciju un ieviestos drošības pasākumus, Pavļuts atzina, ka patlaban ir svarīgi runāt par tādu ierobežojumu pārskatīšanu, kas ļautu iedzīvotājiem realizēt pamata vajadzības, kuras sabiedrība nevar atlikt nedz psiholoģisku, nedz praktisku apsvērumu dēļ.

Vienlaikus ministrs norādīja uz sabiedrības radošu pieeju, lai epidemioloģiski droši veiktu darbības, kas ārkārtējās situācijas laikā ir liegtas, piemēram, matu griešanu, tādējādi netieši atsaucoties uz frizieres Zanes Melnaces sociālajā tīklā "Facebook" paustajā, ka viņa piedāvā safrizēt matus ārā, zem klajas debess.

"Frizēšanās mežā ir absolūti OK. Tas ir OK," izteicās Pavļuts.

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Saskaņā ar prestižā Ehrenberg-Bass institūta (Adelaida, Austrālija), pētījumu, 95% pircēju pašlaik nav gatavi pirkt jūsu produktus vai pakalpojumus. Viņu pētījums aptvēra plašu B2B (business to business) pakalpojumu klāstu, piemēram, bankas, juridiskās konsultācijas, IT u.c.

Klienti ir gatavi mainīt savu finanšu vai IT partneri vidēji reizi piecos gados. Tas nozīmē, ka tikai 20% klientu ir "pieejami" katru gadu, un šodien tikai 5% potenciālo klientu meklē jaunu partneri.

Tātad, tas nozīmē, ka 95% klientu šodien nav pieejami.

Pētījums arī atklāja, ka reklāma B2B nozarē galvenokārt darbojas kā informācijas avots un atgādinājuma funkcija, nevis kā tūlītējas pārdošanas veicinātāja.

Profesors Džons Dovs no Ehrenberg-Bass institūta uzskata, ka nav daudz biznesa klientu, kuri sadarbotos ar uzņēmumu, par kuru nekad nav dzirdējuši.

Citiem vārdiem sakot, ja klients ir gatavs mainīt pakalpojumu sniedzēju pēc vienas redzētas reklāmas, viņš varētu jūs apsvērt. Tomēr, ja jūsu iepriekšējā reklāmas kampaņa nenesa tūlītējus rezultātus, iespējams, jūs bijāt pārāk nepacietīgi un nevarējāt gaidīt rezultātus?

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Īrijas regulators, kas uzrauga Eiropas Savienības (ES) datu privātuma noteikumu ievērošanu, noteicis 91 miljona eiro sodu sociālās saziņas platformas "Facebook" īpašniecei "Meta" par lietotāju paroļu drošuma pārkāpumiem.

Īrijas Datu aizsardzības komisija kritizēja "Meta" par nespēju ieviest pienācīgus drošības pasākumus, lai aizsargātu lietotāju paroļu datus, un vilcināšanos informēt regulatoru par problēmu.

2019.gada aprīlī izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad ASV tehnoloģiju uzņēmuma atzars Īrijā "Meta Ireland" informēja regulatoru, ka "netīši uzglabāja dažas sociālā medija lietotāju paroles" lasāmā formātā savā iekšējā sistēmā, paziņoja Datu aizsardzības komisija.

"Ir vispārpieņemts, ka lietotāju paroles nevajadzētu glabāt atklātā tekstā, ņemot vērā ļaunprātīgas izmantošanas riskus, kas rodas, personām piekļūstot šādiem datiem," sacīja regulatora komunikācijas nodaļas vadītājs Greiems Doils.

Organizācija "Diem Association", kas vada sociālā tīkla "Facebook" 2019.gadā uzsāktu kriptovalūtas projektu, pirmdien paziņoja par darbības izbeigšanu un sava intelektuālā īpašuma pārdošanu investīciju bankai "Silvergate" par 182 miljoniem ASV dolāru.

"Facebook" paziņojumam par plāniem izstrādāt kriptovalūtu un maksājumu sistēmu bija pievērsuši uzmanību globālo finanšu ierēdņi, kas apšaubīja šāda privāta tīkla drošību un uzticamību.

"Diem Networks" ASV ģenerāldirektors Stjuarts Levijs paziņoja, ka šajā iniciatīvā bija panākts progress, "tomēr no mūsu dialoga ar federālajiem regulatoriem kļuva skaidrs, ka projekts nevar virzīties uz priekšu".

"Silvergate" ir ASV Kalifornijas štatā reģistrēta investīciju banka, kas tiek izmantota kriptovalūtu projektiem.

Pēc ASV regulatoru bažām par privātas kompānijas pārvaldītu valūtu "Facebook" kriptovalūtas projekta īstenošana iepriekš tika uzticēta neatkarīgai juridiskai personai, kas bija bāzēta Ženēvā.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien nākusi klajā ar plānu kriptovalūtu regulēšanai, ierosinot noteikumus, kas var ierobežot sociālā tīkla "Facebook" kriptovalūtas "Libra" attīstību un līdzīgus projektus.

Kopš "Bitcoin" parādīšanās kriptovalūtas iemantojušas lielu popularitāti investoru vidū, bet plašāka sabiedrība, bankas un uzraugošās iestādes joprojām izturas pret tām ar piesardzību. Pakļaujoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spiedienam, EK izstrādājusi priekšlikumus jaunā sektora regulēšanai, cerot tādējādi arī sekmēt tā attīstību.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka pārmaiņām digitālajā jomā būtu jāpieiet proaktīvi, vienlaikus mīkstinot potenciālos riskus. Viņš norādīja, ka potenciāli globālās kriptovalūtas, piemēram, "Libra" saskarsies ar stingrākām prasībām, jo tās rada specifiskus izaicinājumus finanšu stabilitātei.