Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Valsts ieņēmumu dienests piemērojis nodrošinājumu Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas uzstādītājam un apkalpotājam SIA Rīgas karte, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu SIA Rīgas karte piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, izmaiņu reģistrācijai amatpersonu sastāvā un dalībnieku reģistrā, ja šādu pieteikumu reģistrāciju komercreģistrā piesaka SIA «Rīgas karte» pārstāvis, vienlaikus atļaujot SIA «Rīgas karte» reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Uzņēmumam arī piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

Nodrošinājums ierakstīts komercreģistrā 6. jūnijā.

«Šīs situācijas cēlonis ir divu notikumu sakritība. Proti, 9. aprīlī notika SIA «Rīgas karte» dalībnieku – ASV/Francijas tehnoloģiju kompānijas «Conduent» un SIA «Rīgas satiksme» sapulce, kurā par uzņēmuma valdes locekli tika apstiprināts «Rīgas satiksmes» pārstāvis Jānis Meirāns. Pēc visu iekšējo formalitāšu un dokumentācijas sakārtošanas 6. jūnijā bija paredzēts iesniegt attiecīgos dokumentus Uzņēmumu reģistrā. Sakrita, ka VID šajā pašā dienā atsūtīja lēmumu par audita veikšanu «Rīgas kartē» (VID šādus auditus uzņēmumā veic visai regulāri). Šoreiz šāda apstākļu sakritība, kad uzņēmums maina valdes locekli audita ierosināšanas dienā, VID šķita aizdomīga (UR sūta visu informāciju par izmaiņām uzņēmumos uz VID), un tā rezultātā VID noteica šos ierobežojumus. Nekādu citu iemeslu noteiktajiem ierobežojumiem nav, un kopumā tie neietekmē uzņēmuma ikdienas darbu,» skaidro uzņēmums.

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Otrdien, 9. aprīlī, notika SIA «Rīgas karte» dalībnieku – ASV/Francijas tehnoloģiju kompānijas «Conduent» un SIA «Rīgas satiksme» sapulce, kurā par uzņēmuma trešo valdes locekli tika apstiprināts «Rīgas satiksmes» pārstāvis Jānis Meirāns.

Viņa pienākumu lokā būs savstarpējās sadarbības projektu ar «Rīgas satiksmi» attīstība, tostarp arī jaunās e-talona papildināšanas mobilās aplikācijas darbības uzsākšana.

SIA «Rīgas karte» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs (Eric Morizur): «Ilgstošā nestabilitāte Rīgas domē un «Rīgas satiksmē» ir aizkavējusi atsevišķu e-talona sistēmas modernizācijas projektu virzību. Tostarp vairāk nekā piecus mēnešus ir aizkavējusies mobilās aplikācijas ieviešana visu e-talona veidu papildināšanai, kas pasažieriem atvieglotu norēķināšanās kārtību par tramvaju, trolejbusu un autobusu izmantošanu, kā arī samazinātu kopējās biļešu sistēmas izmaksas.»

Uzņēmumā Rīgas karte nesen ieceltais valdes loceklis Jānis Meirāns ir arī mātes uzņēmuma Rīgas satiksme valdē un ir oficiāli paziņojis, ka nesaskata interešu konfliktu šajā situācijā un paliks abos amatos

J. Meirāns par Rīgas kartes valdes locekli kļuva pēc Aleksandra Brandava atcelšanas no valdes – pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēdējo, turot aizdomās kukuļošanā, aizturēja. Dienas Biznesa sākotnējo pārdomu pamatā ir fakts, ka jau pieminētais A. Brandavs bija vien Rīgas satiksmes darbinieks un Rīgas kartes valdes loceklis, kurpretī J. Meirāns abos uzņēmos ir valdē, proti, apveltīts ar lielāku varu un ietekmi nekā atceltais. Vien šis apstāklis pēc jau notikušā prasa palūkoties uz amatpersonas darbību kopsakarā ar un ap notiekošo uzņēmumā Rīgas karte, jo vairāk tādēļ, ka 16. jūnijā LTV raidījumam De Facto J. Meirāns strikti norādīja, ka grasās abus amatus saglabāt.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļošanu aizturējis partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedru, uzņēmuma «Rīgas karte» valdes locekli un pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» amatpersonu Aleksandru Brandavu.

Birojs otrdien sācis kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma SIA «Rīgas karte» amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā, informē KNAB.

Krimināllietas materiāli satur ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.

Kriminālprocesā aizturēta viena persona, kura saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju ir Brandavs. Korupcijas apkarotāji Brandavu aizturējuši trešdien.

Krimināllietas izmeklēšana šobrīd ir sākuma stadijā. Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sniegs, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) arestējis Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas uzstādītāja un apkalpotāja SIA "Rīgas karte" kontus, kas varētu ietekmēt tālāku biļešu sistēmas darbību, apstiprina "Rīgas kartes" valdes priekšsēdētāja Diāna Šmite.

Viņa informēja, ka uzņēmums saņēmis VID lēmumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu kontos. Viņas ieskatā lēmums ir nesamērīgs un paralizē uzņēmuma darbu. Savukārt tas var radīt riskus biļešu sistēmas tehniskai apkalpošanai.

Šmite uzsvēra, ka uzņēmums izmantos likumā noteiktās tiesības apstrīdēt VID lēmumu, jo tas pašlaik esot nesaprotams.

"Rīgas karte" no šī gada janvāra sniedz sistēmas pakalpojumus "Rīgas satiksmei" bez apakšuzņēmēju piesaistes. Tas ļāvis par 50% samazināt sistēmas izmaksas. E-taloni tiek izplatīti caur publiskā iepirkumā izraudzītiem mazumtirgotājiem.

"Šobrīd tiek paralizēts uzņēmums, kas rīkojas godīgi caurspīdīgi un plāno šādi organizēt savu darbu arī turpmāk," teica Šmite.

Neatkarīga auditorkompānija «Deloitte Latvia» ir sākusi auditu par SIA «Rīgas satiksme» sadarbību ar SIA Rīgas karte, pastāstīja abu uzņēmumu valdes loceklis Jānis Meirāns.

Pēc Meirāna teiktā, audita uzdevums būs izvērtēt, kur paliek nauda, proti, būs jāizvērtē abu pušu līdzšinējā sadarbība, tās pamatotība, lietderīgums un citi aspekti. Auditu iecerēts pabeigt jūnija laikā.

Meirāns atzina, ka auditoriem ar nepieciešamās informācijas iegūšanu patlaban neveicoties tik raiti kā gribētos, jo «Rīgas kartes» vadība neesot gatava sniegt visus nepieciešamos datus. «Informācija nāk pa daļām, taču esam procesā, un domāju, ka izdosies viņus pārliecināt,» pauda Meirāns.

«Rīgas karte» ir 2007.gadā dibināts uzņēmums, kas izveidoja un uztur Rīgas sabiedriskā transporta un autostāvvietu elektronisko norēķinu sistēmu. Uzņēmuma akcionāri ir «Rīgas satiksme» un ASV tehnoloģiju kompānija Conduent. 51% «Rīgas kartes» pieder «Rīgas satiksmei", bet 49% - Francijas uzņēmumam Conduent Business Solutions.

2018.gadā SIA «Rīgas karte» apgrozījums sasniedza 22,56 miljonus eiro, kas ir par 4,60%, salīdzinot ar 2017.gadu, liecina Lursoft Klientu portfeļa dati.

Kompānijas peļņa sasniedza 6,12 miljonus eiro, kas ir par 49,07% vairāk nekā pirms gada.

SIA «Rīgas karte» dibināta 2007.gadā un ir izveidojusi un uztur Rīgas sabiedriskā transporta un autostāvvietu elektronisko norēķinu sistēmu.Uzņēmuma dalībnieki ir Rīgas satiksme un Francijā reģistrētais Conduent Business Solutions. Klientu Portfelis izpētījis, ka Pēc vadības teiktā, tīrā peļņa pieauga gan augstāku ieņēmumu, gan izmaksu samazināšanas rezultātā. Analizējot SIA «Rīgas karte» apgrozījuma struktūru, redzams, ka 16,25 miljonus eiro uzņēmums saņēmis ienākumos no e-biļetes sistēmas uzturēšanas un ar to saistītajiem pakalpojumiem, 5,96 miljonus eiro veidojuši ienākumi no komisijas maksas, 0,27 milj.EUR – ienākumi no skolēnu ēdināšanas sistēmas uzturēšanas un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

No SIA «Rīgas karte» valdes locekļa amata atkāpies saistībā ar korupcijas noziegumiem aizdomās turētais Aleksandrs Brandavs, apstiprināja SIA «Rīgas satiksme» pārstāvis Viktors Zaķis.

51% «Rīgas kartes» pieder «Rīgas satiksmei», bet 49% - Francijas uzņēmumam «Conduent Business solutions». Uzņēmuma valdē no «Rīgas satiksmes» puses tiek deleģēti divi cilvēki - pašreizējais valdes loceklis Pāvels Tulovskis un līdz šim arī Brandavs, bet no Francijas uzņēmuma puses - Francijas pilsonis Ēriks Morizūrs.

Par jauno «Rīgas satiksmes» pārstāvi tiks lemts uzņēmuma dalībnieku kopsapulcē, kas plānota 9.aprīlī.

Brandavs ir valdes loceklis pašvaldības un privāto akcionāru kopuzņēmumā «Rīgas karte», partijas «Gods kalpot Rīgai» biedrs, kā arī patiesā labuma guvējs pilnsabiedrībā «Rīgas mikroautobusu satiksme».

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka ir sācis kriminālprocesu par uzņēmuma «Rīgas karte» amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā.

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien aizturētajam uzņēmuma «Rīgas karte» valdes loceklim, no amata atstādinātajam pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» darbiniekam Aleksandram Brandavam kā drošības līdzekli piemērojis 200 000 eiro lielu drošības naudu.

KNAB neatklājot personas identitāti, apliecināja, ka šodien aizdomās turētajai «Rīgas karte» amatpersonai piemēroti šādi drošības līdzekļi: drošības nauda 200 000 eiro apmērā, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

KNAB apliecināja, ka drošības nauda ir iemaksāta un amatpersona šovakar tiek atbrīvota.

Trešdienas vakarā KNAB paziņoja, ka ir sācis kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma SIA «Rīgas karte» amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā.

KNAB norādīja, ka krimināllietas materiāli satur ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.

Ar cēlu mērķi no SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amata jūlija sākumā tika atsaukts Jānis Meirāns. Telefonsarunā Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks Dienas Biznesam izskaidroja, ka šis ir viens no soļiem labas pārvaldības virzienā Rīgas pašvaldības uzņēmumos.

Patiesie iemesli ir ne tikai Rīgas domes vēlme izskatīties labi, bet tīri praktiska vēlme izskatīties labi banku acīs, jo SIA Rīgas satiksme kredītportfelis ir apjomīgs. Tieši bankas pēdējos gados stingrāk pievērsušās labas pārvaldības jautājumiem, kas tā vai citādi nodrošina labāku uzņēmumu darbību un kredītu atmaksu.

«Ir situācija, kad Rīgas satiksme ir pasūtītājs, bet Rīgas karte – izpildītājs, tādēļ šāda situācija neizskatās labi. Mūsu vēlme ir parādīt labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos, un tas ir saistīts ar banku redzējumu,» tā Baraņņiks.

Par labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos iztaujāju arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentu un vadītāju Latvijā Andri Grafu. Viņa publikācijas par šo tēmu atrodamas banku interneta vietnēs. Runājot par Meirāna situāciju vai līdzīgām, kādas Rīgas satiksmē un Rīgas kartē veidojušās arī iepriekš, no A. Grafa izvilināju labas pārvaldības esenci. «Primāri ir jāraugās uz interešu konflikta iespējamību,» sacīja A. Grafs, tā norādot, ka situācija, kad viens un tas pats cilvēks ir abu uzņēmumu valdēs, ir tikai viens no sliktas pārvaldības piemēriem. Tikpat labi šāda situācija veidojas, ja Rīgas satiksmes augsta ranga amatpersona kļūst par Rīgas kartes valdes locekli. Cik zemu skatīties? Banāli būtu satraukties, ja Rīgas satiksmes apkopēja ir Rīgas kartes valdē. Atbilde ir A. Grafa norādē uz interešu konfliktu.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valde izsvērs iespēju piesaistīt ekspertus, kas izvērtētu sadarbības līgumu ar «Rīgas karti», lai gan konkrēts lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Viņa uzsvēra, ka šis jautājums ir viens no daudzajiem valdes darba kārtībā, taču vienlaikus atgādināja, ka jaunā valde vēl nestrādā pat nedēļu. «Lēmumi par sadarbību ar »Rīgas karti«, »Rīgas mikroautobusu satiksmi« un citiem jautājumiem, ir laikietilpīgi un nedrīkst būt sasteigti. Ir virkne steidzamu lietu, kas jārisina. Valdes locekļi visus šos jautājumus pēta un mēģina virzīt uz priekšu,» skaidroja Bartaševiča. Tikmēr partijas «Latvijas attīstībai» (LA) Rīgas domes frakcija nolēmusi pieprasīt Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) nekavējoties grozīt līgumu ar «Rīgas karti», lai e-talonu sistēma vairs neradītu zaudējumus, pastāstīja frakcijas pārstāve Ieva Graudiņa-Šutko.

SIA «Rīgas karte» uzsākusi sadarbību ar SIA «EuroPark Latvia», kas kompānijas autostāvvietu lietotājiem par pakalpojumu ļaus norēķināties arī ar mobilo lietotni «Riga Card».

Iespēja norēķināties ar mobilo aplikāciju «Riga Card» visās «EuroPark Latvia» stāvvietās pakāpeniski tiks ieviesta līdz gada beigām. Pirmajās divās autostāvvietās – Skolas ielā 7 un Lāčplēša ielā 44/46 – jaunais pakalpojums ir pieejams no 28. augusta.

SIA «Rīgas karte» valdes priekšsēdētājs un ASV/Fancijas akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs (Eric Morizur) komentē: «Ar «Riga Card» lietotni autobraucēji jau šobrīd var norēķināties visās Rīgas pašvaldības autostāvvietās, savukārt jaunais sadarbības projekts ar «EuroPark Latvia» sniegs iespēju visiem autobraucējiem ar «Riga Card» mobilo lietotni apmaksāt stāvēšanu vēl daudzās citās Rīgas autostāvvietās.»

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs ir vienkāršota, piecu profesiju pārstāvji var saņemt elektronisku sertifikātu

Lai paātrinātu un atvieglotu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, ir izveidota Eiropas profesionālā karte. Tā tiek izsniegta elektroniskā veidā un dod iespēju sekot līdzi pieteikuma virzībai internetā.

Ātrāk un vienkāršāk

Šobrīd Eiropas profesionālo karti iespējams iegūt piecu profesiju pārstāvjiem – vispārējās aprūpes māsām, farmaceitiem, fizioterapeitiem, kalnu gidiem un nekustamā īpašuma aģentiem. Kartes saņemšana ir ātrāka un vienkāršāka, izmantojot elektronisku pieteikumu, taču pieminētajām profesijām tās saņemšana nav obligāta un ir iespējams izvēlēties profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Eiropas profesionālā karte apliecina, ka uzņemošajā valstī atzīs personas kvalifikāciju kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu paredzēts arī brīdināšanas mehānisms, kas informē par personām, kurām daļēji vai pilnībā liegts darboties veselības aprūpes profesijās. Latvijā Eiropas profesionālo karti izdod un anulē Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), nodrošinot ar pieteikumu saņemšanu un apstrādi saistītās darbības. Latvijā ir iespējams saņemt Eiropas profesionālo karti kopš 2016. gada janvāra. Līdz šim ir izsniegti trīs šādi elektroniski profesionālo darbību apliecinoši sertifikāti – profesionālo karti ir saņēmis viens fizioterapeits un divas vispārējās aprūpes māsas. AIC ir uzticēts pienākums saņemt pieteikums gan no Latvijas profesionāļiem kā mītnes valsts atbildīgajai iestādei, gan no ārvalstu profesionāļiem kā uzņemošās valsts atbildīgajai iestādei.

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

Pastāvošā kārtība, kad Rīdzinieka kartes īpašnieki atlaides par autostāvvietu pakalpojumiem atsevišķās galvaspilsētas zonās var iegūt tikai tad, ja norēķinās, izmantojot pašvaldības pakalpojumu sniedzēju, rada nepamatotus ierobežojumus gan patērētājiem izvēlēties tiem ērtāko norēķinu sistēmu, gan privātajiem uzņēmējiem piedāvāt savus pakalpojumus, norāda Konkurences padome (KP).

Lai novērstu konstatētos tirgus kropļojumus, KP aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izvērtēt Rīgas domes rīcību.

SIA Rīgas satiksme, kas galvaspilsētā ir pašvaldības maksas autostāvvietu pilnvarotā apsaimniekotāja, savam meitas uzņēmumam SIA Rīgas karte ir nodevusi ekskluzīvas tiesības uzturēt Rīdzinieka kartes. Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka Rīdzinieka kartes īpašniekiem, norēķinoties par maksas autostāvvietu lietošanu B, C un D zonās, tiek piemērota 20 % atlaide, taču tikai tādā gadījumā, ja tie izmanto elektroniskās naudas kontu, ko uztur SIA Rīgas karte. Līdz ar to pašvaldība nepamatoti liedz Rīdzinieka kartes īpašniekiem, kas par maksas autostāvvietu lietošanu vēlas norēķināties, izmantojot SIA Mobilly vai citu privātu uzņēmumu pakalpojumus, saņemt konkrēto atlaidi.

Akcionāru sapulcē 23.oktrobrī no amatiem atsaukta visa SIA «Rīgas karte» valde, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

«Rīgas kartes» akcionāri ir pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» un ASV tehnoloģiju kompānija «Conduent». 51% «Rīgas kartes» pieder «Rīgas satiksmei», bet 49% - Francijas uzņēmumam «Conduent Business Solutions».

Līdz šim valdes locekļu amatus no «Rīgas satiksmes» puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no «Conduent» - Ēriks Morizūrs.

Komentējot akcionāru lēmumu, Meirāns aģentūrai LETA atzina, ka valdes locekļu starpā bijis neatrisināms konflikts, taču lēmuma pamatotību nekomentēja. Viņaprāt, izmaiņas gan ir tikai «kosmētiskas», jo pārējie valdes locekļi uzņēmumā saglabās citus amatus un viņu vietā tiek iecelti cilvēki, kuriem neesot atbilstošas pieredzes.

Rīdzinieka kartes īpašnieki no 1.janvāra minibusos varēs samaksāt par braucienu ne tikai ar braucienu biļetēm, bet arī ar darba dienu stundas biļetēm, kuras minbusos darbosies kā vienreizējas braucienu biļetes, informē Rīgas satiksme.

Rīgas satiksme norāda, ka darba dienu stundas biļetes nedos iespēju pārsēsties starp minibusiem, nedz no minibusiem uz tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem. Tādas pārsēšanas gadījumā tiks aktivizēta nākamā darba dienas stundas biļete. Stundas biļešu lietošana Rīgas satiksmes tramvajos, trolejbusos un autobusos paliek nemainīga.

Jaunā kārtība pasažieriem ir daudz ērtāka, jo nav nepieciešams Rīdzinieka kartē ielādēt vairākus biļešu veidus braukšanai gan minibusos, gan tramvajos, trolejbusos un autobusos. Līdz ar to no 2017.gada 1.janvāra braucienu biļetes Rīdzinieka kartē ielādēt vairs nevarēs. Tās braucienu biļetes, kas būs iegādātas līdz 1.janvārim, būs derīgas izmantošanai 12 mēnešu laikā kopš iegādes brīža. Savukārt gadījumā, ja klients vēlēsies apmainīt iegādātās braucienu biļetes Rīdzinieka kartē pret stundas biļetēm, to bez maksas varēs izdarīt jebkurā Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centrā.

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".