Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

Laikraksta izdevēja SIA Telegraf valdei pievienojies Vladimira Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs, kas turpmāk SIA Telegraf pildīs valdes locekļa pienākumus, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jau pērn SIA Telegraf īpašnieku maiņa tika saistīta ar Krievijas baņķiera V. Antonova un Snoras bankas interesēm Baltijā - veidot un attīstīt mediju biznesu.

Sakarā ar problēmām Latvijas Krājbankā krievu valodā iznākošajam laikrakstam Telegraf nācās samazināt izdošanas biežumu. «Dažas nedēļas» laikraksts iznāks otrdienās, kad tas būs ar pielikumu Delovoj Telegraf, un piektdienās kopā ar pielikumiem Telegraf-LIFE un TV-programma, novembra beigās pavēstīja tā galvenais redaktors. Laikraksta redaktors nevarēja pateikt, cik ilgi Telegraf iznāks šādā režīmā, vien piebilda «kamēr situācija normalizēsies».

Ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts Telegraf jau pirms vairāk nekā mēneša mainījis īpašniekus, vēsta pietiek.com.

Par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas Bankas Snoras (Snoras) meitasfirma. Oficiāli darījums netiek publiskots, taču Telegraf izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa ir notikusi.

Krievu valodā iznākošā ikdienas laikraksta Telegraf (ietilpst arī interneta portāli telegraf.lv un kriminal.lv) izdevējs jau pirms vairāk nekā mēneša - septembra beigās mainījis īpašniekus. Neoficiāla, taču droša informācija liecinot, ka par jauno Telegraf izdevēja īpašnieku, visticamākais, netieši kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Antonovu saistītā Lietuvas banka Bankas Snoras (Snoras), kas ir arī lielākā a/s Latvijas krājbanka īpašniece.

Laikraksta Telegraf izdevējs Valērijs Belokoņs oficiāli paziņojis, ka pārdod laikrakstu, pamatojot savu soli ar faktu, ka laikraksts neatpelna sevi.

"Dzīve nes daudz patīkamu mirkļu, taču tie neizbēgami mijas ar skumjām dzīves situācijām. Tā arī šī ziņa, ar kuru es vēlos dalīties, man ir skumja. Pienācis brīdis atvadīties, jo esmu izšķīries par grūtu soli - pārdot tiesības uz laikraksta Telegraf izdošanu," tā laikraksta lasītājiem un darbiniekiem norādījis V. Belokoņs.

Uzņēmējs savā paziņojumā norāda, ka pirms septiņiem gadiem, kad tika izveidots laikraksts Telegraf, viņš bija paredzējis, ka pāris gadu laikā tajā naudu vairs nevajadzēs ieguldīt, jo tas pats spēs sevi uzturēt, taču tā nenotika, un investīcijas nācās tikai palielināt.

Žurnālists Lato Lapsa 30. novembrī nosūtījis Uzņēmumu reģistram informāciju, ka no 1. decembra atstāj krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf izdevēja – AS News Media Group - padomes locekļa posteni. Taču šīs nav vienīgās pārmaiņas, kas skar laikrakstu - no 30.novembra Telegraf galvenā redaktora amatu pametis Aleksandrs Krasņitskis, liecina informācija portālā pietiek.com.

Par to, ka Lapsa pamet Telegraf, pats žurnālists informē medijiem izsūtītā paziņojumā. «Divus gadus strādājot izdevēja padomē, kopīgiem spēkiem bija izdevies laikrakstu Telegraf padarīt par profesionālu un cienījamu izdevumu, kuram visā šajā laikā nekad nav tikuši izteikti pārmetumi par nekompetenci vai politisku atkarību,» norāda Lapsa. «Diemžēl pašlaik laikraksta redakcionālo neatkarību es kā izdevēja padomes loceklis vairs nespēju nodrošināt. Tāpēc esmu pieņēmis lēmumu par šī posteņa atstāšanu,» viņš paskaidro.

Portāls pietiek.com vēsta, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) noliedz jebkādu savu saistību ar laikraksta Telegraf galvenā redaktora Krasņitska pēkšņo šķiršanos no posteņa otrdien, dažas stundas pēc tam, kad rezonansi ieguva laikraksta ziņa par kāda skolnieka izlēcienu, nosaucot Rīgas mēru par duraku.

Laikraksta Telegraf izdevēja Telegraf, kā arī tā mātesuzņēmuma News Media Group vadībā veiktas izmaiņas, pavēstīja uzņēmumu pārstāvis Vladimirs Novodvorskis.

Viņš informēja, ka no Telegraf valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Juris Perunovs, un viņa vietā iecelts Novodvorskis, kas ir bijušais televīzijas žurnālists un Ventspils uzņēmuma Ventbunkers preses sekretārs. Uzņēmuma valdē turpina darboties Ernests Martiņuks.

Izmaiņas veiktas arī Telegraf mātesuzņēmuma - News Media Group - valdē, no kuras atbrīvoti valdes locekļi - Perunovs un Olga Proskurova-Timofejeva. Savukārt kompānijas valdē iecelts Novodvorskis. News Media Group valdi savukārt turpinās vadīt Martiņuks.

News Media Group padomē turpinās darboties padomes priekšsēdētājs Jānis Jurkāns, padomes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Jerošenko un padomes loceklis Lato Lapsa, pavēstīja Novodvorskis.

Par izdevniecības nama Petits valdes locekli ar kļuvis krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm saistītais Antons Fiļimonovs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šā gada janvāra sākumā izskanēja neoficiāla informācija par to, ka izdevniecības nams Petits kļuvis par īpašnieku V. Antonovam pastarpināti piederošajam Telegraf. Tomēr darījums noticis pastarpināti – caur uzņēmumu E-Nozares Serviss, vēsta rus.db.lv.

Tika prognozēts, ka šā gada martā ir iespējama divu krievvalodīgo avīžu apvienošanās, bet par viņu redaktoru varētu kļūt Andrejs Švedovs. Ziņas par A. Švedova iespējamu stāšanos redaktora amatā izraisīja Alekseja Šeņina aiziešana no Petits valdes priekšsēdētāja amata pērnā gada nogalē. Viņa vietā Petits valdes priekšsēdētāja amatā stājās Andrejs Caregorodcevs. Tajā pašā laikā darbu izdevniecības nama valdē turpināja Petits vairākuma akcionāra - bankas Legbank - pārstāvji Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko, kas darbu valdē uzsāka pērnā gada vasarā.

No SIA Izdevniecības nams Petits valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas atbrīvots tā ilggadējais īpašnieks un prezidents Aleksejs Šeiņins, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Informācija laikrakstā liecina, ka par valdes priekšsēdētāju ir kļuvis Andrejs Caregorodcevs (Andrey Tsaregorodtsev). Kopš šā gada vasaras Petits valdē darbojas arī Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko.

Par izdevniecības Petits īpašnieku kļuvis Kiprā reģistrēts uzņēmums Lanchrome Limited. Petits īpašnieki šā gada vasarā ir vairākkārt mainījušies. Šā gada jūnijā 87% izdevniecības kapitāldaļu no līdz darījuma brīdim vienīgā īpašnieka Alekseja Šeiņina iegādājās Ukrainas banka Legbank. Tādējādi A. Šeiņins kļuva par 13% kapitāldaļu īpašnieku. Šā gada augustā Legbank iegādājās arī pārējās Petits daļas, kļūstot par vienīgo īpašnieku, savukārt aizvadītās nedēļas sākumā 100% uzņēmuma kapitāldaļu ieguva Lanchrome Limited, rakstīja aģentūra LETA.

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Iespējams, skandāls par ierēdņu kukuļošanu Mercedes autobusu iegādē ir ne tikai Rīgas un ne tikai piecu gadu gara problēma, raksta laikraksts Telegraf.

Laikraksta Telegraf rīcībā esot dokumenti, kas liecina, ka pērn Ventspilī organizētā autobusu iepirkuma konkursa nosacījumi bijuši uzrakstīti speciāli Daimler un faktiski izslēguši no konkursa citus dalībniekus, turklāt šo faktu konstatējis Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB).

Telegraf uzskaita vairākus nosacījumus – motora tilpumu un jaudu, kā arī citus autobusu tehniskos parametrus, kas bija iekļauti pašvaldības uzņēmuma Ventspils reiss izsludinātā iepirkuma nosacījumos un kas izslēdz jebkādu citu autobusu iegādi. Interesanti, ka sūdzību iesniegusi SIA Silverstar, kas bija Daimler pārstāvis Latvijā 2000. gadā, kad Ventspils reiss pirmo reizi iepirka Mercedes autobusus pasažieru pārvadājumiem.

Daži avoti saista VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam, raksta laikraksts Telegraf.

Nodokļu neizpilde martā, kas norādītu uz nepareizām Finanšu ministrijas prognozēm un neefektīvu Valsts Ieņēmuma darbu, liks steidzami grozīt valsts budžetu. Komplektā ar konfliktu ap Jakāna krēslu tas varētu kļūt par nopietnu ieroci cīņā par politiskās varas pārdali.

Tā var secināt pēc laikraksta Telegraf raksta Bīstamais cīniņš ap seifu.

Laikraksts atgādina, ka otrdien, 19. janvārī, valdībai jālemj par Dzintara Jakāna atbilstību VID ģenerāldirektora krēslam. Tautas partija, kuras loma ierēdņa karjerā bijusi nozīmīga, kompromisu nepieļaušot, norāda avīze, atsaucoties uz avotiem Saeimā. Daži avoti saista Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam. Kadru politika VID ir stratēģiska cīņa, norādījis Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs. Jo, tāpat kā Ģenerālprokuratūra, VID var sodīt un var apžēlot.

Parex banka jau tuvākajā laikā varētu izpārdot savus ārzemju aktīvus, kaut oficiāli to vēl neapstiprina.

Kaukāza aktīvus varētu pārņemt lietuviešu Ukio bankas, ziņo laikraksts Telegraf.lv. Šī banka aprīļa sākumā paziņojusi par nodomiem iegādāties Parex bankas meitas uzņēmumus Azerbaidžānā. Lietuvieši ir īpaši ieinteresēti nopirkt Parex Leasing & Factoring.

Aizvadītajā svētdienā Parex bankas padomes locekļi izstrādājuši jauno bankas stratēģiju. Jaunais kurss netiek oficiāli izpausts, bet jau tagad ir skaidrs, ka izmaiņas būs ievērojamas. Laikraksta Telegraf rīcībā ir informācija, ka ārzemju aktīvu izpārdošana desmitiem miljonu dolāru vērtībā varētu notikt jau tuvākajā laikā.

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

PVN, akcīzes nodokļu un obligāto degvielas rezervju uzglabāšanas izmaksu dēļ Latvijas degvielas uzpildes stacijās benzīns no 1. janvāra var sadārdzināties par 4-5 santīmiem.

Par to raksta Telegraf. Ekonomikas ministrija jau šovasar paziņoja, ka turpmāk privātie uzņēmēji turpmāk būs atbrīvoti no pienākuma glabāt obligātās valsts degvielas rezerves, par tām maksās valsts, bet uzņēmējiem tiks uzlikta jauna kompensējoša nodeva, kas nepārsniegs viņu līdzšinējos izdevumus par degvielas glabāšanu.

Tomēr pēc Telegraf rīcībā esošas neoficiālas informācijas, konkursā par degvielas rezervju glabāšanu uzvarējusi firma, kura prasa teju četras reizes lielākas izmaksas nekā tās bijušas, kad degvielas tirgotāji rezerves glabājuši paši – iepriekš izmaksas par vienas degvielas tonnas glabāšanu sasniedza 4 latus, bet tagad tiek prasīti 14 lati. Konkursā par degvielas rezervju glabāšanu esot startējušas trīs firmas- Lukoil piedāvājis uzglabāt dīzeli par 3.99 latiem tonnā, kamēr Kurzemes degviela, kas grasoties uzglabāt lielāko degvielas daļu, par dīzeļa tonnu prasot 7 latus, bet par benzīnu – 14 latus.

Bijušā miljonāra Gata Saksīša firmas Aģentūra GS kopējais parāds sasniedzis 50 miljonus latu.

Rīgas apgabaltiesa 9. februārī apmierināja SIA Aģentūra GS administratora Alfa Buķeļa prasību no savulaik par Latvijas lielāko zemes īpašnieku atzītā Gata Saknīša piedzīt 4,7 miljonu latu zaudējumus, kas uzņēmumam radušies saistībā ar noslēgto līgumu nepildīšanu, raksta laikraksts Telegraf.

Aģentūra GS līdzīgi kā citas Gata Saknīša firmas nodarbojās ar nekustamā īpašuma tirdzniecību.

Alfs Buķelis laikrakstam Telegraf: «Kad tiesas spriedums stāsies spēkā, uzņēmuma kreditori mēģinās atgūt naudu. Bet diez vai viņiem tas izdosies, jo kreditori jau agrāk ir iesnieguši līdzīgas prasības, piemēram, Rietumu banka, tā, kā nedomāju, ka no Saknīša vēl kaut ko var paņemt.»

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Valsts kanceleja sākusi funkcionālā audita otro kārtu, kas parādīs, no kādām funkcijām valsts var atteikties, raksta Telegraf.

Kļūs zināms, kuras funkcijas var uzticēt privātajam sektoram un kuras likvidēt pilnībā. Audits prasījis milzumdaudz laika, norāda Telegraf, jo jāizvērtē pusotrs tūkstotis funkciju. Sākotnēji bijis plāns sadalīt funkcijas atbilstoši prioritātēm, un darbā iesaistījās nozaru ministrijas un sociālie partneri. Rezultātā sācies pilnīgs haoss: ministrijas vēlas gandrīz visu atstāt, sociālie partneri uzstāj uz funkciju nodošanu privātajiem un totālu revidēšanu. Zemu novērtējumu izpelnījusies, piemēram, ieslodzīto konvojēšana, bibliotēku un muzeju uzturēšana, arī valsts politikas plānošana.

Sociālo partneru palīdzība izrādījusies neefektīva, norāda Telegraf. «Nesapratu – tātad nevajag,» laikrakstam sacījis deputāts Māris Kučinskis (TP), komentējot sociālo partneru attieksmi pret valsts funkcijām. Līdz ar to funkcionālais audits līdz šim izrādījies neefektīvs un nāksies to sākt no jauna. Jau šonedēļ darba grupa Valsts kancelejas ietvaros sāks formēt vēl trīs darba grupas, kuras atkal ķersies klāt funkcionālajam auditam.

Kāds vērīgs cilvēks Līgatnes papīrfabrikas teritorijā atradis vērtīgus pagājušā gadsimtā izdotus Raiņa dzejoļu krājumu latviešu valodā, senus Rīgas domes darbības pārskatus un citas vērtīgas grāmatas.

Telegrāfs noskaidrojis, ka grāmatas papīrfabrikā nodevusi Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Jāpiebilst, ka LNB grāmatas makulatūrā nodevusi vairākkārt un tas izskaidrots, kā nepieciešamība atbrīvot telpas.

LNB direktors Andris Vilks ir attiecies no jebkādiem komentāriem, norādot, ka viņam nepieciešams noskaidrot lietas būtību, bet LNB preses dienests Tefegraf.lv atbildējis, ka atbildi var sniegt tikai rakstiskā veidā.

Ar vienu roku Latvijā sniedzas pēc vairākiem desmitiem miljonu, bet vienlaicīgi ar otru roku iznīcina grāmatas, norāda Telegraf.lv.

Rīgas lidostā kāds kafejnīcas Coffee Nation apmeklētājs aplējis oficianti ar karstu kafiju.

Tagad Andris. G. cenšas pierādīt, ka notikušajā vainojama oficiante, kura atteikusies viņu apkalpot valsts valodā. Lai risinātu situāciju, palīdzība tiek meklēta Valsts valodas aizsardzības centrā un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Kafejnīcas klients pat vēlas saņemt naudas kompensāciju. Jau pēc notikušā policija Andrim G. sastādījusi protokolu par huligānismu 50 latu apmērā, necenzētu izteicienu lietošanu un rezultātā pasažieris arī nokavējis savu lidmašīnas reisu uz Berlīni. Tagad vīrietis uzskata, ka zaudējums, kas viņam nodarīts nokavējot reisu, proti, biļetes cena 165 lati, jākompensē Coffee Nation, raksta Telegraf.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien plkst.11 turpinās iztiesāt krimināllietu par 10 tūkst. ASV dolāru (aptuveni 7500 eiro) izspiešanu melnā briljanta pārdošanas laikā.

Iepriekš tiesas sēde tika atlikta, jo uz nopratināšanu nebija ieradusies daļa liecinieku.

Kā iepriekš ziņots, 2013. gada oktobrī tiesas sēde tika atlikta, jo uz to nebija ieradušies liecinieki. Jau iepriekš tika norādīts, ka uz šo sēdi policija mēģinās lieciniekus atvest piespiedu kārtā.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra šajā lietā apsūdzības cēlusi trim vīriešiem - kādreizējā reketa karaļa Ivana Haritonova brālim Nikolajam Haritonovam, Vladimiram Vasiļjevam un Ērikam Lovecam.

Prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga iepriekš informēja, ka trim personām apsūdzības uzrādītas pēc Krimināllikuma - par izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Lēmums par Parex bankas akciju nodošanu Privatizācijas aģentūrai nopietni palielinās valsts finanšu riskus.

Tā uzskata Telegraf eksperti. Atšķirībā no Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB), kuras aktīvus noslogo arī pašas sindicētais kredīts, VAS Privatizācijas aģentūra, kura pārvalda arī Lattelecom akcijas, pat starptautiskās krīzes apstākļos ir vairāk nekā likvīda. Ja Parex kaut kādu iemeslu dēļ nonāktu pie bankrota robežas, valsts jeb nodokļu maksātāju izdevumi varētu ievērojami pieaugt.

Latvijas degvielas tirgotāji zibenīgi reaģē tad, kad degvielas cena jāpaaugstina, kā galveno iemeslu minot pasaules naftas cenu kāpumu. Savukārt tad, kad pasaulē naftas cena samazinās, tirgotāji atrod miljons iemeslus, lai tiem nebūtu jāsamazina degvielas cena benzīntankos, atsaucoties uz Telegraf, ziņo Biznews.lv.

Degvielas cena Latvijā, pēdējo dienu laikā, nokritās zem 0.70 Ls par litru. Telegraf uzdod retorisku jautājumu, kāpēc, kad pasaulē naftas cenas 3 līdz 4 mēnešu laikā samazinājās divas reizes, Latvijā degvielas cena samazinājusies tikai par 10% - 15%?

Kā piemēru cenām Telegraf ir salīdzinājis Statoil degvielas cenu benzīntankos brīdī, kad pasaulē naftas cena bija virs 140 USD par barelu un brīdī, kad tā nokritās zem 70 USD par barelu.

95 markas benzīns Statoil benzīntankos, kad pasaulē naftas cena bija virs 140 USD, maksāja 0.79 LVL, bet tagad 0.69 LVL. Degvielas cena ir samazinājusies par 0.10 LVL jeb 12.6%. Savukārt dīzeļdegvielas cena Statoil benzīntankos, kad pasaulē naftas cena bija virs 140 USD maksāja 0.89 LVL, bet tagad 0.749, kas nozīmē, ka dīzeļdegvielas cena ir samazinājusies par 0.15 LVL jeb 16.9%.